Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Vinayavinicchayo

Ganthārambhakathā

1.

Vanditvā sirasā seṭṭhaṃ, buddhamappaṭipuggalaṃ;

Bhavābhāvakaraṃ dhammaṃ, gaṇañceva niraṅgaṇaṃ.

2.

Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, hitatthāya samāhito;

Pavakkhāmi samāsena, vinayassavinicchayaṃ.

3.

Anākulamasaṃkiṇṇaṃ, madhuratthapadakkamaṃ;

Paṭubhāvakaraṃ etaṃ, paramaṃ vinayakkame.

4.

Apāraṃ otarantānaṃ, sāraṃ vinayasāgaraṃ;

Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, nāvābhūtaṃ manoramaṃ.

5.

Tasmā vinayanūpāyaṃ, vinayassavinicchayaṃ;

Avikkhittena cittena, vadato me nibodhatha.

Bhikkhuvibhaṅgo

Pārājikakathā

Paṭhamapārājikakathā

6.

Tividhe tilamattampi, magge sevanacetano;

Aṅgajātaṃ pavesento, allokāse parājito.

7.

Pavesanaṃ paviṭṭhaṃ vā, ṭhitamuddharaṇampi vā;

Sasikkho sādiyanto so, ṭhapetvā kiriyaṃ cuto.

8.

Santhatenaṅgajātena, santhataṃ vā asanthataṃ;

Maggaṃ pana pavesento, tathevāsanthatena ca.

9.

Upādinnenupādinne, anupādinnakena vā;

Ghaṭṭite anupādinne, sace sādiyatettha so.

10.

Hoti pārājikakkhette, paviṭṭhe tu parājito;

Khette thullaccayaṃ tassa, dukkaṭañca viniddise.

11.

Mate akkhāyite cāpi, yebhuyyakkhāyitepi ca;

Methunaṃ paṭisevanto, hoti pārājiko naro.

12.

Yebhuyyakkhāyite cāpi, upaḍḍhakkhāyitepi ca;

Hoti thullaccayāpatti, sese āpatti dukkaṭaṃ.

13.

Nimittamattaṃ sesetvā, khāyitepi sarīrake;

Nimitte methunaṃ tasmiṃ, sevatopi parājayo.

14.

Uddhumātādisampatte, sabbatthāpi ca dukkaṭaṃ;

Khāyitākkhāyitaṃ nāma, sabbaṃ matasarīrake.

15.

Chinditvā pana tacchetvā, nimittuppāṭite pana;

Vaṇasaṅkhepato tasmiṃ, sevaṃ thullaccayaṃ phuse.

16.

Tato methunarāgena, patitāya nimittato;

Tāyaṃ upakkamantassa, dukkaṭaṃ maṃsapesiyaṃ.

17.

Nakhapiṭṭhippamāṇepi, maṃse nhārumhi vā sati;

Methunaṃ paṭisevanto, jīvamāne parājito.

18.

Kaṇṇacchiddakkhināsāsu, vatthikose vaṇesu vā;

Aṅgajātaṃ pavesento, rāgā thullaccayaṃ phuse.

19.

Avasesasarīrasmiṃ, upakacchūrukādisu;

Vasā methunarāgassa, sevamānassa dukkaṭaṃ.

20.

Assagomahisādīnaṃ, oṭṭhagadrabhadantinaṃ;

Nāsāsu vatthikosesu, sevaṃ thullaccayaṃ phuse.

21.

Tathā sabbatiracchānaṃ, akkhikaṇṇavaṇesupi;

Avasesasarīresu, sevamānassa dukkaṭaṃ.

22.

Tesaṃ allasarīresu, matānaṃ sevato pana;

Tividhāpi siyāpatti, khettasmiṃ tividhe sati.

23.

Bahi methunarāgena, nimittaṃ itthiyā pana;

Nimittena chupantassa, tassa thullaccayaṃ siyā.

24.

Kāyasaṃsaggarāgena, nimittena mukhena vā;

Nimittaṃ itthiyā tassa, chupato garukaṃ siyā.

25.

Tathevobhayarāgena, nimittaṃ purisassapi;

Nimittena chupantassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

26.

Nimittena nimittaṃ tu, tiracchānagatitthiyā;

Thullaccayaṃ chupantassa, hoti methunarāgato.

27.

Kāyasaṃsaggarāgena, tiracchānagatitthiyā;

Nimittena nimittassa, chupane dukkaṭaṃ mataṃ.

28.

Aṅgajātaṃ pavesetvā, tamāvaṭṭakate mukhe;

Tatthākāsagataṃ katvā, nīharantassa dukkaṭaṃ.

29.

Tathā catūhi passehi, itthiyā heṭṭhimattalaṃ;

Achupantaṃ pavesetvā, nīharantassa dukkaṭaṃ.

30.

Uppāṭitoṭṭhamaṃsesu , bahi nikkhantakesu vā;

Dantesu vāyamantassa, tassa thullaccayaṃ siyā.



礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者
律藏决定
造论缘起
1
以头顶礼最胜佛，无与伦比之圣者；
能令有无的正法，及无垢染之僧伽。
2
为利比丘比丘尼，专注而作此论著；
我将简要地宣说，律藏之决定内容。
3
不乱不杂且有序，义理甘美词句美；
能令人聪慧敏捷，于律学中最殊胜。
4
对欲渡越难渡之，广大深奥律海者；
比丘比丘尼众等，此论如同可意舟。
5
是故请以专注心，倾听我说律决定；
此乃善巧律方便，我今宣说汝当知。
比丘分别
波罗夷论
第一波罗夷论
6
于三道中任一处，以淫欲心插入时；
即使仅如芝麻许，入湿处即波罗夷。
7
插入、已入或停留、拔出,若非无学；
若生欢喜即失戒，除非被动非故为。
8
以有皮覆生殖器，插入有皮或无皮；
阴道亦然以无皮，生殖器插入阴道。
9
于有执受或无执，以无执受者触碰；
若于无执受处所，生欢喜心亦犯戒。
10
于波罗夷境界中，插入即成波罗夷；
于偷兰遮之境界，犯偷兰遮及突吉罗。
11
于死尸未被食啮，或大部分未被食；
若与之行淫欲者，此人即成波罗夷。
12
若尸体大部分被，或一半已被食啮；
犯偷兰遮之罪过，其余则犯突吉罗。
13
尸体虽被食啮尽，唯余生殖器未毁；
若于彼处行淫欲，亦成波罗夷罪过。
14
若尸体已腐胀等，一切处皆突吉罗；
所谓食啮未食啮，皆指死尸之身体。
15
若割截砍伐或将，生殖器官拔出者；
于彼伤口行淫欲，则犯偷兰遮罪过。
16
若因淫欲之贪染，自生殖器掉落时；
于肉团上作功夫，则犯突吉罗罪过。
17
若仅存指甲背厚，之肉或筋而尚活；
与之行淫欲之人，即成波罗夷罪过。
18
于耳孔或鼻孔中，膀胱囊或伤口处；
插入生殖器行淫，因贪欲犯偷兰遮。
19
于其余身体部位，如腋下或大腿等；
因淫欲贪而行淫，则犯突吉罗罪过。
20
于马牛水牛等畜，骆驼驴子及象等；
鼻孔膀胱行淫欲，则犯偷兰遮罪过。
21
如是一切畜生类，眼耳及诸伤口处；
于其余之身体上，行淫犯突吉罗罪。
22
于彼等之湿身体，若已死亡而行淫；
于三种境界之中，亦有三种罪过生。
23
于女人生殖器外，因淫欲心以己之；
生殖器触碰彼者，犯偷兰遮之罪过。
24
因身体相触之欲，或以口部触碰女；
生殖器者彼即犯，偷兰遮等重罪过。
25
如是因双方之欲，以己生殖器触碰；
男子生殖器之人，即犯突吉罗罪过。
26
以己生殖器触碰，雌性畜生生殖器；
因淫欲心如此做，即犯偷兰遮罪过。
27
因身体相触之欲，以己生殖器触碰；
雌性畜生生殖器，知为突吉罗罪过。
28
将生殖器插入后，于彼卷曲之口中；
置于虚空而拔出，犯突吉罗之罪过。
29
如是从四面触碰，女子下体而不碰；
插入后再行拔出，犯突吉罗之罪过。
30
于被割裂之唇肉，或外露之齿龈上；
若人勤作淫欲事，彼犯偷兰遮罪过。

31.

Aṭṭhisaṅghaṭṭanaṃ katvā, magge duvidharāgato;

Sukke muttepi vāmutte, vāyamantassa dukkaṭaṃ.

32.

Itthiṃ methunarāgena, āliṅgantassa dukkaṭaṃ;

Hatthaggāhaparāmāsa-cumbanādīsvayaṃ nayo.

33.

Apade ahayo macchā, kapotā dvipadepi ca;

Godhā catuppade heṭṭhā, vatthu pārājikassime.

34.

Sevetukāmatācittaṃ, magge maggappavesanaṃ;

Idamaṅgadvayaṃ vuttaṃ, paṭhamantimavatthuno.

35.

Dukkaṭaṃ paṭhamasseva, sāmantamiti vaṇṇitaṃ;

Sesānaṃ pana tiṇṇampi, thullaccayamudīritaṃ.

36.

‘‘Anāpattī’’ti ñātabbaṃ, ajānantassa bhikkhuno;

Tathevāsādiyantassa, jānantassādikammino.

37.

Vinaye anayūparame parame;

Sujanassa sukhānayane nayane;

Paṭu hoti padhānarato na rato;

Idha yo pana sāramate ramate.

38.

Imaṃ hitavibhāvanaṃ bhāvanaṃ;

Avedi surasambhavaṃ sambhavaṃ;

Sa mārabaḷisāsane sāsane;

Samo bhavatupālinā pālinā.

Iti vinayavinicchaye paṭhamapārājikakathā niṭṭhitā.

Dutiyapārājikakathā

39.

Ādiyanto harantova-haranto iriyāpathaṃ;

Vikopento tathā ṭhānā, cāventopi parājito.

40.

Tattha nānekabhaṇḍānaṃ, pañcakānaṃ vasā pana;

Avahārā dasevete, viññātabbā vibhāvinā.

41.

Sāhatthāṇattiko ceva, nissaggo atthasādhako;

Dhuranikkhepanañcāti, idaṃ sāhatthapañcakaṃ.

42.

Pubbasahapayogo ca, saṃvidāharaṇampi ca;

Saṅketakammaṃ nemittaṃ, pubbayogādipañcakaṃ.

43.

Theyyapasayhaparikappa-paṭicchannakusādikā;

Avahārā ime pañca, veditabbāva viññunā.

44.

Vatthukālagghadese ca, paribhogañca pañcapi;

Ñatvā etāni kātabbo, paṇḍitena vinicchayo.

45.

Dutiyaṃ vāpi kuddālaṃ, piṭakaṃ pariyesato;

Gacchato theyyacittena, dukkaṭaṃ pubbayogato.

46.

Tatthajātakakaṭṭhaṃ vā, lataṃ vā chindato pana;

Dukkaṭaṃ ubhayatthāpi, vuttaṃ sahapayogato.

47.

Pathaviṃ khaṇato vāpi, byūhato paṃsumeva vā;

Āmasantassa vā kumbhiṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

48.

Mukhe pāsaṃ pavesetvā, khāṇuke baddhakumbhiyā;

Bandhanānaṃ vasā ñeyyo, ṭhānabhedo vijānatā.

49.

Dve ṭhānāni panekasmiṃ, khāṇuke baddhakumbhiyā;

Valayaṃ rukkhamūlasmiṃ, pavesetvā katāya vā.

50.

Uddharantassa khāṇuṃ vā, chindato saṅkhalimpi vā;

Thullaccayaṃ tato kumbhiṃ, ṭhānā cāveti ce cuto.

51.

Paṭhamaṃ pana kumbhiṃ vā, uddharitvā tathā puna;

Ṭhānā cāveti khāṇuṃ vā, saṅkhaliṃ vāpi so nayo.

52.

Ito cito ca ghaṃsanto, mūle sāreti rakkhati;

Valayaṃ khegataṃ tattha, karontova parājito.

53.

Jātaṃ chindati ce rukkhaṃ, dukkaṭaṃ kumbhimatthake;

Samīpe chindato tassa, pācittiyamatatthajaṃ.

54.

Antokumbhigataṃ bhaṇḍaṃ, phandāpeti sace pana;

Apabyūheti tattheva, tassa thullaccayaṃ siyā.

55.

Haranto kumbhiyā bhaṇḍaṃ, muṭṭhiṃ chindati attano;

Bhājane vā gataṃ katvā, hoti bhikkhu parājito.

56.

Hāraṃ vā pana pāmaṅgaṃ, suttāruḷhaṃ tu kumbhiyā;

Phandāpeti yathāvatthuṃ, ṭhānā cāveti ce cuto.

57.

Sappiādīsu yaṃ kiñci, pivato pādapūraṇaṃ;

Ekeneva payogena, pītamatte parājayo.

58.

Katvāva dhuranikkhepaṃ, pivantassa punappunaṃ;

Sakalampi ca taṃ kumbhiṃ, pivato na parājayo.

59.

Sace khipati yaṃ kiñci, bhaṇḍakaṃ telakumbhiyaṃ;

Taṃ pādagghanakaṃ telaṃ, dhuvaṃ pivati tāvade.



31
以骨相互摩擦作，二种欲于道中时；
精液小便已出或，未出而努力犯突吉罗。
32
因淫欲心拥抱女，犯突吉罗之罪过；
握手抚摸及亲吻，等事亦应如是知。
33
无足者蛇与鱼类，二足者如鸽子等；
四足者如蜥蜴等，下列为波罗夷事。
34
欲行淫事之心念，于道中插入生殖；
此二支分已宣说，为初与末之事项。
35
仅初事之邻近处，称为突吉罗罪过；
其余三事则称为，偷兰遮罪已宣说。
36
应知不犯罪过者，为不知情之比丘；
如是不生欢喜者，虽知情亦为初作。
37
于律中止息非法最为胜，
引导善人趣向安乐之道路；
精进乐于修行不贪欲，
于此喜乐精华者得乐。
38
此有益之开示为修习，
已知天人生起之缘由；
愿彼于魔网罗之教法，
与护持者同等而安住。
如是律藏决定中第一波罗夷论已结束。
第二波罗夷论
39
取走或正在偷取，或正在改变威仪；
如是从处所移动，或使离开皆犯戒。
40
其中对诸多物品，依五种情况而言；
有十种偷盗方式，智者应当如是知。
41
亲手偷盗与教唆，抛弃物品与达目；
及舍弃责任等事，此为亲手五种法。
42
前加功用与共谋，偷盗及作记号事；
暗示等为第二组，前加功用等五法。
43
偷盗暴力与谋划，隐藏及伪装等事；
此五种偷盗方式，智者应当如是知。
44
物品时间价值处，及受用等五种事；
智者了知此等后，应当作出正确判。
45
寻找第二把锄头，或筐篮而前往时；
若怀偷盗之心者，因前加功用犯突吉罗。
46
于彼处砍伐树木，或藤蔓等植物时；
两种情况皆已说，因共谋而犯突吉罗。
47
挖掘土地或堆积，泥土或触碰瓮罐；
皆成突吉罗罪过，此应如是而了知。
48
将绳索套入口中，系于木桩上之瓮；
依系缚情况而知，处所变更智者知。
49
于一木桩系瓮时，可知有两种处所；
或于树根处做成，环状物而置入时。
50
拔起木桩或砍断，锁链时犯偷兰遮；
若使瓮罐离处所，则成波罗夷罪过。
51
若先拔起瓮罐或，如是再使离处所；
木桩或锁链亦同理，此法则应如是知。
52
来回摩擦而移动，根部保护而看守；
使环状物升空中，如是做即波罗夷。
53
若砍伐生长之树，于瓮顶犯突吉罗；
砍伐其附近之树，因此生波逸提罪。
54
若使瓮内之物品，震动或于彼处中；
推挤移动彼物品，彼犯偷兰遮罪过。
55
从瓮中取走物品，握于自己手掌中；
或置于器皿之中，比丘即成波罗夷。
56
项链或腰带等物，穿线系于瓮罐中；
震动如前所说物，若离处所即犯戒。
57
于酥油等任何物，饮用至价值一钵；
仅以一次之行为，饮用即成波罗夷。
58
若已舍弃责任后，反复饮用彼物品；
即使饮尽整个瓮，亦不构成波罗夷。
59
若投掷任何物品，入于盛油之瓮中；
彼等价值一钵油，定会立即被吸收。

60.

Hatthato muttamatteva, theyyacitto vinassati;

Āviñjetvāpi vā kumbhiṃ, telaṃ gāḷeti ce tathā.

61.

Telassākiraṇaṃ ñatvā, khittaṃ rittāya kumbhiyā;

Pītaṃ telañca taṃ bhaṇḍaṃ, uddharantova dhaṃsito.

62.

Tattheva bhindato telaṃ, chaḍḍentassa tatheva ca;

Jhāpentassa abhogaṃ vā, karontassa ca dukkaṭaṃ.

Bhūmaṭṭhakathā.

63.

Ṭhapitaṃ pattharitvā ca, sāṭakattharaṇādikaṃ;

Veṭhetvā uddharantassa, mutte ṭhānā parābhavo.

64.

Orimantena vā phuṭṭha-mokāsaṃ pārimantato;

Pārājikamatikkante, kaḍḍhato ujukampi vā.

Thalaṭṭhakathā.

65.

Purato mukhatuṇḍañca, kalāpaggañca pacchato;

Dvīsu passesu pakkhanto, heṭṭhā pādanakhā tathā.

66.

Uddhañcāpi sikhagganti, gagane gacchato pana;

Morassa cha paricchedā, veditabbā vibhāvinā.

67.

Bhikkhu ‘‘sassāmikaṃ moraṃ, gahessāmī’’ti khegataṃ;

Hatthaṃ vāpi pasāreti, purato vāssa tiṭṭhati.

68.

Moropi gagane pakkhe, cāreti na ca gacchati;

Dukkaṭaṃ gamanacchede, āmasantassa ceva taṃ.

69.

Ṭhānā moramamocento, phandāpeti sace pana;

Evaṃ phandāpane tassa, thullaccayamudīritaṃ.

70.

Aggahetvā gahetvā vā, hatthena pana attano;

Ṭhānā cāveti ce moraṃ, sayaṃ ṭhānā cuto siyā.

71.

Phuṭṭhokāsaṃ mukhaggena, kalāpaggena vā pana;

Kalāpaggena vā phuṭṭhaṃ, mukhatuṇḍena bhikkhu ce.

72.

Atikkāmeyya yo moraṃ, ṭhānā cāveti nāma so;

Eseva ca nayo pāda-sikhāpakkhesu dīpito.

73.

Gagane pana gacchanto, kare moro nilīyati;

Taṃ kareneva cārento, phandāpetīti vuccati.

74.

Sace gaṇhāti taṃ moraṃ, itarena karena so;

Cāvitattā pana ṭhānā, bhikkhu ṭhānā cuto siyā.

75.

Itaraṃ pana morassa, upaneti sace karaṃ;

Na doso tattha uḍḍetvā, sayameva nilīyati.

76.

Disvā aṅge nilīnaṃ taṃ, theyyacittena gacchato;

Pāde thullaccayaṃ hoti, dutiye ca parājayo.

77.

Bhūmiyaṃ ṭhitamorassa, tīṇi ṭhānāni paṇḍito;

Pādānañca kalāpassa, vasena paridīpaye.

78.

Tato kesaggamattampi, moraṃ pathavito pana;

Hoti pārājikaṃ tassa, ukkhipantassa bhikkhuno.

79.

Chijjamānaṃ suvaṇṇādiṃ, patte patati ce pana;

Hatthena uddharantassa, tassa pārājikaṃ siyā.

80.

Sace anuddharitvāva, theyyacittena gacchati;

Dutiye padavārasmiṃ, pārājikamudīraye.

81.

Eseva ca nayo ñeyyo, hatthe vattheva matthake;

Taṃ taṃ tassa bhave ṭhānaṃ, yattha yattha patiṭṭhitaṃ.

Ākāsaṭṭhakathā.

82.

Theyyacittena yaṃ kiñci, mañcapīṭhādisuṭṭhitaṃ;

Āmāsampi anāmāsaṃ, āmasantassa dukkaṭaṃ.

83.

Saṃharitvā sace vaṃse, ṭhapitaṃ hoti cīvaraṃ;

Katvā punorato bhogaṃ, tathā antañca pārato.

84.

Cīvarena phuṭṭhokāso, ṭhānaṃ tassa pavuccati;

Na tu cīvaravaṃso so, hotīti sakalo mato.

85.

Orimantena okāsaṃ, phuṭṭhaṃ tamitarena vā;

Itarenapi vā phuṭṭhaṃ, orimantena vā puna.

86.

Dakkhiṇantena phuṭṭhaṃ vā, vāmantenitarena vā;

Vāmantena phuṭṭhaṭṭhānaṃ, atikkāmayato cuti.

87.

Uddhaṃ vā ukkhipantassa, cīvaraṃ pana vaṃsato;

Kesaggamatte ukkhitte, tassa pārājikaṃ bhave.

88.

Rajjukena ca bandhitvā, ṭhapitaṃ pana cīvaraṃ;

Thullaccayaṃ vimocento, mutte pārājikaṃ phuse.

89.

Veṭhetvā ṭhapitaṃ vaṃse, nibbeṭhentassa bhikkhuno;

Valayaṃ chindato vāpi, mocentassapyayaṃ nayo.



60
当手一放开之时，怀偷盗心即失戒；
若拉动瓮罐使之，漏油亦是如此理。
61
知道油已倒出后，投入空瓮之物品；
取出已饮之油及，彼物品时即失戒。
62
于彼处打碎油瓮，或如是丢弃油瓮；
焚烧或使之无用，皆犯突吉罗罪过。
地上物品论
63
铺开放置之物品，如毯子等铺盖物；
包裹后提起之人，离开处所即失戒。
64
或从此边触碰处，越过至彼边之处；
拖拉直行亦如是，越过即成波罗夷。
陆地物品论
65
前方为嘴喙尖端，后方为尾羽末端；
两侧为翅膀边缘，下方为脚爪如是。
66
上方则为头顶端，对于空中行走之；
孔雀有六种界限，智者应当如是知。
67
比丘心想"我将取，有主之孔雀"而对；
空中之孔雀伸手，或站立于其前方。
68
孔雀在空中展翅，但并未行走之时；
阻碍行走或触摸，皆犯突吉罗罪过。
69
不使孔雀离处所，若使之震动摇晃；
如是使之震动时，称犯偷兰遮罪过。
70
不握或以己之手，握持而使孔雀离；
处所则彼自身即，离开处所而失戒。
71
若比丘使孔雀之，嘴尖所触碰之处；
或尾羽末端所触，之处被嘴尖触碰。
72
越过者即称为使，孔雀离开其处所；
此同样法则已说，适用于足爪与翎。
73
孔雀飞行于空中，栖息于比丘手上；
仅以手使之移动，称为使之震动摇。
74
若彼以另一只手，抓取栖息之孔雀；
因使离开其处所，比丘即离处所失戒。
75
若将另一只手靠近，孔雀之处并无过；
因孔雀自行飞起，并栖息于彼手上。
76
见其栖于身体上，怀偷心而行走时；
第一步犯偷兰遮，第二步即波罗夷。
77
对站立地上孔雀，智者应当详细说；
依其足爪与尾羽，而有三种处所别。
78
若比丘将孔雀从，地面哪怕提起一；
发端许即犯波罗，夷罪过应当了知。
79
正被切割之金等，若掉落于钵中时；
以手取出彼物者，即成波罗夷罪过。
80
若未取出而怀着，偷盗之心而行走；
于第二步伐之时，即称犯波罗夷罪。
81
此同样法则应知，适用于手或头顶；
无论安置于何处，彼处即为其处所。
空中物品论
82
以偷盗心触碰任，何床椅等上物品；
不论可触或不可，触碰皆犯突吉罗。
83
若将衣物折叠后，放置于竹竿之上；
前方作弯曲后方，亦如是作末端弯。
84
衣物所触碰之处，称为彼之所在处；
并非整个衣架竿，为处所此应了知。
85
以此边触碰之处，或以彼边触碰处；
或以彼边所触碰，之处再以此边触。
86
或以右边所触碰，之处以左边触碰；
或左边触碰之处，越过者即成失戒。
87
或从竹竿向上方，提起衣物之人若；
提起如一发端许，即成波罗夷罪过。
88
若以绳索系缚后，而放置之衣物者；
解开时犯偷兰遮，松开即波罗夷罪。
89
缠绕放置于竹竿，之衣物比丘解开；
或切断环状物时，解开亦同此法则。

90.

Cīvarassa pasāretvā, ṭhapitassa hi vaṃsake;

Saṃharitvā tu nikkhitte, cīvare viya nicchayo.

91.

Sikkāya pakkhipitvā yaṃ, laggitaṃ hoti bhaṇḍakaṃ;

Sikkāto taṃ haranto vā, saha sikkāya vā cuto.

92.

Kuntādiṃ nāgadantesu, ṭhitesu paṭipāṭiyā;

Agge vā pana bunde vā, gahetvā parikaḍḍhato.

93.

Pārājikaṃ phuṭṭhokāsaṃ, atikkāmayato siyā;

Ujukaṃ ukkhipantassa, kesaggena parājayo.

94.

Pākārābhimukho ṭhatvā, ākaḍḍhati sace pana;

Orimantaphuṭṭhokāsa-mitarantaccaye cuto.

95.

Tatheva parato tassa, pellentassāpi bhikkhuno;

Bhittiṃ pana ca nissāya, ṭhapitepi ayaṃ nayo.

96.

Cālentassa ca tālassa, phalaṃ vatthu hi pūrati;

Yenassa bandhanā mutte, tasmiṃ pārājikaṃ bhave.

97.

Piṇḍiṃ chindati tālassa, sace pārājikaṃ siyā;

Eseva ca nayo sesa-rukkhapupphaphalesupi.

Vehāsaṭṭhakathā.

98.

Gacchato hi nidhiṭṭhānaṃ, padavārena dukkaṭaṃ;

Udake pana gambhīre, tathā nimujjanādisu.

99.

Tatthajātakapupphesu, yena pupphena pūrati;

Vatthu taṃ chindato pupphaṃ, tassa pārājikaṃ vade.

100.

Ekanāḷassa vā passe, vāko uppalajātiyā;

Na chijjati tato yāva, tāva naṃ parirakkhati.

101.

Sāmikeheva pupphesu, chinditvā ṭhapitesupi;

Pubbe vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.

102.

Bhārabaddhāni pupphāni, chasvākāresu kenaci;

Ākārena sace tāni, ṭhānā cāveti nassati.

103.

Ṭhapitaṃ pana pupphānaṃ, kalāpaṃ jalapiṭṭhiyaṃ;

Cāletvā udakaṃ puppha-ṭṭhānā cāveti ce cuto.

104.

Parikappeti ce ‘‘ettha, gahessāmī’’ti rakkhati;

Uddharanto gataṭṭhānā, bhaṭṭho nāma pavuccati.

105.

Accuggatassa taṃ ṭhānaṃ, jalato sakalaṃ jalaṃ;

Uppāṭetvā tato pupphaṃ, ujumuddharato pana.

106.

Nāḷante jalato mutta-matte pārājikaṃ bhave;

Amutte jalato tasmiṃ, thullaccayamudīritaṃ.

107.

Pupphe gahetvā nāmetvā, uppāṭeti sace pana;

Na tassa udakaṃ ṭhānaṃ, naṭṭho uppāṭitakkhaṇe.

108.

Yo hi sassāmike macche, theyyacittena gaṇhati;

Baḷisenapi jālena, hatthena kuminena vā.

109.

Tassevaṃ gaṇhato vatthu, yena macchena pūrati;

Tasmiṃ uddhaṭamattasmiṃ, jalā hoti parājayo.

110.

Ṭhānaṃ salilajānañhi, kevalaṃ sakalaṃ jalaṃ;

Salilaṭṭhaṃ vimocento, jalā pārājiko bhave.

111.

Nīrato uppatitvā yo, tīre patati vārijo;

Gaṇhato taṃ panāpattiṃ, bhaṇḍagghena viniddise.

112.

Māraṇatthāya macchānaṃ, taḷāke nadiyāpi vā;

Ninne macchavisaṃ nāma, pakkhipitvā gate pana.

113.

Pacchā macchavisaṃ macchā, khāditvā pilavanti ce;

Pārājikaṃ mate macche, theyyacittena gaṇhato.

114.

Paṃsukūlikasaññāya, na doso koci gaṇhato;

Sāmikesvāharantesu, bhaṇḍadeyyamudīritaṃ.

115.

Gahetvā sāmikā macche, sace yanti nirālayā;

Gaṇhato pana te sese, theyyacittena dukkaṭaṃ.

116.

Amatesu anāpattiṃ, vadanti vinayaññuno;

Eseva ca nayo sese, kacchapādimhi vārije.

Udakaṭṭhakathā.

117.

‘‘Nāvaṃ nāvaṭṭhaṃ vā bhaṇḍaṃ, thenetvā gaṇhissāmī’’ti;

Pāduddhāre dosā vuttā, bhikkhussevaṃ gacchantassa.

118.

Baddhāya nāvāya hi caṇḍasote;

Ṭhānaṃ mataṃ bandhanamekameva;

Bhikkhussa tasmiṃ muttamatte;

Pārājikaṃ tassa vadanti dhīrā.



90
若将衣物展开后，置于小竹竿之上；
折叠后再放置时，判定如前述衣物。
91
将物品挂在钩上，使之悬挂固定时；
从钩上取走或与，钩一同取走即失戒。
92
长矛等物依次序，置于象牙制钉上；
握住尖端或底部，拖拉移动之比丘。
93
越过所触碰之处，即成波罗夷罪过；
直接向上提起时，一发端即成失戒。
94
若面向墙壁站立，而向此方拉动时；
越过此边所触碰，之处至彼边即失戒。
95
如是向彼方推动，之比丘亦是如此；
倚靠墙壁放置时，此法则亦应如是。
96
摇动棕榈树果实，即满足犯戒条件；
解开其系缚之处，即成波罗夷罪过。
97
若砍断棕榈树果串，即成波罗夷罪过；
此同样法则适用，余树花果亦如是。
空中物品论
98
前往埋藏处之人，每步犯突吉罗罪；
于深水中亦如是，潜水等行为相同。
99
于彼处生长之花，以何花满足条件；
砍断彼花之人我，说其犯波罗夷罪。
100
或于一茎之侧面，有莲花类植物茎；
未断之前皆视为，受保护而不犯戒。
101
即使物主已采摘，并放置之花朵上；
应当依前所说之，方法而作出判定。
102
以任一种方式将，花束系缚成重担；
若以彼方式使之，离开处所即失戒。
103
若将放置于水面，之花束移动使之；
离开花之处所时，即称离处所失戒。
104
若预先计划"我将，在此处取"而守护；
从已去之处取出，称为已堕落失戒。
105
对高出水面之花，整个水面为处所；
从彼处拔出花朵，直接向上提起时。
106
茎端离开水面时，即成波罗夷罪过；
未离开水面之时，称犯偷兰遮罪过。
107
若握住花朵弯曲，后拔出则不以水；
为处所拔出瞬间，即称已失坏破戒。
108
若人以偷盗之心，捕捉有主人之鱼；
或以钓钩或以网，或以手或以鱼笼。
109
如是捕捉时以何，鱼满足犯戒条件；
当彼鱼被拉出水，之时即成波罗夷。
110
对水生动物而言，整个水体为处所；
使离开水中处所，即成波罗夷罪过。
111
从水中跃起落于，岸上之鱼若捕取；
应依物品价值而，判定所犯之罪过。
112
为杀死鱼而在池，塘或河流之低处；
投放所谓鱼毒后，离去之人若之后。
113
鱼吃了鱼毒而浮，出水面若以偷盗；
之心捕取死鱼者，即成波罗夷罪过。
114
若误认为粪扫衣，而取走并无过失；
若物主自己取走，称应赔偿物品值。
115
物主捕获鱼之后，若无留恋而离去；
以偷盗心取剩余，之鱼者犯突吉罗。
116
律学专家们说对，未死者不构成罪；
此同样法则适用，余龟等水生动物。
水中物品论
117
"我将偷取船只或，船上物品而取走"；
如是行走之比丘，每抬足即有过失。
118
于急流中系缚之船只上；
系缚处被视为唯一处所；
对比丘而言当解开之时；
智者称其犯波罗夷罪过。

119.

Niccale udake nāva-mabandhanamavaṭṭhitaṃ;

Purato pacchato vāpi, passato vāpi kaḍḍhato.

120.

Ekenantena samphuṭṭha-mokāsamitarena taṃ;

Atikkāmayato nāvaṃ, tassa pārājikaṃ siyā.

121. Tathā –

Uddhaṃ kesaggamattampi, udakamhā vimocite;

Adhonāvātalaṃ tena, phuṭṭhañca mukhavaṭṭiyā.

122.

Bandhitvā pana yā tīre, ṭhapitā niccale jale;

Bandhanañca ṭhitokāso, ṭhānaṃ tassā dvidhā mataṃ.

123.

Hoti thullaccayaṃ pubbaṃ, bandhanassa vimocane;

Pacchā kenacupāyena, ṭhānā cāveti ce cuto.

124.

Cāvetvā paṭhamaṃ ṭhānā, pacchā bandhanamocane;

Eseva ca nayo vutto, theyyacittassa bhikkhuno.

125.

Ussāretvā nikujjitvā, ṭhapitāya thale pana;

Phuṭṭhokāsova hi ṭhānaṃ, nāvāya mukhavaṭṭiyā.

126.

Ñeyyo ṭhānaparicchedo;

Ākāreheva pañcahi;

Yato kutoci cāvento;

Hoti pārājiko naro.

127.

Eseva ca nayo ñeyyo, nāvāyukkujjitāyapi;

Ṭhapitāyapi nāvāya, ghaṭikānaṃ tathūpari.

128.

Theyyā titthe ṭhitaṃ nāvaṃ, āruhitvā sace pana;

Arittena phiyenāpi, pājentassa parājayo.

129.

Sace chattaṃ paṇāmetvā, ussāpetvāva cīvaraṃ;

Laṅkārasadisaṃ katvā, gaṇhāpeti samīraṇaṃ.

130.

Āgamma balavā vāto, nāvaṃ harati ce pana;

Vāteneva haṭā nāvā, na doso koci vijjati.

131.

Sayameva ca yaṃ kiñci, gāmatitthamupāgataṃ;

Acāventova taṃ ṭhānā, kiṇitvā ce palāyati.

132.

Avahāro na bhikkhussa, bhaṇḍadeyyamudīritaṃ;

Sayameva ca gacchantiṃ, ṭhānā cāveti ce cuto.

Nāvaṭṭhakathā.

133.

Yānaṃ nāma ratho vayhaṃ, sakaṭaṃ sandamānikā;

Yānaṃ avaharissāmi, yānaṭṭhamiti vā pana.

134.

Gacchato dukkaṭaṃ vuttaṃ, dutiyaṃ pariyesato;

Ṭhānā cāvanayogasmiṃ, vijjamāne parājayo.

135.

Yānassa dukayuttassa, dasa ṭhānāni dīpaye;

Yānaṃ pājayato tassa, nisīditvā dhure pana.

136.

Thullaccayaṃ tu goṇānaṃ, pāduddhāre viniddise;

Cakkānañhi ṭhitokāsa-matikkante parābhavo.

137.

Ayuttakassāpi ca yānakassa, dhurenupatthambhaniyaṃ ṭhitassa;

Vasenupatthambhanicakkakānaṃ, ṭhānāni tīṇeva bhavanti tassa.

138.

Tathā dhurena dārūnaṃ, upariṭṭhapitassa ca;

Bhūmiyampi dhureneva, tatheva ṭhapitassa ca.

139.

Purato pacchato vāpi, ṭhānā cāveti ce pana;

Thullaccayaṃ tu tiṇṇampi, ṭhānā cāve parājayo.

140.

Apanetvāna cakkāni, akkhānaṃ sīsakehi tu;

Ṭhitassūpari dārūnaṃ, ṭhānāni dve viniddise.

141.

Kaḍḍhanto ukkhipanto vā, phuṭṭhokāsaccaye cuto;

Ṭhapitassa panaññassa, bhūmiyaṃ yassa kassaci.

142.

Akkhuddhīnaṃ dhurassāti, pañca ṭhānāni dīpaye;

Uddhīsu vā gahetvā taṃ, ṭhānā cāveti ce cuto.

143.

Ṭhapitassa hi cakkassa, nābhiyā pana bhūmiyaṃ;

Ekameva siyā ṭhānaṃ, paricchedopi pañcadhā.

144.

Phusitvā yaṃ ṭhitaṃ bhūmiṃ, nemipassena nābhiyā;

Ṭhānāni dve bhavantassa, naṭṭho tesamatikkame.

145.

Disvā yānamanārakkhaṃ, paṭipannaṃ mahāpathe;

Āruhitvā acodetvā, kiṇitvā yāti vaṭṭati.

Yānaṭṭhakathā.

146.

Sīsakkhandhakaṭolamba-vasā bhāro catubbidho;

Tattha sīsagataṃ bhāraṃ, āmasantassa dukkaṭaṃ.

147.

Ito cito ca ghaṃsanto, theyyacittena yo pana;

Sirasmiṃyeva sāreti, tassa thullaccayaṃ siyā.

148.

Khandhaṃ oropite bhāre, tassa pārājikaṃ mataṃ;

Sīsato kesamattampi, mocentopi parājito.



119
静止水面上未系，缚之船只停泊时；
从前后或侧面拉，动之人应如是知。
120
以一端触碰之处，被另一端越过时；
使船只越过彼处，即成波罗夷罪过。
121\ 同样 -
若使离开水面哪，怕一发端许之距；
船底因此被触碰，船舷边缘亦如是。
122
系缚后置于岸边，静止水面之船只；
系缚处与停泊处，被视为两种处所。
123
首先解开系缚处，犯偷兰遮之罪过；
之后以任何方法，使离处所即失戒。
124
首先使离开处所，之后解开系缚处；
此同样法则已说，适用怀偷心比丘。
125
拖上岸后倒置而，放置于陆地上时；
船舷边缘所触碰，之处即为其处所。
126
应知处所之界限；
仅有五种情况；
从任何处使离开；
彼人即成波罗夷。
127
此同样法则应知，适用于正置船只；
放置于木桩顶上，之船只亦是如此。
128
若以偷心登上停，靠码头之船只后；
以桨或舵驾驶者，即成波罗夷罪过。
129
若张开伞或升起，衣物做成如帆状；
使之能够捕捉风，而行驶前进之人。
130
若强风突然来临，将船只吹走之时；
因风吹走之船只，并无任何过失生。
131
任何自行到达村，庄或渡口之船只；
不使离开其处所，买下后若逃离者。
132
比丘不构成偷盗，称应赔偿物品值；
若使自行行驶之，船离处所即失戒。
船只论
133
车辆即车、轿、大车、小车等；
"我将偷取车辆"或"车上物品"。
134
行走时说犯突吉罗，寻找第二辆亦然；
当具备使离处所，条件时即成失戒。
135
对双驾车辆应说，明有十种处所别；
坐于车辕驾驶时，对彼应如是了知。
136
应说牛只抬起足，时犯偷兰遮罪过；
车轮越过停留处，之时即成波罗夷。
137
对未套牛之车辆，以车辕支撑而立；
依支撑物与车轮，彼有三种处所别。
138
如是以车辕支撑，置于上方之木材；
或于地面以车辕，如是支撑而放置。
139
若从前方或后方，使之离开其处所；
使离三处所之一，即成波罗夷罪过。
140
若将车轮移除后，置于车轴顶端上；
之木材应说明有，两种处所之分别。
141
拖拉或提起越过，所触之处即失戒；
对任何其他放置，于地面上之物品。
142
车轴、轴端与车辕，说明有五种处所；
若握住轴端使之，离开处所即失戒。
143
对放置于地面上，以车轮毂为中心；
之车轮应知仅有，一处所界限五种。
144
以轮缘侧面与毂，触碰所立之地面；
有两处所越过时，即称已失坏破戒。
145
见无人看管车辆，行驶于大路之上；
登上不驱赶买下，而离去者无过失。
车辆论
146
头顶肩上腰间及，手提共有四种担；
其中头顶上之担，触碰者犯突吉罗。
147
来回摩擦以偷心，于头顶上移动者；
彼人即犯偷兰遮，罪过应当如是知。
148
将担子从肩上卸，下视为波罗夷罪；
从头顶移开哪怕，一发端许即失戒。

149.

Bhāraṃ pathaviyaṃ kiñci, ṭhapetvā suddhamānaso;

Pacchā taṃ theyyacittena, uddharanto parājito.522

150.

Ettha vuttanayeneva, sesesupi asesato;

Bhāresu matisārena, veditabbo vinicchayo.

Bhāraṭṭhakathā.

151.

Dukkaṭaṃ muninā vuttaṃ, ārāmaṃ abhiyuñjato;

Parājeti paraṃ dhammaṃ, caranto ce parājito.522

152.

Vimatiṃ janayantassa, tassa thullaccayaṃ siyā;

Parajjati sayaṃ dhammaṃ, caranto yopi tassa ca.

153.

Sāmino dhuranikkhepe, ‘‘na dassāmī’’ti cattano;

Pārājikaṃ bhave tassa, sabbesaṃ kūṭasakkhinaṃ.

Ārāmaṭṭhakathā.

154.

Vihāraṃ saṅghikaṃ kiñci, acchinditvāna gaṇhituṃ;

Sabbesaṃ dhuranikkhepā-bhāvatova na sijjhati.

Vihāraṭṭhakathā.

155.

Sīsāni sāliādīnaṃ, nirumbhitvāna gaṇhato;

Asitena ca lāyitvā, chinditvā vā karena ca.

156.

Yasmiṃ bījepi vā vatthu, sīse pūreti muṭṭhiyaṃ;

Bandhanā mocite tasmiṃ, tassa pārājikaṃ bhave.

157.

Acchinno pana daṇḍo vā, taco vā appamattako;

Vīhināḷampi vā dīghaṃ, anikkhantova rakkhati.

158.

Sace so parikappeti, ‘‘madditvā panidaṃ ahaṃ;

Papphoṭetvā ito sāraṃ, gaṇhissāmī’’ti rakkhati.

159.

Maddanuddharaṇe natthi, doso papphoṭanepi vā;

Attano bhājanagataṃ, karontassa parājayo.

160.

Jānaṃ kesaggamattampi, pathaviṃ parasantakaṃ;

Theyyacittena ce khīlaṃ, saṅkāmeti parājayo.

161.

Tañca kho sāmikānaṃ tu, dhuranikkhepane sati;

Anagghā bhūmi nāmesā, tasmā evamudīritaṃ.

162.

Gahetabbā sace hoti, dvīhi khīlehi yā pana;

Ādo thullaccayaṃ tesu, dutiyeva parājayo.

163.

Ñāpetukāmo yo bhikkhu, ‘‘mamedaṃ santaka’’nti ca;

Rajjuṃ vāpi pasāreti, yaṭṭhiṃ pāteti dukkaṭaṃ.

164.

Yehi dvīhi payogehi, attano santakaṃ siyā;

Ādo thullaccayaṃ tesu, dutiye ca parājayo.

Khettaṭṭhakathā.

165.

Khette vuttanayeneva, vatthuṭṭhassa vinicchayo;

Gāmaṭṭhepi ca vattabbaṃ, apubbaṃ natthi kiñcipi.

Vatthuṭṭhagāmaṭṭhakathā.

166.

Tiṇaṃ vā pana paṇṇaṃ vā, lataṃ vā kaṭṭhameva vā;

Bhaṇḍaggheneva kātabbo, gaṇhanto tatthajātakaṃ.

167.

Mahagghe pana rukkhasmiṃ, chinnamattepi nassati;

Tacchetvā ṭhapito rukkho, gahetabbo na kocipi.

168.

Chinditvā ṭhapitaṃ mūle, rukkhamaddhagataṃ pana;

‘‘Chaḍḍito sāmikehī’’ti, gahetuṃ pana vaṭṭati.

169.

Lakkhaṇe challiyonaddhe, na doso koci gaṇhato;

Ajjhāvutthaṃ kataṃ vāpi, vinassantañca gaṇhato.

170.

Yo cārakkhaṭṭhānaṃ patvā, katvā kammaṭṭhānādīni;

Citte cintento vā aññaṃ, bhaṇḍadeyyaṃ hotevassa.

171.

Varāhabyagghacchataracchakādito;

Upaddavā muccitukāmatāya yo;

Tatheva taṃ ṭhānamatikkameti ce;

Na koci doso pana bhaṇḍadeyyakaṃ.

172.

Idamārakkhaṇaṭṭhānaṃ, garukaṃ suṅkaghātato;

Tasmā dukkaṭamuddiṭṭhaṃ, tamanokkamma gacchato.

173.

Etaṃ pariharantassa, theyyacittena satthunā;

Pārājikamanuddiṭṭhaṃ, ākāsenāpi gacchato.

174.

Tasmā ettha visesena, satisampannacetasā;

Appamattena hotabbaṃ, piyasīlena bhikkhunā.

Araññaṭṭhakathā.

175.

Toyadullabhakālasmiṃ, bhājane gopitaṃ jalaṃ;

Āviñjitvā pavesetvā, chiddaṃ katvāpi vā tathā.

176.

Vāpiyaṃ vā taḷāke vā, bhājanaṃ attano pana;

Gaṇhantassa pavesetvā, bhaṇḍagghena viniddise.



149
将担子放在地上，心无邪念之后来；
以偷盗心提起时，即成波罗夷罪过。
150
依此所说之方法，对其余一切担子；
应以智慧而判定，决定应当如是知。
担子论
151
牟尼说犯突吉罗，对诉讼园林之人；
若行不正当法律，胜诉即成波罗夷。
152
对使他人生疑惑，者犯偷兰遮罪过；
自己败诉行法律，者亦同样犯此罪。
153
物主舍弃责任时，自己说"我不会给"；
彼及一切伪证者，即成波罗夷罪过。
园林论
154
欲夺取僧团所有，之任何精舍物品；
因一切人未舍弃，责任故不能成就。
精舍论
155
拔取稻等谷物穗，或以镰刀收割或；
以手砍断而取走，之人应当如是知。
156
于任何种子或物，以手抓握成一把；
解开其系缚之时，即成波罗夷罪过。
157
若未切断之茎秆，或少量未剥落皮；
或长稻草未脱离，仍受保护不犯戒。
158
若他预先计划说，"我将践踏此物后；
抖落取其精华分"，则仍受保护不犯。
159
践踏提起并无过，抖落亦是如此理；
置于自己容器中，之时即成波罗夷。
160
明知哪怕一发端，许地属他人所有；
以偷心移动界桩，即成波罗夷罪过。
161
此仅在物主舍弃，责任之情况下然；
此地实无价值故，因此如是而宣说。
162
若以两个界桩来，界定应取之地界；
首先犯偷兰遮罪，第二即波罗夷罪。
163
欲使人知"此是我，所有"之比丘若将；
绳索伸展或放置，木棍者犯突吉罗。
164
以两种行为使之，成为自己所有物；
首先犯偷兰遮罪，第二即波罗夷罪。
田地论
165
如田地所说方法，宅地之决定亦然；
对村庄所在地亦，应说无任何新义。
宅地村庄论
166
草或树叶或藤蔓，或木材等生长物；
取走时应依物品，价值而作出判定。
167
对贵重树木而言，砍断之时即失坏；
已砍伐放置之树，任何人不应取走。
168
砍伐放置于树根，处之半截树木则；
可认为"已被主人，丢弃"而取走无过。
169
于有标记树皮包，裹之物取走无过；
已被居住或制作，或正在毁坏可取。
170
到达守护处所后，作业处等修行或；
思维其他事物者，应赔偿物品价值。
171
为免受野猪虎豹熊等；
危害而欲脱离之人若；
越过彼处所亦无过失；
然应赔偿物品之价值。
172
此守护处所比起，税关更为重要故；
已说不越过彼处，而行者犯突吉罗。
173
对以偷盗心绕过，彼处者大师已说；
即使从空中越过，亦成波罗夷罪过。
174
是故于此应特别，具念心且不放逸；
喜爱戒律之比丘，应当如是而行持。
林野论
175
于缺水之时期将，水储存于容器中；
倾倒注入或如是，凿孔使水流入者。
176
于池塘或水库中，将自己之容器置；
入而取水者应依，物品价值而判定。

177.

Chindato mariyādaṃ tu, adinnādānapubbato;

Bhūtagāmena saddhimpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.

178.

Anto ṭhatvā bahi ṭhatvā, chindanto ubhayatthapi;

Bahiantena kātabbo, antoantena majjhato.

Udakakathā.

179.

Vārena sāmaṇerā yaṃ, dantakaṭṭhamaraññato;

Ānetvācariyānampi, āharanti sace pana.

180.

Chinditvā yāva saṅghassa, na niyyādenti te pana;

Ābhataṃ tāva taṃ sabbaṃ, tesameva ca santakaṃ.

181.

Tasmā taṃ theyyacittena, gaṇhantassa ca bhikkhuno;

Garubhaṇḍañca saṅghassa, bhaṇḍagghena parābhavo.

182.

Yadā niyyāditaṃ tehi, tato paṭṭhāya saṅghikaṃ;

Gaṇhantassāpi theyyāya, avahāro na vijjati.

183.

Arakkhattā yathāvuḍḍha-mabhājetabbatopi ca;

Sabbasādhāraṇattā ca, aññaṃ viya na hotidaṃ.

Dantakaṭṭhakathā.

184.

Aggiṃ vā deti satthena, ākoṭeti samantato;

Ākoṭeti visaṃ vāpi, maṇḍūkaṇṭakanāmakaṃ.

185.

Yena vā tena vā rukkho, vinassati ca ḍayhati;

Sabbattha bhikkhuno tassa, bhaṇḍadeyyaṃ pakāsitaṃ.

Vanappatikathā.

186.

Sīsato kaṇṇato vāpi, gīvato hatthatopi vā;

Chinditvā vāpi mocetvā, gaṇhato theyyacetasā.

187.

Hoti mocitamattasmiṃ, sīsādīhi parājayo;

Thullaccayaṃ karontassa, ākaḍḍhanavikaḍḍhanaṃ.

188.

Hatthā anīharitvāva, valayaṃ kaṭakampi vā;

Aggabāhuñca ghaṃsanto, cāreti aparāparaṃ.

189.

Tamākāsagataṃ coro, karoti yadi rakkhati;

Saviññāṇakato mūle, valayaṃva na hotidaṃ.

190.

Nivatthaṃ pana vatthaṃ yo, acchindati parassa ce;

Paropi pana lajjāya, sahasā taṃ na muñcati.

191.

Ākaḍḍhati ca coropi, so paro tāva rakkhati;

Parassa hatthato vatthe, muttamatte parājayo.

192.

Sabhaṇḍahārakaṃ bhaṇḍaṃ, nentassa paṭhame pade;

Thullaccayamatikkante, dutiyeva cuto siyā.

193.

Pātāpeti sace bhaṇḍaṃ, tajjetvā theyyacetano;

Parassa hatthato bhaṇḍe, muttamatte parājayo.

194.

Athāpi parikappetvā, pātāpeti va yo pana;

Tassa pātāpane vuttaṃ, dukkaṭāmasanepi ca.

195.

Phandāpeti yathāvatthuṃ, ṭhānā cāveti ce cuto;

‘‘Tiṭṭha tiṭṭhā’’ti vadato, na doso chaḍḍitepi ca.

196.

Āgantvā theyyacittena, pacchā taṃ gaṇhato siyā;

Pārājikaṃ taduddhāre, sālaye sāmike gate.

197.

Gaṇhato sakasaññāya, gahaṇe pana rakkhati;

Bhaṇḍadeyyaṃ tathā paṃsu-kūlasaññāya gaṇhato.

198.

‘‘Tiṭṭha tiṭṭhā’’ti vutto ca, chaḍḍetvā pana bhaṇḍakaṃ;

Katvāva dhuranikkhepaṃ, bhīto corā palāyati.

199.

Gaṇhato theyyacittena, uddhāre dukkaṭaṃ puna;

Dātabbamāharāpente, adentassa parājayo.

200.

‘‘Kasmā? Tassa payogena, chaḍḍitattā’’ti sādaraṃ;

Mahāaṭṭhakathāyaṃ tu, vuttamaññāsu nāgataṃ.

Haraṇakathā.

201.

Sampajānamusāvādaṃ, ‘‘na gaṇhāmī’’ti bhāsato;

Adinnādānapubbattā, dukkaṭaṃ hoti bhikkhuno.

202.

‘‘Raho mayā panetassa, ṭhapitaṃ kiṃ nu dassati’’;

Iccevaṃ vimatuppāde, tassa thullaccayaṃ siyā.

203.

Tasmiṃ dāne nirussāhe, paro ce nikkhipe dhuraṃ;

Ubhinnaṃ dhuranikkhepe, bhikkhu hoti parājito.

204.

Cittenādātukāmova, ‘‘dassāmī’’ti mukhena ce;

Vadato dhuranikkhepe, sāmino hi parājayo.

Upanidhikathā.

205.

Suṅkaghātassa antova, ṭhatvā pāteti ce bahi;

Dhuvaṃ patati ce hatthā, muttamatte parājayo.



177
切断界限之人因，先有不与取之心；
即使连同植物群，亦说犯突吉罗罪。
178
站在内外两处所，切断者在两处中；
以外边为准内边，为中间应如是知。
水论
179
沙弥们轮流从林，中取来齿木若将；
所取之物带来给，和尚阿阇黎等人。
180
砍伐后直到未交，付给僧团之期间；
所有已带来之物，仍属于彼等所有。
181
因此以偷盗之心，取走彼物之比丘；
僧团之贵重物品，依物价值而失坏。
182
当彼等已交付后，从那时起成僧物；
即使为偷而取走，亦不构成偷盗罪。
183
因无人守护及应，依长幼次第分配；
且为一切共有故，此非如其他物品。
齿木论
184
或放火或以刀具，四周砍伐或涂抹；
所谓蛙刺之毒药，或以任何方法使。
185
树木毁坏或燃烧，于一切处已宣说；
彼比丘应当赔偿，物品价值之罪过。
树木论
186
从头或从耳或从，颈部或从手部处；
切断或解开而以，偷盗之心取走者。
187
当从头等处解开，之时即成波罗夷；
对正在拉扯拖拽，者犯偷兰遮罪过。
188
未从手上取下而，摩擦手镯或臂环；
或上臂来回移动，使之滑动者应知。
189
盗贼使之升空中，若如是做仍受护；
因有知觉故此非，如手镯般可取走。
190
若夺取他人所穿，之衣服而他人因；
羞耻而不立即将，衣服脱下者应知。
191
盗贼拉扯而他人，仍然守护直到从；
他人手中脱落时，即成波罗夷罪过。
192
携带物品与物品，之人同行第一步；
犯偷兰遮越过时，第二步即成失戒。
193
若以偷心威胁使，他人丢下所持物；
当物品离开他人，之手即成波罗夷。
194
或者预先计划而，使他人丢下物品；
已说使丢与触碰，皆犯突吉罗罪过。
195
使震动如前所说，使离处所即失戒；
对说"站住站住"之，人丢弃亦无过失。
196
以偷心来到之后，取走彼物即犯戒；
当物主离去仍有，留恋时取即失戒。
197
误认为己物取走，时仍受保护不犯；
如是误认为粪扫，衣而取应赔物价。
198
被呵斥"站住站住"，而丢弃物品之后；
已舍弃责任因惧，盗贼而逃跑之人。
199
以偷心取走之时，提起犯突吉罗罪；
若令取回不归还，即成波罗夷罪过。
200
"为何?因其行为而，丢弃"如是恭敬地；
大注疏中已宣说，其他注疏未提及。
取走论
201
明知而说妄语言，"我未取走"之比丘；
因先有不与取心，故犯突吉罗罪过。
202
"我曾私下为此人，存放何故不归还"；
如是生起疑惑时，彼犯偷兰遮罪过。
203
当彼不愿归还时，若他人舍弃责任；
两人皆舍弃责任，比丘即成波罗夷。
204
心中不愿归还却，口中说"我将归还"；
当物主舍弃责任，之时即成波罗夷。
寄存物论
205
站在税关内使物，品掉落于外面时；
若定会从手中掉，落即成波罗夷罪。

206.

Taṃ rukkhe khāṇuke vāpi, hutvā paṭihataṃ puna;

Vātukkhittampi vā anto, sace patati rakkhati.

207.

Patitvā bhūmiyaṃ pacchā, vaṭṭantaṃ pana bhaṇḍakaṃ;

Sace pavisatyantova, tassa pārājikaṃ siyā.

208.

Ṭhatvā ṭhatvā pavaṭṭantaṃ, paviṭṭhaṃ ce parājayo;

Atiṭṭhamānaṃ vaṭṭitvā, paviṭṭhaṃ pana rakkhati.

209.

Iti vuttaṃ daḷhaṃ katvā, kurundaṭṭhakathādisu;

Sārato taṃ gahetabbaṃ, yuttaṃ viya ca dissati.

210.

Sayaṃ vā yadi vaṭṭeti, vaṭṭāpeti parena vā;

Aṭṭhatvā vaṭṭamānaṃ taṃ, gataṃ nāsakaraṃ siyā.

211.

Ṭhatvā ṭhatvā sace anto, bahi gacchati rakkhati;

Ṭhapite suddhacittena, sayaṃ vaṭṭati vaṭṭati.

212.

Gacchante pana yāne vā, gaje vā taṃ ṭhapeti ce;

Bahi nīharaṇatthāya, nāvahāropi nīhaṭe.

213.

Ṭhapite ṭhitayāne vā, payogena vinā gate;

Satipi theyyacittasmiṃ, avahāro na vijjati.

214.

Sace pājeti taṃ yānaṃ, ṭhapetvā yānake maṇiṃ;

Siyā pārājikaṃ tassa, sīmātikkamane pana.

215.

Suṅkaṭṭhāne mataṃ suṅkaṃ, gantuṃ datvāva vaṭṭati;

Seso idha kathāmaggo, araññaṭṭhakathāsamo.

Suṅkaghātakathā.

216.

Antojātaṃ dhanakkītaṃ, dinnaṃ vā pana kenaci;

Dāsaṃ karamarānītaṃ, harantassa parājayo.

217.

Bhujissaṃ vā harantassa, mānusaṃ mātarāpi vā;

Pitarāṭhapitaṃ vāpi, avahāro na vijjati.

218.

Taṃ palāpetukāmova, ukkhipitvā bhujehi vā;

Taṃ ṭhitaṭṭhānato kiñci, saṅkāmeti parājayo.

219.

Tajjetvā padasā dāsaṃ, nentassa padavārato;

Honti āpattiyo vuttā, tassa thullaccayādayo.

220.

Hatthādīsu gahetvā taṃ, kaḍḍhatopi parājayo;

‘‘Gaccha yāhi palāyā’’ti, vadatopi ayaṃ nayo.

221.

Vegasāva palāyantaṃ, ‘‘palāyā’’ti ca bhāsato;

Hoti pārājikenassa, anāpatti hi bhikkhuno.

222.

Saṇikaṃ pana gacchantaṃ, sace vadati sopi ca;

Sīghaṃ gacchati ce tassa, vacanena parājayo.

223.

Palāyitvā sace aññaṃ, gāmaṃ vā nigamampi vā;

Gataṃ disvā tato tañce, palāpeti parājayo.

Pāṇakathā.

224.

Theyyā sappakaraṇḍaṃ ce, parāmasati dukkaṭaṃ;

Phandāpeti yathāvatthuṃ, ṭhānato cāvane cuto.

225.

Ugghāṭetvā karaṇḍaṃ tu, sappamuddharato pana;

Karaṇḍatalato mutte, naṅguṭṭhe tu parājayo.

226.

Ghaṃsitvā kaḍḍhato sappaṃ, naṅguṭṭhe mukhavaṭṭito;

Tassa sappakaraṇḍassa, muttamatte parājayo.

227.

Karaṇḍaṃ vivaritvā ce, pakkosantassa nāmato;

So nikkhamati ce sappo, tassa pārājikaṃ siyā.

228.

Tathā katvā tu maṇḍūka-mūsikānaṃ ravampi vā;

Pakkosantassa nāmena, nikkhantepi parājayo.

229.

Mukhaṃ avivaritvāva, karontassevameva ca;

Yena kenaci nikkhante, sappe pārājikaṃ siyā.

230.

Mukhe vivarite sappo, sayameva palāyati;

Na pakkosati ce tassa, bhaṇḍadeyyamudīritaṃ.

Apadakathā.

231.

Theyyacittena yo hatthiṃ, karotāmasanādayo;

Honti āpattiyo tassa, tividhā dukkaṭādayo.

232.

Sālāyaṃ ṭhitahatthissa, antovatthaṅgaṇesupi;

Ṭhānaṃ sālā ca vatthu ca, aṅgaṇaṃ sakalaṃ siyā.

233.

Abaddhassa hi baddhassa, ṭhitaṭṭhānañca bandhanaṃ;

Tasmā tesaṃ vasā hatthiṃ, harato kāraye budho.

234.

Nagarassa bahiddhā tu, ṭhitassa pana hatthino;

Ṭhitaṭṭhānaṃ bhave ṭhānaṃ, padavārena kāraye.



206
若掉落物被树木，或木桩阻挡或被；
风吹回内若落入，内部仍受保护不犯。
207
掉落地面后滚动，之物品若进入内；
部即成波罗夷罪，过应当如是了知。
208
停停滚滚而进入，者即成波罗夷罪；
不停滚动而进入，者仍受保护不犯戒。
209
如是已说应坚持，古伦达等注疏中；
应视为精华而取，似乎合理应接受。
210
自己使之滚动或，令他人使之滚动；
不停滚动而进入，不构成失坏罪过。
211
若停停进入内外，仍受保护不犯戒；
以清净心放置后，自行滚动亦无过。
212
若将物品放置于，正在行进车象上；
为使运出外部者，运出亦非偷盗罪。
213
放置于静止车上，无人驱使而行进；
即使存有偷盗心，亦不构成偷盗罪。
214
若驱使彼车行进，将宝石置于车上；
越过界限之时即，成波罗夷罪应知。
215
应缴纳税关规定，之税后方可通行；
此处余下论述法，与林野论相同理。
税关论
216
家生奴或以财买，或由某人所赠与；
或战俘奴取走者，即成波罗夷罪过。
217
取走自由人或由，母亲父亲安置之；
人类则不构成有，偷盗罪过应了知。
218
欲使之逃跑而以，双臂抱起或使之；
离开所站立之处，即成波罗夷罪过。
219
威胁奴隶用脚驱，赶者每步已宣说；
犯偷兰遮等罪过，应当如是而了知。
220
抓住手等处拖拽，者亦成波罗夷罪；
说"去吧走吧逃跑"，者亦同此法则知。
221
对快速逃跑之人，说"逃跑吧"之比丘；
不犯波罗夷罪过，此应当如是了知。
222
对缓慢行走之人，若如是说而彼依；
其言语快速行走，即成波罗夷罪过。
223
若逃到其他村庄，或市镇后见到彼；
若使之再次逃跑，即成波罗夷罪过。
有生命物论
224
以偷心触碰装蛇，之篮筐犯突吉罗；
使震动如前所说，使离处所即失戒。
225
打开篮筐提起蛇，之人当蛇尾离开；
篮筐底部之时即，成波罗夷罪应知。
226
摩擦拖拽蛇尾或，蛇头离开篮筐口；
之时即成波罗夷，罪过应当如是知。
227
若打开篮筐呼唤，蛇之名字使之出；
来若蛇爬出篮筐，即成波罗夷罪过。
228
如是做后发出青，蛙或老鼠之叫声；
或呼其名使之出，来亦成波罗夷罪。
229
未打开篮筐口而，如是做使蛇以任；
何方式爬出篮筐，即成波罗夷罪过。
230
打开篮筐口蛇自，行逃跑若未呼唤；
已说应赔偿物品，价值之罪过应知。
无足动物论
231
以偷心触摸大象，等行为者应了知；
有三种罪过突吉，罗等应当如是知。
232
站在象舍内之象，于内庭院等处所；
象舍庭院及全部，院落皆为其处所。
233
未系缚及已系缚，之象立处与系处；
皆为处所取象时，智者应依此而定。
234
若大象站立于城，外之处所应了知；
其所立之处为处，所应依步数而定。


235.

Nipannassa gajassekaṃ, ṭhānaṃ taṃ uṭṭhapeti ce;

Tasmiṃ uṭṭhitamatte tu, tassa pārājikaṃ siyā.

236.

Eseva ca nayo ñeyyo, turaṅgamahisādisu;

Natthi kiñcipi vattabbaṃ, dvipadepi bahuppade.

Catuppadakathā.

237.

Paresanti vijānitvā, paresaṃ santakaṃ dhanaṃ;

Garukaṃ theyyacittena, ṭhānā cāveti ce cuto.

238.

Anāpatti sasaññissa, tiracchānapariggahe;

Tāvakālikavissāsa-ggāhe petapariggahe.

239.

Yo panettha ca vattabbo, pāḷimuttavinicchayo;

Taṃ mayaṃ paratoyeva, bhaṇissāma pakiṇṇake.

240.

Parājitānekamalena vuttaṃ;

Pārājikaṃ yaṃ dutiyaṃ jinena;

Vutto samāsena mayassa cattho;

Vattuṃ asesena hi ko samattho.

Iti vinayavinicchaye dutiyapārājikakathā niṭṭhitā.

Tatiyapārājikakathā

241.

Manussajātiṃ jānanto, jīvitā yo viyojaye;

Nikkhipeyyassa satthaṃ vā, vadeyya maraṇe guṇaṃ.

242.

Deseyya maraṇūpāyaṃ, hotāyampi parājito;

Asandheyyova so ñeyyo, dvedhā bhinnasilā viya.

243.

Vuttā pāṇātipātassa, payogā cha mahesinā;

Sāhatthiko tathāṇatti-nissaggithāvarādayo.

244.

Tattha kāyena vā kāya-paṭibaddhena vā sayaṃ;

Mārentassa paraṃ ghāto, ayaṃ sāhatthiko mato.

245.

‘‘Evaṃ tvaṃ paharitvā taṃ, mārehī’’ti ca bhikkhuno;

Parassāṇāpanaṃ nāma, ayamāṇattiko nayo.

246.

Dūraṃ māretukāmassa, usuādinipātanaṃ;

Kāyena paṭibaddhena, ayaṃ nissaggiyo vidhi.

247.

Asañcārimupāyena, māraṇatthaṃ parassa ca;

Opātādividhānaṃ tu, payogo thāvaro ayaṃ.

248.

Paraṃ māretukāmassa, vijjāya jappanaṃ pana;

Ayaṃ vijjāmayo nāma, payogo pañcamo mato.

249.

Samatthā māraṇe yā ca, iddhi kammavipākajā;

Ayamiddhimayo nāma, payogo samudīrito.

250.

Ekeko duvidho tattha, hotīti paridīpito;

Uddesopi anuddeso, bhedo tesamayaṃ pana.

251.

Bahusvapi yamuddissa, pahāraṃ deti ce pana;

Maraṇena ca tasseva, kammunā tena bajjhati.

252.

Anuddissa pahārepi, yassa kassaci dehino;

Pahārappaccayā tassa, maraṇaṃ ce parājayo.

253.

Mate pahaṭamatte vā, pacchā mubhayathāpi ca;

Hantā pahaṭamattasmiṃ, kammunā tena bajjhati.

254.

Evaṃ sāhatthiko ñeyyo, tathā āṇattikopi ca;

Ettāvatā samāsena, dve payogā hi dassitā.

255.

Vatthu kālo ca deso ca, satthañca iriyāpatho;

Karaṇassa visesoti, cha āṇattiniyāmakā.

256.

Māretabbo hi yo tattha, so ‘‘vatthū’’ti pavuccati;

Pubbaṇhādi siyā kālo, sattānaṃ yobbanādi ca.

257.

Deso gāmādi viññeyyo, satthaṃ taṃ sattamāraṇaṃ;

Māretabbassa sattassa, nisajjādiriyāpatho.

258.

Vijjhanaṃ bhedanañcāpi, chedanaṃ tāḷanampi vā;

Evamādividhoneko, viseso karaṇassa tu.

259.

‘‘Yaṃ mārehī’’ti āṇatto, aññaṃ māreti ce tato;

‘‘Purato paharitvāna, mārehī’’ti ca bhāsito.

260.

Pacchato passato vāpi, paharitvāna mārite;

Vatthāṇatti visaṅketā, mūlaṭṭho pana muccati.

261.

Vatthuṃ taṃ avirajjhitvā, yathāṇattiñca mārite;

Ubhayesaṃ yathākālaṃ, kammabaddho udīrito.

262.

Āṇatto ‘‘ajja pubbaṇhe, mārehī’’ti ca yo pana;

So ce māreti sāyanhe, mūlaṭṭho parimuccati.

263.

Āṇattasseva so vutto;

Kammabaddho mahesinā;

Kālassa hi visaṅketā;

Doso nāṇāpakassa so.



以下是巴利文的完整直译：
235.
如果使卧着的大象站起来，
那个位置让它站起，
在它刚站起的时候，
他就会犯波罗夷。
236.
这同样的道理应当了解，
对于马、水牛等；
没有什么可说的，
对于两足和多足动物也是如此。
四足动物的论述。
237.
知道是他人的，
他人所拥有的财物；
以偷盗心重物，
如果从原处移动则失去。
238.
对于误认为是自己的，
对于动物所拥有的，
暂时借用，
对于亡灵所拥有的，不犯罪。
239.
在这里还有什么要说的，
经典之外的判决；
我们将在后面，
在杂项中讲述。
240.
胜者所说的第二波罗夷，
已被无垢者解释；
我已简要说明其意义；
谁能完全详尽地讲述呢？
这样，在律藏抉择中第二波罗夷的论述结束。
第三波罗夷的论述
241.
知道是人类，
谁使之失去生命；
或为他放置武器，
或赞美死亡的好处。
242.
或教导死亡的方法，
这也是被击败的；
应知他是不可修复的，
如同被劈成两半的岩石。
243.
大仙已说杀生，
有六种方式；
亲手杀、教唆杀、
投掷杀、固定杀等。
244.
其中用身体或
与身体相连的东西自己
杀害他人，
这被认为是亲手杀。
245.
"你这样打他，
杀死他"对比丘
如此命令他人，
这就是教唆杀的方式。
246.
想要远距离杀人，
投掷箭等，
用与身体相连的东西，
这是投掷杀的方法。
247.
用不移动的方法，
为了杀害他人，
设置陷阱等，
这是固定杀的行为。
248.
想要杀害他人，
用咒语念诵，
这被认为是
第五种咒术杀的方式。
249.
能够杀人的
业报所生的神通，
这被称为
神通杀的方式。
250.
其中每一种又各有两种，
这样被阐明；
有指定和不指定，
这是它们的区别。
251.
即使对许多人，
如果指定某人而打，
只有那个人死亡，
他才因那个行为而受束缚。
252.
不指定而打时，
对任何生命，
如果因打击而
死亡，就是被击败。
253.
无论是在被打的当下死亡，
还是之后死亡，或两者都有，
打击者在被打的当下，
就因那个行为而受束缚。
254.
这样应了解亲手杀，
同样也适用于教唆杀；
到此为止已简要地
说明了两种方式。
255.
对象、时间和地点，
武器和姿势，
行为的特征，
这六种是教唆的决定因素。
256.
其中要杀的人，
被称为"对象"；
上午等是时间，
生命的青春期等也是。
257.
地点应理解为村庄等，
武器是用来杀生的东西；
要杀的生命的
坐姿等是姿势。
258.
刺穿、破坏，
切割、殴打等，
这样的种种方式是
行为特征的一种。
259.
被命令"杀某人"，
如果杀了另一个人；
或被告知"从前面打
然后杀死"，
260.
但从后面或侧面
打死了；
对象和教唆不符，
但主使者却逃脱了。
261.
没有错过那个对象，
按照指示杀死时，
两人都在适当的时候
被宣布为受业力束缚。
262.
被命令"今天上午
杀死"的人，
如果在傍晚杀死，
主使者就脱罪了。
263.
只有被命令的人
被大仙宣布为
受业力束缚；
因为时间不符，
那过错不在教唆者。

264.

‘‘Ajja mārehi pubbaṇhe, svevā’’ti aniyāmite;

Yadā kadāci pubbaṇhe, visaṅketo na mārite.

265.

Eteneva upāyena, kālabhedesu sabbaso;

Saṅketo ca visaṅketo, veditabbo vibhāvinā.

266.

‘‘Imaṃ gāme ṭhitaṃ veriṃ, mārehī’’ti ca bhāsito;

Sace so pana māreti, ṭhitaṃ taṃ yattha katthaci.

267.

Natthi tassa visaṅketo, ubho bajjhanti kammunā;

‘‘Gāmeyevā’’ti āṇatto, vane vā sāvadhāraṇaṃ.

268.

‘‘Vaneyevā’’ti vā vutto, gāme māreti cepi vā;

Visaṅketo viññātabbo, mūlaṭṭho parimuccati.

269.

Eteneva upāyena, sabbadesesu bhedato;

Saṅketo ca visaṅketo, veditabbova viññunā.

270.

‘‘Satthena pana mārehi, āṇatto’’ti ca kenaci;

Yena kenaci satthena, visaṅketo na mārite.

271.

‘‘Iminā vāsinā hī’’ti, vutto aññena vāsinā;

‘‘Imassāsissa vāpi tvaṃ, dhārāyetāya māraya’’.

272.

Iti vutto sace veriṃ, dhārāya itarāya vā;

Tharunā vāpi tuṇḍena, visaṅketova mārite.

273.

Eteneva upāyena, sabbāvudhakajātisu;

Saṅketo ca visaṅketo, veditabbo visesato.

274.

‘‘Gacchantamenaṃ mārehi’’, iti vutto parena so;

Māreti naṃ nisinnaṃ ce, visaṅketo na vijjati.

275.

‘‘Nisinnaṃyeva mārehi’’, ‘‘gacchantaṃyeva vā’’ti ca;

Vutto māreti gacchantaṃ, nisinnaṃ vā yathākkamaṃ.

276.

Visaṅketanti ñātabbaṃ, bhikkhunā vinayaññunā;

Eseva ca nayo ñeyyo, sabbiriyāpathesu ca.

277.

‘‘Mārehī’’ti ca vijjhitvā, āṇatto hi parena so;

Vijjhitvāva tamāreti, visaṅketo na vijjati.

278.

‘‘Mārehī’’ti ca vijjhitvā, āṇatto hi parena so;

Chinditvā yadi māreti, visaṅketova hoti so.

279.

Eteneva upāyena, sabbesu karaṇesupi;

Saṅkete ca visaṅkete, veditabbo vinicchayo.

280.

Dīghaṃ rassaṃ kisaṃ thūlaṃ, kāḷaṃ odātameva vā;

Āṇatto aniyāmetvā, mārehīti ca kenaci.

281.

Sopi yaṃ kiñci āṇatto, sace māreti tādisaṃ;

Natthi tattha visaṅketo, ubhinnampi parājayo.

282.

Manussaṃ kiñci uddissa, sace khaṇativāṭakaṃ;

Khaṇantassa ca opātaṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

283.

Dukkhassuppattiyā tattha, tassa thullaccayaṃ siyā;

Patitvā ca mate tasmiṃ, tassa pārājikaṃ bhave.

284.

Nipatitvā panaññasmiṃ, mate doso na vijjati;

Anuddissakamopāto, khato hoti sace pana.

285.

‘‘Patitvā ettha yo koci, maratū’’ti hi yattakā;

Maranti nipatitvā ce, dosā hontissa tattakā.

286.

Ānantariyavatthusmiṃ, ānantariyakaṃ vade;

Tathā thullaccayādīnaṃ, honti thullaccayādayo.

287.

Patitvā gabbhinī tasmiṃ, sagabbhā ce marissati;

Honti pāṇātipātā dve, ekovekekadhaṃsane.

288.

Anubandhettha corehi, patitvā ce marissati;

Opātakhaṇakasseva, hoti pārājikaṃ kira.

289.

Verino tattha pātetvā, sace mārenti verino;

Patitaṃ tattha mārenti, nīharitvā sace bahi.

290.

Nibbattitvā hi opāte, matā ce opapātikā;

Asakkontā ca nikkhantuṃ, sabbattha ca parājayo.

291.

Yakkhādayo panuddissa, khaṇane dukkhasambhave;

Dukkaṭaṃ maraṇe vatthu-vasā thullaccayādayo.

292.

Manusseyeva uddissa, khate opātake pana;

Anāpatti patitvā hi, yakkhādīsu matesupi.

293.

Tathā yakkhādayo pāṇe, khate uddissa bhikkhunā;

Nipatitvā marantesu, manussesupyayaṃ nayo.



以下是巴利文的完整直译：
264.
"今天上午杀死，或明天"没有明确指定；
无论何时在上午杀死，都不算违背指示。
265.
用这同样的方法，
在所有时间的区别中；
指示和违背指示，
应该被聪明人了解。
266.
"杀死这个在村子里的敌人"这样被告知；
如果他杀死那个人，无论他在哪里，
267.
对他来说没有违背指示，两人都受业力束缚；
"只在村子里"被命令，或在森林里有限定。
268.
或被告知"只在森林里"，但在村子里杀死；
应知这是违背指示，主使者就脱罪了。
269.
用这同样的方法，
在所有地点的区别中；
指示和违背指示，
应该被智者了解。
270.
"用武器杀死"被某人这样命令；
用任何武器杀死，都不算违背指示。
271.
"用这把斧头"被告知，却用另一把斧头；
"或用这把剑的刃杀死他"。
272.
这样被告知，如果用另一个刃，
或用柄或尖端杀死敌人，
这就是违背指示。
273.
用这同样的方法，
在所有武器种类中；
指示和违背指示，
应该特别了解。
274.
"杀死这个走着的人"，被他人这样告知；
如果杀死坐着的他，就不存在违背指示。
275.
"只杀坐着的"，或"只杀走着的"；
被告知后杀死走着的，或坐着的，按顺序，
276.
应被精通戒律的比丘知道是违背指示；
这同样的方法应了解，适用于所有姿势。
277.
"杀死他"被他人命令刺杀；
如果刺杀而杀死他，就不存在违背指示。
278.
"杀死他"被他人命令刺杀；
如果切割而杀死，这就是违背指示。
279.
用这同样的方法，
在所有行为中；
对于指示和违背指示，
应该了解判决。
280.
高的、矮的、瘦的、胖的、
黑的或白的；
被某人命令"杀死"，没有具体指明。
281.
如果他杀死任何一个这样的人，
就像被命令的那样；
那里没有违背指示，两人都被击败。
282.
如果指定某个人，
挖掘陷阱；
对于挖掘陷阱的人，
犯突吉罗罪。
283.
如果那里造成痛苦，
他就犯偷兰遮；
如果那人掉进去死亡，
他就犯波罗夷。
284.
但如果另一个人掉进去死亡，
就不存在过错；
如果挖的是不指定对象的陷阱，
285.
"任何掉进去的人都该死"，
有多少人掉进去死亡，
他就有多少过错。
286.
对于无间业的对象，应说是无间业；
同样，对于偷兰遮等，就是偷兰遮等。
287.
如果孕妇掉进去，
连同胎儿一起死亡；
就有两条生命被杀，
如果一个一个毁坏就是一条。
288.
如果被盗贼追赶的人
掉进去死亡；
据说挖陷阱的人
就犯波罗夷。
289.
如果敌人把敌人推下去，
在那里杀死；
或把掉进去的人拉出来，
在外面杀死。
290.
如果化生众生
出生在陷阱里死亡；
或无法爬出来，
在所有情况下都是被击败。
291.
指定夜叉等非人，
挖掘时造成痛苦犯突吉罗；
死亡时根据对象
犯偷兰遮等。
292.
但如果只指定人类
挖掘陷阱；
即使夜叉等非人
掉进去死亡也无罪。
293.
同样，如果比丘
指定夜叉等非人生命挖掘；
人类掉进去死亡，
这个道理也适用。

294.

‘‘Pāṇino ettha bajjhitvā, marantū’’ti anuddisaṃ;

Pāsaṃ oḍḍeti yo tattha, sace bajjhanti pāṇino.

295.

Hatthato muttamattasmiṃ, tassa pārājikaṃ siyā;

Ānantariyavatthusmiṃ, ānantariyameva ca.

296.

Uddissa hi kate pāse, yaṃ panuddissa oḍḍito;

Bandhanesu tadaññesaṃ, anāpatti pakāsitā.

297.

Mūlena vā mudhā vāpi, dinne pāse parassa hi;

Mūlaṭṭhasseva hotīti, kammabaddho niyāmito.

298.

Yena laddho sace lopi, pāsamuggaḷitampi vā;

Thiraṃ vāpi karotevaṃ, ubhinnaṃ kammabandhanaṃ.

299.

Yo pāsaṃ uggaḷāpetvā, yāti pāpabhayā sace;

Taṃ disvā puna aññopi, saṇṭhapeti hi tattha ca.

300.

Baddhā baddhā maranti ce, mūlaṭṭho na ca muccati;

Ṭhapetvā gahitaṭṭhāne, pāsayaṭṭhiṃ vimuccati.

301.

Gopetvāpi na mokkho hi, pāsayaṭṭhiṃ sayaṃkataṃ;

Tamañño puna gaṇhitvā, saṇṭhapeti sace pana.

302.

Tappaccayā marantesu, mūlaṭṭho na ca muccati;

Nāsetvā sabbaso vā taṃ, jhāpetvā vā vimuccati.

303.

Ropentassa ca sūlaṃ vā, sajjentassa adūhalaṃ;

Opātena ca pāsena, sadisova vinicchayo.

304.

Anāpatti asañcicca, ajānantassa bhikkhuno;

Tathāmaraṇacittassa, matepyummattakādino.

305.

Manussapāṇimhi ca pāṇasaññitā;

Sacassa cittaṃ maraṇūpasaṃhitaṃ;

Upakkamo tena ca tassa nāso;

Pañcettha aṅgāni manussaghāte.

Iti vinayavinicchaye tatiyapārājikakathā niṭṭhitā.

Catutthapārājikakathā

306.

Asantamattassitameva katvā;

Bhavaṃ adhiṭṭhāya ca vattamānaṃ;

Aññāpadesañca vinādhimānaṃ;

Jhānādibhedaṃ samudācareyya.

307.

Kāyena vācāyapi vā tadatthe;

Ñāteva viññattipathe abhabbo;

Yatheva tālo pana matthakasmiṃ;

Chinno abhabbo puna ruḷhibhāve.

308.

Asantamevattani yo parassa;

Dīpeti jhānādimanantaraṃ so;

Jānāti ce hoti cuto hi no ce;

Jānāti thullaccayamassa hoti.

309.

‘‘Yo te vihāre vasatīdha bhikkhu;

So jhānalābhī’’ti ca dīpite ce;

Jānāti thullaccayamassa no ce;

Jānāti taṃ dukkaṭameva hoti.

310.

Asantamevattani dhammametaṃ;

Atthīti katvā vadatodhimānā;

Vutto anāpattinayo panevaṃ;

Avattukāmassa tathādikassa.

311.

Pāpicchatā tassa asantabhāvo;

Ārocanañceva manussakassa;

Naññāpadesena tadeva ñāṇaṃ;

Pañcettha aṅgāni vadanti dhīrā.

312.

Paṭhame dutiye cante, pariyāyo na vijjati;

Dutiye tatiyeyeva, āṇatti na panetare.

313.

Ādi mekasamuṭṭhānaṃ, duvaṅgaṃ kāyacittato;

Sesā ca tisamuṭṭhānā, tesamaṅgāni satta tu.

314.

Sukhopekkhāyutaṃ ādi, tatiyaṃ dukkhavedanaṃ;

Dutiyañca catutthañca, tivedanamudīritaṃ.

315.

Paṭhamassaṭṭha cittāni, tatiyassa duve pana;

Dutiyassa catutthassa, dasa cittāni labbhare.

316.

Tasmā sacittakaṃ vuttaṃ, sabbametaṃ catubbidhaṃ;

Kriyā saññāvimokkhañca, lokavajjanti dīpitaṃ.

317.

Idamāpattiyaṃyeva, vidhānaṃ pana yujjati;

Tasmā āpattiyaṃyeva, gahetabbaṃ vibhāvinā.

318.

Mudupiṭṭhi ca lambī ca, mukhaggāhī nisīdako;

Pārājikā ime tesaṃ, cattāro anulomikā.

319.

Bhikkhunīnañca cattāri, vibbhantā bhikkhunī sayaṃ;

Tathā ekādasābhabbā, sabbete catuvīsati.

320.

Ime pārājikā vuttā, catuvīsati puggalā;

Abhabbā bhikkhubhāvāya, sīsacchinnova jīvituṃ.



以下是巴利文的完整直译：
294.
"让生命在这里被捕获而死亡"不指定对象；
谁在那里设置陷阱，如果生命被捕获。
295.
在刚从手中释放的那一刻，
他就犯了波罗夷；
对于无间业的对象，
就是无间业。
296.
对于指定对象设置的陷阱，
针对所指定的对象设置；
对于其他被捕获的，
宣称无罪。
297.
无论是有偿还是无偿，
给予他人陷阱；
被确定为只有主使者
受业力束缚。
298.
如果获得者也松开陷阱，
或者提升陷阱，
或者使之更牢固，
两人都受业力束缚。
299.
谁因为害怕恶业
而提起陷阱离开；
看到后另一个人
又把它放回原处。
300.
如果被捕获的一个接一个死亡，主使者也不能脱罪；
除非把陷阱杆
从原处移开才能脱罪。
301.
即使隐藏自己制作的陷阱杆也不能脱罪；
但如果另一个人
又拿起它放回原处。
302.
因此而死亡的，主使者也不能脱罪；
完全销毁它，
或者烧毁它才能脱罪。
303.
对于树立木桩，
或者准备绞刑架，
与陷阱和捕兽夹，
判决是相同的。
304.
对于无意的、不知情的比丘，
以及没有杀害之意的，
即使死亡也无罪，
对于疯狂的人等也是如此。
305.
对人类生命有生命想，
如果他有杀害之意，
采取行动导致其死亡，
这五个是杀人的要素。
这样，在律藏抉择中第三波罗夷的论述结束。
第四波罗夷的论述
306.
把不存在的说成存在，
宣称现在正在发生，
没有增上慢而暗示，
宣称禅那等的区别。
307.
无论用身体还是语言为此目的，
在了解的人的认知范围内是不可能的；
就像棕榈树的顶端
被砍断后不可能再生长。
308.
谁对他人宣称自己
不存在的禅那等，
如果对方知道就被击败，如果不知道
就犯偷兰遮。
309.
"住在你的精舍里的那个比丘
是证得禅那的人"，如果这样宣称，
如果对方知道就犯偷兰遮，如果不知道
就只是犯突吉罗。
310.
把不存在于自己的这种法，
认为存在而说出，
因为增上慢而被说；
对于不想说的人等，
这样说是无罪的。
311.
他的恶欲、不存在、
向人类宣告、
不以暗示方式、对此的了知，
智者说这五个是要素。
312.
在第一、第二和最后，
没有间接的方式；
只在第二和第三，
有命令而其他没有。
313.
第一是一种等起，
两种成分

321.

Paṇḍako ca tiracchāno, ubhatobyañjanopi ca;

Tayo vatthuvipannā hi, ahetupaṭisandhikā.

322.

Pañcānantarikā theyya-saṃvāsopi ca dūsako;

Titthipakkantako ceti, kriyānaṭṭhā panaṭṭha te.

323.

Vinicchayo yo pana sārabhūto;

Pārājikānaṃ kathito mayāyaṃ;

Tassānusārena budhena ñātuṃ;

Sakkā hi sesopi asesatova.

324.

Piṭake paṭubhāvakare parame;

Vinaye vividhehi nayehi yute;

Paramatthanayaṃ abhipatthayatā;

Pariyāpuṇitabbamayaṃ satataṃ.

Iti vinayavinicchaye catutthapārājikakathā niṭṭhitā.

Saṅghādisesakathā

325.

Mocetukāmatācittaṃ, vāyāmo sukkamocanaṃ;

Aññatra supinantena, hoti saṅghādisesatā.

326.

Parenupakkamāpetvā, aṅgajātaṃ panattano;

Sukkaṃ yadi vimoceti, garukaṃ tassa niddise.

327.

Sañciccupakkamantassa, aṅgajātaṃ panattano;

Thullaccayaṃ samuddiṭṭhaṃ, sace sukkaṃ na muccati.

328.

Sañciccupakkamantassa , ākāse kampanenapi;

Hoti thullaccayaṃ tassa, yadi sukkaṃ na muccati.

329.

Vatthiṃ kīḷāya pūretvā, passāvetuṃ na vaṭṭati;

Nimittaṃ pana hatthena, kīḷāpentassa dukkaṭaṃ.

330.

Tissannaṃ pana itthīnaṃ, nimittaṃ rattacetasā;

Purato pacchato vāpi, olokentassa dukkaṭaṃ.

331.

Ekenekaṃ payogena, divasampi ca passato;

Nāpattiyā bhave aṅgaṃ, ummīlananimīlanaṃ.

332.

Amocanādhippāyassa, anupakkamatopi ca;

Supinantena muttasmiṃ, anāpatti pakāsitā.

Sukkavisaṭṭhikathā.

333.

Āmasanto manussitthiṃ, kāyasaṃsaggarāgato;

‘‘Manussitthī’’ti saññāya, hoti saṅghādisesiko.

334.

Lomenantamaso lomaṃ, phusantassāpi itthiyā;

Kāyasaṃsaggarāgena, hoti āpatti bhikkhuno.

335.

Itthiyā yadi samphuṭṭho, phassaṃ sevanacetano;

Vāyamitvādhivāseti, hoti saṅghādisesatā.

336.

Ekena pana hatthena, gahetvā dutiyena vā;

Tattha tattha phusantassa, ekāvāpatti dīpitā.

337.

Aggahetvā phusantassa, yāva pādañca sīsato;

Kāyā hatthamamocetvā, ekāva divasampi ca.

338.

Aṅgulīnaṃ tu pañcannaṃ, gahaṇe ekato pana;

Ekāyeva siyāpatti, na hi koṭṭhāsato siyā.

339.

Nānitthīnaṃ sace pañca, gaṇhātyaṅguliyo pana;

Ekato pañca saṅghādi-sesā hontissa bhikkhuno.

340.

Itthiyā vimatissāpi, paṇḍakādikasaññino;

Kāyena itthiyā kāya-sambaddhaṃ phusatopi vā.

341.

Paṇḍake yakkhipetīsu, tassa thullaccayaṃ siyā;

Dukkaṭaṃ kāyasaṃsagge, tiracchānagatitthiyā.

342.

Bhikkhuno paṭibaddhena, kāyena pana itthiyā;

Kāyena paṭibaddhañca, phusantassapi dukkaṭaṃ.

343.

Itthīnaṃ itthirūpañca, dārulohamayādikaṃ;

Tāsaṃ vatthamalaṅkāraṃ, āmasantassa dukkaṭaṃ.

344.

Tatthajātaphalaṃ khajjaṃ, muggādiṃ tatthajātakaṃ;

Dhaññāni pana sabbāni, āmasantassa dukkaṭaṃ.

345.

Sabbaṃ dhamanasaṅkhādiṃ, pañcaṅgaturiyampi ca;

Ratanāni ca sabbāni, āmasantassa dukkaṭaṃ.

346.

Sabbamāvudhabhaṇḍañca, jiyā ca dhanudaṇḍako;

Anāmāsamidaṃ sabbaṃ, jālañca saravāraṇaṃ.

347.

Suvaṇṇapaṭibimbādi, cetiyaṃ ārakūṭakaṃ;

Anāmāsanti niddiṭṭhaṃ, kurundaṭṭhakathāya hi.

348.

Sabbaṃ onahituṃ vāpi, onahāpetumeva vā;

Vādāpetuñca vādetuṃ, vāditaṃ na ca vaṭṭati.

349.

‘‘Karissāmupahāra’’nti, vuttena pana bhikkhunā;

Pūjā buddhassa kātabbā, vattabbāti ca viññunā.



以下是巴利文的完整直译：
321.
阉人、动物、两性人，
三种对象有缺陷，
无因结生。
322.
五无间业、盗窃、同居、污秽、
离开异教者，
这七种行为已经毁坏。
323.
这个我已经解释的
波罗夷的核心判决；
智者应该按照这个
完整地了解其余部分。
324.
在最高的经藏中，
律藏有各种方法，
追求至高无上的道理，
应该不断学习。
这样，在律藏抉择中第四波罗夷的论述结束。
僧残的论述
325.
想要释放的心，
努力释放精液；
除了梦遗之外，
就会成为僧残。
326.
让他人采取行动，
或自己使用身体，
如果释放精液，
应该判定为严重。
327.
如果有意图采取行动，
使用自己的身体，
宣布为偷兰遮，
如果精液没有释放。
328.
即使有意图在空中
通过颤动，
如果精液没有释放，
这是偷兰遮。
329.
用膀胱玩耍并充满，
不允许排尿；
用手制造征兆，
犯突吉罗。
330.
对于三种女性，
有染污心，
在前面或后面观看，
犯突吉罗。
331.
一个行为，
即使一整天观看，
身体的张开和闭合
不会成为罪过。
332.
没有释放的意图，
也没有采取行动，
梦遗时释放，
宣称无罪。
精液释放的论述
333.
触摸人类女性，
因身体接触而起欲；
以"人类女性"的认知，
成为僧残。
334.
即使只是触摸女性的毛发，
因身体接触而起欲，
比丘也犯罪。
335.
如果被女性触摸，
带有享受触摸的意图，
努力并默许，
就成为僧残。
336.
用一只手或两只手
在各处触摸，
宣布只有一种罪。
337.
没有抓住而触摸，
从头到脚，
从身体移开手，
即使一整天也只有一种罪。
338.
如果同时抓住五个手指，
只有一种罪，
不会按部位计算。
339.
如果抓住五个女性的手指，
比丘就犯五种僧残。
340.
即使对可疑的女性，
或阉人等的认知，
用身体触摸女性的身体，
341.
对阉人、夜叉、饿鬼，
会有偷兰遮；
触摸动物或女性，
犯突吉罗。
342.
比丘用与女性身体相连的身体部位触摸，
犯突吉罗。
343.
触摸女性的形象，
木制或金属制等，
以及她们的衣服装饰，
犯突吉罗。
344.
触摸那里生长的果实、可食用的，
豆类等在那里生长的，
所有谷物，
犯突吉罗。
345.
所有的管乐器、五音乐器，
所有的珍宝，
触摸犯突吉罗。
346.
所有武器、弓弦、弓杆，
不要触摸，
网和箭袋。
347.
金制镜子等，
佛塔、高台，
在古注中
宣布不可触摸。
348.
不允许放下、
让放下、
说话或被说话。
349.
比丘说"我将给予"，
智者说应该
供养佛陀。

350.

Sayaṃ phusiyamānassa, itthiyā pana dhuttiyā;

Avāyamitvā kāyena, phassaṃ paṭivijānato.

351.

Anāpatti asañcicca, ajānantassa bhikkhuno;

Mokkhādhippāyino ceva, tathā ummattakādino.

352.

Paṭhamena samānāva, samuṭṭhānādayo pana;

Kāyasaṃsaggarāgassa, tathā sukkavisaṭṭhiyā.

Kāyasaṃsaggakathā.

353.

Duṭṭhullavācassādena, itthiyā itthisaññino;

Dvinnañca pana maggānaṃ, vaṇṇāvaṇṇavasena ca.

354.

Methunayācanādīhi , obhāsantassa bhikkhuno;

Viññuṃ antamaso hattha-muddāyapi garuṃ siyā.

355.

‘‘Sikharaṇīsi , sambhinnā, ubhatobyañjanā’’ti ca;

Akkosavacanenāpi, garukaṃ tu suṇantiyā.

356.

Punappunobhāsantassa, ekavācāya vā bahū;

Gaṇanāya ca vācānaṃ, itthīnaṃ garukā siyuṃ.

357.

Sā ce nappaṭijānāti, tassa thullaccayaṃ siyā;

Ādissa bhaṇane cāpi, ubbhajāṇumadhakkhakaṃ.

358.

Ubbhakkhakamadhojāṇu-maṇḍalaṃ pana uddisaṃ;

Vaṇṇādibhaṇane kāya-paṭibaddhe ca dukkaṭaṃ.

359.

Thullaccayaṃ bhave tassa, paṇḍake yakkhipetisu;

Adhakkhakobbhajāṇumhi, dukkaṭaṃ paṇḍakādisu.

360.

Ubbhakkhakamadhojāṇu-maṇḍalepi ayaṃ nayo;

Sabbattha dukkaṭaṃ vuttaṃ, tiracchānagatitthiyā.

361.

Atthadhammapurekkhāraṃ, katvā obhāsatopi ca;

Vadatopi anāpatti, purakkhatvānusāsaniṃ.

362.

Tathā ummattakādīnaṃ, samuṭṭhānādayo nayā;

Adinnādānatulyāva, vedanettha dvidhā matā.

Duṭṭhullavācākathā.

363.

Vaṇṇaṃ panattano kāma-pāricariyāya bhāsato;

Tasmiṃyeva khaṇe sā ce, jānāti garukaṃ siyā.

364.

No ce jānāti sā yakkhi-petidevīsu paṇḍake;

Hoti thullaccayaṃ tassa, sese āpatti dukkaṭaṃ.

365.

Cīvarādīhi aññehi, vatthukāmehi attano;

Natthi doso bhaṇantassa, pāricariyāya vaṇṇanaṃ.

366.

Itthisaññā manussitthī, pāricariyāya rāgitā;

Obhāso tena rāgena, khaṇe tasmiṃ vijānanaṃ.

367.

Pañcaṅgāni imānettha, veditabbāni viññunā;

Samuṭṭhānādayopyassa, anantarasamā matā.

Attakāmapāricariyakathā.

368.

Paṭiggaṇhāti sandesaṃ, purisassitthiyāpi vā;

Vīmaṃsati garu hoti, paccāharati ce pana.

369.

‘‘Yassā hi santikaṃ gantvā, ārocehī’’ti pesito;

Tamadisvā tadaññassa, avassārocakassa so.

370.

‘‘Ārocehī’’ti vatvā taṃ, paccāharati ce pana;

Bhikkhu saṅghādisesamhā, sañcarittā na muccati.

371.

‘‘Mātarā rakkhitaṃ itthiṃ, gaccha brūhī’’ti pesito;

Piturakkhitamaññaṃ vā, visaṅketova bhāsato.

372.

Paṭiggaṇhanatādīhi, tīhi aṅgehi saṃyute;

Sañcaritte samāpanne, garukāpattimādise.

373.

Dvīhi thullaccayaṃ vuttaṃ, paṇḍakādīsu tīhipi;

Ekeneva ca sabbattha, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

374.

Cetiyassa ca saṅghassa, gilānassa ca bhikkhuno;

Gacchato pana kiccena, anāpatti pakāsitā.

375.

Manussattaṃ tathā tassā, nanālaṃvacanīyatā;

Paṭiggaṇhanatādīnaṃ, vasā pañcaṅgikaṃ mataṃ.

376.

Idañhi chasamuṭṭhānaṃ, acittakamudīritaṃ;

Alaṃvacanīyattaṃ vā, paṇṇattiṃ vā ajānato.

377.

Gahetvā sāsanaṃ kāya-vikārenūpagamma taṃ;

Vīmaṃsitvā harantassa, garukaṃ kāyato siyā.

378.

Sutvā yathānisinnova, vacanaṃ itthiyā puna;

Taṃ tatthevāgatasseva, ārocentassa vācato.

379.

Ajānantassa paṇṇattiṃ, kāyavācāhi taṃ vidhiṃ;

Karoto harato vāpi, garukaṃ kāyavācato.



以下是巴利文的完整直译：
350.
当女性本人被触摸，
但是荡妇，
没有身体努力，
只是感知触摸。
351.
对于无意、不知情的比丘，
以及想要释放的，
以及疯狂等人，
无罪。
352.
与第一种相同，
关于身体接触欲望和**释放的起源等。
身体接触的论述
353.
对于粗野言语的愉悦，
对女性或女性的认知，
通过两种道路，
以及美丑的缘故。
354.
对于比丘用婬欲请求等
向智者显露，
即使只是手势，
也会严重。
355.
"山顶、破碎、两性"等，
即使是辱骂的语言，
对于听到的女性来说也很严重。
356.
反复显露，
无论是一次语言还是多次，
按照女性的数量，
会变得严重。
357.
如果她不承认，
会有偷兰遮；
指名说话时，
到膝盖以上的部位。
358.
指名说到膝盖以上和下半身的区域，
关于外表等的语言，
以及与身体相连的部分，
犯突吉罗。
359.
对于阉人、夜叉、饿鬼，
会有偷兰遮；
在膝盖以下和上半身，
对阉人等犯突吉罗。
360.
在膝盖以上和下半身的区域，
对动物和女性，
到处都说是突吉罗。
361.
以追求真理和教义为先，
显露或说话，
遵循教导，
无罪。
362.
对于疯狂等人，
其起源的方法，
与不与取相似，
在这里被认为有两种感受。
粗野言语的论述
363.
为了自己性行为的赞美而说话，
在那一刻如果她知道，
会很严重。
364.
如果她不知道，
对夜叉、饿鬼、女神、阉人，
会有偷兰遮，
其他情况犯突吉罗。
365.
用衣服等其他事物，
关于自己的性欲，
赞美时没有过错。
366.
女性的认知，人类女性，
因性行为而起欲，
在那一刻的显露，
因那欲望而了知。
367.
这里应该被智者了解的五个要素，
其起源等被认为与之相近。
自我性行为的论述
368.
接受信使，
无论是男性还是女性，
如果撤回，
会很严重。
369.
"去她那里通知"被派遣，
没有看到她，
没有通知其他人。
370.
说"通知"后撤回，
比丘不能脱离僧残，
因为性行为。
371.
"被母亲保护的女性，去告诉"被派遣，
或被父亲保护，
说话时违背指示。
372.
与三个要素结合，
接受、派遣等，
进入性行为，
宣布严重罪过。
373.
对阉人等说有两种偷兰遮，
在所有地方只有一种
突吉罗罪。
374.
对佛塔、僧团、
生病的比丘，
因公务而去，
宣布无罪。
375.
她的人类性质，
不适合说的，
接受等的缘故，
被认为是五要素。
376.
这是六种起源，
被宣布为无心，
不知道适合说与否，
或不了解规定。
377.
用身体姿势接近，
拿取信息，
调查并带走，
从身体上会很严重。
378.
听到后，
仍然按原来坐姿，
女性再次说话，
在同一地方到来并通知，
从语言上。
379.
不知道规定，
用身体语言这样做，
带走或做，
从身体语言上会很严重。

380.

Jānitvāpi karontassa, garukāpattiyo tathā;

Sacittakehi tīheva, samuṭṭhānehi jāyare.

Sañcarittakathā.

381.

Sayaṃyācitakeheva, kuṭikaṃ appamāṇikaṃ;

Attuddesaṃ karontassa, tathādesitavatthukaṃ.

382.

Honti saṅghādisesā dve, sārambhādīsu dukkaṭaṃ;

Sace ekavipannā sā, garukaṃ ekakaṃ siyā.

383.

Purisaṃ yācituṃ kamma-sahāyatthāya vaṭṭati;

Mūlacchejjavaseneva, yācamānassa dukkaṭaṃ.

384.

Avajjaṃ hatthakammampi, yācituṃ pana vaṭṭati;

Hatthakammampi nāmetaṃ, kiñci vatthu na hoti hi.

385.

Goṇamāyācamānassa, ṭhapetvā ñātakādike;

Dukkaṭaṃ tassa niddiṭṭhaṃ, mūlacchejjena tesupi.

386.

‘‘Goṇaṃ demā’’ti vuttepi, gahetuṃ na ca vaṭṭati;

Sakaṭaṃ dārubhaṇḍattā, gahetuṃ pana vaṭṭati.

387.

Vāsipharasukuddāla-kuṭhārādīsvayaṃ nayo;

Anajjhāvutthakaṃ sabbaṃ, harāpetumpi vaṭṭati.

388.

Valliādimhi sabbasmiṃ, garubhaṇḍappahonake;

Paresaṃ santakeyeva, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

389.

Paccayesu hi tīsveva, viññatti na ca vaṭṭati;

Tatiye parikathobhāsa-nimittāni ca labbhare.

390.

‘‘Adesite ca vatthusmiṃ, pamāṇenādhikaṃ kuṭiṃ;

Karissāmī’’ti cintetvā, araññaṃ gacchatopi ca.

391.

Pharasuṃ vāpi vāsiṃ vā, nisentassāpi dukkaṭaṃ;

Chindato dukkaṭaṃ rukkhaṃ, tassa pācittiyā saha.

392.

Evaṃ pubbapayogasmiṃ, kuṭikārakabhikkhuno;

Yathāpayogamāpattiṃ, vinayaññū viniddise.

393.

Yā pana dvīhi piṇḍehi, niṭṭhānaṃ tu gamissati;

Hoti thullaccayaṃ tesu, paṭhame dutiye garu.

394.

Anāpatti sacaññassa, deti vippakataṃ kuṭiṃ;

Tathā bhūmiṃ samaṃ katvā, bhindatopi ca taṃ kuṭiṃ.

395.

Guhaṃ leṇaṃ karontassa, tiṇapaṇṇacchadampi vā;

Vāsāgāraṃ ṭhapetvāna, aññassatthāya vā tathā.

396.

Desāpetvāva bhikkhūhi, vatthuṃ pana ca bhikkhuno;

Kriyatova samuṭṭhāti, karoto appamāṇikaṃ.

397.

Adesetvā karontassa, taṃ kriyākriyato siyā;

Samuṭṭhānādayo sesā, sañcarittasamā matā.

Kuṭikārasikkhāpadakathā.

398.

Adesetvā sace vatthuṃ, yo kareyya mahallakaṃ;

Vihāraṃ attavāsatthaṃ, garukaṃ tassa niddise.

399.

Pamāṇātikkamenāpi , doso natthi mahallake;

Tasmā kriyasamuṭṭhānā-bhāvaṃ samupalakkhaye.

400.

Pamāṇaniyamābhāvā, ekasaṅghādisesatā;

Samuṭṭhānādikaṃ sesaṃ, anantarasamaṃ mataṃ.

Mahallakakathā.

401.

Pārājikāni vuttāni, catuvīsati satthunā;

Bhikkhuno anurūpāni, tesu ekūnavīsati.

402.

Amūlakena codeti, hutvā cāvanacetano;

Suddhaṃ vā yadi vāsuddhaṃ, tesu aññatarena yo.

403.

Garukaṃ tassa āpattiṃ, katokāsamhi niddise;

Tatheva akatokāse, dukkaṭāpattiyā saha.

404.

‘‘Koṇṭhosi ca nigaṇṭhosi;

Sāmaṇerosi tāpaso;

Gahaṭṭhosi tathā jeṭṭha-;

Bbatikosi upāsako.

405.

Dussīlo pāpadhammosi, antopūti avassuto’’;

Iccevampi vadantassa, garukaṃ tassa niddise.

406.

Sammukhā hatthamuddāya, codentassapi taṅkhaṇe;

Taṃ ce paro vijānāti, hoti āpatti bhikkhuno.

407.

Garukaṃ sammukhe ṭhatvā, codāpentassa kenaci;

Tassa vācāya vācāya, codāpentassa niddise.

408.

Atha sopi ‘‘mayā diṭṭhaṃ, sutaṃ vā’’ti ca bhāsati;

Tesaṃ dvinnampi saṅghādi-seso hoti na saṃsayo.

409.

Dūtaṃ vā pana pesetvā, paṇṇaṃ vā pana sāsanaṃ;

Codāpentassa āpatti, na hotīti pakāsitā.



以下是巴利文的完整直译：
380.
即使知道而做，
严重的罪过也是如此；
只从三种有心的
起源而产生。
性行为的论述
381.
只用自己请求的材料，
建造小屋，不合尺寸，
为自己使用，
以及在未指定的地点。
382.
有两种僧残，
在开始等时犯突吉罗；
如果只有一种缺陷，
会有一种严重罪过。
383.
为了寻求工作伙伴，
允许请求男人；
如果是为了根本切断，
请求时犯突吉罗。
384.
无罪的手工劳动，
允许请求；
这种手工劳动，
不是任何物品。
385.
请求牛，
除了亲戚等，
宣布为突吉罗，
对于他们也是根本切断。
386.
即使说"我们给牛"，
也不允许接受；
但是车子因为是木制品，
允许接受。
387.
斧头、锄头、铲子、
斧等也是这个道理；
所有未被占用的，
甚至允许让人拿走。
388.
在藤蔓等所有
足以成为贵重物品的东西上，
只有在属于他人的情况下，
才犯突吉罗。
389.
在三种必需品中，
不允许乞求；
在第三种中允许
暗示、明示和暗示。
390.
"在未指定的地点，
建造超过尺寸的小屋"，
这样想着去森林，
391.
磨斧头或刀，
犯突吉罗；
砍树犯突吉罗，
同时犯波逸提。
392.
这样在前期准备中，
对于建造小屋的比丘，
精通戒律者应该
根据行为宣布罪过。
393.
如果用两块砖头
就要完成，
在这两块上有偷兰遮，
第一块和第二块很严重。
394.
如果给别人未完成的小屋，
或者把地面弄平，
或者拆毁那个小屋，
无罪。
395.
建造洞穴、庇护所，
或者草叶覆盖的，
除了住所之外，
或者为了别人。
396.
让比丘们指定地点，
对于比丘来说，
只从行为而起，
建造不合尺寸的。
397.
不指定而建造，
从行为和非行为而起；
其余的起源等，
被认为与性行为相同。
建造小屋学处的论述
398.
如果不指定地点，
谁为自己居住
建造大精舍，
宣布为严重罪过。
399.
即使超过尺寸，
在大精舍中也没有过错；
因此应该观察
只从行为而起的性质。
400.
因为没有尺寸限制，
只有一种僧残；
其余的起源等，
被认为与前一个相同。
大精舍的论述
401.
导师说有二十四种波罗夷，
适合比丘的有十九种。
402.
无根据地指控，
有使人堕落的意图，
无论清净与否，
用其中任何一种。
403.
如果已经给机会，
宣布为严重罪过；
同样如果没有给机会，
伴随突吉罗罪。
404.
"你是阉人、裸体外道、
沙弥、苦行者、
在家人、长老的
兄弟、优婆塞。
405.
破戒、恶法、
内心腐败、漏泄"；
这样说的人，
宣布为严重罪过。
406.
当面用手势指控，
在那一刻，
如果他人理解，
比丘就有罪过。
407.
站在面前，
让某人指控是严重的；
每说一次话，
让人指控就宣布一次。
408.
然后他也说"我看到、
听到"等，
这两个人都
毫无疑问地犯僧残。
409.
派遣使者，
或者信件、消息，
让人指控，
宣布不犯罪。

410.

Tathā saṅghādisesehi, vutte cāvanasaññino;

Hoti pācittiyāpatti, sesāpattīhi dukkaṭaṃ.

411.

Akkosanādhippāyassa, akatokāsamattanā;

Saha pācittiyenassa, vadantassa ca dukkaṭaṃ.

412.

Asammukhā vadantassa, āpattīhipi sattahi;

Tathā kammaṃ karontassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

413.

Na dosummattakādīnaṃ, hoti pañcaṅgasaṃyutaṃ;

Upasampannatā tasmiṃ, puggale suddhasaññitā.

414.

Pārājikena codeti, yena tassa amūlatā;

Sammukhā codanā ceva, tassa cāvanasaññino.

415.

Taṅkhaṇe jānanañceva, pañcaṅgāni bhavanti hi;

Idaṃ tu tisamuṭṭhānaṃ, sacittaṃ dukkhavedanaṃ.

Duṭṭhadosakathā.

416.

Lesamattamupādāya, bhikkhumantimavatthunā;

Codeyya garukāpatti, sace cāvanacetano.

417.

Codeti vā tathāsaññī, codāpeti parena vā;

Anāpatti siyā seso, anantarasamo mato.

Dutiyaduṭṭhadosakathā.

418.

Samaggassa ca saṅghassa, bhedatthaṃ vāyameyya yo;

Bhedahetuṃ gahetvā vā, tiṭṭheyya paridīpayaṃ.

419.

So hi bhikkhūhi vattabbo, ‘‘bhedatthaṃ mā parakkama’’;

Iti ‘‘saṅghassa mā tiṭṭha, gahetvā bhedakāraṇaṃ’’.

420.

Vuccamāno hi teheva, nissajjeyya na ceva yaṃ;

Samanubhāsitabbo taṃ, accajaṃ garukaṃ phuse.

421.

Parakkamantaṃ saṅghassa, bhikkhuṃ bhedāya bhikkhuno;

Disvā sutvā hi ñatvā vā, avadantassa dukkaṭaṃ.

422.

Gantvā ca pana vattabbo, addhayojanatādikaṃ;

Dūrampi pana gantabbaṃ, sace sakkoti tāvade.

423.

Tikkhattuṃ pana vuttassa, apariccajatopi taṃ;

Dūtaṃ vā pana paṇṇaṃ vā, pesatopi ca dukkaṭaṃ.

424.

Ñattiyā pariyosāne, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ;

Kammavācāhi ca dvīhi, hoti thullaccayaṃ dvayaṃ.

425.

Yya-kāre pana sampatte, garukeyeva tiṭṭhati;

Passambhanti hi tissopi, bhikkhuno dukkaṭādayo.

426.

Akate pana kammasmiṃ, apariccajatopi ca;

Tassa saṅghādisesena, anāpatti pakāsitā.

427.

Ñattito pana pubbe vā, pacchā vā taṅkhaṇepi vā;

Asampatte yya-kārasmiṃ, paṭinissajjatopi ca.

428.

Paṭinissajjato vāpi, taṃ vā samanubhāsato;

Tathevummattakādīnaṃ, anāpatti pakāsitā.

429.

Yañhi bhikkhumanuddissa, macchamaṃsaṃ kataṃ bhave;

Yasmiñca nibbematiko, taṃ sabbaṃ tassa vaṭṭati.

430.

Samuddissa kataṃ ñatvā, bhuñjantasseva dukkaṭaṃ;

Tathā akappiyaṃ maṃsaṃ, ajānitvāpi khādato.

431.

Hatthussacchamanussānaṃ , ahikukkuradīpinaṃ;

Sīhabyagghataracchānaṃ, maṃsaṃ hoti akappiyaṃ.

432.

Thullaccayaṃ manussānaṃ, maṃse sesesu dukkaṭaṃ;

Sacittakaṃ samuddissa-kataṃ sesamacittakaṃ.

433.

Pucchitvāyeva maṃsānaṃ, bhikkhūnaṃ gahaṇaṃ pana;

Etaṃ vattanti vattaṭṭhā, vadanti vinayaññuno.

434.

Idamekasamuṭṭhānaṃ, vuttaṃ samanubhāsanaṃ;

Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, akriyaṃ dukkhavedanaṃ.

Saṅghabhedakathā.

435.

Dutiye saṅghabhedasmiṃ, vattabbaṃ natthi kiñcipi;

Samuṭṭhānādayopissa, paṭhamena samā matā.

Dutiyasaṅghabhedakathā.

436.

Uddesapariyāpanne, bhikkhu dubbacajātiko;

Avacanīyamattānaṃ, karoti garukaṃ siyā.

437.

Dubbacepi panetasmiṃ, saṅghabhedakavaṇṇane;

Sabbo vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.

Dubbacakathā.

438.

Yo chandagāmitādīhi, pāpento kuladūsako.

Kamme kariyamāne taṃ, accajaṃ garukaṃ phuse.



以下是巴利文的完整直译：
410.
同样,用僧残罪指控时,
认为会使人堕落,
犯波逸提罪,
用其他罪指控犯突吉罗。
411.
意图辱骂,
自己没有给机会,
伴随波逸提罪,
说话时也犯突吉罗。
412.
不当面说话,
即使用七种罪,
同样做羯磨,
犯突吉罗罪。
413.
对疯狂等人无罪,有五个要素:
对方是具足戒的,
认为他清净,
414.
用无根据的波罗夷罪指控他,
当面指控,
认为会使他堕落,
415.
在那一刻了解,
这五个要素存在;
这是三种起源,
有心,苦受。
恶意指控的论述
416.
仅仅抓住一点小事,
用最后的事指控比丘,
如果有使人堕落的意图,
就是严重罪过。
417.
这样认为而指控,
或让他人指控,
无罪,其余
被认为与前一个相同。
第二恶意指控的论述
418.
谁为了分裂和合的僧团而努力,
或抓住分裂的理由,
坚持并阐明。
419.
他应该被比丘们告诫:
"不要为了分裂而努力",
"不要抓住分裂的理由
而反对僧团"。
420.
被他们这样告诫,
如果不放弃,
应该被正式劝告,
不放弃就犯严重罪过。
421.
看到、听到或知道
比丘为了分裂僧团而努力,
不说的人犯突吉罗。
422.
应该去告诫,
即使半由旬等远;
如果能够,应该立即
去更远的地方。
423.
被告诫三次,
仍不放弃,
派遣使者或信件,
也犯突吉罗。
424.
在白羯磨结束时,
宣布犯突吉罗;
两次羯磨,
有两次偷兰遮。
425.
当到达"耶"字时,
就停留在严重罪过;
比丘的三种
突吉罗等罪消失。
426.
如果羯磨未完成,
虽然不放弃,
宣布不犯僧残罪。
427.
在白羯磨之前,之后,
或当时,
在"耶"字未到达时,
放弃也无罪。
428.
放弃,
或正在被劝告时,
同样对疯狂等人,
宣布无罪。
429.
如果鱼肉不是为特定比丘准备的,
他对此没有怀疑,
那么所有这些对他都是允许的。
430.
知道是为自己准备的而食用,
只犯突吉罗;
同样,不知道而食用
不适合的肉也是如此。
431.
象、马、人、
蛇、狗、豹、
狮、虎、熊的肉
是不适合的。
432.
人肉犯偷兰遮,
其他肉犯突吉罗;
为特定人准备的是有心的,
其余是无心的。
433.
比丘们只有询问后
才能接受肉,
精通戒律者说
这是遵守规则的做法。
434.
这被说是一种起源的正式劝告,
身业、语业,
非行为,苦受。
分裂僧团的论述
435.
在第二种分裂僧团中,
没有什么可说的;
其起源等
被认为与第一种相同。
第二分裂僧团的论述
436.
在诵戒范围内,
性格难以教导的比丘,
使自己不可教导,
就会严重。
437.
对于难以教导的人,
在赞美分裂僧团时,
所有的判决
都应该按照所说的方法理解。
难以教导的论述
438.
谁因偏爱等
而成为污染俗家者,
在羯磨进行时
不放弃就犯严重罪过。

439.

Cuṇṇaṃ paṇṇaṃ phalaṃ pupphaṃ, veḷuṃ kaṭṭhañca mattikaṃ;

Kulasaṅgahaṇatthāya, attano vā parassa vā.

440.

Santakaṃ dadato hoti, kuladūsanadukkaṭaṃ;

Bhaṇḍagghena ca kātabbo, theyyā saṅghaññasantake.

441.

Saṅghikaṃ garubhaṇḍaṃ vā, senāsananiyāmitaṃ;

Yopissaravatāyeva, dento thullaccayaṃ phuse.

442.

Haritvā vā harāpetvā, pakkositvāgatassa vā;

Kulasaṅgahaṇatthāya, pupphaṃ dentassa dukkaṭaṃ.

443.

Haritvā vā harāpetvā, pitūnaṃ pana vaṭṭati;

Dātuṃ pupphaṃ panaññassa, āgatasseva ñātino.

444.

Tañca kho vatthupūjatthaṃ, dātabbaṃ na panaññathā;

Sivādipūjanatthaṃ vā, maṇḍanatthaṃ na vaṭṭati.

445.

Phalādīsupi sesesu, bhikkhunā vinayaññunā;

Pupphe vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.

446.

Pupphādibhājane koci, āgacchati sace pana;

Sammatenassa dātabbaṃ, ñāpetvā itarena tu.

447.

Upaḍḍhabhāgaṃ dātabbaṃ, iti vuttaṃ kurundiyaṃ;

‘‘Thokaṃ thoka’’nti niddiṭṭhaṃ, mahāpaccariyaṃ pana.

448.

Gilānānaṃ manussānaṃ, dātabbaṃ tu sakaṃ phalaṃ;

Paribbayavihīnassa, sampattissariyassapi.

449.

Saṅghārāme yathā yatra, saṅghena katikā katā;

Phalarukkhaparicchedaṃ, katvā tatrāgatassapi.

450.

Phalaṃ yathāparicchedaṃ, dadato pana vaṭṭati;

‘‘Dassetabbāpi vā rukkhā’’, ‘‘ito gaṇha phala’’nti ca.

451.

Sayaṃ khaṇitvā pathaviṃ, mālāgacchādiropane;

Hoti pācittiyenassa, dukkaṭaṃ kuladūsane.

452.

Akappiyena vākyena, tathā ropāpanepi ca;

Sabbattha dukkaṭaṃ vuttaṃ, bhikkhuno kuladūsane.

453.

Ropane dukkaṭaṃyeva, hoti kappiyabhūmiyaṃ;

Tathā ropāpane vuttaṃ, ubhayattha ca bhikkhuno.

454.

Sakiṃ āṇattiyā tassa, bahūnaṃ ropane pana;

Sadukkaṭā tu pācitti, suddhaṃ vā dukkaṭaṃ siyā.

455.

Kappiyeneva vākyena, ubhayattha ca bhūmiyā;

Ropane paribhogatthaṃ, na doso koci vijjati.

456.

Kappiyabhūmi ce hoti, sayaṃ ropetumeva ca;

Vaṭṭatīti ca niddiṭṭhaṃ, mahāpaccariyaṃ pana.

457.

Ārāmādīnamatthāya, sayaṃ saṃropitassa vā;

Vaṭṭateva ca bhikkhūnaṃ, taṃ phalaṃ paribhuñjituṃ.

458.

Siñcane pana sabbattha, sayaṃ siñcāpanepi ca;

Akappiyodakeneva, hoti pācitti bhikkhuno.

459.

Kulasaṅgahaṇatthañca, paribhogatthameva vā;

Saddhiṃ pācittiyenassa, siñcato hoti dukkaṭaṃ.

460.

Tesaṃyeva panatthāya, dvinnaṃ kappiyavārinā;

Siñcane dukkaṭaṃ vuttaṃ, tathā siñcāpanepi ca.

461.

Kulasaṅgahaṇatthāya, pupphānaṃ ocināpane;

Sayamocinane cāpi, sapācittiyadukkaṭaṃ.

462.

Pupphānaṃ gaṇanāyassa, pupphamocinato pana;

Hoti pācittiyāpatti, kulatthaṃ ce sadukkaṭā.

463.

Ganthimaṃ gopphimaṃ nāma, vedhimaṃ veṭhimampi ca;

Pūrimaṃ vāyimaṃ ceti, chabbidho pupphasaṅgaho.

464.

Tattha daṇḍena daṇḍaṃ vā, vaṇṭenapi ca vaṇṭakaṃ;

Ganthitvā karaṇaṃ sabbaṃ, ‘‘ganthima’’nti pavuccati.

465.

Gopphimaṃ nāma gopphetvā, suttādīhi karīyati;

Ekatovaṇṭikā mālā, ubhatovaṇṭikā ca taṃ.

466.

Vedhimaṃ nāma vijjhitvā, bundesu makulādikaṃ;

Āvutā sūciādīhi, mālāvikati vuccati.

467.

Veṭhimaṃ nāma veṭhetvā, kataṃ mālāguṇehi vā;

Vākādīhi ca baddhaṃ vā, ‘‘veṭhima’’nti pavuccati.

468.

Pūrimaṃ pana daṭṭhabbaṃ, pupphamālāhi pūraṇe;

Bodhiṃ pupphapaṭādīnaṃ, parikkhepesu labbhati.



以下是巴利文的完整直译：
439.
粉、叶、果、花、
竹、木和泥土；
为了帮助俗家，
无论是自己的还是他人的。
440.
给予自己的东西，
犯污染俗家的突吉罗；
对于僧团或他人的财物，
应该按物品价值判定偷盗罪。
441.
僧团的贵重物品，
或指定的住处，
谁以主人的身份给予，
就犯偷兰遮。
442.
拿走或让人拿走，
或叫来的人，
为了帮助俗家给予花，
犯突吉罗。
443.
拿走或让人拿走，
给予父母是允许的；
给予其他来访的
亲戚也是允许的。
444.
但那只能为了供养佛塔，
不能为其他目的；
为了供养湿婆等神或装饰，
是不允许的。
445.
对于其他果实等，
精通戒律的比丘
应该按照花的方法
来理解判决。
446.
如果有人来
分发花等，
应该经过同意后给予，
但要告知其他人。
447.
应该给予一半，
这样在古注中说；
但在大注中说
"少量少量"。
448.
应该给予自己的果实
给生病的人，
以及缺乏资源的人，
即使是来访的有权势者。
449.
在僧团的寺院里，
僧团制定了规定，
划定了果树的界限，
对于来到那里的人，
450.
按照界限给予果实是允许的；
"应该指示树木"，
"从这里拿取果实"。
451.
自己挖掘土地，
种植花树等，
犯波逸提和
污染俗家的突吉罗。
452.
用不适当的言语，
同样让人种植，
在所有情况下都说
比丘犯污染俗家的突吉罗。
453.
在适当的土地上种植
只犯突吉罗；
同样让人种植也是如此，
在两种情况下对比丘都是这样。
454.
一次命令
种植多棵树，
伴随突吉罗的波逸提，
或者只是纯粹的突吉罗。
455.
只用适当的言语，
在两种土地上，
为了使用而种植，
没有任何过错。
456.
如果是适当的土地，
自己种植
是允许的，这在
大注中说明。
457.
为了园林等目的，
自己种植的，
比丘们食用那果实
也是允许的。
458.
在所有情况下浇水，
自己浇水或让人浇水，
只用不适当的水，
比丘犯波逸提。
459.
为了帮助俗家，
或为了使用，
伴随波逸提，
浇水时犯突吉罗。
460.
为了这两个目的，
用适当的水
浇水时犯突吉罗，
同样让人浇水也是如此。
461.
为了帮助俗家，
让人采摘花，
或自己采摘，
伴随波逸提的突吉罗。
462.
按花的数量，
采摘花时
犯波逸提，
如果为了俗家则伴随突吉罗。
463.
编织、串联、
穿刺、缠绕、
填充、编织，
这是六种花的处理方式。
464.
其中用茎连接茎，
或用花梗连接花梗，
所有这些编织方式
被称为"编织"。
465.
"串联"是指
用线等串联；
单面花环和
双面花环都属于此类。
466.
"穿刺"是指
在花蕾等上穿孔，
用针等穿过，
这种花饰被称为"穿刺"。
467.
"缠绕"是指
用花串缠绕，
或用树皮等捆绑，
被称为"缠绕"。
468.
"填充"应该理解为
用花填充；
在菩提树、花布等的
围绕中可以看到。

469.

Vāyimaṃ nāma daṭṭhabbaṃ, puppharūpapaṭādisu;

Pupphamālāguṇeheva, vāyitvā karaṇe pana.

470.

Sabbametaṃ sayaṃ kātuṃ, kārāpetuṃ parehi vā;

Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, buddhassapi na vaṭṭati.

471.

Tathā kalambakaṃ kātuṃ, aḍḍhacandakameva vā;

Aññehi pūritaṃ puppha-paṭaṃ vā vāyitumpi ca.

472.

Piṭṭhakācamayaṃ dāmaṃ, geṇḍupupphamayampi ca;

Kharapattamayaṃ mālaṃ, sabbaṃ kātuṃ na vaṭṭati.

473.

Kaṇikārādipupphāni, vitāne baddhakaṇṭake;

Hīrādīhi paṭākatthaṃ, vijjhantassapi dukkaṭaṃ.

474.

Kaṇṭakādīhi bhikkhussa, ekapupphampi vijjhituṃ;

Pupphesuyeva vā pupphaṃ, pavesetuṃ na vaṭṭati.

475.

Asokapiṇḍiādīnaṃ, antare dhammarajjuyā;

Pavesentassa pupphāni, na doso koci vijjati.

476.

Ṭhapitesu pavesetvā, kadalicchattabhittisu;

Kaṇṭakesupi pupphāni, vijjhantassapi dukkaṭaṃ.

477.

Kappiyaṃ pana vattabbaṃ, vacanaṃ vatthupūjane;

Nimittobhāsapariyā, vaṭṭantīti pakāsitā.

478.

Na kevalamakattabbaṃ, kuladūsanameva ca;

Atha kho vejjakammādi, na kattabbaṃ kudācanaṃ.

479.

Kātabbaṃ pana bhesajjaṃ, pañcannaṃ sahadhamminaṃ;

Katvāpyakataviññattiṃ, kā kathā attano dhane.

480.

Tathā mātāpitūnampi, tadupaṭṭhākajantuno;

Bhaṇḍukassattano ceva, veyyāvaccakarassapi.

481.

Jeṭṭhabhātā kaniṭṭho ca, tathā bhaginiyo duve;

Cūḷamātā cūḷapitā, mahāmātā mahāpitā.

482.

Pitucchā mātulo cāti, dasime ñātayo matā;

Imesampi dasannañca, kātuṃ vaṭṭati bhikkhuno.

483.

Sace bhesajjametesaṃ, nappahoti na hoti vā;

Yācantipi ca taṃ bhikkhuṃ, dātabbaṃ tāvakālikaṃ.

484.

Sace te na ca yācanti, dātabbaṃ tāvakālikaṃ;

Ābhogaṃ pana katvā vā, ‘‘dassanti puna me ime’’.

485.

Etesaṃ tu kulā yāva, sattamā kuladūsanaṃ;

Bhesajjakaraṇāpatti, viññatti vā na rūhati.

486.

Bhātujāyāpi vā hoti, sace bhaginisāmiko;

Sace te ñātakā honti, kātuṃ tesampi vaṭṭati.

487.

Aññātakā sace honti, bhātuno anujāya vā;

‘‘Tumhākaṃ jagganaṭṭhāne, dethā’’ti ca vade budho.

488.

Atha tesampi puttānaṃ, katvā dātabbameva vā;

‘‘Mātāpitūnaṃ tumhākaṃ, dethā’’ti vinayaññunā.

489.

Aññopi yo koci panissaro vā;

Coropi vā yuddhaparājito vā;

Āgantuko khīṇaparibbayo vā;

Akallako ñātijanujjhito vā.

490.

Etesaṃ pana sabbesaṃ, apaccāsīsatā satā;

Kātabbo paṭisanthāro, bhikkhunā sādhunādhunā.

491.

Parittodakasuttāni, vutte dethāti kenaci;

Jalaṃ hatthena cāletvā, madditvā pana suttakaṃ.

492.

Dātabbaṃ bhikkhunā katvā, tesameva ca santakaṃ;

Attano udakaṃ tesaṃ, suttaṃ vā deti dukkaṭaṃ.

493.

Anāmaṭṭhopi dātabbo, piṇḍapāto vijānatā;

Dvinnaṃ mātāpitūnampi, tadupaṭṭhāyakassa ca.

494.

Issarassāpi dātabbo, coradāmarikassa ca;

Bhaṇḍukassattano ceva, veyyāvaccakarassapi.

495.

Dātuṃ paṇḍupalāsassa, thālakepi ca vaṭṭati;

Ṭhapetvā taṃ panaññassa, pitunopi na vaṭṭati.

496.

Gihīnaṃ pana dūteyyaṃ, jaṅghapesaniyampi ca;

Satthunā dukkaṭaṃ vuttaṃ, karontassa pade pade.

497.

Bhaṇḍumātāpitūnampi, veyyāvaccakarassa ca;

Sāsanaṃ sahadhammīnaṃ, harituṃ pana vaṭṭati.

498.

Kuladūsanakammena, laddhaṃ aṭṭhavidhenapi;

Pañcannaṃ sahadhammīnaṃ, na ca vaṭṭati bhuñjituṃ.



以下是巴利文的完整直译：
350.
被狡猾的女性
自己触摸时，
身体没有努力，
但意识到触摸。
351.
对于无意的、不知情的比丘，
以及意图解脱的，
还有疯狂的人等，
无罪。
352.
与第一条相同，
等起等；
对于身体接触的欲望，
以及精液释放也是如此。
身体接触的论述
353.
因为对粗俗语言的喜好，
对女性有女性的认知，
关于两个通道，
赞美或贬低。
354.
比丘用求欢等语言
对女性说粗俗话，
至少用手势，
对于有智慧的人也是重罪。
355.
"你是淫荡的"、"你是坏了的"、"你是两性人"等，
即使用辱骂的语言，
如果她听到也是重罪。
356.
反复说粗俗话，
或者一次说很多，
根据话语的数量，
对女性是重罪。
357.
如果她不承认，
他就犯偷兰遮；
指定说到
膝盖以上腰部以下。
358.
指定说到
腰部以上膝盖以下的圆形部位，
说赞美等话，
以及身体相连的部分是突吉罗。
359.
对阉人、夜叉、饿鬼，
他犯偷兰遮；
腰部以下膝盖以上，
对阉人等是突吉罗。
360.
腰部以上膝盖以下的圆形部位也是这个规则；
对于动物女性，
到处都说是突吉罗。
361.
为了义理而说，
即使说粗俗话；
为了教导而说，
无罪。
362.
对于疯狂的人等也是如此，
等起等的规则；
与未给予而取相同，
这里的感受被认为有两种。
粗俗语言的论述
363.
赞美自己
为了欲乐服务而说，

499.

Ajjhohāresu sabbattha, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ;

Paribhogavaseneva, sesesupi ayaṃ nayo.

500.

Katvā rūpiyavohāraṃ, abhūtārocanena ca;

Uppannapaccayā sabbe, samānāti pakāsitā.

501.

Viññattinuppadānañca, vejjakammamanesanaṃ;

Pāribhaṭukataṃ mugga-sūpataṃ vatthuvijjakaṃ.

502.

Jaṅghapesaniyaṃ dūta-kammañca kuladūsanaṃ;

Abhūtārocanaṃ buddha-paṭikuṭṭhaṃ vivajjaye.

503.

Na dosummattakādīnaṃ, paṭinissajjatopi taṃ;

Samuṭṭhānādikaṃ sabbaṃ, saṅghabhedasamaṃ mataṃ.

Kuladūsanakathā.

504.

Jānaṃ yāvatihaṃ yena, chāditāpatti bhikkhunā;

Akāmā parivatthabbaṃ, tena tāvatihaṃ pana.

505.

Āpatti ca anukkhitto, pahu cānantarāyiko;

Catusvapi ca taṃsaññī, tassa chādetukāmatā.

506.

Chādananti panetehi, dasahaṅgehi bhikkhunā;

Channā nāma siyāpatti, aruṇuggamanena sā.

Dve bhāṇavārā niṭṭhitā.

507.

Tividho parivāso hi, tividhāpetacetasā;

Paṭicchanno ca suddhanto, samodhānoti dīpito.

508.

Tatrāyaṃ tu paṭicchanna-parivāso pakāsito;

Paṭicchannāya dātabbo, vasenāpattiyāti ca.

509.

Vatthugottavasenāpi, nāmāpattivasena vā;

Kammavācā hi kātabbā, dātabbo tassa tena ca.

510.

‘‘Vattaṃ samādiyāmī’’ti, ‘‘parivāsa’’nti vā puna;

Samādiyitvā saṅghassa, ārocetabbamādito.

511.

Punappunāgatānampi, ārocentova rattiyā;

Chedaṃ vā vattabhedaṃ vā, akatvāva sadā vase.

512.

Parivāso visodhetuṃ, na sakkā tattha ce pana;

Nikkhipitvāna taṃ vattaṃ, vatthabbaṃ tena bhikkhunā.

513.

Tattheva saṅghamajjhe vā, puggale vāpi nikkhipe;

Nikkhipāmīti vattaṃ vā, parivāsanti vā tathā.

514.

Evamekapadenāpi, padehi dvīhi vā pana;

Vattaṃ nikkhipitabbaṃ taṃ, samādānepyayaṃ nayo.

515.

Nikkhittakālato uddhaṃ, pakatattoti vuccati;

Puna paccūsakālasmiṃ, saddhimekena bhikkhunā.

516.

Parikkhittavihārassa, dve parikkhepato bahi;

Parikkhepārahaṭṭhānā, aparikkhittato bahi.

517.

Leḍḍupāte atikkamma, okkamitvā ca maggato;

Gumbena vatiyā vāpi, channaṭṭhāne ṭhitena tu.

518.

Tena antoruṇeyeva, vattamādāya viññunā;

Ārocetvāruṇe tasmiṃ, vuṭṭhite tassa santike.

519.

Nikkhipitvā tato vattaṃ, gantabbaṃ tu yathāsukhaṃ;

Antoyevāruṇe bhikkhu, gato ce yassa kassaci.

520.

Ārocetvāva taṃ vattaṃ, nikkhipe puna paṇḍito;

Sesaṃ samuccayassaṭṭha-kathāya ca vibhāvaye.

521.

Āpattīnañca rattīnaṃ, paricchedaṃ na jānati;

Yo tassa pana dātabbo, ‘‘suddhanto’’ti pavuccati.

522.

Eseva parisuddhehi, suddhanto duvidho mato;

Cūḷasuddhantanāmo ca, mahāsuddhantanāmako.

523.

Duvidhopi ayaṃ ratti-paricchedaṃ ajānato;

Ekaccaṃ sakalaṃ vāpi, dātabbo vimatissa vā.

524.

Itaropi samodhāna-parivāso tidhā mato;

So odhānasamodhāno, agghamissakapubbako.

525.

Āpajjitvāntarāpattiṃ, chādentassa hi bhikkhuno;

Divase parivutthe tu, odhunitvā padīyate.

526.

Purimāpattiyā mūla-divase tu vinicchite;

Pacchā āpannamāpattiṃ, samodhāya vidhānato.

527.

Yācamānassa saṅghena, dātabbo pana bhikkhuno;

Esodhānasamodhāna-parivāso pakāsito.

528.

Tathā sambahulāsvekā, dve vā sambahulāpi vā;

Yā yā cirapaṭicchannā, tāsaṃ agghavasena hi.



以下是巴利文的完整直译：
499.
在所有吞咽的情况下，
都宣布为突吉罗；
在其余的使用方面，
也是这个规则。
500.
进行金钱交易，
以及不实的宣告，
所有获得的必需品
都被宣布为相同。
501.
乞求和给予，
医疗行为和不正当的寻求，
做仆人和煮豆汤，
占卜和巫术。
502.
步行传信和
做使者，污染俗家，
不实的宣告，佛陀
所禁止的应该避免。
503.
对于疯狂的人等无罪，
也对放弃的人无罪；
所有的等起等
被认为与分裂僧团相同。
污染俗家的论述
504.
知道比丘
隐藏罪过多少天，
即使不愿意也应该
别住那么多天。
505.
罪过未被驱逐，
有能力且无障碍，
对这四点都有认知，
有隐藏的意图。
506.
比丘以这十个要素
隐藏罪过，
被称为隐藏的罪过，
在黎明升起时成立。
两个诵分结束。
507.
别住有三种，
对三种罪过：
隐藏的、清净的、
合并的，这样说明。
508.
其中这个隐藏的
别住被解释为：
应该根据
隐藏的罪过而给予。
509.
根据事件和姓氏，
或者根据罪过的名称，
应该做羯磨，
并应该给予他。
510.
说"我受持行为"，
或者再说"别住"，
受持后应该
首先向僧团报告。
511.
即使对反复来的人
也要报告，在夜间
不中断或违反行为，
应该一直这样住。
512.
如果在那里不能
清净别住，
那么比丘应该
放下那个行为而住。
513.
就在那里或在僧团中，
或者对个人放下，
说"我放下行为"，
或者说"别住"。
514.
这样用一个词，
或者用两个词，
应该放下那个行为，
在受持时也是这个规则。
515.
从放下的时间开始，
被称为正常人；
在黎明时分，
与一个比丘一起。
516.
在有围墙的寺院，
在两个围墙之外，
从应该有围墙的地方，
在没有围墙的外面。
517.
超过一块石头的投掷距离，
从道路偏离，
被灌木或篱笆
遮蔽的地方站立。
518.
他在黎明之前，
有智慧地受持行为，
在那个黎明升起时报告，
在他附近。
519.
然后放下行为，
可以随意离开；
如果比丘在黎明之前
去了任何人那里。
520.
智者应该报告那个行为，
然后再放下；
其余的应该从
《集论》的注释中理解。
521.
不知道罪过
和夜数的界限，
应该给予他的
被称为"清净"。
522.
这个清净的
被认为有两种：
名为小清净和
名为大清净。
523.
这两种都是对
不知道夜数界限的人，
或者部分或全部，
或者对怀疑的人给予。
524.
另一种合并的
别住被认为有三种：
它们是合并、
混合和先前的。
525.
对于犯了中间罪过
并隐藏的比丘，
在别住的日子里，
摇动后给予。
526.
在确定前罪的
根本日子后，
后来犯的罪过
按规定合并。
527.
对于请求的比丘，
僧团应该给予；
这个合并的
别住被解释。
528.
同样，在多个罪过中
一个或两个或多个，
哪个隐藏时间最长，
根据那个的价值。

529.

Āpattīnaṃ tato ūna-paṭicchannānameva yo;

Samodhāya padātabbo, parivāsoti vuccati.

530.

Nānāvatthukasaññāyo, sabbā āpattiyo pana;

Sabbātā ekato katvā, dātabbo missako mato.

531.

Parivutthaparivāsassa, mānattaṃ deyyamuttari;

Cha rattiyo paṭicchannā-paṭicchannavasā duve.

532.

Tattha yā apaṭicchannā, hoti āpatti yassa tu;

Tassa dātabbamānattaṃ, apaṭicchannanāmakaṃ.

533.

Yassāpatti paṭicchannā, parivāsāvasānake;

Tassa dātabbamānattaṃ, ‘‘paṭicchanna’’nti vuccati.

534.

Gantvā catūhi bhikkhūhi, paccūsasamaye saha;

Parivāse viniddiṭṭha-ppakāraṃ desameva ca.

535.

‘‘Vattaṃ samādiyāmī’’ti, ‘‘mānatta’’miti vā pana;

Ādiyitvāna taṃ tesaṃ, ārocetvā visārado.

536.

Nikkhipe santike tesaṃ, vattaṃ tesu gatesu vā;

Bhikkhussa pubbadiṭṭhassa, ārocetvāna nikkhipe.

537.

Tassa dānavidhānañca, ratticchedādiko nayo;

Ñeyyo samuccayassaṭṭha-kathāpāḷivasena tu.

538.

Puna taṃ ciṇṇamānattaṃ, saṅgho vīsativaggiko;

Abbheyya vidhinā bhikkhu, pakatatto punabbhito.

539.

Chādentiyāpi āpattiṃ, parivāso na vijjati;

Na ca bhikkhuniyāpatti, attano chādayantiyā.

540.

Chādetvā vāpi āpattiṃ, acchādetvāpi vā pana;

Kevalaṃ caritabbanti, pakkhamānattameva tu.

541.

Vinayanayamatibuddhidīpanaṃ;

Vinayavinicchayametamuttamaṃ;

Vividhanayanayutaṃ upenti ye;

Vinayanaye paṭutaṃ upenti te.

Iti vinayavinicchaye saṅghādisesakathā niṭṭhitā.

Aniyatakathā

542.

Raho nisajjassādena, mātugāmassa santikaṃ;

Gantukāmo nivāseti, akkhiṃ añjeti bhuñjati.

543.

Payoge ca payoge ca, hoti sabbattha dukkaṭaṃ;

Gacchato padavārena, gantvā cassa nisīdato.

544.

Nisajjāya ubhinnampi, payogagaṇanāya ca;

Hoti pācittiyaṃ tassa, bahukāni bahūsvapi.

545.

Samīpepi ṭhito andho, antodvādasahatthake;

Na karoti anāpattiṃ, itthīnaṃ tu satampi ca.

546.

Cakkhumāpi nipajjitvā, niddāyantopi kevalaṃ;

Dvāre pihitagabbhassa, nisinnopi na rakkhati.

547.

Anandhe sati viññusmiṃ, ṭhitassārahasaññino;

Nisajjapaccayā doso, natthi vikkhittacetaso.

548.

Na dosummattakādīnaṃ, āpattīhipi tīhipi;

Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā.

Paṭhamāniyatakathā.

549.

Anandhābadhiro viññū, itthī vā purisopi vā;

Antodvādasahatthaṭṭho, anāpattikaro siyā.

550.

Andho abadhiro vāpi, badhiro vāpi cakkhumā;

Na karoti anāpattiṃ, tisamuṭṭhānamevidaṃ.

Dutiyāniyatakathā.

Iti vinayavinicchaye aniyatakathā niṭṭhitā.

Nissaggiyakathā

551.

Khomaṃ kappāsakoseyyaṃ, sāṇaṃ bhaṅgañca kambalaṃ;

Cīvaraṃ chabbidhaṃ vuttaṃ, jātito pana kappiyaṃ.

552.

Dukūlañceva pattuṇṇaṃ, cinaṃ somārapaṭṭakaṃ;

Iddhijaṃ devadinnañca, tassetaṃ anulomikaṃ.

553.

Ticīvaraṃ parikkhāra-coḷañca mukhapuñchanaṃ;

Nisīdanamadhiṭṭheyya, paccattharaṇameva ca.

554.

Ekāhampi vinā bhikkhu, na vaseyya ticīvaraṃ;

Na vaseyya tathādhiṭṭhā, cātumāsaṃ nisīdanaṃ.

555.

Rajitvā kappiyaṃ binduṃ, datvā tattha ticīvaraṃ;

Upapannaṃ pamāṇena, adhiṭṭhātabbameva taṃ.

556.

Pacchimantena saṅghāṭi, dīghaso muṭṭhipañcakā;

Muṭṭhittikā ca tiriyaṃ, uttamantena sā pana.



以下是巴利文的完整直译：
529.
对于隐藏时间较短的
罪过，应该
合并后给予，
这被称为别住。
530.
对于不同事件的认知，
所有的罪过，
全部一起合并，
被认为是混合的。
531.
对于已完成别住的人，
应该进一步给予摩那埵，
六夜，根据隐藏和
未隐藏有两种。
532.
其中对于未隐藏的
罪过，
应该给予摩那埵，
名为未隐藏的。
533.
对于隐藏的罪过，
在别住结束时，
应该给予摩那埵，
这被称为"隐藏的"。
534.
在黎明时分，
与四位比丘一起去，
在别住中指定的
那个地方。
535.
说"我受持行为"，
或者说"摩那埵"，
受持后，
自信地向他们报告。
536.
在他们面前放下行为，
或者在他们离开后，
向之前见过的比丘
报告后放下。
537.
给予的方法和
夜间中断等规则，
应该根据《集论》的
注释和经文来了解。
538.
完成摩那埵后，
二十人的僧团
应该按规定
恢复比丘的正常地位。
539.
对于隐藏罪过的比丘尼，
没有别住；
比丘尼隐藏自己的
罪过也不犯罪。
540.
无论是隐藏罪过，
还是不隐藏，
只需要履行
半月摩那埵。
541.
这是解释戒律方法的智慧之灯，
是最高的戒律判决，
那些理解各种方法的人，
在戒律方法上变得熟练。
僧残的论述结束。
不定法的论述
542.
因为喜欢与女人
私下共坐，
想去她那里，穿衣服，
涂眼睛，吃饭。
543.
在每一个行动中，
都犯突吉罗；
走路时每走一步，
到达后坐下。
544.
两人坐下，
根据行动的次数，
他犯波逸提，
即使多次也是如此。
545.
即使盲人站在附近，
在十二肘之内，
即使有一百个女人，
也不能免罪。
546.
即使有视力的人躺下，
只是睡觉，
在门关着的房间里
坐着也不能保护。
547.
如果有非盲的有智慧的人，
认为是适当的站着，
因为坐下而有过错，
对于心散乱的人没有。
548.
对于疯狂的人等无罪，
即使是三种罪过；
等起等与
第一条和最后一条相同。
第一不定法的论述
549.
非盲非聋的有智慧的人，
无论是女人还是男人，
站在十二肘之内，
可以使人免罪。
550.
盲人或聋人，
或者聋人但有视力，
不能使人免罪，
这是三种等起。
第二不定法的论述
不定法的论述结束。
舍忏法的论述
551.
亚麻、棉、丝绸、
麻布、大麻和羊毛，
这六种被称为衣服，
从原料来说是适合的。
552.
细麻布和丝棉布，
中国布和粗丝布，
神通所生和天人所赐的，
这些是与它相应的。
553.
三衣、必需品布、
擦嘴布、
坐具应该决意，
以及卧具。
554.
比丘一天也不应该
离开三衣而住；
同样不应该离开决意的
坐具而住四个月。
555.
染色后给予适当的标记，
在那里三衣
达到适当的尺寸，
应该决意。
556.
僧伽梨最小
长度为五拳，
宽度为三拳，
最大则是

557.

Satthuno cīvarūnāpi, vaṭṭatīti pakāsitā;

Idamevuttarāsaṅge, pamāṇaṃ paridīpitaṃ.

558.

Muṭṭhipañcakaṃ dīghantaṃ, pamāṇaṃ tiriyantato;

Aḍḍhateyyaṃ dvihatthaṃ vā, sese antaravāsake.

559.

Ahatāhatakappānaṃ, saṅghāṭi diguṇā matā;

Ekapaṭṭuttarāsaṅgo, evamantaravāsako.

560.

Utuddhaṭānaṃ pana cīvarānaṃ;

Saṅghāṭi bhikkhussa catugguṇā vā;

Duvepi sesā diguṇāva vuttā;

Yathāsukhaṃ vaṭṭati paṃsukūlaṃ.

561.

Tīṇipi dvepi cekaṃ vā, chinditabbaṃ pahoti ce;

Sabbesu appahontesu, deyyamanvādhikampi vā.

562.

Acchinnaṃ vā anādinnaṃ, dhārentassa ticīvaraṃ;

Bhikkhuno dukkaṭaṃ vuttaṃ, dubbhogena ca sevato.

563.

Kusiṃ aḍḍhakusiñcāpi, maṇḍalaṃ aḍḍhamaṇḍalaṃ;

Vivaṭṭaṃ anuvivaṭṭaṃ, bāhantampi ca bhikkhuno.

564.

Dassetvāva vidhiṃ sabbaṃ, pañcakādippabhedakaṃ;

Chinnaṃ samaṇasāruppaṃ, kātabbaṃ tu ticīvaraṃ.

565.

Dānenacchijjagāhena, vissāsaggahaṇena ca;

Hīnāyāvattanenāpi, sikkhāya ca pahānato.

566.

Paccuddhāravināsehi, liṅgassa parivattanā;

Sabbaṃ bhijjatidhiṭṭhānaṃ, chiddabhāve ticīvaraṃ.

567.

Kaniṭṭhassaṅgulasseva , nakhapiṭṭhippamāṇakaṃ;

Vinividdhaṃ panacchidda-madhiṭṭhānavināsanaṃ.

568.

Eko tantupi acchinno, adhiṭṭhānaṃ na bhindati;

Setabhāvaṃ karontena, dhotampi rajakena vā.

569.

Paṭhamaṃ aggaḷaṃ datvā, pacchā chindati rakkhati;

Ghaṭetvā koṭiyo dve vā, pacchā chindati rakkhati.

570.

Caturaṭṭhaṅgulā oraṃ, ekadvinnaṃ tirīyato;

Tiṇṇampi dīghato chiddaṃ, bhindateva vidatthiyā.

571.

Nisīdanassa dīghena, bhavanti dve vidatthiyo;

Vitthārena diyaḍḍhā ca, sugatassa vidatthiyā.

572.

Honti kaṇḍuppaṭicchādi, tiriyaṃ dve vidatthiyo;

Dīghatopi catassova, sugatassa vidatthiyā.

573.

Dīghato sugatasseva, bhavanti cha vidatthiyo;

Vitthārenaḍḍhateyyāva, siyā vassikasāṭikā.

574.

Muninā tīsu etesu, karontassa taduttariṃ;

Adhikacchedanaṃ tassa, pācittiyamudīritaṃ.

575.

Mukhapuñchanacoḷassa, paccattharaṇakassa vā;

Pamāṇaṃ appamāṇena, na ceva paridīpitaṃ.

576.

Sadasaṃ adasaṃ sabbaṃ, paccattharaṇacīvaraṃ;

Mahantaṃ khuddakaṃ eka-manekampi ca vaṭṭati.

577.

Mukhapuñchanacoḷekaṃ, dvepi vaṭṭanti sabbathā;

Sadasaṃ adasaṃ vāpi, sadasaṃva nisīdanaṃ.

578.

Adasā rajitāyeva, vaṭṭatādinnakappakā;

Vuttā kaṇḍuppaṭicchādi, tathā vassikasāṭikā.

579.

Gaṇanaṃ vā pamāṇaṃ vā, na parikkhāracoḷake;

Pamāṇagaṇanātīti, bhaṇanti pakataññuno.

580.

Sugataṭṭhaṅgulāyāmaṃ, caturaṅgulavitthataṃ;

Vikappanupagaṃ hoti, pacchimaṃ nāma cīvaraṃ.

581.

Parissāvapaṭaṃ patta-potthakatthavikādikaṃ;

Adhiṭṭheyya parikkhāra-coḷaṃ pacchimacīvaraṃ.

582.

Bahūni ekato katvā, adhiṭṭhātumpi vaṭṭati;

Mātuādīnamatthāya, ṭhapite natthi dosatā.

583.

Vassamāse adhiṭṭheyya, caturo vassasāṭikaṃ;

Puna paccuddharitvā taṃ, vikappeyya tato paraṃ.

584.

Tāva kaṇḍuppaṭicchādiṃ, yāva rogo na sammati;

Adhiṭṭhahitvā tato uddhaṃ, uddharitvā vikappaye.

585.

‘‘Imaṃ kaṇḍuppaṭicchādiṃ, imamantaravāsakaṃ;

Adhiṭṭhāmī’’tidhiṭṭheyya, sesesupi ayaṃ nayo.

586.

‘‘Imaṃ kaṇḍuppaṭicchādiṃ, eta’’nti ca asammukhe;

Vatvā paccuddhareyyevaṃ, sesesupi vicakkhaṇo.



以下是巴利文的完整直译：
557.
宣布即使比佛陀的衣服
小也是允许的；
这同样被说明是
上衣的尺寸。
558.
长度为五拳，
宽度为两肘半或两肘，
其余的是内衣。
559.
新衣和旧衣，
僧伽梨被认为是双层的；
上衣是单层，
内衣也是如此。
560.
对于季节性的衣服；
比丘的僧伽梨可以是四层的；
其余两件被说是双层的；
粪扫衣可以随意。
561.
如果足够，应该裁三件、两件或一件；
如果全都不够，
应该给予稍微多一点。
562.
对于穿着未被切割或未被给予的三衣的
比丘，宣布为突吉罗，
以及不当使用。
563.
比丘应该展示全部方法，
从五片等开始区分，
裁剪适合沙门的
三衣。
564.
通过给予、抢夺、
亲密关系的获取，
以及回归低级，
放弃学处。
565.
通过收回和损坏，
改变性别，
所有的决意都被破坏，
三衣有破洞时。
566.
只有小指指甲盖大小的
穿透的洞，
就会破坏决意。
567.
即使只有一根线未断，
也不破坏决意；
被漂白者或染工
使之变白。
568.
先缝补后裁剪是保护的；
连接两端后
再裁剪是保护的。
569.
宽度少于四指或八指，
长度一指或两指，
三指长的洞
会破坏一掌宽的。
570.
坐具的长度为两掌，
宽度为一掌半，
按照善逝的掌宽。
571.
覆疮衣的宽度为两掌，
长度为四掌，
按照善逝的掌宽。
572.
雨浴衣的长度为
善逝的六掌，
宽度为两掌半。
573.
牟尼说，对于这三种衣，
做得超过这个尺寸，
裁剪多余的部分，
宣布为波逸提。
574.
擦嘴布或
卧具的
尺寸没有
被明确说明。
575.
所有的卧具衣，
无论有边或无边，
大的小的，一件
或多件都是允许的。
576.
擦嘴布一件或两件
都是完全允许的，
无论有边或无边；
坐具只能有边。
577.
无边的只有染色后
才允许，未给予标记的；
覆疮衣和雨浴衣
也是如此说的。
578.
对于必需品布，
没有数量或尺寸的限制；
精通规则的人说
它超越了尺寸和数量。
579.
最小的衣服
长八善逝指，宽四指，
这是可以分享的
衣服。
580.
滤水布、钵袋、
书包等
应该决意为必需品布
或最小衣服。
581.
把多件合在一起
决意也是允许的；
为了母亲等人而保存的
没有过

587.

Ābhogaṃ manasā katvā, kāyena phusanākataṃ;

Vacasādhiṭṭhitañcāti, adhiṭṭhānaṃ dvidhā mataṃ.

588.

Iti sabbamidaṃ vuttaṃ, tecīvarikabhikkhuno;

Tathā vatvāvadhiṭṭheyya, taṃ parikkhāracoḷiko.

589.

Ticīvaraṃ parikkhāra-coḷaṃ kātumpi vaṭṭati;

Evaṃ cudosite vutto, parihāro niratthako.

590.

Na, tecīvarikasseva, vuttattā tattha satthunā;

Taṃ parikkhāracoḷassa, tasmā sabbampi vaṭṭati.

591.

‘‘Adhiṭṭheti vikappeti, anāpattī’’ti ettha ca;

Adhiṭṭhātabbakasseva, vikappanavidhānato.

592.

Bhikkhussevaṃ karontassa, na doso upalabbhati;

Evañca na siyā kasmā, mukhapuñchanakādikaṃ.

593.

Mukhapuñchanakādīnaṃ, tesaṃ kiccavidhānato;

Akiccassāmikassassa, adhiṭṭhānaṃ tu yujjati.

594.

Nidhānamukhametanti, mahāpaccariyaṃ pana;

Vuttattā ca nisedhetuṃ, na sakkā vinayaññunā.

595.

Cīvaraṃ paripuṇṇanti, nidānuppattitopi ca;

Nidhānamukhametanti, veditabbaṃ vibhāvinā.

596.

Kusavākādicīrāni, kambalaṃ kesavālajaṃ;

Thullaccayaṃ dhārayato-lūkapakkhājinakkhipe.

597.

Kadalerakadussesu, akkadusse ca potthake;

Dukkaṭaṃ tiriṭe vāpi, veṭhane kañcukepi ca.

598.

Sabbanīlakamañjeṭṭha-kaṇhalohitapītake ;

Mahānāmamahāraṅga-rattesupi ca dukkaṭaṃ.

599.

Acchinnadasake dīgha-phalapupphadasesu ca;

Acchinnacīvarassettha, natthi kiñci akappiyaṃ.

600.

Adhiṭṭheti vikappeti, vissajjeti vinassati;

Antodasāhaṃ vissāse, anāpatti pakāsitā.

601.

Kathinaṃ nāma nāmena, samuṭṭhānamidaṃ pana;

Acittamakriyaṃ vuttaṃ, ticittañca tivedanaṃ.

Paṭhamakathinakathā.

602.

Gāmādīsu padesesu, tipañcasu ticīvaraṃ;

Ṭhapetvā ekarattampi, saṅghasammutiyā vinā.

603.

Bhikkhuno pana tenassa, vippavatthuṃ na vaṭṭati;

Hoti nissaggiyaṃ vippa-vasato aruṇuggame.

604.

Cīvaraṃ nikkhipitvāna, nhāyantasseva rattiyaṃ;

Aruṇe uṭṭhite kiṃ nu, kātabbaṃ tena bhikkhunā.

605.

Dukkaṭaṃ muninā vuttaṃ, nissaggiyanivāsane;

Tabbhayā pana so bhikkhu, naggo gacchati dukkaṭaṃ.

606.

Acchinnacīvaraṭṭhāne, ṭhitattā pana bhikkhuno;

Na tassākappiyaṃ nāma, cīvaraṃ atthi kiñcipi.

607.

Nigāsetvā gahetvā ca, gantvā bhikkhussa santikaṃ;

Nissajjitvā panāpatti, desetabbāva viññunā.

608.

Parassa nissajjitvā taṃ, dukkaṭaṃ paribhuñjato;

Payoge ca payoge ca, hoti pārupanādisu.

609.

Anāpatti tamaññassa, bhikkhuno paribhuñjato;

Adentassa ca nissaṭṭhaṃ, dukkaṭaṃ pariyāputaṃ.

610.

There ca dahare maggaṃ, gacchantesu ubhosupi;

Pattacīvaramādāya, ohīne dahare pana.

611.

Asampatte garuṃ tasmiṃ, uggacchatyaruṇo yadi;

Hoti nissaggiyaṃ vatthaṃ, na passambhati nissayo.

612.

Muhuttaṃ vissamitvāna, gacchante dahare pana;

Hoti nissaggiyaṃ vatthaṃ, passambhati ca nissayo.

613.

Sutā dhammakathā yasmiṃ, uggacchatyaruṇo yadi;

Hoti nissaggiyaṃ vatthaṃ, passambhati ca nissayo.

614.

Paccuddhāre anāpatti, laddhasammutikassapi;

Antoyevāruṇe taṃ vā, vissajjeti vinassati.

615.

Paṭhamena samānāva, samuṭṭhānādayo nayā;

Apaccuddharaṇaṃ ettha, akriyāti visesitaṃ.

Dutiyakathinakathā.

616.

Akālacīvaraṃ māsa-paramaṃ nikkhipe sati;

Paccāsāya tato uddhaṃ, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati.



以下是巴利文的完整直译：
587.
心中作意，
身体未触摸，
以及语言决意，
决意被认为有两种。
588.
这样说了所有这些，
对于持三衣的比丘；
同样说了必需品布的
持有者也应该决意。
589.
把三衣变成
必需品布也是允许的；
这样在质疑时说的
解释是无意义的。
590.
不，因为导师在那里
只对持三衣者说；
因此对必需品布
一切都是允许的。
591.
"决意和分享，无罪"，
在这里，
只对应该决意的
有分享的规定。
592.
比丘这样做
没有过错；
为什么不能这样对待
擦嘴布等？
593.
因为擦嘴布等
有其功用的规定；
对无用无主的东西，
决意是合适的。
594.
这是储藏的入口，
在大注中
这样说，精通戒律者
不能禁止。
595.
从衣服完整和
因缘的生起，
智者应该理解
这是储藏的入口。
596.
穿着草茎等制成的衣服，
毛毡，头发制成的，
犯偷兰遮，除了
猫头鹰羽毛和兽皮。
597.
对于香蕉树皮布、
阿迦布、破布、
树皮，或包裹物、
紧身衣犯突吉罗。
598.
全蓝色、深红色、
黑色、红色、黄色、
大名色、大染色、
赤色也犯突吉罗。
599.
在完整的边缘、长的
果实花纹的边缘中，
对于完整的衣服，
这里没有什么不适合的。
600.
决意、分享、
舍弃、损坏、
十天内亲密关系，
宣布为无罪。
601.
这个迦提那
名称的等起，
被说为无心、非行为、
三心、三受。
第一迦提那的论述
602.
在五种村落等处，
没有僧团的同意，
即使一夜也不应该
离开三衣。
603.
比丘不允许
与它分离；
如果分离到黎明升起，
就犯舍忏。
604.
把衣服放下，
在夜间洗浴，
当黎明升起时，
那比丘应该怎么办？
605.
牟尼说穿着应舍弃的衣服
犯突吉罗；
那比丘因为害怕这个
赤身而行也犯突吉罗。
606.
因为比丘处在
衣服未被夺取的地方，
对他来说没有
任何不适合的衣服。
607.
穿上衣服，拿着，
去到比丘那里，
舍弃后，有智慧者
应该忏悔罪过。
608.
舍弃给他人后，
使用犯突吉罗；
在每次穿着等行为中
都是如此。
609.
其他比丘
使用它无罪；
不给已舍弃的东西，
犯突吉罗，这是学处。
610.
当长老和年轻比丘
两人都在路上行走时，
拿着钵和衣，
年轻的比丘落在后面。
611.
如果在尊者未到达时
黎明升起，
衣服应该舍弃，
依止关系不消失。
612.
当年轻比丘
休息片刻后继续走，
衣服应该舍弃，
依止关系消失。
613.
如果在听闻法时
黎明升起，
衣服应该舍弃，
依止关系消失。
614.
收回时无罪，
即使是得到同意的人；
在黎明之前舍弃
或损坏它。
615.
等起等的规则
与第一条相同；
这里特别指出
不收回是非行为。
第二迦提那的论述
616.
有希望时可以保存
非时衣一个月；
超过那个时间
不允许保存。

617.

Dasāhātikkamoyeva;

Paṭhame kathine idha;

Māsassātikkamo vutto;

Seso tena samo mato.

Tatiyakathinakathā.

618.

Bhikkhu bhikkhuniyā bhuttaṃ, vatthaṃ aññātikāya yo;

Dhovāpeti rajāpeti, ākoṭāpeti ce tato.

619.

Tassa nissaggiyāpatti, paṭhamena pakāsitā;

Tathā sesehi ca dvīhi, dīpitaṃ dukkaṭadvayaṃ.

620.

Sikkhamānāya vā hatthe, dhovanatthāya deti ce;

Sā hutvā upasampannā, pacchā dhovati so nayo.

621.

Sāmaṇeraniddesepi, liṅgaṃ ce parivattati;

Bhikkhunīsupasampajja, dhote nissaggiyaṃ siyā.

622.

Daharānañca bhikkhūnaṃ, hatthe vatthe niyyādite;

Parivattitaliṅgesu, tesupesa nayo mato.

623.

Tathā bhikkhuniyā hatthe, dinne ‘‘dhovā’’ti cīvare;

Parivatte tu liṅgasmiṃ, sace dhovati vaṭṭati.

624.

‘‘Dhovā’’ti bhikkhunī vuttā, sace sabbaṃ karoti sā;

Dhovanappaccayāyeva, tassa nissaggiyaṃ siyā.

625.

‘‘Imasmiṃ cīvare sabbaṃ, kattabbaṃ tvaṃ karohi’’ti;

Hoti nissaggiyañceva, vadato dukkaṭadvayaṃ.

626.

Ñātikāñātisaññissa, paccattharanisīdanaṃ;

Aññassa santakaṃ vāpi, dhovāpentassa dukkaṭaṃ.

627.

Ekatoupasampannā, bhikkhunīnaṃ vasena yā;

Tāya dhovāpane vāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

628.

Avuttā paribhuttaṃ vā, aññaṃ vā yadi dhovati;

Na doso, sañcarittena, samuṭṭhānādayo samā.

Purāṇacīvaradhovāpanakathā.

629.

Vikappanupagaṃ kiñci, pacchimaṃ pana cīvaraṃ;

Gaṇhato hoti āpatti, ṭhapetvā pārivattakaṃ.

630.

Payoge gahaṇatthāya, dukkaṭaṃ pariyāputaṃ;

Tassa nissaggiyāpatti, gahaṇena pakāsitā.

631.

Sace anupasampanna-hatthe peseti cīvaraṃ;

Aññatra pārivattāpi, gahetuṃ pana vaṭṭati.

632.

Ñātikāyapi aññāti-saññissa vimatissa vā;

Ekatoupasampanna-hatthā gaṇhāti dukkaṭaṃ.

633.

‘‘Dassāmī’’ti ca ābhogaṃ, katvā vā pārivattakaṃ;

Tāvakālikavissāsa-ggāhe doso na vijjati.

634.

Aññaṃ pana parikkhāraṃ, na doso hoti gaṇhato;

Sañcarittasamuṭṭhānaṃ, idaṃ vuttaṃ kriyākriyaṃ.

Cīvarapaṭiggahaṇakathā.

635.

Cīvaraṃ viññāpentassa, aññātakāppavāritaṃ;

Hoti nissaggiyāpatti, aññatra samayā pana.

636.

Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tatheva dvikadukkaṭaṃ;

Ñātakeñātisaññissa, tattha vematikassa ca.

637.

Samaye viññāpentassa, ñātake vā pavārite;

Aññassatthāya vā tassa, ñātake vā pavārite.

638.

Anāpattīti ñātabbaṃ, tathā ummattakādino;

Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.

Aññātakaviññattikathā.

639.

Appavāritamaññātiṃ , cīvaraṃ tu taduttariṃ;

Hoti nissaggiyāpatti, viññāpentassa bhikkhuno.

640.

Yassa tīṇipi naṭṭhāni, dve vā ekampi vā pana;

Dve vā ekampi vā tena, sāditabbaṃ na kiñcipi.

641.

Sesakaṃ āharantassa, dinne nacchinnakāraṇā;

Santake ñātakādīnaṃ, attanopi dhanena vā.

642.

Anāpattīti ñātabbaṃ, tathā ummattakādino;

Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.

Tatuttarikathā.

643.

Kalyāṇakamyatāhetu , āpajjati vikappanaṃ;

Cīvare pana yo tassa, lābhā nissaggiyaṃ bhave.

644.

Mahagghaṃ dātukāmamhi, appagghaṃ viññāpeti yo;

Santake ñātakādīnaṃ, anāpatti pakāsitā.

645.

Ñātakeññātisaññissa, dukkaṭaṃ vimatissa ca;

Sañcarittasamā vuttā, samuṭṭhānādayo nayā.

Paṭhamopakkhaṭakathā.



以下是巴利文的完整直译：
617.
在第一个迦提那中
这里是超过十天；
这里说是超过一个月；
其余被认为与此相同。
第三迦提那的论述
618.
如果比丘让非亲戚的
比丘尼洗、染、捶打
她用过的衣服，
那么从那时起，
619.
他犯第一条所说的舍忏；
同样，其余两种行为
也说明有两种突吉罗。
620.
如果给正在学戒的人
洗衣服，
她后来受具足戒，
然后洗，规则是一样的。
621.
在沙弥的解释中，
如果性别改变，
成为比丘尼受具足戒，
洗了就犯舍忏。
622.
当衣服交给
年轻比丘时，
如果他们改变性别，
这个规则也被认为适用。
623.
同样，当衣服交给比丘尼
说"洗"时，
如果性别改变，
她洗了是允许的。
624.
如果比丘尼被告知"洗"，
她做了所有的事，
只因为洗，
他就犯舍忏。
625.
"你应该对这件衣服
做所有的事"，
这样说的人犯舍忏
和两种突吉罗。
626.
对非亲戚误认为是亲戚，
让洗坐具或卧具，
或者属于他人的东西，
犯突吉罗。
627.
只受一次具足戒的
比丘尼，
让她洗也
犯突吉罗。
628.
如果她未被告知而洗
用过的或其他的，
无罪，等起等
与媒介罪相同。
让洗旧衣的论述
629.
除了交换的以外，
接受任何最小的
可以分享的衣服，
就犯罪。
630.
为了接受而努力
犯突吉罗，这是学处；
接受时犯舍忏，
这样宣布。
631.
如果通过未受具足戒者
的手传送衣服，
除了交换的以外，
接受是允许的。
632.
对亲戚误认为非亲戚，
或者怀疑，
从只受一次具足戒者
手中接受犯突吉罗。
633.
作意"我会给"，
或者交换，
暂时或亲密关系的接受
没有过错。
634.
接受其他必需品
没有过错；
这被说为与媒介罪
相同的等起，是作为和非作为。
接受衣服的论述
635.
向非亲戚非邀请者
乞求衣服，
除了适当的时候外，
犯舍忏。
636.
说三种波逸提，
同样两种突吉罗；
对亲戚误认为非亲戚，
以及对此怀疑的。
637.
在适当的时候乞求，
或向亲戚或邀请者，
或为他人向
亲戚或邀请者乞求。
638.
应知无罪，
同样对疯狂的人等；
所有的等起等
被认为与媒介罪相同。
向非亲戚乞求的论述
639.
向非邀请的非亲戚
乞求超过那个的衣服，
比丘犯舍忏。
640.
如果三件都失去，
或者两件或一件，
他不应接受
两件或一件。
641.
带来剩余的，
给予未被夺取的原因，
亲戚等的财物，
或自己的财物。
642.
应知无罪，
同样对疯狂的人等；
所有的等起等
被认为与媒介罪相同。
超过那个的论述
643.
因为想要美好而
进行分配，
对于他的衣服，
获得就犯舍忏。
644.
当想给贵重的时，
乞求低廉的，
对于亲戚等的财物，
宣布无罪。
645.
对非亲戚误认为亲戚，
怀疑者犯突吉罗；
等起等的规则
被说与媒介罪相同。
第一准备的论述

646.

Dutiyopakkhaṭe yasmā, vattabbaṃ natthi kiñcipi;

Tasmā anantarenassa, sadisova vinicchayo.

Dutiyopakkhaṭakathā.

647.

Raññā vā rājabhoggena, bhikkhumuddissamābhataṃ;

Akappiyaṃ suvaṇṇādiṃ, gahetuṃ na ca vaṭṭati.

648.

Rajataṃ jātarūpaṃ vā, attano vā parassa vā;

Atthāya gaṇhituṃ kiñci, dīyamānaṃ na vaṭṭati.

649.

Aññassatthāya niddiṭṭhaṃ, bhikkhuno paṭiggaṇhato;

Dukkaṭaṃ tassa hotīti, mahāpaccariyaṃ pana.

650.

Netvā akappiyaṃ bhaṇḍaṃ, itthaṃ koci sace vade;

‘‘Idaṃ saṅghassa dammīti, puggalassa gaṇassa vā.

651.

Ārāmaṃ vā vihāraṃ vā, cetiyaṃ vā karohi’’ti;

Na ca vaṭṭati taṃ vatthuṃ, sabbesaṃ sampaṭicchituṃ.

652.

Anāmasitvā saṅghaṃ vā, gaṇaṃ vā puggalampi vā;

‘‘Cetiyassa vihārassa, demā’’tipi vadanti ce.

653.

Taṃ hiraññaṃ suvaṇṇaṃ vā, nisedhetuṃ na vaṭṭati;

Ārāmikānaṃ vattabbaṃ, ‘‘vadantevamime’’ti ca.

654.

Rajataṃ jātarūpaṃ vā, saṅghassa paṭiggaṇhato;

Hoti nissaggiyāpatti, paribhoge ca dukkaṭaṃ.

655.

Taḷākassa ca khettattā, sassuppattinidānato;

Gahaṇaṃ paribhogo vā, na ca vaṭṭati bhikkhuno.

656.

‘‘Cattāro paccaye saṅgho, gaṇo vā paribhuñjatu’’;

Iccevaṃ pana vatvā ce, deti sabbampi vaṭṭati.

657.

Kārāpeti ca kedāre, chindāpetvā vanaṃ pana;

Kedāresu purāṇesu, atirekampi gaṇhati.

658.

Aparicchinnabhāgasmiṃ, navasassepi ‘‘ettakaṃ;

Bhāgaṃ dethā’’ti vatvā ce, uṭṭhāpeti kahāpaṇe.

659.

Vatvā akappiyaṃ vācaṃ, ‘‘kasatha vapathā’’ti ca;

Uppāditañca sabbesaṃ, hoti sabbamakappiyaṃ.

660.

‘‘Ettako nāma bhāgoti, ettikāya ca bhūmiyā’’;

Patiṭṭhāpeti yo bhūmiṃ, avatvā kasathādikaṃ.

661.

Sayameva pamāṇassa, jānanatthaṃ tu bhūmiyā;

Rajjuyā vāpi daṇḍena, khettaṃ mināti yo pana.

662.

Khale vā rakkhati ṭhatvā, khalatopi tato puna;

Nīharāpeti vā vīhī, tassevetamakappiyaṃ.

663.

‘‘Ettakehi ca vīhīhi, idaṃ āharathā’’ti ca;

Āharanti sace vuttā, tassevetamakappiyaṃ.

664.

‘‘Ettakena hiraññena, idamāharathā’’ti ca;

Āharanti ca yaṃ vuttā, sabbesaṃ tamakappiyaṃ.

665.

Pesakārakadāsaṃ vā, aññaṃ vā rajakādisu;

Ārāmikānaṃ nāmena, dente vaṭṭati gaṇhituṃ.

666.

‘‘Gāvo demā’’ti vuttepi, gahetuṃ na ca vaṭṭati;

Pañcagorasabhogatthaṃ, vutte demāti vaṭṭati.

667.

Ajikādīsu eseva, nayo ñeyyo vibhāvinā;

Kappiyena ca vākyena, sabbaṃ vaṭṭati gaṇhituṃ.

668.

Hatthiṃ vā mahisaṃ assaṃ, goṇaṃ kukkuṭasūkaraṃ;

Dentesu ca manussesu, na ca vaṭṭati gaṇhituṃ.

669.

Paṭisiddhepi saṅghassa, datvā gacchati ce pana;

Mūlaṃ datvā ca saṅghassa, keci gaṇhanti vaṭṭati.

670.

‘‘Khettaṃ vatthuṃ taḷākaṃ vā, dema goajikādikaṃ;

Vihārassā’’ti vuttepi, nisedhetuṃ na vaṭṭati.

671.

Tikkhattuṃ codanā vuttā, chakkhattuṃ ṭhānamabravi;

Yadi codetiyeva cha, codanā diguṇā ṭhiti.

672.

Anāpatti acodetvā, laddhe ummattakādino;

Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.

Rājasikkhāpadakathā.

Cīvaravaggo paṭhamo.

673.

Ekenāpi ca missetvā, santhataṃ kosiyaṃsunā;

Hoti nissaggiyāpatti, kārāpentassa bhikkhuno.

674.

Paratthāya karontassa, kārāpentassa santhataṃ;

Aññena ca kataṃ laddhā, sevamānassa dukkaṭaṃ.



以下是巴利文的完整直译：
646.
因为在第二准备中
没有什么可说的，
所以它的判决
与前一个完全相同。
第二准备的论述
647.
国王或王臣
为比丘带来的
不适合的金等，
不允许接受。
648.
银或金，
无论是为自己还是为他人，
任何被给予的东西
都不允许接受。
649.
但在《大注》中说，
为他人指定的，
比丘接受时
犯突吉罗。
650.
如果有人带来不适合的物品，
这样说：
"我把这个给僧团
或个人或团体。
651.
用它建造园林或寺院
或塔"，
不允许所有人
接受那个物品。
652.
不碰触僧团或
团体或个人，
如果他们说"我们给
塔或寺院"，
653.
不允许禁止
那个金银；
应该对园林工人说
"这些人这样说"。
654.
僧团接受
银或金，
犯舍忏，
使用时犯突吉罗。
655.
因为池塘是田地，
是庄稼生长的原因，
比丘接受或使用
都是不允许的。
656.
如果说"愿僧团
或团体享用四资具"，
这样说后给予的
一切都是允许的。
657.
他让人耕种田地，
让人砍伐森林，
在旧田地中
也接受多余的。
658.
在未确定份额的
新庄稼中，如果说
"给这么多份额"
而收取钱币。
659.
说不适合的话，
如"耕种播种"等，
所有人所产生的
一切都是不适合的。
660.
"这块土地的
份额是这么多"，
谁确定土地，
不说"耕种"等。
661.
为了自己知道
土地的面积，
谁用绳子或棍子
测量田地。
662.
站在打谷场上看守，
或从打谷场
运出稻谷，
这对他来说是不适合的。
663.
如果被告知
"用这么多稻谷
换取这个"而带来，
这对他来说是不适合的。
664.
如果被告知
"用这么多金钱
换取这个"而带来，
这对所有人来说是不适合的。
665.
织工奴隶或
其他如染工等，
以园林工人的名义
给予时，允许接受。
666.
即使说"我们给牛"，
也不允许接受；
如果说为了享用五种牛产品
而给予，是允许的。
667.
智者应知在山羊等中
也是这个规则；
用适合的语言，
允许接受一切。
668.
当人们给予
象、水牛、马、牛、鸡、猪时，
不允许接受。
669.
即使被禁止，如果
给了僧团就离开，
有些人给钱给僧团
后接受，这是允许的。
670.
即使说"我们给寺院
田地、宅地、池塘或
牛羊等"，
也不允许禁止。
671.
说三次催促，
六次站立，
如果催促六次，
催促加倍，站立也加倍。
672.
不催促而获得无罪，
对疯狂的人等也是如此；
所有的等起等
被认为与媒介罪相同。
王学处的论述
衣品第一
673.
即使只混合一点
蚕丝做毯子，
比丘让人做时
犯舍忏。
674.
为他人做，
或让人做毯子，
或得到他人做的
而使用犯突吉罗。

675.

Anāpatti vitānaṃ vā, bhūmattharaṇameva vā;

Bhisi bibbohanaṃ vāpi, karontassādikammino.

Kosiyakathā.

676.

Kāḷakeḷakalomānaṃ, suddhānaṃ santhataṃ sace;

Kareyyāpatti hotissa, sesaṃ tu paṭhamūpamaṃ.

Suddhakāḷakakathā.

677.

Anāpatti tulaṃ vāpi, bahuṃ vā sabbameva vā;

Karontassa gahetvāna, odātaṃ kapilampi vā.

678.

Anukkamena etāni, santhatāni ca tīṇipi;

Nissajjitvāpi laddhāni, sevamānassa dukkaṭaṃ.

679.

Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā;

Imesaṃ pana tiṇṇampi, tatiyaṃ tu kriyākriyaṃ.

Dvebhāgakathā.

680.

Channaṃ orena vassānaṃ, karontassa ca santhataṃ;

Hoti nissaggiyāpatti, ṭhapetvā bhikkhusammutiṃ.

681.

Anāpatti paratthāya, kārāpeti karoti vā;

Kataṃ vā pana aññena, labhitvā paribhuñjato.

682.

Chabbassāni karontassa, taduddhampi ca santhataṃ;

Vitāne sāṇipākāre, nissajjitvā katepi ca.

Chabbassakathā.

683.

Anāpatti anādāya, asante santhate pana;

Aññassatthāya kāretuṃ, katañca paribhuñjituṃ.

684.

Anādānavasenassa, sugatassa vidatthiyā;

Karaṇena ca satthārā, vuttametaṃ kriyākriyaṃ.

685.

Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā;

Anantarassimassāpi, viseso nupalabbhati.

Nisīdanasanthatakathā.

686.

Gacchante pana yāne vā, hatthiassādikesu vā;

Ṭhapeti yadi lomāni, sāmikassa ajānato.

687.

Tiyojanamatītesu, tesu āpatti bhikkhuno;

Agacchantesu tesveva, ṭhapitesupyayaṃ nayo.

688.

Yāne pana agacchante, asse vā hatthipiṭṭhiyaṃ;

Ṭhapetvā abhirūhitvā, sace sāreti vaṭṭati.

689.

Na vaṭṭatīti niddiṭṭhaṃ, kurundaṭṭhakathāya hi;

Taṃ panaññaṃ harāpeti, vacanena virujjhati.

690.

Kaṇṇacchiddesu lomāni, pakkhipitvāpi gacchato;

Hotiyeva kirāpatti, lomānaṃ gaṇanāvasā.

691.

Suttakena ca bandhitvā, ṭhapitaṃ pana vaṭṭati;

Veṇiṃ katvā harantassa, āpatti paridīpitā.

692.

Suṅkaghātaṃ anuppatvā, corādīhi upadduto;

Yo caññavihito vāpi, āpatti yadi gacchati.

693.

Tiyojanaṃ harantassa, ūnakaṃ vā tiyojanaṃ;

Tathā paccāharantassa, tāniyeva tiyojanaṃ.

694.

Nivāsatthāya vā gantvā, harantassa tato paraṃ;

Acchinnaṃ vāpi nissaṭṭhaṃ, labhitvā haratopi ca.

695.

Harāpentassa aññena, harato katabhaṇḍakaṃ;

Tathā ummattakādīnaṃ, anāpatti pakāsitā.

696.

Idaṃ pana samuṭṭhānaṃ, kāyato kāyacittato;

Acittaṃ kāyakammañca, ticittañca tivedanaṃ.

Eḷakalomakathā.

697.

Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, lomadhovāpanampi ca;

Cīvarassa purāṇassa, dhovāpanasamaṃ mataṃ.

Eḷakalomadhovāpanakathā.

698.

Gaṇheyya vā gaṇhāpeyya, rajataṃ jātarūpakaṃ;

Nissajjitvā panāpatti, desetabbāva bhikkhunā.

699.

Rajataṃ jātarūpañca, ubhinnaṃ māsakopi ca;

Etaṃ catubbidhaṃ vatthu, hoti nissaggiyāvahaṃ.

700.

Muttā maṇi silā saṅkho, pavāḷaṃ lohitaṅkako;

Masāragallaṃ dhaññāni, satta gomahisādikaṃ.

701.

Khettaṃ vatthuṃ taḷākañca, dāsidāsādikaṃ pana;

Dukkaṭasseva vatthūni, dīpitāni mahesinā.

702.

Muggamāsādikaṃ sabbaṃ, sappiādīni taṇḍulā;

Suttaṃ vatthaṃ halaṃ phālaṃ, kappiyaṃ evamādikaṃ.

703.

Tatthattano panatthāya, vatthuṃ nissaggiyassa hi;

Sampaṭicchati yo bhikkhu, tassa nissaggiyaṃ siyā.



以下是巴利文的完整直译：
675.
对于做天篷或
地毯或
垫子或枕头的人，
以及初次犯者无罪。
蚕丝的论述
676.
如果用纯黑羊毛
做毯子，
他犯罪，
其余与第一条相同。
纯黑的论述
677.
对于取用少量或
大量或全部
白色或褐色的
做毯子的人无罪。
678.
这三种毯子
按顺序
舍弃后再得到
而使用犯突吉罗。
679.
所有的等起等
被认为与媒介罪相同；
但这三条中的
第三条是作为和非作为。
两份的论述
680.
在六年内
做毯子的人，
犯舍忏，
除非得到比丘的同意。
681.
为他人做或
让人做无罪；
或得到他人做的
而使用无罪。
682.
做了六年或更长时间的毯子，
用于天篷或墙帘，
舍弃后再做也无罪。
六年的论述
683.
无罪，如果没有取用，
当没有毯子时，
为他人做，
或使用他人做的。
684.
因为没有取用，
用善逝的一掌做，
这被导师说为
作为和非作为。
685.
所有的等起等
被认为与媒介罪相同；
与前一条
没有发现区别。
坐具毯的论述
686.
如果在行进的车辆或
象马等上，
放置羊毛，
而物主不知道。
687.
当它们超过三由旬时，
比丘犯罪；
即使它们不行进，
放置在上面也是这个规则。
688.
但如果车辆不行进，
在马或象背上
放置后骑上，
如果驱使它们前进是允许的。
689.
在《古伦陀注》中
说是不允许的；
但让他人带走它，
与这个说法相矛盾。
690.
据说即使把羊毛
放在耳洞里行进，
也会犯罪，
根据羊毛的数量。
691.
但用线系住
放置是允许的；
编成辫子带走的人，
宣布犯罪。
692.
未到达关税站，
被盗贼等骚扰，
或因其他事情分心，
如果继续前进就犯罪。
693.
带走三由旬，
或少于三由旬，
同样带回
那些三由旬。
694.
为了居住而去，
从那里再带走，
或得到被夺走的
或被舍弃的再带走。
695.
让他人带走，
带走制成的物品，
同样对疯狂的人等，
宣布无罪。
696.
这个等起是
从身体和从身心，
无心的身业，
三心和三受。
羊毛的论述
697.
与等起等一起，
让洗羊毛也
被认为与让洗
旧衣服相同。
让洗羊毛的论述
698.
接受或让人接受
银或金，
舍弃后，
比丘应该忏悔罪过。
699.
银和金，
两者的铜币，
这四种物品
会导致舍忏。
700.
珍珠、宝石、水晶、贝壳、
珊瑚、红宝石、
猫眼石、谷物、
七种如牛水牛等。
701.
田地、宅地、池塘、
奴婢等，
大仙人说这些是
突吉罗的对象。
702.
绿豆、豆子等一切，
酥油等、稻米、
线、布、犁、犁头，
这些适合等。
703.
其中为了自己，
接受应舍弃的物品的
比丘，
他犯舍忏。

704.

Saṅghādīnaṃ tamatthāya, gaṇhato dukkaṭaṃ tathā;

Dukkaṭassa ca vatthumpi, sabbatthāya ca dukkaṭaṃ.

705.

Sace kahāpaṇādīnaṃ, sahassaṃ paṭigaṇhati;

Vatthūnaṃ gaṇanāyassa, āpattigaṇanā siyā.

706.

Tathā sithilabaddhesu, thavikādīsu rūpato;

Āpattigaṇanā vuttā, mahāpaccariyaṃ pana.

707.

‘‘Idaṃ ayyassa hotū’’ti, vutte vā pana kenaci;

Sace gaṇhitukāmopi, nisedhetabbameva ca.

708.

Paṭikkhittepi taṃ vatthuṃ, ṭhapetvā yadi gacchati;

Tathā gopāyitabbaṃ taṃ, yathā taṃ na vinassati.

709.

‘‘Āharedamidaṃ gaṇha, idaṃ dehīdha nikkhipa’’;

Iccevaṃ bhikkhuno vattuṃ, na vaṭṭati akappiyaṃ.

710.

Ṭhapetvā rūpiyaggāhaṃ, nissaṭṭhaparivattitaṃ;

Sabbehi paribhottabbaṃ, bhājetvā sappiādikaṃ.

711.

Attano pattabhāgampi, paṭiggāhakabhikkhuno;

Gahetuṃ aññato laddhaṃ, bhuñjituṃ vā na vaṭṭati.

712.

Yaṃ kiñci pana sambhūtaṃ, paccayaṃ vatthuto tato;

Bhikkhuno sevamānassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

713.

Ajjhārāme anāpatti, tamajjhāvasathepi vā;

Gahetvā vā gahāpetvā, nikkhipantassa bhikkhuno.

714.

Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, rūpiyanti arūpiye;

Saññino vimatissāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

715.

Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā;

Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, ayameva visesatā.

Rūpiyapaṭiggahaṇakathā.

716.

Vatthuṃ nissaggiyassāpi, vatthuṃ vā dukkaṭassa ca;

Kappiyassa ca vatthuṃ vā, yo nissaggiyavatthunā.

717.

Vatthunā dukkaṭassāpi, vatthuṃ nissaggiyassa vā;

Parivatteti āpatti, kappiyena ca vatthunā.

718.

Dukkaṭassa ca vatthuṃ vā, vatthuṃ vā kappiyassa ca;

Vatthunā dukkaṭasseva, parivatteti dukkaṭaṃ.

719.

Vatthunā kappiyassāpi, tathā dukkaṭavatthukaṃ;

Parivatteti yo tassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

720.

Vatthuno dukkaṭassāpi, tathā nissaggiyassa ca;

Gahaṇaṃ vāritaṃ pubbe, iminā parivattanaṃ.

721.

Rūpiyanti ca saññissa, vimatissa arūpiye;

Tena dve dukkaṭā honti, cetāpentassa rūpiyaṃ.

722.

Arūpiyanti saññissa, anāpatti arūpiye;

‘‘Idaṃ gahetvā dehī’’ti, vadatopi ca pañcahi.

723.

Sesaṃ anantareneva, samuṭṭhānādikaṃ samaṃ;

Idaṃ kriyasamuṭṭhānaṃ, ayameva visesatā.

Rūpiyasaṃvohārakathā.

724.

Kappiyaṃ kappiyeneva, parivattayato pana;

Hoti nissaggiyāpatti, ṭhapetvā sahadhammike.

725.

Akappiyassa vatthussa, teneva parivattanaṃ;

Na gacchatīti niddiṭṭhaṃ, kayavikkayasaṅgahaṃ.

726.

Tasmā mātāpitūnampi, vatthuṃ yaṃ kiñci kappiyaṃ;

‘‘Imaṃ dehiminā hī’’ti, vadato pana dukkaṭaṃ.

727.

Sakaṃ vā deti ce bhaṇḍaṃ, evaṃ vatvāna mātuyā;

Mātuyā vā tathā bhaṇḍaṃ, sayaṃ gaṇhāti dukkaṭaṃ.

728.

Sahatthaṃ parabhaṇḍasmiṃ, parahatthañca attano;

Bhaṇḍake pana sampatte, nissaggiyamudīritaṃ.

729.

‘‘Gahetvā vā idaṃ nāma, bhuñjitvā odanaṃ imaṃ;

Idaṃ nāma karohī’’ti, vattuṃ pana na vaṭṭati.

730.

Vighāsādamathaññaṃ vā, ‘‘bhuñjitvā odanaṃ imaṃ;

Challiṃ vā pana valliṃ vā, kaṭṭhaṃ vā dārumeva vā.

731.

Āharā’’ti vadantassa, vatthūnaṃ gaṇanāvasā;

Honti āpattiyo tassa, bhikkhuno kayavikkaye.

732.

‘‘Imañca yāguṃ piva bhuñja bhattaṃ;

Bhuttosi bhuñjissasi bhuñjasīdaṃ;

Bhattaṃ, imaṃ nāma karohi kammaṃ’’;

Icceva vattuṃ pana vaṭṭateva.



以下是巴利文的完整直译：
704.
为僧团等接受它
同样犯突吉罗；
突吉罗的对象
为任何目的都犯突吉罗。
705.
如果接受一千
钱币等，
根据物品的数量
他会有相应数量的罪。
706.
同样在松散或紧密的
袋子等中，根据形状，
在《大注》中说
有相应数量的罪。
707.
当有人说
"这是给尊者的"时，
即使想要接受，
也必须拒绝。
708.
即使被拒绝，如果
他放下那个物品就离开，
应该这样保管它，
使它不会损失。
709.
"拿来这个，接受这个，
给这个，放在这里"，
比丘不允许这样说
不适合的话。
710.
除了接受金钱，
舍弃后交换的，
所有人都可以使用，
分配酥油等。
711.
接受的比丘
不允许接受或食用
从其他地方得到的
自己的份。
712.
任何从那个物品
产生的资具，
比丘使用时
犯突吉罗。
713.
在寺院内无罪，
或在那里的住所，
比丘接受或让人接受
或放置。
714.
说三种波逸提，
对非金钱认为是金钱，
或怀疑，
犯突吉罗。
715.
所有的等起等
被认为与媒介罪相同；
这被说为作为和非作为，
只有这个区别。
接受金钱的论述
716.
应舍弃的物品，
或突吉罗的物品，
或适合的物品，
谁用应舍弃的物品。
717.
用突吉罗的物品，
或应舍弃的物品，
交换犯罪，
用适合的物品。
718.
突吉罗的物品，
或适合的物品，
用突吉罗的物品
交换犯突吉罗。
719.
用适合的物品，
同样突吉罗的物品，
谁交换，
他犯突吉罗。
720.
突吉罗的物品，
同样应舍弃的物品，
之前禁止接受，
这里禁止交换。
721.
认为是金钱，
对非金钱怀疑，
因此有两种突吉罗，
让人买金钱。
722.
认为是非金钱，
对非金钱无罪；
说"拿这个给"，
对五种人也无罪。
723.
其余与前一条
等起等相同；
这是作为等起，
只有这个区别。
金钱交易的论述
724.
用适合的东西
交换适合的东西，
犯舍忏，
除了同法者。
725.
不适合的物品，
用它交换，
被说不构成
买卖的摄受。
726.
因此即使是父母的
任何适合的物品，
说"给这个换这个"，
犯突吉罗。
727.
如果给自己的物品，
这样对母亲说，
或接受母亲的
物品，犯突吉罗。
728.
自己动手处理他人的物品，
他人动手处理自己的物品，
当物品到手时，
宣布犯舍忏。
729.
"拿了这个，
吃了这饭，
做这个"，
不允许这样说。
730.
剩饭或其他，
"吃了这饭，
带来树皮或藤
或木头或木材。
731.
带来"，这样说的
比丘在买卖中，
根据物品的数量
有相应数量的罪。
732.
"喝这粥吃这饭；
你吃了吗？你会吃吗？你在吃这个吗？
饭，做这个工作"；
这样说是允许的。

733.

Bhūmiyā sodhane vāpi, limpane vatthadhovane;

Ettha kiñcāpi natthaññaṃ, bhaṇḍaṃ nissajjitabbakaṃ.

734.

Nissaggiye ca vatthumhi, naṭṭhe bhuttepi vā yathā;

Desetabbāva āpatti, desetabbā tathā ayaṃ.

735.

‘‘Imināva imaṃ nāma, gahetvā dehi me’’iti;

Ācikkhati anāpatti, ṭhapetvā bhaṇḍasāmikaṃ.

736.

‘‘Idaṃ mamatthi attho me, iminā’’ti ca bhāsato;

Sesaṃ anantareneva, samuṭṭhānādikaṃ samaṃ.

Kayavikkayakathā.

Kosiyavaggo dutiyo.

737.

Mattikāyomayā pattā, kappiyā jātito duve;

Tayo pattassa vaṇṇā tu, ukkaṭṭho majjhimomako.

738.

Dvinnaṃ taṇḍulanāḷīnaṃ, bhattaṃ magadhanāḷiyā;

Khādanañca catubbhāgaṃ, byañjanañca tadūpiyaṃ.

739.

Ukkaṭṭho nāma so patto, yo taṃ sabbaṃ tu gaṇhati;

Majjhimo tassupaḍḍho ca, tadupaḍḍho ca omako.

740.

Ukkaṭṭhassa ca ukkaṭṭho, tassevomakamajjhimā;

Evaṃ majjhimaomesu, nava pattā bhavanti hi.

741.

Ukkaṭṭhukkaṭṭhako tesu, apatto omakomako;

Tasmā nāpi adhiṭṭhānaṃ, na gacchanti vikappanaṃ.

742.

Sesaṃ sattavidhaṃ pattaṃ, pattalakkhaṇasaṃyutaṃ;

Adhiṭṭhāya vikappetvā, paribhuñjeyya paṇḍito.

743.

Dasāhaparamaṃ kālaṃ, dhāreyya atirekato;

Atikkamayato pattaṃ, tañhi nissaggiyaṃ siyā.

744.

Yaṃ pattaṃ na vikappeti, yaṃ nādhiṭṭheti vā pana;

Vinayaññūhi so patto, atirekoti vaṇṇito.

745.

Vattabbaṃ tu ‘‘imaṃ pattaṃ, adhiṭṭhāmī’’ti sammukhe;

‘‘Etaṃ patta’’nti dūrasmiṃ, paccuddhārepyayaṃ nayo.

746.

Ābhogaṃ manasā katvā, katvā kāyavikārakaṃ;

Kāyenapi ca pattassa, adhiṭṭhānaṃ pakāsitaṃ.

747.

Patto jahatidhiṭṭhānaṃ, dānabhedakanāsato;

Vibbhamuddhārapaccakkha-parivattanagāhato.

748.

Kaṅgusitthappamāṇena, khenādhiṭṭhānamujjhati;

Pidahitvā adhiṭṭheyya, ayocuṇṇena vāṇiyā.

749.

Yo hi nissaggiyaṃ pattaṃ, anissajjeva bhuñjati;

Dukkaṭaṃ tassa niddiṭṭhaṃ, bhutvā dhovanadhovane.

750.

Suvaṇṇamaṇipatto ca, veḷuriyaphalikubbhavo;

Kaṃsakācamayo patto, tipusīsamayopi ca.

751.

Tathā dārumayo patto, tambasajjhumayopi ca;

Ekādasavidho patto, vutto dukkaṭavatthuko.

752.

Ghaṭasīsakaṭāho ca, tumbaṃ cassānulomikaṃ;

Tambalohamayaṃ tattha, thālakaṃ pana vaṭṭati.

753.

Phalikakācakaṃsānaṃ, taṭṭikādīni kānici;

Puggalassa na vaṭṭanti, vaṭṭanti gihisaṅghikā.

754.

Yaṃ kiñci sodakaṃ pattaṃ, paṭisāmeyya dukkaṭaṃ;

Sādhukaṃ vodakaṃ katvā, paṭisāmeyya paṇḍito.

755.

Bhikkhuno sodakaṃ pattaṃ, otāpetuṃ na vaṭṭati;

Uṇhe na nidahetabbo, nidahantassa dukkaṭaṃ.

756.

Miḍḍhante paribhaṇḍante, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati;

Miḍḍhiyā paribhaṇḍe vā, vitthiṇṇe pana vaṭṭati.

757.

Dāruādhārake patte, dve ṭhapetumpi vaṭṭati;

Ayameva nayo daṇḍa-bhūmiādhārakesupi.

758.

Taṭṭikāyapi coḷe vā, potthake kaṭasārake;

Paribhaṇḍakatāyāpi, bhūmiyaṃ vālukāsu vā.

759.

Tathārūpāsu suddhāsu, ṭhapetuṃ pana vaṭṭati;

Sarajāya ṭhapentassa, dukkaṭaṃ kharabhūmiyā.

760.

Daṇḍe vā nāgadante vā, laggetumpi na vaṭṭati;

Chattaṅgamañcapīṭhesu, ṭhapentassa ca dukkaṭaṃ.

761.

Aṭanīsu hi bandhitvā, olambetumpi vaṭṭati;

Bandhitvā pana mañcassa, ṭhapetuṃpari vaṭṭati.



以下是巴利文的完整直译：
733.
在清洁地面或
涂抹或洗衣服时，
虽然这里没有其他
应该舍弃的物品。
734.
对于应舍弃的物品，
如果丢失或被使用，
应该忏悔罪过，
这里也应该这样忏悔。
735.
"用这个换那个
给我"，这样说
无罪，除了
对物品的主人说。
736.
说"我有这个，我需要
这个"，
其余与前一条
等起等相同。
买卖的论述
蚕丝品第二
737.
泥制和铁制的钵，
从材质上说两种是适合的；
钵有三种颜色，
上等、中等、下等。
738.
两那利的米，
按摩揭陀那利计量，
四分之一的硬食，
和相应的咖喱。
739.
能装下所有这些的
被称为上等钵，
中等钵装一半，
下等钵再装一半。
740.
上等中的上等，
同一个的下等和中等，
同样在中等和下等中，
总共有九种钵。
741.
其中上等中的上等，
下等中的下等不是钵，
因此它们不能
决意也不能分享。
742.
其余七种钵，
具备钵的特征，
智者应该决意或分享
后使用。
743.
最多十天
可以保存多余的；
超过这个时间的钵，
它就应该舍弃。
744.
没有分享的钵，
或者没有决意的钵，
精通戒律的人
称之为多余的。
745.
应该说"我决意
这个钵"在面前时；
"那个钵"在远处时，
收回时也是这个规则。
746.
心中作意，
做身体动作，
用身体
决意钵也被说明。
747.
钵失去决意是因为
给予、破裂、损坏、
还俗、收回、当面
改变、接受。
748.
因为小米粒大小的
洞失去决意；
应该用铁粉
或树脂堵住后决意。
749.
谁使用应舍弃的钵
而不舍弃，
被说犯突吉罗，
吃后洗或不洗。
750.
金制和宝石制的钵，
琉璃和水晶制的，
铜制和黄铜制的钵，
锡制和铅制的，
751.
同样木制的钵，
红铜和白铜制的，
这十一种钵
被说是突吉罗的对象。
752.
罐头、头盖骨碗、
葫芦，以及类似的，
铜制和铁制的
盘子是允许的。
753.
水晶、玻璃、铜的
任何席子等，
个人不允许，
俗人和僧团允许。
754.
任何有水的钵，
收起来犯突吉罗；
智者应该
把水倒干净后收起来。
755.
比丘不允许
晒有水的钵；
不应放在热处，
放的话犯突吉罗。
756.
不允许放在
墙边或墙角；
但可以放在
宽阔的墙或墙角。
757.
在木制架子上
可以放两个钵；
这个规则也适用于
杖架和地架。
758.
在席子上或布上或
书或草席上，
或在涂抹过的
地上或沙地上。
759.
在这样清洁的地方
放置是允许的；
在有尘土的粗糙地面
放置犯突吉罗。
760.
不允许挂在
杖上或象牙钩上；
放在伞架、床、椅子上
也犯突吉罗。
761.
可以系在
架子上悬挂；
也可以系在
床的上面放置。

762.

Mañcapīṭhaṭṭake pattaṃ, ṭhapetuṃ pana vaṭṭati;

Bhattapūropi vā chatte, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati.

Tayo bhāṇavārā niṭṭhitā.

763.

Kavāṭaṃ na paṇāmeyya, pattahattho sace pana;

Yena kenaci aṅgena, paṇāmeyyassa dukkaṭaṃ.

764.

Na nīhareyya pattena, calakānaṭṭhikāni vā;

Ucchiṭṭhamudakaṃ vāpi, nīharantassa dukkaṭaṃ.

765.

Pattaṃ paṭiggahaṃ katvā, dhovituṃ hatthameva vā;

Mukhato nīhaṭaṃ patte, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati.

766.

Anāpatti dasāhassa, antoyeva ca yo pana;

Adhiṭṭheti vikappeti, vissajjeti vinassati.

767.

Paṭhamassa hi pattassa, paṭhamena mahesinā;

Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.

Paṭhamapattakathā.

768.

Pañcabandhanaūnasmiṃ, patte sati ca yo pana;

Viññāpeyya navaṃ pattaṃ, tassa nissaggiyaṃ siyā.

769.

Bandhanaṃ ekamuddiṭṭhaṃ, dvaṅgulāya ca rājiyā;

Bandhanāni ca cattāri, tathāṭṭhaṅgularājiyā.

770.

Pañca vā rājiyo yassa, ekā vāpi dasaṅgulā;

Apatto nāmayaṃ patto, viññāpeyya tato paraṃ.

771.

Ayopatto anekehi, lohamaṇḍalakehi vā;

Baddho vaṭṭati maṭṭho ce, ayocuṇṇena vāṇiyā.

772.

Pattaṃ saṅghassa nissaṭṭhaṃ, tassa nissaggiyaṃ pana;

Anukampāya taṃ tasmiṃ, agaṇhantassa dukkaṭaṃ.

773.

Dīyamāne tu pattasmiṃ, yassa so na ca ruccati;

Appicchatāya vā pattaṃ, taṃ na gaṇhāti vaṭṭati.

774.

Apattassa tu bhikkhussa;

Na dātabboti dīpito;

Tattha yo pattapariyanto;

So deyyo tassa bhikkhuno.

775.

Sace so taṃ jigucchanto, appadese ṭhapeti vā;

Vissajjeti abhogena, paribhuñjati dukkaṭaṃ.

776.

Naṭṭhe bhinnepi vā patte, anāpatti pakāsitā;

Attano ñātakādīnaṃ, gaṇhato vā dhanena vā.

777.

Sañcarittasamuṭṭhānaṃ , kriyaṃ paṇṇattivajjakaṃ;

Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, ticittañca tivedanaṃ.

Dutiyapattakathā.

778.

Sappiādiṃ purebhattaṃ, bhesajjaṃ paṭigayha hi;

Sāmisampi purebhattaṃ, paribhuñjati vaṭṭati.

779.

Tato paṭṭhāya sattāhaṃ, taṃ vaṭṭati nirāmisaṃ;

Sattāhātikkame tassa, nissaggiyamudīritaṃ.

780.

Pacchābhattampi gaṇhitvā, katvā sannidhikārakaṃ;

Sāyato pana sattāhaṃ, vaṭṭateva nirāmisaṃ.

781.

Purebhattampi pacchā vā, sayamuggahitaṃ pana;

Sarīrabhoge netabbaṃ, sāyituṃ na ca vaṭṭati.

782.

Navanītaṃ purebhattaṃ, bhikkhunā gahitaṃ sace;

Tāpetvānupasampanno, deti vaṭṭati sāmisaṃ.

783.

Sayaṃ tāpeti ce bhikkhu, sattāhampi nirāmisaṃ;

Tāpanaṃ navanītassa, sāmapāko na hoti so.

784.

Pacchābhattaṃ gahetvā ce, yena kenaci tāpitaṃ;

Vaṭṭateva ca taṃ sappi, sattāhampi nirāmisaṃ.

785.

Khīraṃ dadhiṃ cāpi paṭiggahetvā;

Sayaṃ purebhattamatho karoti;

Sappiṃ purebhattakameva tassa;

Nirāmisaṃ vaṭṭati bhikkhuno taṃ.

786.

Pacchābhattakato uddhaṃ, taṃ na vaṭṭati sāyituṃ;

Savatthukassa sappissa, gahitattāva bhikkhuno.

787.

Sattāhātikkamepissa , na doso koci vijjati;

‘‘Paṭiggahetvā tānī’’ti, vuttattā hi mahesinā.

788.

Yathā kappiyasappimhi, nissaggiyamudīritaṃ;

Tathākappiyasappimhi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.

789.

Sabbākappiyamaṃsānaṃ , vajjetvā maṃsameva ca;

Khīraṃ dadhi ca sappi ca, navanītañca vaṭṭati.

790.

‘‘Yesaṃ kappati maṃsañhi, tesaṃ sappī’’ti kiṃ idaṃ?

Paṇītabhojanassāpi, tathā sattāhakālike.



以下是巴利文的完整直译：
762.
可以把钵放在
床架和椅架上；
即使装满饭也
不允许放在伞上。
三个诵分已结束。
763.
手持钵时
不应推门，
如果用任何身体部位
推门就犯突吉罗。
764.
不应用钵带出
骨头或残渣，
或剩余的水，
带出的话犯突吉罗。
765.
用钵接受或
用手洗，
从口中取出的
不允许放在钵中。
766.
在十天之内
无罪，谁
决意、分享、
舍弃、损坏。
767.
对于第一个钵，
第一位大仙人
认为所有的等起等
与迦提那相同。
第一钵的论述
768.
当有不足五处修补的
钵时，谁
乞求新钵，
他就犯舍忏。
769.
一处修补被说是
两指宽的裂缝，
四处修补是
八指宽的裂缝。
770.
有五道裂缝或
一道十指宽的裂缝，
这个钵不是钵，
可以从那以后乞求。
771.
铁钵用许多
金属圈
修补是允许的，如果光滑，
用铁粉或树脂。
772.
舍弃给僧团的钵，
对他来说是应舍弃的，
出于怜悯，
不接受它犯突吉罗。
773.
当给予钵时，
如果他不喜欢，
或出于少欲
不接受那个钵是允许的。
774.
对没有钵的比丘
被说不应给予；
在那里哪个是最后的钵
应该给那个比丘。
775.
如果他厌恶它，
放在不适当的地方，
或故意舍弃，
使用犯突吉罗。
776.
如果钵丢失或破碎，
宣布无罪；
或为自己的亲戚等接受，
或用自己的财物。
777.
与媒介罪相同的等起，
是作为，违反制定，
身业语业，
三心三受。
第二钵的论述
778.
在食前接受
酥油等药，
即使与食物一起
在食前使用是允许的。
779.
从那时起七天内，
允许不与食物一起使用；
超过七天，
宣布犯舍忏。
780.
即使在食后接受，
储存，
七天内不与食物一起
使用是允许的。
781.
无论食前还是食后，
自己接受的，
可以用于身体，
但不允许食用。
782.
如果比丘在食前
接受新鲜黄油，
加热后未受具足戒者
给予，允许与食物一起使用。
783.
如果比丘自己加热，
七天内不与食物一起使用；
加热新鲜黄油
不算是自己煮。
784.
如果在食后接受，
被任何人加热，
那个酥油允许
七天内不与食物一起使用。
785.
接受牛奶和酸奶，
然后在食前自己制作；
那个酥油对比丘来说
在食前不与食物一起使用是允许的。
786.
从食后开始，
不允许食用它；
因为比丘接受了
有原料的酥油。
787.
即使超过七天，
也没有任何过错；
因为大仙人说
"接受了那些"。
788.
就像对适合的酥油
宣布犯舍忏，
同样对不适合的酥油
说明犯突吉罗。
789.
除了所有不适合的肉，
以及肉之外，
牛奶、酸奶、酥油
和新鲜黄油是允许的。
790.
"肉适合谁，
酥油就适合谁"，这是什么？
对于精美的食物，
同样对于七日药。

791.

Nissaggiyassa vatthūnaṃ, paricchedaniyāmanaṃ;

Na cākappiyamaṃsānaṃ, sappiādi nivāritaṃ.

792.

Navanītepi sappimhi, gahituggahitādike;

Sabbo vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.

793.

Telabhikkhāya bhikkhūnaṃ, paviṭṭhānaṃ upāsakā;

Telaṃ vā navanītaṃ vā, sappiṃ vā ākiranti hi.

794.

Bhattasitthāni vā tattha, taṇḍulā vā bhavanti ce;

Ādiccapakkasaṃsaṭṭhaṃ, hoti sattāhakālikaṃ.

795.

Tilasāsapatelaṃ vā, madhukeraṇḍatelakaṃ;

Gahitaṃ tu purebhattaṃ, sāmisampi nirāmisaṃ.

796.

Pacchābhattakato uddhaṃ, sāyitabbaṃ nirāmisaṃ;

Sattāhātikkame tesaṃ, vasā nissaggiyaṃ siyā.

797.

Eraṇḍamadhukaṭṭhīni, sāsapādīni cattanā;

Gahetvā katatelampi, hoti sattāhakālikaṃ.

798.

Yāvajīvikavatthuttā, tesaṃ tiṇṇampi bhikkhuno;

Savatthugahaṇe tassa, kācāpatti na vijjati.

799.

Attanā yaṃ kataṃ telaṃ, taṃ vaṭṭati nirāmisaṃ;

Sattāhātikkamenassa, hoti nissaggiyaṃ pana.

800.

Dukkaṭaṃ sāsapādīnaṃ, telatthāyeva bhikkhunā;

Gahetvā ṭhapitānaṃ tu, sattāhātikkame siyā.

801.

Nāḷikerakarañjānaṃ, telaṃ kuruvakassa ca;

Nimbakosambakānañca, telaṃ bhallātakassa ca.

802.

Iccevamādikaṃ sabbaṃ, avuttaṃ pāḷiyaṃ pana;

Gahetvā nikkhipantassa, dukkaṭaṃ samayaccaye.

803.

Yāvakālikabhedañca , yāvajīvakameva ca;

Viditvā sesametthāpi, sappinā sadiso nayo.

804.

Acchamacchavarāhānaṃ, susukāgadrabhassa ca;

Vasānaṃ pana pañcannaṃ, telaṃ pañcavidhaṃ bhave.

805.

Sabbameva vasātelaṃ, kappiyākappiyassa ca;

Manussānaṃ vasātelaṃ, ṭhapetvā pana vaṭṭati.

806.

Vasaṃ paṭiggahetvāna, purebhattaṃ panattanā;

Pakkaṃ vaṭṭati saṃsaṭṭhaṃ, sattāhampi nirāmisaṃ.

807.

Sace anupasampanno, katvā taṃ deti vaṭṭati;

Sāmisampi purebhattaṃ, tato uddhaṃ nirāmisaṃ.

808.

Paṭiggahetuṃ kātuṃ vā, pacchābhattaṃ na vaṭṭati;

Seso vuttanayeneva, veditabbo vibhāvinā.

809.

Gahitañhi purebhattaṃ, madhuṃ madhukarīkataṃ;

Vaṭṭateva purebhattaṃ, sāmisampi nirāmisaṃ.

810.

Pacchābhattakato uddhaṃ, sattāhampi nirāmisaṃ;

Sattāhātikkame doso, vatthūnaṃ gaṇanāvasā.

811.

Ucchumhā pana nibbattaṃ, pakkāpakkaṃ ghanāghanaṃ;

Rasādi pana taṃ sabbaṃ, ‘‘phāṇita’’nti pavuccati.

812.

Phāṇitaṃ tu purebhattaṃ, gahitaṃ pana vaṭṭati;

Sāmisampi purebhattaṃ, tato uddhaṃ nirāmisaṃ.

813.

Asaṃsaṭṭhena ucchussa, rasena kataphāṇitaṃ;

Gahitena purebhattaṃ, tadaheva nirāmisaṃ.

814.

Ucchuṃ paṭiggahetvāna, katepesa nayo mato;

Pacchābhattakato uddhaṃ, taṃ na vaṭṭati sāyituṃ.

815.

Gahitattā savatthussa, sattāhātikkamepi ca;

Hoti tassa anāpatti, pacchābhattaṃ katepi ca.

816.

Saṃsaṭṭhañca purebhattaṃ, gahitaṃ tamupāsako;

Tadahe deti ce katvā, sāmisampi ca vaṭṭati.

817.

Saṃsaṭṭhena purebhattaṃ, gahitena sayaṃkataṃ;

Pacchābhattaṃ katañcāpi, sattāhampi nirāmisaṃ.

818.

Kataṃ madhukapupphānaṃ, phāṇitaṃ sītavārinā;

Sāmisampi purebhattaṃ, tato uddhaṃ nirāmisaṃ.

819.

Sattāhātikkamepissa, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ;

Pakkhipitvā kataṃ khīraṃ, hoti taṃ yāvakālikaṃ.

820.

Phalānaṃ pana sabbesaṃ, yāvakālikasaññinaṃ;

Yāvakālikamicceva, phāṇitaṃ paridīpitaṃ.



以下是巴利文的完整直译：
791.
对应舍弃的物品
有限制和规定；
不适合的肉的
酥油等没有禁止。
792.
对于新鲜黄油和酥油，
接受和再接受等，
所有的判决
都应按照所说的方法理解。
793.
比丘们为乞求油
进入时，优婆塞
倒入油或新鲜黄油
或酥油。
794.
如果那里有
饭粒或米，
与阳光煮熟的混合，
成为七日药。
795.
芝麻油或芥子油，
或蜜树油或蓖麻油，
在食前接受的，
可以与食物一起或不与食物一起使用。
796.
从食后开始，
应该不与食物一起食用；
超过七天，
它们的脂肪犯舍忏。
797.
蓖麻、蜜树木、
芥子等自己
接受后制成的油，
也成为七日药。
798.
因为是终生药，
比丘对这三种，
接受有原料的，
不犯任何罪。
799.
自己制作的油，
允许不与食物一起使用；
但超过七天，
它犯舍忏。
800.
对于芥子等，
比丘为了油
接受并储存的，
超过七天犯突吉罗。
801.
椰子、卡兰加树的油，
库鲁瓦卡树的油，
楝树、科萨姆巴树的油，
和马奇树的油。
802.
所有这些等
在经典中未提到的，
接受并储存的，
过期犯突吉罗。
803.
应知时限药和
终生药的区别，
其余在这里也
与酥油相同的规则。
804.
熊、鱼、野猪、
鳄鱼、驴的
五种脂肪，
油有五种。
805.
所有的脂肪油，
无论适合还是不适合，
除了人的脂肪油，
都是允许的。
806.
在食前接受
脂肪，自己
煮熟的允许混合，
七天内不与食物一起使用。
807.
如果未受具足戒者
制作后给予，允许；
在食前可以与食物一起使用，
之后不与食物一起使用。
808.
在食后接受
或制作是不允许的；
其余应该由智者
按照所说的方法理解。
809.
在食前接受的
蜜蜂制作的蜂蜜，
在食前允许
与食物一起或不与食物一起使用。
810.
从食后开始，
七天内不与食物一起使用；
超过七天有过错，
根据物品的数量。
811.
从甘蔗产生的，
煮熟或未煮熟的，浓或稀的，
汁等所有这些，
被称为"糖蜜"。
812.
在食前接受的
糖蜜是允许的；
在食前可以与食物一起使用，
之后不与食物一起使用。
813.
用未混合的
甘蔗汁制成的糖蜜，
在食前接受的，
当天不与食物一起使用。
814.
接受甘蔗后
制作的也是这个规则；
从食后开始，
不允许食用它。
815.
因为接受了有原料的，
即使超过七天，
他也无罪，
即使在食后制作。
816.
在食前接受的混合的，
如果优婆塞
当天制作后给予，
也允许与食物一起使用。
817.
用在食前接受的
混合的自己制作，
即使在食后制作，
七天内不与食物一起使用。
818.
用冷水制作的
蜜树花的糖蜜，
在食前可以与食物一起使用，
之后不与食物一起使用。
819.
即使超过七天，
也说明犯突吉罗；
加入牛奶制作的，
成为时限药。
820.
对于所有
被认为是时限药的水果，
它们的糖蜜
被说明为时限药。

821.

Pacchābhattampi bhikkhussa, paccaye sati kevalaṃ;

Kālikā pana vaṭṭanti, purebhattaṃ yathāsukhaṃ.

822.

Labhitvā pana nissaṭṭhaṃ, taṃ tu sattāhakālikaṃ;

Aruādīni makkhetuṃ, sāyituṃ vā na vaṭṭati.

823.

Aññassa pana bhikkhussa, kāyabhoge ca vaṭṭati;

Cajitvā nirapekkhova, labhitvā puna sāyituṃ.

824.

Anāpatti adhiṭṭheti, vissajjeti vinassati;

Acchinditvā ca vissāsaṃ, gaṇhatummattakādino.

825.

Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā;

Sadākathinacittena, paṭhameneva satthunā.

Bhesajjasikkhāpadakathā.

826.

Māso sesoti gimhānaṃ, pariyeseyya sāṭikaṃ;

Addhamāsova sesoti, katvā paridahe budho.

827.

Katvā pana satuppādaṃ, vassasāṭikacīvaraṃ;

Nipphādentassa bhikkhussa, samaye piṭṭhisammate.

828.

Hoti nissaggiyāpatti, ñātakāññātakādino;

Tesuyeva ca viññattiṃ, katvā nipphādane tathā.

829.

Katvā pana satuppādaṃ, samaye kucchisaññite;

Nipphādentassa bhikkhussa, vatthamaññātakādino.

830.

Tassādinnakapubbesu , vattabhedena dukkaṭaṃ;

Karoto tatra viññattiṃ, nissaggiyamudīritaṃ.

831.

Ovassāpeti ce kāyaṃ, naggo satipi cīvare;

Nhānassa pariyosāne, dukkaṭaṃ vivaṭaṅgaṇe.

832.

Ūnake pana māsasmiṃ, atirekoti saññino;

Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

833.

Acchinnacīvarassāpi, anāpattāpadāsupi;

Nhānakoṭṭhakavāpīsu, nhāyantassa ca bhikkhuno.

834.

Sañcarittasamuṭṭhānaṃ , kriyaṃ paṇṇattivajjakaṃ;

Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, ticittañca tivedanaṃ.

Vassikasāṭikakathā.

835.

Sāmaṃ tu cīvaraṃ datvā, acchindantassa taṃ puna;

Sakasaññāya bhikkhussa, tassa nissaggiyaṃ siyā.

836.

Ekāyeva panāpatti, ekamacchindato siyā;

Bahūni ekabaddhāni, acchindantassa vā tathā.

837.

Visuṃ ṭhitāni ekeka-māharāpayato pana;

Vatthānaṃ gaṇanāyassa, āpattigaṇanā siyā.

838.

‘‘Mayā dinnāni sabbāni, āharā’’ti ca bhāsato;

Ekena vacaneneva, honti āpattiyo bahū.

839.

Āṇāpeti sace aññaṃ, bhikkhuṃ gaṇhāti cīvaraṃ;

Bahūni gaṇhatāṇatto, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.

840.

‘‘Mayā dinnāni sabbāni, gaṇhā’’ti vadato pana;

Ekāyassa ca vācāya, honti āpattiyo bahū.

841.

‘‘Saṅghāṭimuttarāsaṅgaṃ, gaṇha gaṇhā’’ti bhāsato;

Hoti vācāya vācāya, āṇāpentassa dukkaṭaṃ.

842.

Vikappanupagaṃ kiñci, ṭhapetvā pacchimaṃ paraṃ;

Aññaṃ pana parikkhāraṃ, chindāpentassa dukkaṭaṃ.

843.

Ṭhapetvā upasampannaṃ, aññesaṃ cīvarādikaṃ;

Acchindatopi bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

844.

Evaṃ anupasampanne, upasampannasaññino;

Tattha vematikassāpi, acchindantassa dukkaṭaṃ.

845.

So vā deti sace tuṭṭho, duṭṭho vissāsameva vā;

Gaṇhatopi anāpatti, tathā ummattakādino.

846.

Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā;

Aññatra vedanāyettha, hoti sā dukkhavedanā.

Cīvaracchindanakathā.

847.

Viññāpetvā sace suttaṃ, chabbidhaṃ sānulomikaṃ;

Cīvaraṃ tantavāyehi, vāyāpeti na vaṭṭati.

848.

Sāmaṃ viññāpitaṃ suttaṃ, akappiyamudīritaṃ;

Tantavāyopi viññatto, tathā aññātakādiko.

849.

Viññattatantavāyena, suttenākappiyena ca;

Cīvaraṃ vāyāpentassa, nissaggiyamudīritaṃ.

850.

Vidatthimatte dīghena, hatthamatte tirīyato;

Vīte nissaggiyaṃ vuttaṃ, phalake phalakepi ca.



以下是巴利文的完整直译：
821.
即使在食后，比丘
仅在有因缘时，
时限药是允许的，
在食前可随意使用。
822.
但得到舍弃的
七日药，
不允许涂抹
疮等或食用。
823.
但对于其他比丘，
允许用于身体；
完全舍弃无执著后，
得到后可以再食用。
824.
决意、舍弃、损坏
无罪；
被夺取、亲厚取用、
疯狂者等无罪。
825.
所有的等起等
被认为与迦提那相同；
导师从一开始就说
总是与迦提那心相同。
药物学处的论述
826.
当热季剩余一个月时
可以寻求雨浴衣；
当剩余半个月时，
智者可以做好后穿用。
827.
对于生起需要后，
制作雨季浴衣，
比丘在公认的
背部时节完成。
828.
从亲戚或非亲戚等得到
犯舍忏；
同样对他们
乞求后完成也是如此。
829.
生起需要后，
在称为腹部的时节，
比丘从非亲戚等
完成衣物。
830.
对于之前未给予的，
因为物品不同犯突吉罗；
在那里乞求，
宣布犯舍忏。
831.
如果让身体淋雨，
即使有衣也赤身，
在沐浴结束时，
在露天处犯突吉罗。
832.
不足一个月，
认为是过多的，
或对此怀疑的，
都犯突吉罗。
833.
衣服被夺的，
在危难时，
在浴室、水池中
沐浴的比丘无罪。
834.
与媒介罪相同的等起，
是作为，违反制定，
身业语业，
三心三受。
雨浴衣的论述
835.
亲自给予衣服后，
再夺回它的
比丘，认为是自己的，
他犯舍忏。
836.
夺取一件时
只有一个罪；
夺取多件
系在一起的也是如此。
837.
分开放置的，
一件一件拿走的，
会有与衣物数量
相等的罪数。
838.
说"把我给的
全部拿来"，
仅用一句话
就有多个罪。
839.
如果命令其他
比丘拿衣服，
被命令者拿多件，
只有一个波逸提。
840.
但说"把我给的
全部拿走"，
用一句话
就有多个罪。
841.
说"拿大衣
和上衣"，
每说一句
命令就犯一个突吉罗。
842.
除了最后一件
可以分享的以外，
命人夺取
其他任何用具犯突吉罗。
843.
除了已受具足戒者，
比丘夺取其他人的
衣服等，
犯突吉罗。
844.
如此对未受具足戒者，
认为是已受具足戒者，
或对此怀疑，
夺取犯突吉罗。
845.
如果他高兴给予，
或因亲厚不高兴给予，
接受无罪，
对疯狂者等也是如此。
846.
与不与取相同的
等起等规则；
但这里除了受，
是苦受。
夺衣的论述
847.
如果乞求线，
六种适合的，
让织工
织衣是不允许的。
848.
自己乞求的线
被说是不适合的；
织工也是乞求的，
同样是非亲戚等。
849.
让乞求的织工
用不适合的线
织衣，
宣布犯舍忏。
850.
当织成长一掌，
宽一手时，
在每一块
都说犯舍忏。

851.

Teneva kappiyaṃ suttaṃ, vāyāpentassa dukkaṭaṃ;

Tatheva tantavāyena, kappiyena akappiyaṃ.

852.

Ekantarikato vāpi, dīghato vā tirīyato;

Kappiyākappiyeheva, vīte suttehi dukkaṭaṃ.

853.

Kappiyākappiyeheva, tantavāyehi ve kate;

Kappiyākappiyaṃ suttaṃ, missetvā tassa dukkaṭaṃ.

854.

Sace akappiyaṃ suttaṃ, vāreneva vinanti te;

Dassetvāva paricchedaṃ, akappiyavite pana.

855.

Pācittiyaṃ pamāṇasmiṃ, tadūne dukkaṭaṃ siyā;

Itarena vite vatthe, ubhayattheva dukkaṭaṃ.

856.

Dvepi vemaṃ gahetvā vā, ekato vā vinanti ce;

Phalake phalake tassa, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.

857.

Eteneva upāyena, bhede sabbattha sādhukaṃ;

Āpattibhedo viññeyyo, viññunā vinayaññunā.

858.

Kappiyo tantavāyopi, sace suttampi kappiyaṃ;

Cīvaraṃ vāyāpentassa, anāpatti pakāsitā.

859.

Anāpatti parissāve, āyoge aṃsabaddhake;

Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.

Suttaviññattikathā.

860.

Appavāritañātīnaṃ, tantavāye samecca ce;

Vikappaṃ cīvare bhikkhu, āpajjati na vaṭṭati.

861.

Dīghāyatappitatthāya, suttavaḍḍhanake kate;

Bhikkhu nissaggiyāpattiṃ, āpajjati na saṃsayo.

862.

Bhikkhuno ñātakādīnaṃ, tantavāyesu attano;

Dhanenaññassa catthāya, anāpattiṃ viniddise.

863.

Vāyāpentassa appagghaṃ, mahagghaṃ kattukāmino;

Tathā ummattakādīnaṃ, sesaṃ vuttamanantare.

Pesakārakathā.

864.

Vassaṃvuṭṭhe yamuddissa, bhikkhū dīyati cīvaraṃ;

Pavāraṇāya pubbeva, taṃ hotaccekacīvaraṃ.

865.

Pure pavāraṇāyeva, bhājetvā yadi gayhati;

Vassacchedo na kātabbo, saṅghikaṃ taṃ karoti ce.

866.

Anāpatti adhiṭṭheti, antosamayameva taṃ;

Vissajjeti vikappeti, vinassati ca ḍayhati.

867.

Tassaccāyikavatthassa, kathine tu anatthate;

Parihārekamāsova, dasāhaparamo mato.

868.

Atthate kathine tassa, pañca māsā pakāsitā;

Parihāro munindena, dasāhaparamā pana.

869.

Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā;

Paṭhamenākriyācittaṃ, ticittañca tivedanaṃ.

Accekacīvarakathā.

870.

Vasitvā pana ce bhikkhu, pubbakattikapuṇṇamaṃ;

Ṭhapetvā cīvaraṃ gāme, paccaye sati tādise.

871.

Chārattaparamaṃ tena, vasitabbaṃ vinā tato;

Uttariṃ vasato doso, vinā saṅghassa sammutiṃ.

872.

Kattikeyeva māsasmiṃ, paṭhamāya pavārito;

Pacchimena pamāṇena, yutte sāsaṅkasammate.

873.

Senāsane vasantova, ṭhapetuṃ ekacīvaraṃ;

Caturaṅgasamāyoge, labhatīti pakāsito.

874.

Yaṃ gāmaṃ gocaraṃ katvā, bhikkhu āraññake vase;

Tasmiṃ gāme ṭhapetuṃ taṃ, māsamekaṃ tu vaṭṭati.

875.

Aññattheva vasantassa, chārattaparamaṃ mataṃ;

Ayamassa adhippāyo, paṭicchanno pakāsito.

876.

Senāsanamathāgantvā, sattamaṃ aruṇaṃ pana;

Uṭṭhāpetuṃ vidūrattā, asakkontassa bhikkhuno.

877.

Gāmasīmampi vā gantvā, vasitvā yattha katthaci;

Cīvarassa pavattiṃ so, ñatvā gacchati vaṭṭati.

878.

Evañcāpi asakkonto, ñatvā tattheva paṇḍito;

Khippaṃ paccuddhare ṭhāne, atireke hi tiṭṭhati.

879.

Vissajjeti anāpatti, vinassati ca ḍayhati;

Acchindane ca vissāse, bhikkhusammutiyāpi vā.

880.

Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā;

Dutiyena, munindena, tena sāsaṅkasammate.

Sāsaṅkakathā.



以下是巴利文的完整直译：
851.
用同样的适合线
织衣犯突吉罗；
同样织工用
适合和不适合的线。
852.
无论在中间、长度还是宽度，
用适合和不适合的线织，
犯突吉罗。
853.
用适合和不适合的
织工织的，
混合适合和不适合的线，
犯突吉罗。
854.
如果不适合的线，
他们只通过检查，
显示分界线，
但用不适合的线织。
855.
在规定尺寸时犯波逸提，
不足时犯突吉罗，
用另一种线织的衣服，
两种情况都犯突吉罗。
856.
如果取两种线，
或从一处织，
在每一块上
说明他犯突吉罗。
857.
用这种方法，
在所有地方都要仔细；
罪的区别
应由通晓律藏的智者了知。
858.
如果织工适合，
线也适合，
让他织衣，
宣布无罪。
859.
无罪的是浸泡、
连接、肩部绑扎；
所有的等起等
被认为与媒介罪相同。
线乞求的论述
860.
如果遇到未经允许的亲属
织工，比丘
在衣服上分享，
是不允许的。
861.
为了长度和适当的目的，
制作线增长，
比丘
毫无疑问犯舍忏。
862.
对比丘的亲戚等织工，
用自己的
或他人的财物为目的，
宣布无罪。
863.
让织工织便宜的
或昂贵的，
同样对疯狂者等，
其余如前所说。
织工的论述
864.
雨季结束时，
为某人给予比丘衣服，
在随喜仪式之前，
那是额外的衣服。
865.
如果在随喜仪式之前
分配并接受，
不应该割舍雨季，
如果把它作为僧伽的。
866.
无罪的是决意、
在时节内、
舍弃、分享、
损坏和烧毁。
867.
对于这个临时物品，
在未铺设迦提那时，
只有一个月的例外，
最多十天被认为。
868.
在铺设迦提那时，
宣布五个月；
导师说
最多十天的例外。
869.
所有的等起等
被认为与迦提那相同；
第一个无作心，
三心三受。
额外衣服的论述
870.
如果比丘在
前一个迦提卡满月之后居住，
在村庄放置衣服，
有这样的因缘。
871.
他最多应该居住六夜，
除此之外，
居住更久有过失，
除非得到僧伽同意。
872.
在迦提卡月
第一个随喜仪式，
最后的度量
被认为是可疑的。
873.
在住处居住时，
放置额外衣服，
在四支集合时
被说明可以获得。
874.
比丘以某村为游行处，
在森林中居住，
在那个村庄
放置一个月是允许的。
875.
在其他地方居住，
被认为最多六夜；
这是他的意图，
被隐藏并宣布。
876.
从住处来，
第七个黎明，
比丘不能
从远处唤醒。
877.
去村庄界限，
在任何地方居住，
了解衣服的情况后
离开是允许的。
878.
如果不能这样做，
智者在那里了解后，
迅速在适当的地方收回，
否则停留过久。
879.
舍弃无罪，
损坏和烧毁，
夺取、亲厚，
或比丘同意。
880.
所有的等起等
被认为与迦提那相同；
第二位导师
在可疑的情况下这样认为。
可疑情况的论述

881.

Jānaṃ pariṇataṃ lābhaṃ, bhikkhusaṅghassa yo pana;

Attano pariṇāmeyya, tassa nissaggiyaṃ siyā.

882.

Sace ‘‘aññassa dehī’’ti, pariṇāmeti bhikkhuno;

Suddhikaṃ suddhacittena, pācittiyamudīritaṃ.

883.

Cīvaraṃ vā parasseka-mekaṃ vā pana attano;

Pariṇāmeyya ce saddhiṃ, dve pācittiyo siyuṃ.

884.

Saṅghassa pana yaṃ dinnaṃ, taṃ gahetuṃ na vaṭṭati;

Saṅghasseva padātabbo, adentassa parājayo.

885.

Cetiyassa ca saṅghassa, puggalassapi vā pana;

Aññassa poṇamaññassa, pariṇāmeyya dukkaṭaṃ.

886.

Yo panantamaso bhikkhu, sunakhassapi oṇataṃ;

Sunakhassa panaññassa, pariṇāmeyya dukkaṭaṃ.

887.

Idañhi tisamuṭṭhānaṃ, kriyaṃ saññāvimokkhakaṃ;

Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, ticittañca tivedanaṃ.

Pariṇatakathā.

Pattavaggo tatiyo.

888.

Tenekavatthuggataraṅgamālaṃ;

Sīlantamāpattivipattigāhaṃ;

Taranti paññattimahāsamuddaṃ;

Vinicchayaṃ ye panimaṃ taranti.

Iti vinayavinicchaye nissaggiyakathā niṭṭhitā.

Pācittiyakathā

889.

Sampajānamusāvāde , pācittiyamudīritaṃ;

Davā ravā bhaṇantassa, na dosummattakādino.

890.

Aññatthāpattiyo pañca, musāvādassa kāraṇā;

Samuṭṭhānādayo sabbe, adinnādānatulyakā.

Sampajānamusāvādakathā.

891.

Jātiādīsu vuttesu, dasasvakkosavatthusu;

Bhūtena vā abhūtena, yena kenaci vatthunā.

892.

Yāya kāyaci bhāsāya, hatthamuddāya vā pana;

Pārājikamanāpannaṃ, bhikkhumāpannameva vā.

893.

Aññatraññāpadesena, omasantassa bhikkhuno;

Tattha pācittiyāpatti, sambuddhena pakāsitā.

894.

Tehevaññāpadesena , pāḷimuttapadehipi;

Sabbatthānupasampannaṃ, akkosantassa dukkaṭaṃ.

895.

Anakkositukāmassa, kevalaṃ davakamyatā;

Vadato pana sabbattha, dubbhāsitamudīritaṃ.

896.

Paviṭṭhānupasampanna-ṭṭhāne idha ca bhikkhunī;

Anāpatti purakkhatvā, atthadhammānusāsaniṃ.

897.

Vadato pana bhikkhussa, samuṭṭhānādayo nayā;

Anantarasamā vuttā, dukkhā hotettha vedanā.

Omasavādakathā.

898.

Āpatti bhikkhupesuññe, duvidhākārato siyā;

Attano piyakāmassa, parabhedatthinopi vā.

899.

Akkosantassa pariyāya-pāḷimuttanayehi ca;

Vacanassupasaṃhāre, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

900.

Tathā anupasampanna-akkosaṃ haratopi ca;

Ṭhitā anupasampanna-ṭṭhāne idha ca bhikkhunī.

901.

Na ceva piyakāmassa, na ca bhedatthinopi vā;

Pāpānaṃ garahatthāya, vadantassa ca bhikkhuno.

902.

Tathā ummattakādīnaṃ, anāpattīti dīpitā;

Samuṭṭhānādayo sabbe, adinnādānasādisā.

Pesuññakathā.

903.

Ṭhapetvā bhikkhuniṃ bhikkhuṃ, aññena piṭakattayaṃ;

Dhammaṃ saha bhaṇantassa, tassa pācittiyaṃ siyā.

904.

Rājovādādayo vuttā, mahāpaccariyādisu;

Anāruḷhesu saṅgītiṃ, āpattijanakāti hi.

905.

Dukkaṭaṃ hoti bhikkhusmiṃ, tathā bhikkhuniyāpi ca;

Bhikkhussānupasampanna-saññino vimatissa vā.

906.

Ekato uddisāpeti, sajjhāyaṃ vā karoti yo;

Bhaṇantaṃ paguṇaṃ ganthaṃ, opāteti ca yo pana.

907.

Tassa cānupasampanna-santike gaṇhatopi ca;

Uddesaṃ tu anāpatti, bhaṇane tena ekato.

908.

Vācato ca samuṭṭhāti, vācācittadvayāpi ca;

Samuṭṭhānamidaṃ vuttaṃ, padasodhammasaññitaṃ.

Padasodhammakathā.



以下是巴利文的完整直译：
881.
谁明知已分配给
比丘僧团的利养，
转向自己，
他犯舍忏。
882.
如果说"给其他人"，
转向其他比丘，
以清净心纯粹地，
宣布犯波逸提。
883.
如果转向一件衣服
或他人的一件或自己的一件，
两者一起，
会有两个波逸提。
884.
给僧团的东西，
不允许接受；
应该给僧团，
不给的话犯波罗夷。
885.
给塔、僧团
或个人的，
转向其他的，
犯突吉罗。
886.
即使比丘
给狗的东西，
转向其他狗，
犯突吉罗。
887.
这是三种等起，
是作为，以心解脱，
身业语业，
三心三受。
转向的论述
钵品第三
888.
那些渡过这个判决的人，
渡过了具有一个对象的波浪之海，
以戒为岸，以罪为深渊，
渡过了学处的大海。
这样在律的判决中舍忏的论述结束。
波逸提的论述
889.
明知说妄语，
宣布犯波逸提；
开玩笑或急促说的，
疯狂者等无罪。
890.
在其他地方因为
妄语的原因有五种罪；
所有的等起等
与不与取相同。
明知妄语的论述
891.
在所说的种姓等
十种骂人的对象中，
无论是真实的还是虚假的，
用任何对象。
892.
用任何语言，
或用手势，
对未犯波罗夷的
或已犯的比丘。
893.
用其他暗示，
辱骂比丘的，
在那里正等觉者
宣布犯波逸提。
894.
用同样的其他暗示，
即使用非经典的词，
在所有情况下辱骂
未受具足戒者犯突吉罗。
895.
不想辱骂的，
仅仅是开玩笑，
在所有情况下说的，
宣布是恶语。
896.
在未受具足戒者
进入的地方，这里的比丘尼，
以教导义理为首，
无罪。
897.
对于说的比丘，
等起等的规则
被说与前一条相同，
这里是苦受。
辱骂语的论述
898.
比丘离间语的罪
有两种情况：
为了自己的喜爱，
或为了分裂他人。
899.
用暗示和
非经典的方式辱骂，
在说话的结束时，
犯突吉罗。
900.
同样对未受具足戒者
辱骂并传播的，
在未受具足戒者
所在的地方，这里的比丘尼。
901.
不是为了自己的喜爱，
也不是为了分裂，
为了谴责恶人，
说的比丘。
902.
同样对疯狂者等，
宣布无罪；
所有的等起等
与不与取相同。
离间语的论述
903.
除了比丘尼和比丘，
与其他人一起
诵三藏的法，
他犯波逸提。
904.
在《大注》等中说
王的教诫等，
未被纳入结集的，
是产生罪的。
905.
对比丘，
同样对比丘尼，
认为是比丘或
怀疑时犯突吉罗。
906.
谁让人一起诵经，
或一起学习，
或谁打断
正在诵熟悉的经文的人。
907.
同样在未受具足戒者
面前学习的，
但一起诵经
无罪。
908.
从语生起，
也从语和心两者生起，
这被说是等起，
被称为逐句说法。
逐句说法的论述

909.

Sabbacchannaparicchanne, nipajjeyya sace pana;

Yebhuyyena paricchanne, channe senāsanepi vā.

910.

Tissannaṃ pana rattīnaṃ, uddhaṃ yo pana rattiyaṃ;

Ṭhapetvā bhikkhuṃ aññena, tassa pācittiyaṃ siyā.

911.

Vatthuṃ yaṃ pana niddiṭṭhaṃ, methunassa pahonakaṃ;

Āpatyantamaso tena, tiracchānagatenapi.

912.

Nipanne upasampanne, itaro ce nipajjati;

Itarasmiṃ nipanne vā, sace bhikkhu nipajjati.

913.

Ubhinnaṃ uṭṭhahitvā vā, nipajjanapayogato;

Āpattānupasampanna-gaṇanāyapi vā siyā.

914.

Sace pidhāya vā gabbhaṃ, nipajjatipidhāya vā;

Āpattatthaṅgate sūriye, catutthadivase siyā.

915.

Diyaḍḍhahatthubbedhena , pākāracayanādinā;

Parikkhittampi taṃ sabbaṃ, parikkhittanti vuccati.

916.

Bhikkhussantamaso dussa-kuṭiyaṃ vasatopi ca;

Sahaseyyāya āpatti, hotīti paridīpito.

917.

Sabbacchannaparicchanna-yebhuyyādippabhedato;

Satta pācittiyānettha, daṭṭhabbāni subuddhinā.

918.

Aḍḍhacchannaparicchanne, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ;

Sabbacūḷaparicchanna-channādīhipi pañcadhā.

919.

Anāpatti dirattaṃ vā, tirattaṃ vasato saha;

Aruṇassa pureyeva, tatiyāya ca rattiyā.

920.

Nikkhamitvā vasantassa, puna saddhiñca bhikkhuno;

Tathā sabbaparicchanna-sabbacchannādikepi ca.

921.

Evaṃ anupasampanne, nipannepi nisīdato;

Sesā eḷakalomena, samuṭṭhānādayo samā.

Sahaseyyakathā.

922.

Sace tadahujātāya, api yo mānusitthiyā;

Sahaseyyaṃ pakappeyya, tassa pācittiyaṃ siyā.

923.

Dissamānakarūpāya, yakkhiyā petiyā saha;

Rattiyaṃ yo nipajjeyya, deviyā paṇḍakena vā.

924.

Methunavatthubhūtāya, tiracchānagatitthiyā;

Vatthūnaṃ gaṇanāyassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

925.

Idhekadivaseneva , āpatti paridīpitā;

Seso anantare vutta-sadisova vinicchayo.

Dutiyasahaseyyakathā.

926.

Uddhaṃ chappañcavācāhi, viññuṃ purisaviggahaṃ;

Vinā dhammaṃ bhaṇantassa, hoti pācitti itthiyā.

927.

Gāthāpādo panekova, ekavācāti saññito;

Padasodhammaṃ niddiṭṭhaṃ, dhammamaṭṭhakathampi vā.

928.

Channaṃ upari vācānaṃ, padādīnaṃ vasā pana;

Desentassa siyāpatti, padādigaṇanāya ca.

929.

Nimminitvā ṭhitenāpi, saddhiṃ purisaviggahaṃ;

Yakkhenapi ca petena, tiracchānagatenapi.

930.

Ṭhitassa mātugāmassa, dhammaṃ yo pana bhāsati;

Channaṃ upari vācānaṃ, tassa pācittiyaṃ siyā.

931.

Purise itthisaññissa, vimatissa ca paṇḍake;

Uttari chahi vācāhi, vadato hoti dukkaṭaṃ.

932.

Itthirūpaṃ gahetvāna, ṭhitānaṃ bhāsatopi ca;

Dukkaṭaṃ yakkhipetīnaṃ, tiracchānagatitthiyā.

933.

Purise sati viññusmiṃ, sayaṃ uṭṭhāya vā puna;

Desentassa nisīditvā, mātugāmassa vā tathā.

934.

Aññissā puna aññissā, itthiyā bhaṇatopi ca;

Chahi pañcahi vācāhi, anāpatti pakāsitā.

935.

Padasodhammatulyāva, samuṭṭhānādayo matā;

Ayameva visesoti, kriyākriyamidaṃ pana.

Dhammadesanākathā.

936.

Mahaggataṃ paṇītaṃ vā, ārocentassa bhikkhuno;

Ṭhapetvā bhikkhuniṃ bhikkhuṃ, bhūte pācittiyaṃ siyā.

937.

No ce jānāti so vuttaṃ, ārocentassa bhikkhuno;

Pariyāyavacane cassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

938.

Anāpatti tathārūpe, kāraṇe sati bhāsato;

Sabbassapi ca sīlādiṃ, vadato ādikammino.



以下是巴利文的完整直译：
909.
如果在完全遮蔽和包围的地方，
或大部分遮蔽的地方，
或遮蔽的住处躺下。
910.
超过三夜，
谁在夜里，
除了比丘之外与他人一起，
他犯波逸提。
911.
被指出的对象，
足以行淫的，
最少与此
甚至与畜生也犯罪。
912.
已受具足戒者躺下时，
如果其他人躺下；
或其他人躺下时，
如果比丘躺下。
913.
两人起来后
再躺下的行为，
或根据未受具足戒者
的数量也会有罪。
914.
如果关闭房间
或遮蔽后躺下，
日落时有罪，
在第四天。
915.
一个半肘高的
墙或篱笆等，
被围绕的一切
都被称为被围绕。
916.
即使比丘最少
住在布棚里，
也被说明
犯同宿的罪。
917.
从完全遮蔽和包围、
大部分等的区别，
这里应该由智者
了解七种波逸提。
918.
在半遮蔽半包围的地方，
说明犯突吉罗；
完全小遮蔽包围
等也有五种。
919.
无罪的是一起住
两夜或三夜；
在第三夜
黎明之前。
920.
离开后再与比丘
一起住的，
同样在完全包围
完全遮蔽等的地方。
921.
如此对未受具足戒者，
躺下时坐着的；
其余与羊毛
的等起等相同。
同宿的论述
922.
如果与当天出生的
人类女子，
谁安排同宿，
他犯波逸提。
923.
谁在夜里与
可见形体的
夜叉女、饿鬼女、
天女或黄门一起躺下。
924.
与足以行淫的
畜生女，
根据对象的数量，
他犯突吉罗。
925.
这里仅一天
就说明有罪；
其余的判决
与前一条所说的相同。
第二同宿的论述
926.
超过五六句，
对有智慧的人形，
除了说法，
对女人犯波逸提。
927.
一个偈颂的四分之一
被称为一句；
逐句说法被指出，
或说义理。
928.
超过六句，
根据句等的数量，
对说法者会有罪，
根据句等的计数。
929.
即使与变化出的
人形一起，
与夜叉、饿鬼、
畜生也是如此。
930.
谁对站着的
女人说法，
超过六句，
他犯波逸提。
931.
对男人认为是女人，
或怀疑，或对黄门，
超过六句说法，
犯突吉罗。
932.
对取女人形的
站着的说法，
对夜叉女、饿鬼女、
畜生女犯突吉罗。
933.
在有智慧的男人在场时，
自己站起来或
坐下说法，
或对女人也是如此。
934.
对一个女人然后
对另一个女人说法，
五六句，
宣布无罪。
935.
等起等被认为
与逐句说法相同；
这里唯一的区别是
这是作为和非作为。
说法的论述
936.
宣称证得高尚或
殊胜的比丘，
除了对比丘尼和比丘，
如果是真实的犯波逸提。
937.
如果他不知道所说的，
对宣称的比丘，
用暗示的语言，
他犯突吉罗。
938.
无罪的是在那样的
因缘时说的；
对所有人说戒等，
初学者也是如此。

939.

Ummattakapadaṃ ettha, na vuttaṃ tadasambhavā;

Bhūtārocanakaṃ nāma, samuṭṭhānamidaṃ mataṃ.

940.

Kāyato vācato kāya-vācato ca tidhā siyā;

Kusalābyākateheva, dvicittañca dvivedanaṃ.

Bhūtārocanakathā.

941.

Āpattiṃ pana duṭṭhullaṃ, ārocentassa bhikkhuno;

Āpattānupasampanne, ṭhapetvā bhikkhusammutiṃ.

942.

Saṅghādisesamāpanno, mocetvā asuciṃ ayaṃ;

Ghaṭetvā vatthunāpattiṃ, vadantasseva vajjatā.

943.

Idha saṅghādisesāva, duṭṭhullāpattiyo matā;

Tasmā suddhassa duṭṭhullaṃ, vadaṃ pācittiyaṃ phuse.

944.

Aduṭṭhullāya duṭṭhulla-saññino vimatissa vā;

Āpattiyopi vā sesā, ārocentassa dukkaṭaṃ.

945.

Tathā anupasampanne, duṭṭhullaṃ pañcadhā mataṃ;

Ajjhācāramaduṭṭhullaṃ, ārocetuṃ na vaṭṭati.

946.

Vatthuṃ vā pana āpattiṃ, ārocentassa kevalaṃ;

Anāpattīti ñātabbaṃ, bhikkhusammutiyā tathā.

947.

Evamummattakādīnaṃ, samuṭṭhānādayo nayā;

Adinnādānatulyāva, vedanā dukkhavedanā.

Duṭṭhullārocanakathā.

948.

Khaṇeyya vā khaṇāpeyya, pathaviṃ yo akappiyaṃ;

Bhedāpeyya ca bhindeyya, tassa pācittiyaṃ siyā.

949.

Sayameva khaṇantassa, pathaviṃ pana bhikkhuno;

Pahārasmiṃ pahārasmiṃ, pācittiyamudīritaṃ.

950.

Āṇāpentassa ekāva, divasaṃ khaṇatopi ca;

Punappunāṇāpentassa, vācato vācato siyā.

951.

‘‘Khaṇa pokkharaṇiṃ vāpiṃ, āvāṭaṃ khaṇa kūpakaṃ’’;

Iccevaṃ tu vadantassa, koci doso na vijjati.

952.

‘‘Imaṃ khaṇa ca okāsaṃ, idha pokkharaṇiṃ khaṇa;

Imasmiṃ khaṇa okāse’’, vattumevaṃ na vaṭṭati.

953.

‘‘Kandaṃ khaṇa kurundaṃ vā, thūṇaṃ khaṇa ca khāṇukaṃ;

Mūlaṃ khaṇa ca tālaṃ vā’’, evaṃ vadati vaṭṭati.

954.

‘‘Imaṃ mūlaṃ imaṃ valliṃ, imaṃ tālaṃ imaṃ naḷaṃ;

Khaṇā’’ti niyametvāna, vattuṃ pana na vaṭṭati.

955.

Ussiñcituṃ sace sakkā, ghaṭehi tanukaddamo;

Bhikkhunā apanetabbo, bahalaṃ na ca vaṭṭati.

956.

Bhijjitvā nadiyādīnaṃ, patitaṃ toyasantike;

Taṭaṃ vaṭṭhaṃ vikopetuṃ, cātumāsampi vaṭṭati.

957.

Sace patati toyasmiṃ, deve vuṭṭhepi vaṭṭati;

Cātumāsamatikkante, toye devo hi vassati.

958.

Pāsāṇapiṭṭhiyaṃ soṇḍiṃ, khaṇanti yadi tattha tu;

Rajaṃ patati ce pubbaṃ, pacchā devobhivassati.

959.

Sodhetuṃ bhindituṃ anto-cātumāsaṃ tu vaṭṭati;

Cātumāsakato uddhaṃ, vikopetuṃ na vaṭṭati.

960.

Vārinā paṭhamaṃ puṇṇe, pacchā patati ce rajaṃ;

Taṃ vaṭṭati vikopetuṃ, toye devo hi vassati.

961.

Allīyati phusāyante, piṭṭhipāsāṇake rajaṃ;

Cātumāsaccaye tampi, vikopetuṃ na vaṭṭati.

962.

Sace akatapabbhāre, vammiko pana uṭṭhito;

Yathāsukhaṃ vikopeyya, cātumāsaccayepi ca.

963.

Abbhokāse sace vaṭṭho, cātumāsaṃ tu vaṭṭati;

Rukkhe upacikādīnaṃ, mattikāyapi so nayo.

964.

Mūsikukkara gokaṇṭa-gaṇḍuppādamalesupi;

Ayameva nayo vutto, asambaddhesu bhūmiyā.

965.

Teheva sadisā honti, kasinaṅgalamattikā;

Acchinnā bhūmisambandhā, sā jātapathavī siyā.

966.

Senāsanampi acchannaṃ, vinaṭṭhachadanampi vā;

Cātumāsakato uddhaṃ, ovaṭṭhaṃ na vikopaye.

967.

Tato ‘‘gopānasiṃ bhittiṃ, thambhaṃ vā padarattharaṃ;

Gaṇhissāmī’’ti saññāya, gahetuṃ pana vaṭṭati.

968.

Gaṇhantassiṭṭhakādīni, sace patati mattikā;

Anāpatti siyāpatti, mattikaṃ yadi gaṇhati.


以下是巴利文的完整直译，按照您的要求进行翻译:
939.
这里没有提到疯狂的词语,因为它不存在;
这被认为是一种名为"告知事实"的起源。
940.
可能有三种方式:身体、语言、身体和语言;
只有善和无记,两种心和两种感受。
关于告知事实的讨论。
941.
对于告知严重违戒的比丘来说,
除了比丘的同意,对未受具足戒者犯戒。
942.
犯了僧残罪,除了排出不净物,
这个人努力犯戒并说出来才会有过失。
943.
这里只有僧残罪被认为是严重的违戒;
因此,清净的人说出严重违戒会犯波逸提。
944.
对于非严重违戒,误认为是严重违戒或怀疑的人,
或者告知其他违戒的人,犯突吉罗。
945.
同样,对未受具足戒者,严重违戒有五种;
不应告知非严重的不当行为。
946.
只是告知事由或违戒,
应知无罪,比丘同意也是如此。
947.
这样疯狂等的起源等方式,
与不与取相同,感受是苦受。
关于告知严重违戒的讨论。
948.
挖掘或让人挖掘不适当的土地,
破坏或让人破坏,他会犯波逸提。
949.
对于亲自挖掘土地的比丘来说,
每一铲都被宣布为波逸提。
950.
命令他人的话,即使挖掘一整天也只有一次;
反复命令的话,每说一次就有一次。
951.
"挖一个莲花池,挖一个水池,
挖一个坑,挖一口井";
这样说的话,没有任何过错。
952.
"挖这个地方,
在这里挖一个莲花池,
在这个地方挖",这样说是不允许的。
953.
"挖根茎,或者挖柯伦达树,
挖柱子,挖桩子,
挖根,或者挖棕榈树",这样说是允许的。
954.
"挖这个根,这个藤蔓,
这棵棕榈树,这根芦苇";
指定后这样说是不允许的。
955.
如果可以用水罐舀出,稀泥
应该被比丘清除,厚泥则不允许。
956.
河流等的岸边崩塌后
落在水边,破坏土堆四个月内是允许的。
957.
如果落入水中,即使下雨也是允许的;
超过四个月,雨水就会落下。
958.
如果他们在岩石上挖水沟,在那里
如果尘土先落下,然后雨水落下。
959.
在四个月内清理和破坏是允许的;
超过四个月就不允许破坏。
960.
如果先装满水,然后尘土落下,
破坏它是允许的,因为雨水会落下。
961.
当雨水飘落时,尘土粘在岩石表面;
超过四个月后,也不允许破坏它。
962.
如果在未经处理的斜坡上出现蚁丘,
即使超过四个月也可以随意破坏。
963.
如果是露天的土堆,四个月内是允许的;
对于树上的白蚁等的泥土也是同样的规则。
964.
对于老鼠、野猪、野牛、
蚯蚓的粪便也是,
这同样的规则适用于未与地面相连的东西。
965.
与这些相似的是用于耕地的泥土;
未被切断与地面相连的,那就是天然的土地。
966.
没有遮盖的住处,或者屋顶已损坏的,
超过四个月后,不应破坏被雨水浸湿的部分。
967.
之后说"我要拿椽子、墙壁、
柱子或地板",
带着这样的想法去拿是允许的。
968.
如果拿砖块等时泥土掉落,
不犯戒;如果拿泥土就会犯戒。

969.

Atinto mattikāpuñjo, antogehe sace siyā;

Anovaṭṭho ca bhikkhūnaṃ, sabbadā hoti kappiyo.

970.

Vuṭṭhe puna ca gehasmiṃ, gehaṃ chādenti taṃ sace;

Cātumāsaccaye sabbo, tinto hoti akappiyo.

971.

Yattakaṃ tattha tintaṃ tu, tattakaṃ hotyakappiyaṃ;

Atintaṃ tattha yaṃ yaṃ tu, taṃ taṃ hoti hi kappiyaṃ.

972.

Temito vārinā so ce, ekābaddhova bhūmiyā;

Pathavī ceva sā jātā, na vaṭṭati tato paraṃ.

973.

Abbhokāse ca pākāro, ovaṭṭho mattikāmayo;

Cātumāsaccaye ‘‘jātā, pathavī’’ti pavuccati.

974.

Tattha laggaṃ rajaṃ saṇhaṃ, aghaṃsantova mattaso;

Chupitvā allahatthena, sace gaṇhāti vaṭṭati.

975.

Sace iṭṭhakapākāro, yebhuyyakathale pana;

Ṭhāne tiṭṭhati so tasmā, vikopeyya yathāsukhaṃ.

976.

Abbhokāse ṭhitaṃ thambhaṃ, cāletvā panito cito;

Pathaviṃ tu vikopetvā, gahetuṃ na ca vaṭṭati.

977.

Aññampi sukkharukkhaṃ vā, khāṇukaṃ vāpi gaṇhato;

Ayameva nayo doso, ujumuddharato na ca.

978.

Pāsāṇaṃ yadi vā rukkhaṃ, uccāletvā pavaṭṭati;

Na doso suddhacittassa, sace pathavi bhijjati.

979.

Phālentānampi dārūni, sākhādīni ca kaḍḍhato;

Ayameva nayo vutto, bhūmiyaṃ suddhacetaso.

980.

Kaṇṭakaṃ sūcimaṭṭhiṃ vā, khilaṃ vā bhūmiyaṃ pana;

Ākoṭetuṃ pavesetuṃ, bhikkhuno na ca vaṭṭati.

981.

‘‘Ahaṃ passāvadhārāya, bhindissāmī’’ti mediniṃ;

Bhikkhussa pana passāva-mevaṃ kātuṃ na vaṭṭati.

982.

Anāpatti karontassa, sace bhijjati medinī;

Samajjato samaṃ kātuṃ, ghaṃsituṃ na ca vaṭṭati.

983.

Pādaṅguṭṭhena vā bhūmiṃ, likhitumpi na vaṭṭati;

Bhindantena ca pādehi, tathā caṅkamitumpi vā.

984.

Pathaviṃ allahatthena, chupitvā sukhumaṃ rajaṃ;

Aghaṃsanto gahetvā ce, hatthaṃ dhovati vaṭṭati.

985.

Sayaṃ dahati ce bhūmiṃ, dahāpeti parehi vā;

Āpattantamaso pattaṃ, dahantassāpi bhikkhuno.

986.

Ṭhānesu yattakesvaggiṃ, deti dāpeti vā pana;

Tattakāneva bhikkhussa, honti pācittiyānipi.

987.

Ṭhapetuṃ bhikkhuno aggiṃ, bhūmiyaṃ na ca vaṭṭati;

Kapāle pattapacane, ṭhapetuṃ pana vaṭṭati.

988.

Aggiṃ upari dārūnaṃ, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati;

Dahanto tāni gantvā so, bhūmiṃ dahati ce pana.

989.

Eseva ca nayo vutto, iṭṭhakāvāsakādisu;

Ṭhapetuṃ iṭṭhakādīnaṃ, matthakesveva vaṭṭati.

990.

Kasmā panāti ce? Tesa-manupādānabhāvato;

Khāṇuke sukkharukkhe vā, aggiṃ dātuṃ na vaṭṭati.

991.

Anāpatti tiṇukkaṃ tu, gahetvā pana gacchato;

Ḍayhamāne tu hatthasmiṃ, sace pāteti bhūmiyaṃ.

992.

Puna taṃ patitaṭṭhāne, datvā tassa panindhanaṃ;

Aggiṃ vaṭṭati kātunti, mahāpaccariyaṃ rutaṃ.

993.

Tassāpathaviyaṃyeva, pathavīti ca saññino;

Vimatissubhayatthāpi, dukkaṭaṃ pariyāputaṃ.

994.

Anāpatti ‘‘imaṃ jāna, imamāhara dehi’’ti;

Vadantassa, sacittañca, tisamuṭṭhānameva ca.

Pathavīkhaṇanakathā.

Musāvādavaggo paṭhamo.

995.

Bhavantassa ca bhūtassa, bhūtagāmassa bhikkhuno;

Pātabyatānimittaṃ tu, pācittiyamudīritaṃ.

996.

Udakaṭṭho thalaṭṭhoti, duvidho hoti so pana;

Tilabījādiko tattha, sapaṇṇopi apaṇṇako.

997.

Udakaṭṭhoti viññeyyo, sabbo sevālajātiko;

Vikopentassa taṃ sabbaṃ, tassa pācittiyaṃ siyā.



以下是巴利文的完整直译,按照您的要求进行翻译:
969.
如果屋内有未被浸湿的泥土堆,
没有被雨水浸湿,对比丘来说随时都是适合的。
970.
如果房子重新被盖上屋顶,
四个月后,所有被浸湿的都变得不适合。
971.
那里有多少被浸湿,就有多少变得不适合;
那里有多少未被浸湿,就有多少仍然适合。
972.
如果它被水浸湿,与地面连为一体,
它就变成了天然的土地,之后就不允许(使用)了。
973.
露天的泥墙被雨水浸湿,
四个月后被称为"天然的土地"。
974.
如果不擦拭,只是轻轻地
用湿手触摸附着在上面的细尘并拿取,是允许的。
975.
如果是砖墙,大多数在干燥的地方
保持原状,因此可以随意破坏。
976.
露天的柱子,摇动左右,
破坏地面后不允许拿取。
977.
拿取其他干树或桩子时,
这同样的规则也有过错,但直接向上拔出则没有。
978.
如果搬动石头或树木时滚动,
即使地面被破坏,心无杂念的人也没有过错。
979.
对于劈木头的人和拉树枝等的人来说,
这同样的规则适用于地面上心无杂念的人。
980.
比丘不允许
在地上敲打或插入
刺、针、骨头或木桩。
981.
比丘说"我要用尿柱
破坏地面",
这样做是不允许的。
982.
如果地面被破坏,做这些事是无罪的;
扫地时弄平或擦拭是不允许的。
983.
用脚趾划地
也是不允许的;
同样,用脚破坏(地面)行走也不允许。
984.
用湿手触摸地面,
不擦拭拿取细尘,
如果洗手是允许的。
985.
如果自己烧地,或让别人烧,
即使是烧一个钵的范围,比丘也有罪。
986.
在多少地方
点火或让人点火,
比丘就有多少波逸提罪。
987.
比丘不允许在地上
放火;但在陶碗或烤钵上
放火是允许的。
988.
不允许在木头上面
放火;如果那些(木头)燃烧
蔓延到地面上烧到地面。
989.
这同样的规则也适用于
砖块和石头等;
只允许放在砖块等的顶部。
990.
为什么呢?因为它们不是燃料;
在桩子或干树上
点火是不允许的。
991.
拿着草把行走是无罪的;
如果手被烧到
而把它扔在地上。
992.
然后在它落地的地方
放些燃料在上面,
大部分人认为可以生火。
993.
对于那个(生火的人),在非土地上
误认为是土地,或者对两者都有疑虑,
被认为是突吉罗

998.

Viyūhitvā tu hatthena, nhāyituṃ pana vaṭṭati;

Hoti tassa ca sabbampi, ṭhānañhi sakalaṃ jalaṃ.

999.

Udakena vinā cecca, taṃ panuddharituṃ jalā;

Na ca vaṭṭati bhikkhussa, ṭhānasaṅkamanañhi taṃ.

1000.

Udakenukkhipitvā taṃ, pakkhipantassa vārisu;

Vaṭṭatīti ca niddiṭṭhaṃ, sabbaaṭṭhakathāsupi.

1001.

Jale vallitiṇādīni, uddharantassa toyato;

Vikopentassa vā tattha, hoti pācitti bhikkhuno.

1002.

Parehuppāṭitānettha, vikopentassa dukkaṭaṃ;

Gacchanti hi yato tāni, bījagāmena saṅgahaṃ.

1003.

Thalaṭṭhe chinnarukkhānaṃ, ṭhito haritakhāṇuko;

Uddhaṃ vaḍḍhanako tassa, bhūtagāmena saṅgaho.

1004.

Nāḷikerādikānampi, khāṇu uddhaṃ na vaḍḍhati;

Tasmā tassa kato hoti, bījagāmena saṅgaho.

1005.

Tathā kadaliyā khāṇu, phalitāya pakāsito;

Aphalitāya yo khāṇu, bhūtagāmena so mato.

1006.

Phalitā kadalī yāva, nīlapaṇṇā ca tāva sā;

Naḷaveḷutiṇādīna-mayameva vinicchayo.

1007.

Aggato pana paṭṭhāya, yadāyaṃ veḷu sussati;

Tadā saṅgahito hoti, bījagāmena nāmaso.

1008.

Indasālādirukkhānaṃ, bījagāmena saṅgaho;

Chinditvā ṭhapitānaṃ tu, viññeyyo vinayaññunā.

1009.

Maṇḍapādīnamatthāya, nikkhaṇanti ca te sace;

Niggate mūlapaṇṇasmiṃ, bhūtagāmena saṅgaho.

1010.

Mūlamattepi vā yesaṃ, paṇṇamattepi vā pana;

Niggatepi kato tesaṃ, bījagāmena saṅgaho.

1011.

Sakandā pana tālaṭṭhi, bījagāmoti vuccati;

Pattavaṭṭi yadā nīlā, niggacchati tadā na ca.

1012.

Nāḷikeratacaṃ bhitvā, dantasūcīva aṅkuro;

Niggacchati tadā sopi, bījagāmoti vuccati.

1013.

Migasiṅgasamānāya, satiyā pattavaṭṭiyā;

Aniggatepi mūlasmiṃ, bhūtagāmoti vuccati.

1014.

Na honti haritā yāva, vīhiādīnamaṅkurā;

Niggatesupi paṇṇesu, bījagāmena saṅgaho.

Cattāro bhāṇavārā niṭṭhitā.

1015.

Ambajambuṭṭhikādīna-meseva ca vinicchayo;

Vandākā vāpi aññaṃ vā, rukkhe jāyati yaṃ pana.

1016.

Rukkhovassa siyā ṭhānaṃ, vikopetuṃ na vaṭṭati;

Amūlavalliādīna-mayameva vinicchayo.

1017.

Pākārādīsu sevālo, aggabījanti vuccati;

Yāva dve tīṇi pattāni, na sañjāyanti tāva so.

1018.

Pattesu pana jātesu, vatthu pācittiyassa so;

Ghaṃsitvā pana taṃ tasmā, apanetuṃ na vaṭṭati.

1019.

Sevāle bahi pānīya-ghaṭādīnaṃ tu dukkaṭaṃ;

Abbohārova so anto, pūvādīsupi kaṇṇakaṃ.

1020.

Pāsāṇadaddusevāla-seleyyappabhutīni ca;

Honti dukkaṭavatthūni, apattānīti niddise.

1021.

Pupphitaṃ tu ahicchattaṃ, abbohārikataṃ gataṃ;

Sace taṃ makuḷaṃ hoti, hoti dukkaṭavatthukaṃ.

1022.

Rukkhe tacaṃ vikopetvā, tathā pappaṭikampi ca;

Niyyāsampi panallasmiṃ, gahetuṃ na ca vaṭṭati.

1023.

Nuhiādīsu rukkhesu, tālapaṇṇādikesu vā;

Likhato tatthajātesu, pācittiyamudīraye.

1024.

Pupphaṃ paṇḍupalāsaṃ vā, phalaṃ vā pakkameva vā;

Pātentassa ca cāletvā, pācittiyamudīritaṃ.

1025.

Nāmetvā phaliniṃ sākhaṃ, dātuṃ vaṭṭati gaṇhato;

Sayaṃ khāditukāmo ce, dātumevaṃ na vaṭṭati.

1026.

Ukkhipitvā paraṃ kañci, gāhāpetumpi vaṭṭati;

Pupphāni ocinantesu, ayameva vinicchayo.

1027.

Yesaṃ ruhati rukkhānaṃ, sākhā tesampi sākhinaṃ;

Kappiyaṃ tamakāretvā, vikopentassa dukkaṭaṃ.



以下是巴利文的完整直译,按照您的要求进行翻译:
998.
用手拨开(水)洗澡是允许的;
因为对他来说所有的地方都是水。
999.
故意不用水
从水中取出它,
对比丘来说是不允许的,因为这是改变位置。
1000.
用水把它捞起来,
再放回水中,
在所有注释书中都说是允许的。
1001.
对于从水中拔出水中的藤蔓、草等的比丘,
或在那里破坏它们的比丘,会犯波逸提。
1002.
在这里,破坏被他人拔出的东西是突吉罗;
因为它们被归类为种子类植物。
1003.
陆地上被砍伐的树木留下的绿色树桩,
向上生长的部分被归类为植物。
1004.
椰子等的树桩不会向上生长;
因此它被归类为种子类植物。
1005.
同样,已结果的芭蕉树桩被解释为;
未结果的树桩被认为是植物。
1006.
结果的芭蕉树只要
还是青叶就是如此;
芦苇、竹子、草等也是这样判断。
1007.
从顶端开始,当这竹子干燥时,
那时它就被归类为种子类植物。
1008.
精通戒律的人应知道,
印度沙罗等树木被砍下放置后,
被归类为种子类植物。
1009.
如果他们为了凉亭等目的把它们拔出,
当根和叶长出时,就被归类为植物。
1010.
即使只有根或只有叶
长出,它们也被
归类为种子类植物。
1011.
带茎的棕榈树干被称为种子类植物;
当叶芽变绿时就不是了。
1012.
当椰子壳破裂,
芽像牙签一样长出时,
它也被称为种子类植物。
1013.
当叶芽像鹿角一样,
即使根还没有长出,
也被称为植物。
1014.
只要稻子等的芽还不是绿色的,
即使叶子长出来了,也被归类为种子类植物。
四个诵分已结束。
1015.
芒果、蒲桃核等也是这样判断;
寄生植物或其他
在树上生长的东西。
1016.
树是它的位置,不允许破坏;
无根藤蔓等也是这样判断。
1017.
墙等上的水藻被称为顶端种子;
只要还没长出两三片叶子,它就是这样。
1018.
但当叶子长出来时,它就成为波逸提的对象;
因此擦掉它是不允许的。
1019.
水罐等外面的水藻是突吉罗;
里面的就不算了,面包等上的霉菌也是。
1020.
石头上的苔藓、水藻、
岩石植物等,
应该说是突吉罗的对象,不是波逸提。
1021.
开花的蘑菇被认为是不算的;
如果它是蕾,就成为突吉罗的对象。
1022.
破坏树皮,
同样破坏树胶,
在湿的时候拿取树液也是不允许的。
1023.
对于无花果等树木,
或者棕榈叶等,
在上面刻画会犯波逸提。
1024.
对于摇动使花、黄叶、
果实或熟果
掉落的人,宣布为波逸提。
1025.
弯下有果实的树枝给别人拿是允许的;
如果自己想吃,这样给是不允许的。
1026.
把某人举起来让他摘取也是允许的;
对于采摘花朵的人也是这样判断。
1027.
对于那些能再生的树木,
它们的树枝也是如此,
不做适当处理就破坏它们的人犯突吉罗。

1028.

Ayameva nayo alla-siṅgiverādikesupi;

Dukkaṭaṃ bījagāmesu, niddiṭṭhattā mahesinā.

1029.

‘‘Rukkhaṃ chinda lataṃ chinda, kandaṃ mūlampi uddhara;

Uppāṭehī’’ti vattumpi, vaṭṭatevāniyāmato.

1030.

‘‘Ambaṃ jambumpi nimbaṃ vā, chinda bhinduddharā’’ti vā;

Gahetvā pana nāmampi, vaṭṭatevāniyāmato.

1031.

‘‘Imaṃ rukkhaṃ imaṃ valliṃ, imaṃ challiṃ imaṃ lataṃ;

Chinda bhindā’’ti vā vattuṃ, niyametvā na vaṭṭati.

1032.

Pūretvā ucchukhaṇḍānaṃ, pacchiyo āharanti ce;

Sabbameva kataṃ hoti, ekasmiṃ kappiye kate.

1033.

Ekato pana baddhāni, ucchudārūni honti ce;

Kappiyaṃ karonto pana, dāruṃ vijjhati vaṭṭati.

1034.

Valliyā rajjuyā vāpi, yāya baddhāni tāni hi;

Bhājanena samānattā, taṃ vijjhati na vaṭṭati.

1035.

Bhattaṃ maricapakkehi, missetvā āharanti ce;

Ekasitthepi bhattassa, sace vijjhati vaṭṭati.

1036.

Ayameva nayo vutto, tilataṇḍulakādisu;

Ekābaddhe kapitthepi, kaṭāhe kappiyaṃ kare.

1037.

Kaṭāhaṃ yadi muñcitvā, anto carati miñjakaṃ;

Bhindāpetvā kapitthaṃ taṃ, kāretabbaṃ tu kappiyaṃ.

1038.

Abhūtagāmabījesu, bhūtagāmādisaññino;

Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1039.

Atathāsaññino tattha, asañciccāsatissa ca;

Ummattakādikānañca, anāpatti pakāsitā.

1040.

Idañca tisamuṭṭhānaṃ, kriyaṃ saññāvimokkhakaṃ;

Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, ticittañca tivedanaṃ.

Bhūtagāmakathā.

1041.

Kate saṅghena kammasmiṃ, aññavādavihesake;

Tathā puna karontassa, hoti pācittiyadvayaṃ.

1042.

Tikapācittiyaṃ dhamme, adhamme tikadukkaṭaṃ;

Kamme aropite cevaṃ, vadantassa ca dukkaṭaṃ.

1043.

Āpattiṃ vāpi āpannaṃ, ajānantassa, ‘‘bhaṇḍanaṃ;

Bhavissatī’’ti saññissa, gilānassa na dosatā.

1044.

Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā;

Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, vedanā dukkhavedanā.

Aññavādakathā.

1045.

Ayasaṃ kattukāmova, sammatassa hi bhikkhuno;

Vadanto upasampanne, ujjhāpeti ca khīyati.

1046.

Tasmiṃ vatthudvaye tassa, hoti pācittiyadvayaṃ;

Tikapācittiyaṃ dhamme, adhamme tikadukkaṭaṃ.

1047.

Avaṇṇaṃnupasampanna-santike pana bhikkhuno;

Asammatassa bhikkhussa, bhāsato yassa kassaci.

1048.

Sāmaṇerassa vā vaṇṇaṃ, sammatāsammatassapi;

Vadato dukkaṭaṃ hoti, yassa kassaci santike.

1049.

Chandādīnaṃ vaseneva, karontaṃ bhaṇato pana;

Anāpatti kriyāsesa-manantarasamaṃ mataṃ.

Ujjhāpanakathā.

1050.

Ajjhokāse tu mañcādiṃ, attano vā parassa vā;

Atthāya santharāpetvā, santharitvāpi vā pana.

1051.

Nevuddhareyya saṅghassa, uddharāpeyya vā na taṃ;

Pakkamanto sace tassa, hoti pācitti bhikkhuno.

1052.

Vassike caturo māse, sace devo na vassati;

Ajjhokāse tathā cāpi, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati.

1053.

Yattha vassati hemante, cattāro aparepi ca;

Ṭhapetuṃ tattha mañcādiṃ, aṭṭha māse na vaṭṭati.

1054.

Kākādīnaṃ nivāsasmiṃ, rukkhamūle kadācipi;

Mañcādiṃ pana saṅghassa, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati.

1055.

Aññassatthāya yaṃ kiñci, santhataṃ yadi saṅghikaṃ;

Yattha katthaci vā ṭhāne, yena kenaci bhikkhunā.

1056.

Yāva so na nisīdeyya, ‘‘gacchā’’ti na vadeyya vā;

Tāva santhārakasseva, bhāro tanti pavuccati.



以下是巴利文的完整直译,按照您的要求进行翻译:
1028.
这同样的规则也适用于湿的生姜等;
大圣人说过,对于种子类植物是突吉罗。
1029.
"砍树,砍藤,
拔出根茎和根"
这样不特定地说是允许的。
1030.
"砍芒果树、蒲桃树或楝树,
破坏它,拔出它"
取它们的名字这样说也是允许的。
1031.
"砍这棵树,这条藤,
这块树皮,这条蔓藤,
破坏它"这样特定地说是不允许的。
1032.
如果他们装满篮子带来甘蔗段,
在一个被做成适当的情况下,全部都变成适当的。
1033.
如果甘蔗杆被捆在一起,
做适当处理时,
刺破木头是允许的。
1034.
但是用藤或绳子
把它们捆在一起的,
因为它相当于容器,刺破它是不允许的。
1035.
如果他们把饭和熟胡椒混在一起带来,
即使只有一粒饭,如果刺破它是允许的。
1036.
这同样的规则也适用于芝麻、稻米等;
对于捆在一起的木苹果,在锅里做适当处理。
1037.
如果果肉从锅里脱离,
在里面流动,
应该让人把木苹果打破,然后做适当处理。
1038.
对于非植物和种子,
误认为是植物等的人,
对此有疑虑的人,也犯突吉罗。
1039.
对此认知不正确的人,
无意和不注意的人,
以及疯狂等的人,被宣布为无罪。
1040.
这有三种起源,是行为,以认知为解脱,
是身业语业,三种心和三种感受。
关于植物的讨论。
1041.
当僧团作羯磨时,
对说其他话和扰乱的人,
再次这样做的人,有两个波逸提。
1042.
如法时三波逸提,不如法时三突吉罗;
在羯磨未完成时这样说的人也是突吉罗。
1043.
不知道犯戒的人,
认为"会有争吵"的人,
病人是没有过错的。
1044.
与不与取相同的起源等方式,
这被说是作为和不作为,感受是苦受。
关于说其他话的讨论。
1045.
只想要使被认可的比丘
蒙受耻辱的人,
对已受具足戒者说,抱怨和批评。
1046.
对于这两种事由,他有两个波逸提;
如法时三波逸提,不如法时三突吉罗。
1047.
在未受具足戒者面前
说比丘的过失,
对未被认可的任何比丘。
1048.
或者在任何人面前
称赞沙弥,不论是被认可的还是未被认可的人,
都是突吉罗。
1049.
但是说出以贪等为动机的人的行为,
无罪,其余与前面相同。
关于抱怨的讨论。
1050.
在露天处为自己
或为他人
铺设或让人铺设床等。
1051.
不收起也不让人收起僧团的(床等),
如果那个比丘离开,
就犯波逸提。
1052.
在雨季四个月
如果天不下雨,
同样在露天处放置也是不允许的。
1053.
在冬季下雨的地方,另外四个月,
在那里放置床等,
八个月是不允许的。
1054.
在乌鸦等栖息的
树下,任何时候
都不允许放置僧团的床等。
1055.
如果任何僧团的物品
为他人的利益而铺设,
在任何地方,由任何比丘。
1056.
只要那人还没有坐下,
或者没有说"去吧",
就说那是铺设者的责任。

1057.

Sace taṃ sāmaṇerena, santharāpeti santhataṃ;

Santharāpitabhikkhussa, palibodhoti dīpito.

1058.

Santhataṃ bhikkhunā taṃ ce, bhāro tasseva tāva taṃ;

Yāva āṇāpako tattha, āgantvā na nisīdati.

1059.

Bhikkhuṃ vā sāmaṇeraṃ vā, ārāmikamupāsakaṃ;

Anāpucchā niyyātetvā, saṅghikaṃ sayanāsanaṃ.

1060.

Leḍḍuppātamatikkamma, gacchato paṭhame pade;

Dukkaṭaṃ, dutiye vāre, pācittiyamudīritaṃ.

1061.

Ṭhatvā bhojanasālāyaṃ, vatvā yo sāmaṇerakaṃ;

Asukasmiṃ divāṭṭhāne, paññāpehīti mañcakaṃ.

1062.

Nikkhamitvā sace tasmā, ṭhānā aññattha gacchati;

Pāduddhārena so bhikkhu, kāretabboti dīpito.

1063.

Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tikātītena satthunā;

Tathā puggalike tena, dīpitaṃ tikadukkaṭaṃ.

1064.

Cimiliṃ taṭṭikaṃ cammaṃ, phalakaṃ pādapuñchaniṃ;

Bhūmattharaṇakaṃ vāpi, uttarattharaṇampi vā.

1065.

Dārumattikabhaṇḍāni , pattādhārakameva vā;

Abbhokāse ṭhapetvā taṃ, gacchato hoti dukkaṭaṃ.

1066.

Sace āraññakenāpi, anovasse ca no sati;

Laggetvā pana rukkhasmiṃ, gantabbaṃ tu yathāsukhaṃ.

1067.

Yathā upacikādīhi, na khajjati na lujjati;

Tathā katvāpi taṃ sabbaṃ, gantuṃ pana ca vaṭṭati.

1068.

Anāpattuddharāpetvā, āpucchitvāpi gacchato;

Attano santake ruddhe, āpadāsupi bhikkhuno.

1069.

Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā;

Kriyākriyamidaṃ vutta-mayameva visesatā.

Paṭhamasenāsanakathā.

1070.

Bhisicimilikā bhūma-ttharaṇaṃ uttarattharaṃ;

Taṭṭikā cammakhaṇḍo ca, paccattharanisīdanaṃ.

1071.

Santhāro tiṇapaṇṇānaṃ, seyyā dasavidhā siyā;

Sabbacchannaparicchanne, vihāre bhikkhu yo pana.

1072.

Etaṃ dasavidhaṃ seyyaṃ, santharitvāpi vā sayaṃ;

Anuddharitvānāpucchā, atikkamati taṃ sace.

1073.

Ārāmassūpacāraṃ vā, parikkhepaṃ panassa vā;

Paṭhame dukkaṭaṃ pāde, pācitti dutiye siyā.

1074.

Senāsanassa seyyāya, ubhayesaṃ vināsato;

Gacchato santharitvanto-gabbhe pācitti vaṇṇitā.

1075.

Upacāre vihārassa, dukkaṭaṃ maṇḍapādike;

Gacchato santharitvā vā, seyyāmattaṃ vināsato.

1076.

Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, saṅghike dasavatthuke;

Tathā puggalike tassa, dīpitaṃ tikadukkaṭaṃ.

1077.

Anāpattuddharitvā vā, āpucchaṃ vāpi gacchato;

Palibuddhepi vāññena, attano santakepi vā.

1078.

Sāpekkhova ca gantvā taṃ, tattha ṭhatvāpi pucchati;

Samuṭṭhānādayo sabbe, anantarasamā matā.

Dutiyasenāsanakathā.

1079.

Yo pubbupagataṃ bhikkhuṃ, jānaṃ anupakhajja ca;

Kappeyya saṅghikāvāse, seyyaṃ pācittiyassa ce.

1080.

Pādadhovanapāsāṇā, pavisantassa bhikkhuno;

Yāva taṃ mañcapīṭhaṃ vā, nikkhamantassa vā pana.

1081.

Mañcapīṭhakato yāva, passāvaṭṭhānameva tu;

Etthantare idaṃ ṭhānaṃ, upacāroti vuccati.

1082.

Tattha bādhetukāmassa, upacāre tu bhikkhuno;

Dasasvaññataraṃ seyyaṃ, santharantassa dukkaṭaṃ.

1083.

Nisīdantassa vā tattha, nipajjantassa vā pana;

Tathā dvepi karontassa, hoti pācittiyadvayaṃ.

1084.

Punappunaṃ karontassa, payogagaṇanāvasā;

Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, puggale tikadukkaṭaṃ.

1085.

Vuttūpacāraṃ muñcitvā, seyyaṃ santharatopi vā;

Vihārassūpacāre vā, ajjhokāsepi vā pana.



以下是巴利文的完整直译,按照您的要求进行翻译:
1057.
如果他让沙弥
铺设那个铺设物;
被说明是铺设比丘的障碍。
1058.
如果那是比丘铺设的,那就是他的责任,
直到命令者来到那里坐下为止。
1059.
不告知比丘或沙弥
或园民或优婆塞,
就离开僧团的卧具坐具。
1060.
超过一块土块的投掷距离,
第一步时是突吉罗,
第二步时被宣布为波逸提。
1061.
站在食堂里,
对沙弥说:
"在某某日间休息处铺设床"。
1062.
如果离开那个地方
去别的地方,
那个比丘应该按脚步数来判罪。
1063.
三种情况下波逸提,
被三藏通达的导师所说;
同样,对于个人所有物,
他指出三种情况下是突吉罗。
1064.
毯子、草席、皮革、
木板、脚垫、
地毯或
被褥。
1065.
木制或陶制器皿,
或钵架,
放在露天处离开,
就犯突吉罗。
1066.
如果是阿兰若比丘,
在没有遮蔽处,
挂在树上,
可以随意离开。
1067.
如何不被白蚁等
啃食或损坏,
这样做了之后,
离开是允许的。
1068.
无罪的是收起后离开的,
或告知后离开的,
或自己的东西被阻碍的,
或遇到危难的比丘。
1069.
所有的起源等
被认为与迦絺那相同;
这被说是作为和不作为,
只有这个特殊之处。
关于第一个卧具的讨论。
1070.
床垫、毯子、地毯、
被褥、草席、皮革片、
坐垫、坐具、
草叶铺盖、卧具,这十种。
1071.
在完全遮蔽和围绕的
精舍里,任何比丘
1072.
自己铺设这十种卧具中的一种,
如果不收起也不告知就离开,
1073.
越过寺院的边界
或它的围墙,
第一步是突吉罗,第二步就是波逸提。
1074.
从卧具坐具离开,
两者都会损坏,
在内室铺设后离开被说是波逸提。
1075.
在精舍的边界,
在凉亭等处铺设后离开,
或者只损坏卧具而离开是突吉罗。
1076.
对于僧团的十种物品,
三种情况下波逸提被说;
同样,对于个人所有物,
他指出三种情况下是突吉罗。
1077.
无罪的是收起后离开的,
或告知后离开的,
或被他人阻碍的,
或自己的东西。
1078.
或者带着期待离开,
站在那里询问;
所有的起源等
被认为与前面相同。
关于第二个卧具的讨论。
1079.
明知先到的比丘,
而强行挤入,
在僧团住处
铺设卧具的人犯波逸提。
1080.
从洗脚石开始,
比丘进入时,
直到床椅,
或者离开时,
1081.
从床椅开始
直到小便处,
这之间的区域
被称为边界。
1082.
在那里想要妨碍比丘的人,
在边界内
铺设十种卧具中的任何一种
就犯突吉罗。
1083.
在那里坐下
或躺下,
或两者都做,
就有两个波逸提。
1084.
反复这样做的人,
根据行为次数,
三种情况下波逸提被说,
对个人所有物三种情况下突吉罗。
1085.
离开所说的边界,
铺设卧具,
或在精舍的边界,
或在露天处,

1086.

Santharāpayato vāpi, tattha tassa nisīdato;

Sabbattha dukkaṭaṃ vuttaṃ, nivāso ca nivārito.

1087.

Anāpatti gilānassa, sītāduppīḷitassa vā;

Āpadāsupi bhikkhussa, tathā ummattakādino.

1088.

Samuṭṭhānādayo sabbe, paṭhamantimavatthunā;

Sadisāti ca viññeyyā, hotīdaṃ dukkhavedanaṃ.

Anupakhajjakathā.

1089.

Vihārā saṅghikā bhikkhuṃ, nikkaḍḍheyya sace pana;

Nikkaḍḍhāpeyya vā kuddho, tassa pācittiyaṃ siyā.

1090.

Bahubhūmāpi pāsādā, payogenekakena yo;

Nikkaḍḍheti sace tassa, ekā pācitti dīpitā.

1091.

Ṭhapetvā ca ṭhapetvā ca, nikkaḍḍhantassa antarā;

Dvārānaṃ gaṇanāyassa, honti pācittiyo pana.

1092.

‘‘Nikkhamā’’ti vadantassa, vācāyapi ayaṃ nayo;

Āṇattiyā khaṇeyeva, āṇāpentassa dukkaṭaṃ.

1093.

Sace so sakimāṇatto, dvārepi bahuke pana;

Atikkāmeti ekāva, bahukāni bahūni ce.

1094.

Tassūpaṭṭhānasālādi-vihārassūpacārato ;

Kāyenapi ca vācāya, tathā nikkaḍḍhanepi ca.

1095.

Vihārassūpacārā vā, vihārā vāpi cetaraṃ;

Nikkaḍḍhantassa sabbesaṃ, parikkhārampi dukkaṭaṃ.

1096.

Asambaddhesu bhikkhussa, parikkhāresu paṇḍito;

Vatthūnaṃ gaṇanāyassa, dukkaṭaṃ paridīpaye.

1097.

Antevāsimalajjiṃ vā, tathā saddhivihārikaṃ;

Nikkaḍḍhantassa ummattaṃ, sayaṃ ummattakassa ca.

1098.

Attano vasanaṭṭhānā, tathā vissāsikassa vā;

Parikkhārañca vā tesaṃ, anāpatti pakāsitā.

1099.

Saṅghārāmāpi sabbasmā, tathā kalahakārakaṃ;

Idaṃ tu tisamuṭṭhānaṃ, vedanā dukkhavedanā.

Nikkaḍḍhanakathā.

1100.

Majjhimāsīsaghaṭṭāya, vehāsakuṭiyūpari;

Āhaccapādake mañce, pīṭhe vā pana bhikkhuno.

1101.

Nisīdantassa vā tasmiṃ, nipajjantassa vā pana;

Payogagaṇanāyeva, tassa pācittiyo siyuṃ.

1102.

Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, puggale tikadukkaṭaṃ;

Heṭṭhā aparibhoge vā, sīsaghaṭṭāya vā pana.

1103.

Avehāsavihāre vā, attano santakepi vā;

Vissāsikavihāre vā, na dosummattakādino.

1104.

Yattha paṭāṇi vā dinnā, tattha ṭhatvā lageti vā;

Idameḷakalomena, samuṭṭhānaṃ samaṃ mataṃ.

Vehāsakuṭikathā.

1105.

Yāva dvārassa kosamhā, aggaḷaṭṭhapanāya tu;

Bhikkhunā limpitabbaṃ vā, lepāpetabbameva vā.

1106.

Ñeyyo ālokasandhīnaṃ, parikammepyayaṃ nayo;

Chadanassa dvattipariyāyaṃ, ṭhitena harite pana.

1107.

Adhiṭṭheyyaṃ tato uddhaṃ, adhiṭṭheti sace pana;

Tassa pācittiyaṃ hoti, dukkaṭaṃ tattha tiṭṭhato.

1108.

Piṭṭhivaṃse ṭhito koci, chadanassa mukhavaṭṭiyā;

Yasmiṃ ṭhāne ṭhitaṃ bhikkhuṃ, olokento na passati.

1109.

Tasmiṃ ṭhāne pana ṭhātuṃ, neva bhikkhussa vaṭṭati;

Vihārassa patantassa, patanokāsato hi taṃ.

1110.

Ūnakadvattipariyāye, atirekoti saññino;

Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1111.

Na doso dvattipariyāye, leṇe tiṇakuṭīsu vā;

Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.

Dvattipariyāyakathā.

1112.

Jānaṃ sappāṇakaṃ toyaṃ, tiṇaṃ vā mattikampi vā;

Yadi siñceyya pācitti, siñcāpeyya parehi vā.

1113.

Acchinditvā sace dhāraṃ, mattikaṃ siñcato pana;

Ekasmimpi ghaṭe ekā, pācitti paridīpitā.

1114.

Vicchindati sace dhāraṃ, payogagaṇanāvasā;

Sammukhampi karontassa, mātikaṃ sandamānakaṃ.



以下是巴利文的完整直译,按照您的要求进行翻译:
1086.
或让人铺设,或在那里坐下,
在所有情况下都被说是突吉罗,居住也被禁止。
1087.
无罪的是生病的人,或被寒冷等折磨的人,
或遇到危难的比丘,同样疯狂等的人。
1088.
所有的起源等
应知与第一和最后的事例相同,
这是苦受。
关于强行挤入的讨论。
1089.
如果愤怒地将比丘
从僧团的精舍赶出去,
或让人赶出去,他就犯波逸提。
1090.
即使是多层的建筑,谁
以一次行动赶人出去,
他被说明只犯一个波逸提。
1091.
一次又一次地赶出去,中间停顿,
根据门的数量,
他就有多少个波逸提。
1092.
说"出去"时,这个规则也适用于言语;
在命令的那一刻,命令者犯突吉罗。
1093.
如果他一次命令,
即使有多个门,
只犯一个(波逸提);如果多次(命令),就有多个。
1094.
从他的侍者室等
精舍的边界,
用身体或言语,
同样赶出去时也是如此。
1095.
从精舍的边界
或从精舍赶出
其他所有的用具,也是突吉罗。
1096.
对于比丘不相连的用具,
智者应说明
根据物品的数量他犯突吉罗。
1097.
赶出无惭愧的学生,
或同住的弟子,
或疯狂的人,或自己疯狂的人,
1098.
从自己的住处,
或亲密朋友的(住处),
或他们的用具,被宣布为无罪。
1099.
从整个僧园,
同样(赶出)制造争端的人,
这有三种起源,感受是苦受。
关于赶出去的讨论。
1100.
在中等人头能触及的
高架小屋上面,
可移动脚的床
或椅子上,比丘
1101.
坐在那上面
或躺在那上面,
根据行为的次数,
他就有多少个波逸提。
1102.
三种情况下波逸提被说,
对个人所有物三种情况下突吉罗;
在下面不能使用的地方,
或头能触及的地方,
1103.
或非高架的精舍,
或自己的东西,
或亲密朋友的精舍,
疯狂等的人没有过错。
1104.
在给予支撑的地方,
或站在那里固定,
这被认为与羊毛
(的学处)起源相同。
关于高架小屋的讨论。
1105.
直到门的边缘,
为了安装门闩,
比丘应该涂抹
或让人涂抹。
1106.
应知这个规则也适用于
窗户的装饰;
对于屋顶,站在绿地上
可以做两三层。
1107.
超过那个应该请示;如果
不请示就做,
他就犯波逸提,
站在那里就犯突吉罗。
1108.
有人站在屋脊上,
从屋顶的边缘,
看不到站在那个地方的比丘。
1109.
比丘不允许
站在那个地方;
因为那是精舍
倒塌时会倒下的地方。
1110.
对不足两三层
误认为超过的人,
对此有疑虑的人,
也犯突吉罗。
1111.
两三层的洞穴
或草屋没有过错;
所有的起源等
被认为与媒介(学处)相同。
关于两三层的讨论。
1112.
明知有生物的水,
草或泥土,
如果浇水就犯波逸提,
让别人浇水也是如此。
1113.
如果不间断地
浇泥土水流,
即使只有一罐,
也被说明是一个波逸提。
1114.
如果间断水流,
根据行为的次数(判罪),
即使当面做
正在流动的水渠。

1115.

Ekāva ce siyāpatti, divasampi ca sandatu;

Bandhato tattha tatthassa, payogagaṇanā siyā.

1116.

Sace sakaṭapuṇṇampi, mattikaṃ tiṇameva vā;

Udake pakkhipantassa, ekā pācitti ekato.

1117.

Ekekaṃ pakkhipantassa, payogagaṇanāya ce;

Khayaṃ vā āvilattaṃ vā, jalaṃ gacchati tādise.

1118.

‘‘Siñcāhī’’ti vadantassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ;

Ekāyāṇattiyā ekā, divasampi ca siñcato.

1119.

Appāṇe udake suddhe, sappāṇamiti saññino;

Sabbattha vimatissāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1120.

Sabbatthāpāṇasaññissa, asañciccāsatissa vā;

Ajānato anāpatti, tathā ummattakādino.

1121.

Sappāṇakattaṃ toyassa, sappāṇanti vijānanaṃ;

Vinā vadhakacittena, tiṇādīnaṃ nisecanaṃ.

1122.

Cattārevassa aṅgāni, niddiṭṭhāni mahesinā;

Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.

1123.

Idaṃ paṇṇattivajjañca, ticittañcāti dīpitaṃ;

Idamevettha niddiṭṭhaṃ, tassa cassa visesanaṃ.

Sappāṇakakathā.

Senāsanavaggo dutiyo.

1124.

Bhikkhussāṭṭhaṅgayuttassa, bhikkhunovādasammuti;

Idha ñatticatutthena, anuññātā mahesinā.

1125.

Yo tāyāsammato bhikkhu, garudhammehi aṭṭhahi;

Ekaṃ sambahulā vāpi, bhikkhunisaṅghameva vā.

1126.

Osārentova te dhamme, ovadeyya sace pana;

Ovādapariyosāne, tassa pācittiyaṃ siyā.

1127.

Aññena pana dhammena, ovadantassa dukkaṭaṃ;

Ekatoupasampannaṃ, garudhammehi vā tathā.

1128.

Bhikkhūnaṃ santikeyeva, upasampannabhikkhuniṃ;

Tathā, liṅgavipallāse, pācitteva pakāsitā.

1129.

Sammatassāpi bhikkhussa, dukkaṭaṃ samudīritaṃ;

Ovādaṃ aniyādetvā, dhammenaññena bhāsato.

1130.

‘‘Samaggamhā’’ti vuttepi, aññenovadato tathā;

‘‘Vaggamhā’’ti ca vuttepi, garudhammehi dukkaṭaṃ.

1131.

Agaṇhantassa ovādaṃ, apaccāharatopi taṃ;

Ṭhapetvā dukkaṭaṃ bālaṃ, gilānaṃ gamikaṃ siyā.

1132.

Adhamme pana kammasmiṃ, adhammanti ca saññino;

Vagge bhikkhunisaṅghasmiṃ, tikapācittiyaṃ siyā.

1133.

Tathā vematikassāpi, dhammakammanti saññino;

Nava pācittiyo vuttā, samaggepi ca tattakā.

1134.

Navakānaṃ vasā dvinnaṃ, aṭṭhārasa bhavanti tā;

Dukkaṭaṃ dhammakammepi, sattarasavidhaṃ siyā.

1135.

‘‘Osārehī’’ti vutto vā, pañhaṃ puṭṭho katheti vā;

Sikkhamānāya vā neva, doso ummattakādino.

1136.

Vācuggatāva kātabbā, paguṇā dvepi mātikā;

Suttantato ca cattāro, bhāṇavārā pakāsitā.

1137.

Eko parikathatthāya, kathāmaggo pakāsito;

Maṅgalāmaṅgalatthāya, tissoyevānumodanā.

1138.

Uposathādiatthāya, kammākammavinicchayo;

Kammaṭṭhānaṃ tathā ekaṃ, uttamatthassa pāpakaṃ.

1139.

Ettakaṃ uggahetvāna, pañcavasso bahussuto;

Muñcitvā nissayaṃ kāmaṃ, vasituṃ labhatissaro.

1140.

Vācuggatā vibhaṅgā dve, paguṇā byañjanādito;

Catūsvapi nikāyesu, eko vā potthakopi ca.

1141.

Kammākammañca vattāni, uggahetabbamettakaṃ;

Sabbantimaparicchedo, dasavasso sace pana.

1142.

Bahussuto disāmokkho, yenakāmaṃgamo siyā;

Parisaṃ labhate kāmaṃ, upaṭṭhāpetumissaro.

1143.

Yassa sāṭṭhakathaṃ sabbaṃ, vācuggaṃ piṭakattayaṃ;

Soyaṃ bahussuto nāma, bhikkhunovādako siyā.

1144.

Assāsammatatādīni , tīṇi aṅgāni dīpaye;

Padasodhammatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.

Ovādakathā.



以下是巴利文的完整直译,按照您的要求进行翻译:
1115.
即使流动一整天,
也只有一个罪;
在那里那里堵住(水流),
就根据行为次数(判罪)。
1116.
如果一次性把
满车的泥土或草
倒入水中,
只有一个波逸提。
1117.
如果一个一个地倒入,
就根据行为次数(判罪);
在这种情况下,水变少
或变浑浊。
1118.
说"浇水"的人
犯突吉罗;
一次命令,
即使浇水一整天也只有一个(罪)。
1119.
对于没有生物的清水,
误认为有生物的人,
在所有情况下有疑虑的人,
都犯突吉罗。
1120.
在所有情况下认为没有生物的人,
或无意和不注意的人,
或不知道的人无罪,
同样疯狂等的人(也无罪)。
1121.
(知道)水中有生物,
了解有生物,
没有杀害的意图,
浇灌草等。
1122.
这四个要素
被大圣人指出;
与不与取相同的
起源等方式。
1123.
这被说明是制定罪
和三种心;
这里只指出这个,
这是它的特征。
关于有生物(的水)的讨论。
卧具品第二。
1124.
对于具备八支的比丘,
教诫比丘尼的认可
在这里由大圣人
以白四羯磨允许。
1125.
未经认可的比丘,
以八敬法
对一个、多个
或整个比丘尼僧团,
1126.
如果教诫时
只讲述那些法,
在教诫结束时,
他就犯波逸提。
1127.
用其他法教诫的人
犯突吉罗;
对单边受具足戒的人,
或用八敬法(教诫)也是如此。
1128.
在比丘面前
(教诫)已受具足戒的比丘尼
也是如此,在性别改变的情况下,
被宣布为波逸提。
1129.
即使是被认可的比丘,
也被宣布犯突吉罗;
不传达教诫,
用其他法说话。
1130.
即使说"我们和合",用其他(法)教诫也是如此;
即使说"我们不和合",用八敬法(教诫)也是突吉罗。
1131.
不接受教诫的人,
不传达它的人,
除了愚人、病人、旅行者之外,
都犯突吉罗。
1132.
在非法的羯磨中,
认为是非法的人,
在不和合的比丘尼僧团中,
三种情况下犯波逸提。
1133.
同样对有疑虑的人,
认为是如法羯磨的人,
说有九个波逸提,
在和合(的僧团)中也是同样多。
1134.
根据两组九个,
它们总共是十八个;
即使在如法羯磨中,
也有十七种突吉罗。
1135.
被告知"请讲述"而讲述,
或被问问题而回答,
或对式叉摩那(教诫),
或疯狂等的人都没有过错。
1136.
应该熟记两部律典,
从经典中宣说
四个诵分。
1137.
一个为了解释而
宣说的说法方法,
为了吉祥不吉祥,
只有三种随喜。
1138.
为了布萨等,
羯磨非羯磨的判断,
同样一个业处,
为了最高的目标而达到。
1139.
学习了这么多,
五岁(出家)的多闻者
可以随意舍弃依止,
有权独立居住。
1140.
熟记两部分别,
从文字等开始熟悉,
在四部尼柯耶中
至少一本书。
1141.
应该学习这么多
羯磨非羯磨和行仪;
如果最低限度
是十岁(出家),
1142.
多闻者可以自由去
任何方向,
随意获得眷属,
有权使人侍奉。
1143.
谁能熟记全部三藏
及其注释,
他就被称为多闻者,
可以成为教诫比丘尼的人。
1144.
应说明他未被认可等
三个要素;
与同句说法相同的
起源等方式。
关于教诫的讨论。

1145.

Pācitti garudhammehi, dhammenaññena vā pana;

Hotyatthaṅgate sūriye, ovadantassa bhikkhuniṃ.

1146.

Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sammatassāpi bhikkhuno;

Ekatoupasampannaṃ, ovadantassa dukkaṭaṃ.

1147.

Tathānatthaṅgate sūriye, gate atthanti saññino;

Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1148.

Uddesādinayenassa, anāpatti pakāsitā;

Anantarasamā sesā, samuṭṭhānādayo nayā.

Atthaṅgatasūriyakathā.

1149.

Bhikkhuniṃ ovadantassa, gantvā bhikkhunupassayaṃ;

Garudhammehi aññatra, kālā pācittiyaṃ siyā.

1150.

Sace asammato hoti, hoti pācittiyadvayaṃ;

Atthaṅgate ca sūriye, sace vadati tīṇipi.

1151.

Aññena pana dhammena, vadato dukkaṭadvayaṃ;

Ekaṃ pācittiyaṃ hoti, bhikkhuno rattihetukaṃ.

1152.

Sammatassāpi bhikkhussa, hoti pācittiyadvayaṃ;

Garudhammanidānassa, sammatattā abhāvato.

1153.

Tassevaññena dhammena, ovadantassa dukkaṭaṃ;

Sammatattā anāpatti, ekā pācitti rattiyaṃ.

1154.

Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, dukkaṭaṃ itaradvaye;

Ekatoupasampannaṃ, ovadantassa dukkaṭaṃ.

1155.

Tathā aññena dhammena, gantvā bhikkhunupassayaṃ;

Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.

Bhikkhunupassayakathā.

1156.

Cīvarādīnamatthāya , ovadantīti bhikkhuniṃ;

Vadato sammate bhikkhu, tassa pācittiyaṃ siyā.

1157.

Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tatheva tikadukkaṭaṃ;

Saṅghenāsammataṃ bhikkhuṃ, vadantassa ca dukkaṭaṃ.

1158.

Tathevānupasampannaṃ, sammataṃ vā asammataṃ;

Na doso āmisatthāya, ovadantassa bhāsato.

1159.

Tathā ummattakādīnaṃ, anāpatti pakāsitā;

Idañhi tisamuṭṭhānaṃ, vedanā dukkhavedanā.

Āmisakathā.

1160.

Sace bhikkhuniyā bhikkhu, dadeyya pana cīvaraṃ;

Aññātikāya pācitti, ṭhapetvā pārivattakaṃ.

1161.

Cīvarassa paṭiggāha-sikkhāpadasamo nayo;

Avaseso mato saddhiṃ, samuṭṭhānādinā pana.

1162.

Tattha bhikkhuniyā dinnaṃ, cīvaraṃ idha bhikkhunā;

Tattha nissaggiyaṃ suddha-pācitti idha sūcitā.

Cīvaradānakathā.

1163.

Cīvaraṃ yo hi sibbeyya, sibbāpeyya parena vā;

Aññātikāya pācitti, hoti bhikkhuniyā pana.

1164.

Yaṃ vā nivāsituṃ sakkā, yaṃ vā pārupanūpagaṃ;

Cīvaranti adhippeto, idamettha mahesinā.

1165.

Sayaṃ sūciṃ pavesetvā, sibbantassa ca bhikkhuno;

Sūcinīharaṇe tassa, pācittiyamudīritaṃ.

1166.

Satakkhattumpi vijjhitvā, sakiṃ nīharato pana;

Ekaṃ pācittiyaṃ vuttaṃ, payogassa vasā bahū.

1167.

‘‘Sibbā’’ti pana āṇatto, avisesena bhikkhunā;

Niṭṭhāpeti sace sabbaṃ, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.

1168.

‘‘Yamettha cīvare kammaṃ, bhāro sabbaṃ tavā’’ti hi;

Āṇatto bhikkhunā sabbaṃ, niṭṭhāpeti sace pana.

1169.

Bhikkhussāṇāpakasseva, ekāyāṇattiyā pana;

Honti pācittiyāpatti, anekārāpathe pathe.

1170.

Punappunāṇāpentassa, anekāṇattiyaṃ pana;

Kā hi nāma kathā atthi? Tikapācittiyaṃ siyā.

1171.

Ñātikāya ca aññāti-saññissa vimatissa vā;

Ekatoupasampanna-cīvare dukkaṭaṃ siyā.

1172.

Ṭhapetvā cīvaraṃ aññaṃ, parikkhārañca sibbato;

Anāpatti viniddiṭṭhā, sikkhamānādikāyapi.

1173.

Sañcarittasamuṭṭhānaṃ, kriyaṃ paṇṇattivajjakaṃ;

Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, ticittañca tivedanaṃ.

Cīvarasibbanakathā.



以下是巴利文的完整直译,按照您的要求进行翻译:
1145.
日落后教诫比丘尼
犯波逸提,无论是八敬法
还是其他法。
1146.
对于被认可的比丘,
三种情况下波逸提被说;
对单边受具足戒的人
教诫犯突吉罗。
1147.
日落后,
认为已经日落的人,
对有疑虑的人
也犯突吉罗。
1148.
关于诵戒等方式
被宣布为无罪;
其余与前面相同,
起源等方式也是如此。
关于日落的讨论。
1149.
去比丘尼住处教诫比丘尼,
除了特定时间,
不使用八敬法
就犯波逸提。
1150.
如果未被认可,
就有两个波逸提;
如果在日落时说,
就有三个(波逸提)。
1151.
用其他法说的话,
有两个突吉罗;
比丘有一个夜间波逸提。
1152.
即使是被认可的比丘,
也有两个波逸提;
因为不存在八敬法的缘起
而被认可。
1153.
用其他法教诫他
犯突吉罗;
被认可就无罪,
夜间一个波逸提。
1154.
三种情况下波逸提被说,
其他两种是突吉罗;
对单边受具足戒的人
教诫犯突吉罗。
1155.
同样用其他法
去比丘尼住处;
所有起源等
被认为与迦絺那相同。
关于比丘尼住处的讨论。
1156.
为了衣等目的
教诫比丘尼;
被认可的比丘说
就犯波逸提。
1157.
三种情况下波逸提被说,
同样三种情况下突吉罗;
对未被僧团认可的比丘
教诫犯突吉罗。
1158.
同样对未受具足戒的,
无论被认可与否;
为了物质目的教诫
没有过错。
1159.
同样对疯狂等的人
被宣布为无罪;
这是三种起源,
感受是苦受。
关于物质的讨论。
1160.
如果比丘给比丘尼衣服,
除了交换的,
对非亲属
犯波逸提。
1161.
关于接受衣服的学处
方式相同;
其余与起源等
一起被认为。
1162.
比丘尼给的衣服,
比丘在这里(接受)
在那里是应舍弃的,
在这里被指出为清净波逸提。
关于给衣服的讨论。
1163.
谁缝衣服,
或让别人缝,
对非亲属的比丘尼
犯波逸提。
1164.
可以穿着的,
或可以披盖的,
被大圣人
称为衣服。
1165.
比丘自己插针,
缝衣时,
拔出针
被宣布为波逸提。
1166.
即使穿百次,
一次拔出,
被说为一个波逸提,
根据行为的多少。
1167.
如果被比丘不加区分
命令"缝"
并完成全部,
就是一个波逸提。
1168.
如果被命令
"衣服的所有工作都是你的责任",
并完成全部,
1169.
根据比丘的命令,
一次命令
在多条路上
有波逸提。
1170.
再三命令,
多次命令,
还有什么可说的?
三种情况下波逸提。
1171.
对非亲属,
或不知道、有疑虑的人,
对单边受具足戒的衣服
犯突吉罗。
1172.
除了衣服和其他用具缝制,
对式叉摩那等
被宣布为无罪。
1173.
起源与媒介相同,
制定罪,
身业、语业,
三种心、三种感受。
关于缝衣服的讨论。

1174.

Bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ, saṃvidhāya panekato;

Paṭipajjeyya maggaṃ ce, aññatra samayā idha.

1175.

Gāmantarokkame vāpi, addhayojanatikkame;

Agāmake araññe vā, hoti āpatti bhikkhuno.

1176.

Etthākappiyabhūmaṭṭho, saṃvidhānaṃ karoti yo;

Saṃvidhānanimittaṃ tu, dukkaṭaṃ tassa dīpitaṃ.

1177.

Saṃvidhānaṃ karontassa, ṭhatvā kappiyabhūmiyaṃ;

Saṃvidhānanimittaṃ tu, na vadantassa dukkaṭaṃ.

1178.

Ubhayatthāpi pācitti, gacchantasseva bhikkhuno;

Anantarassa gāmassa, upacārokkame siyā.

1179.

Tatrāpi paṭhame pāde, dukkaṭaṃ samudīritaṃ;

Dutiye padavārasmiṃ, pācittiyamudīritaṃ.

1180.

Antarā saṃvidhānepi, bhikkhuno dukkaṭaṃ siyā;

Dvāramaggavisaṅkete, sati cāpatti vuccati.

1181.

Asaṃvidahite kāle, vidahitoti saññino;

Bhikkhusseva vidhānasmiṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1182.

Samaye vidahitvā vā, visaṅketena gacchato;

Āpadāsu anāpatti, tathā ummattakādino.

1183.

Idaṃ catusamuṭṭhānaṃ, kāyato kāyavācato;

Kāyacittā samuṭṭhāti, kāyavācādikattayā.

Saṃvidhānakathā.

1184.

Ekamujjavaniṃ nāvaṃ, tathā ojavanimpi vā;

Abhirūheyya pācitti, saddhiṃ bhikkhuniyā sace.

1185.

Sagāmatīrapassena , gāmantaravasena vā;

Agāmatīrapassena, gamane addhayojane.

1186.

Tathā yojanavitthiṇṇa-nadīmajjhena gacchato;

Addhayojanasaṅkhāya, honti pācittiyo pana.

1187.

Yathāsukhaṃ samuddasmiṃ, sabbaaṭṭhakathāsu hi;

Nadiyaṃyeva āpatti, na samudde vicāritā.

1188.

Titthasampādanatthāya, uddhaṃ vā nadiyā adho;

Sace haranti taṃyuttā, anāpatti pakāsitā.

1189.

Tathā saṃvidahitvā vā, tiriyaṃ taraṇāya vā;

Āpadāsu viseso hi, anantarasamo mato.

Nāvābhiruhanakathā.

1190.

Ñatvā bhikkhuniyā bhattaṃ, bhuñjato paripācitaṃ;

Hitvā gihisamārambhaṃ, hoti pācitti bhikkhuno.

1191.

Bhojanaṃ pañcadhā vuttaṃ, gahaṇe tassa dukkaṭaṃ;

Ajjhohāresu sabbesu, tassa pācittiyo siyuṃ.

1192.

Santakaṃ ñātakādīnaṃ, gihisampāditampi vā;

Vinā bhikkhuniyā doso, bhuñjato paripācitaṃ.

1193.

Paripācitasaññissa , bhikkhussāparipācite;

Ubhosu vimatissāpi, hoti sabbattha dukkaṭaṃ.

1194.

Ekatoupasampanna-paripācitabhojanaṃ;

Ajjhohāravaseneva, dukkaṭaṃ paribhuñjato.

1195.

Aññaṃ vā pana yaṃ kiñci, ṭhapetvā pañcabhojanaṃ;

Bhuñjantassa anāpatti, yāgukhajjaphalādikaṃ.

1196.

Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā;

Idaṃ paṇṇattivajjaṃ tu, ticittañca tivedanaṃ.

Paripācitakathā.

1197.

Dutiyāniyateneva, dasamaṃ sadisaṃ mataṃ;

Idaṃ sikkhāpadaṃ sabbaṃ, samuṭṭhānanayādinā.

Rahonisajjakathā.

Bhikkhunivaggo tatiyo.

1198.

Eko āvasatho piṇḍo, agilānena bhikkhunā;

Bhuñjitabbo tato uddhaṃ, pācitti paribhuñjato.

1199.

Anodisseva paññatte, yāvadattheva bhikkhunā;

Bhuñjitabbaṃ sakiṃ tattha, tato uddhaṃ na vaṭṭati.

1200.

Dutiye divase tattha, gahaṇe dukkaṭaṃ mataṃ;

Ajjhohāresu sabbesu, tassa pācittiyo matā.

1201.

Kulenekena paññatte, saha nānākulehi vā;

Nānekaṭṭhānabhedesu, ekabhāgova vaṭṭati.

1202.

Nānāṭṭhānesu paññatto, yo ca, nānākulehi vā;

Bhuñjato pana sabbattha, na doso paṭipāṭiyā.



以下是巴利文的完整直译,按照您的要求进行翻译:
1174.
如果比丘与比丘尼一起
相约同行,
除特定情况外,
在这里(走上)道路。
1175.
要么跨越村界,
要么超过半由旬,
或在无村的林野,
比丘就犯罪。
1176.
在这里站在不适当的地方,
做出约定的人,
因为约定的缘故
被说明是突吉罗。
1177.
站在适当的地方
做出约定的人,
因为约定的缘故,
不说(就)犯突吉罗。
1178.
在两种情况下,比丘
行走时就犯波逸提;
在跨越相邻村庄的
边界时就会(犯)。
1179.
在那里第一步
被宣布为突吉罗;
第二步时
被宣布为波逸提。
1180.
中途相约时,
比丘也犯突吉罗;
当门和路有分歧时,
也说是有罪。
1181.
未相约的时候,
认为已相约的人,
比丘在约定时
就犯突吉罗。
1182.
或在特定时间相约,
或因分歧而行走,
遇到危难时无罪,
同样疯狂等的人(也无罪)。
1183.
这有四种起源,从身体,从身语,
从身心而生,从身语意三者。
关于相约的讨论。
1184.
如果与比丘尼一起
乘坐顺流或逆流的船,
就犯波逸提。
1185.
沿着有村庄的岸边,
或根据村间(距离),
或沿着无村庄的岸边,
行半由旬。
1186.
同样通过一由旬宽的
河中间行进,
以半由旬计算,
就有波逸提。
1187.
在海上可以随意(行进),
因为在所有注释书中,
只考虑在河中有罪,
不考虑在海上(有罪)。
1188.
为了到达渡口,
向上游或下游,
如果适当地移动它,
被宣布为无罪。
1189.
同样相约后,
或为了横渡,
在危难时的特殊情况
被认为与前面相同。
关于乘船的讨论。
1190.
明知是比丘尼
特别准备的饭,
除了在家人的准备,
比丘食用就犯波逸提。
1191.
食物被说有五种,
接受时犯突吉罗;
所有咽下时,
他就有波逸提。
1192.
亲属等的东西,
或在家人准备的,
没有比丘尼(参与),
食用特别准备的没有过错。
1193.
认为是特别准备的,
比丘(食用)非特别准备的,
对两者有疑虑的人,
在所有情况下都犯突吉罗。
1194.
单边受具足戒者
特别准备的食物,
根据咽下,
食用时犯突吉罗。
1195.
或者任何其他东西,
除了五种正食,
食用没有罪,
如粥、硬食、水果等。
1196.
起源等与

1203.

Paṭipāṭimasesena, khepetvā puna bhuñjato;

Ādito pana paṭṭhāya, na ca kappati bhikkhuno.

1204.

Anāpatti gilānassa, āgacchantassa gacchato;

Odissapi ca paññatte, paritte bhuñjato sakiṃ.

1205.

Yāguādīni niccampi, bhuñjituṃ pana vaṭṭati;

Sesameḷakalomena, samuṭṭhānādikaṃ samaṃ.

Āvasathakathā.

1206.

Aññatra samayā vuttā, pācitti gaṇabhojane;

Gaṇoti pana niddiṭṭhā, cattāro vā tatuttariṃ.

1207.

Yaṃ nimantanato vāpi, laddhaṃ viññattitopi vā;

Bhojanaṃ pana pañcannaṃ, hoti aññataraṃ idha.

1208.

Bhojanānampi pañcannaṃ, gahetvā nāmameva tu;

Nimanteti sace bhikkhū, cattāro bahukepi vā.

1209.

‘‘Odanaṃ bhojanaṃ bhattaṃ, sampaṭicchatha gaṇhatha’’;

Iti vevacaneheva, atha bhāsantarena vā.

1210.

Tato tassa ca te bhikkhū, sādiyitvā nimantanaṃ;

Ekato nānato vā ce, gantvā gaṇhanti ekato.

1211.

Sabbesaṃ hoti pācitti, gaṇabhojanakāraṇā;

Ekato gahaṇaṃ ettha, gaṇabhojanakāraṇaṃ.

1212.

Ekato nānato vāpi, gamanaṃ bhojanampi vā;

Kāraṇanti na taṃ viññū, bhaṇanti gaṇabhojane.

1213.

Sacepi odanādīnaṃ, gahetvā nāmameva vā;

Ekato nānato vāpi, viññāpetvā manussake.

1214.

Nānato vekato gantvā, sace gaṇhanti ekato;

Evampi pana hotīti, vaṇṇitaṃ gaṇabhojanaṃ.

1215.

Duvidhassāpi etassa, paṭiggahaṇakāraṇā;

Dukkaṭaṃ hoti pācitti, ajjhohāresu dīpitā.

1216.

Samayesu anāpatti, sattasvapi pakāsitā;

Gahetvā ekato dvinnaṃ, tiṇṇaṃ vā bhuñjataṃ tathā.

1217.

Muninānupasampanna-cāripattānimantitā ;

Catutthe ekato katvāpi, gaṇabhedo pakāsito.

1218.

Neva samayaladdhānaṃ, vasenapi hi sabbaso;

Gaṇabhedo panāpatti, veditabbā vibhāvinā.

1219.

Bhojanānañca pañcannaṃ, vasena gaṇabhojane;

Nattheva ca visaṅketaṃ, yāguādīsu taṃ siyā.

1220.

Gaṇabhojanasaññissa, bhikkhussāgaṇabhojane;

Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1221.

Bhojanāni ca pañceva, ṭhapetvā yāguādisu;

Anāpattīti ñātabbā, niccabhattādikesupi.

1222.

Tathā ummattakādīnaṃ, samuṭṭhānādinā pana;

Idaṃ eḷakalomena, sadisanti pakāsitaṃ.

Gaṇabhojanakathā.

1223.

Bahūhi yo bhikkhu manussakehi;

Nimantito pañcahi bhojanehi;

Hitvā sace pubbanimantanāya;

Vikappanaṃ pañcasu yassa kassa.

1224.

Pacchā nimantitaṃ bhattaṃ, tathā uppaṭipāṭiyā;

Bhuñjato ekasitthampi, tassa pācittiyaṃ siyā.

1225.

Bhojanānaṃ tu pañcannaṃ, yena kena nimantito;

Taṃ ṭhapetvā sace aññaṃ, bhojanaṃ paribhuñjati.

1226.

Tesameva ca pañcannaṃ, bhojanānaṃ mahesinā;

Etaṃ paramparaṃ nāma, bhojanaṃ paridīpitaṃ.

1227.

Yattha khīraṃ rasaṃ vāpi, ākiranti sace pana;

Yena ajjhotthaṭaṃ bhattaṃ, sabbamekarasaṃ siyā.

1228.

Koṭito pana paṭṭhāya, saṃsaṭṭhaṃ paribhuñjato;

Anāpattīti niddiṭṭhaṃ, mahāpaccariyaṃ pana.

1229.

Paramparanti saññāya, aparamparabhojane;

Tattha vematikassāpi, dukkaṭaṃ paribhuñjato.

1230.

Sakalenapi gāmena, pūgena nigamena vā;

Nimantitassa vā nicca-bhatte doso na vijjati.

1231.

Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinenādinā samā;

Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, bhojanañcāvikappanaṃ.

Paramparabhojanakathā.



以下是巴利文的完整直译,按照您的要求进行翻译:
1203.
依次完全用完后,
再次食用;
从开始算起,
比丘是不允许的。
1204.
病人无罪,
来者去者(无罪),
即使指定准备的,
少量一次食用(也无罪)。
1205.
粥等经常
食用是允许的;
其余与羊毛
起源等相同。
关于住处的讨论。
1206.
除特定情况外,
团体用餐犯波逸提;
团体被指定为
四人或更多。
1207.
无论是从邀请
还是从乞求而得,
这里的食物
是五种之一。
1208.
即使取五种食物
的名字,
如果邀请比丘
四人或更多,
1209.
"接受、拿取
饭、食物、餐"
用这些同义词,
或用其他语言。
1210.
然后那些比丘
接受他的邀请,
一起或分开
去一起拿取。
1211.
所有人都犯波逸提,
因为团体用餐;
这里一起拿取
是团体用餐的原因。
1212.
无论是一起还是分开
去或吃,
智者说那不是
团体用餐的原因。
1213.
即使取饭等
的名字,
一起或分开
向人乞求。
1214.
分开或一起去,
如果一起拿取;
这也被说是
团体用餐。
1215.
对于这两种,
因为接受的缘故;
犯突吉罗,波逸提
在咽下时被指出。
1216.
在七种情况下
无罪被宣布;
两人或三人
一起拿取食用也是如此。
1217.
圣人(说)未受具足戒者、
行者、拿钵者不被邀请;
即使第四人一起,
也被宣布为打破团体。
1218.
不是在特定时间得到的,
完全根据(这个原则);
打破团体就没有罪,
应该被有智慧的人知道。
1219.
在五种食物的
团体用餐中,
没有分歧,
在粥等中会有。
1220.
认为是团体用餐的比丘,
在非团体用餐中,
对此有疑虑的人,
也犯突吉罗。
1221.
除了五种食物,
在粥等中,
应知无罪,
在常食等中也是。
1222.
同样对疯狂等的人,
关于起源等,
这被宣布与
羊毛(学处)相同。
关于团体用餐的讨论。
1223.
如果比丘被许多人
以五种食物邀请;
除了先前的邀请,
对五种中任何一种做选择。
1224.
后来被邀请的饭,
同样不按顺序,
即使只吃一口,
他就犯波逸提。
1225.
被任何一种
五种食物邀请,
除了那个,如果
食用其他食物。
1226.
对于那五种
食物,大圣人
指出这是
所谓的连续用餐。
1227.
如果在那里倒入
牛奶或汤,
使饭被覆盖,
全部成为一味。
1228.
从边缘开始
食用混合的,
在大义疏中
被指出为无罪。
1229.
认为是连续用餐
而在非连续用餐中,
对此有疑虑的人,
食用时犯突吉罗。
1230.
被整个村庄、
团体或城镇
邀请,或在常食中,
没有过错。
1231.
所有起源等
与迦絺那等相同;
这被说是作为和不作为,
食物和不选择。
关于连续用餐的讨论。

1232.

Pūvā paheṇakatthāya, paṭiyattā sace pana;

Pātheyyatthāya manthā vā, ye hi tattha ca bhikkhunā.

1233.

Dvattipattā gahetabbā, pūrā pūvehi sattuhi;

Tato ce uttariṃ tassa, hoti pācitti gaṇhato.

1234.

Gahetvā nikkhamantena, ‘‘dvattipattā mayā idha;

Gahitā pana pūvā’’ti, bhikkhuṃ disvā vade budho.

1235.

‘‘Mā kho tvaṃ paṭigaṇhā’’ti, avadantassa dukkaṭaṃ;

Gaṇhatopi ca taṃ sutvā, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1236.

Ūnakadvattipattesu, atirekoti saññino;

Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1237.

Yena tattha tayo laddhā, pattapūrā tato pana;

Dve saṅghassa padātabbā, dve ce eko, na ekato.

1238.

Apaheṇakapātheyyaṃ, avasesampi vā tato;

Santakaṃ ñātakādīnaṃ, dentānampi tadūnakaṃ.

1239.

Gaṇhatopi anāpatti, tathā ummattakādino;

Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.

Kāṇamātukathā.

1240.

Aññena pana pañcannaṃ, bhojanānaṃ pavārito;

Pācittinatirittaṃ ce, puna bhuñjati bhojanaṃ.

1241.

Asanaṃ bhojanañceva, hatthapāsābhihāratā;

Kāyavācāpaṭikkhepo, pañcaṅgehi pavāraṇā.

1242.

Odano sattu kummāso, maccho maṃsanti sabbaso;

Nippapañcena niddiṭṭhaṃ, bhojanaṃ pañcadhā mataṃ.

1243.

Odano tattha sattannaṃ, dhaññānaṃ odano mato;

Bhajjitānaṃ tu dhaññānaṃ, cuṇṇaṃ ‘‘sattū’’ti vuccati.

1244.

Kummāso yavakummāso, maccho vuccati odako;

Maṃsampi kappiyamaṃsaṃ, ayamettha vinicchayo.

1245.

Sāli vīhi yavo kaṅgu, varako godhumo tathā;

Kudrūsakoti sattete, dhaññā dhaññena desitā.

1246.

Sāmākāditiṇaṃ sabbaṃ, kudrūseneva dīpitaṃ;

Nīvāro sāliyaṃ vutto, varake varakacorako.

1247.

Sattannaṃ pana dhaññānaṃ, odano yāgu vā pana;

Aṅgasampattiyā yuttā, sañjaneti pavāraṇaṃ.

1248.

Hatthena gahitokāse, odhiṃ dasseti yā pana;

Yāgusā idha sabbāpi, odanoti pavuccati.

1249.

Abbhuṇhā pana yā yāgu, uddhanoropitā tanu;

Sace odhiṃ na dasseti, na janeti pavāraṇaṃ.

1250.

Puna sā sītalībhūtā, ghanabhāvaṃ gatā sace;

Odhiṃ dasseti so pubbe, tanubhāvo na rakkhati.

1251.

Takkadhaññarasādīni, āropetvā bahūnipi;

Phalapaṇṇakaḷīrāni, pakkhipitvāna tattha ca.

1252.

Taṇḍule muṭṭhimattepi, pakkhipitvā pacanti ce;

Odhiṃ pana ca dasseti, sañjaneti pavāraṇaṃ.

1253.

Rase dhaññarase khīre, vākiritvāna odanaṃ;

‘‘Yāguṃ gaṇhatha, yāgu’’nti, vatvā denti sace pana.

1254.

Kiñcāpi tanukā hoti, sañjaneti pavāraṇaṃ;

Taṃ pacitvā sace denti, yāgusaṅgahitā pana.

1255.

Chupanti macchamaṃsaṃ vā, tanukāyapi yāguyā;

Sace sāsapamattampi, paññāyati pavāraṇaṃ.

1256.

Macchamaṃsaraso suddho, saṃsatto rasayāgu vā;

Na cākappiyamaṃsaṃ vā, sañjaneti pavāraṇaṃ.

1257.

Ṭhapetvā vuttadhaññānaṃ, odanaṃ pana sabbaso;

Veḷutaṇḍulakādīnaṃ, na pavāreti odano.

1258.

Puthukā vā tato tāhi, katabhattampi sattupi;

Suddhā na pana pūvā vā, pavārenti kadācipi.

1259.

Kharapākena bhaṭṭhānaṃ, vīhīnaṃ taṇḍule pana;

Koṭṭetvā denti taṃ cuṇṇaṃ, sattusaṅgahitaṃ mataṃ.

1260.

Bhajjitānaṃ tu vīhīnaṃ, na pavārenti taṇḍulā;

Tesaṃ pana ca yaṃ cuṇṇaṃ, taṃ janeti pavāraṇaṃ.

1261.

Kharapākena bhaṭṭhānaṃ, vīhīnaṃ kuṇḍakampi ca;

Sattunaṃ modako vāpi, sañjaneti pavāraṇaṃ.



以下是巴利文的完整直译:
1232.
如果饼是为了
赠送而准备的,
或为旅途准备的
麦粉,在那里比丘。
1233.
应该拿取两三钵
装满饼和麦粉;
如果超过那个,
拿取时犯波逸提。
1234.
离开时拿取的,
智者见到比丘应说:
"我在这里拿了
两三钵的饼"。
1235.
不说"你不要接受"
就犯突吉罗;
听到那个还接受的,
也犯突吉罗。
1236.
不足两三钵时,
认为是过量的人,
对此有疑虑的人,
也犯突吉罗。
1237.
在那里得到三钵满的人,
从那里应该
给僧团两钵,
如果两钵就一钵,不是一起的。
1238.
非赠送的旅途食,
或从那里剩余的,
是亲属等的东西,
给予那些不足的。
1239.
接受也无罪,
同样疯狂等的人(也无罪);
所有起源等,
被认为与媒介相同。
关于盲母的讨论。
1240.
被别人以五种
食物邀请的人,
如果不是剩余的,
再次食用就犯波逸提。
1241.
坐与食,
在手臂范围内拿来,
身语拒绝,
邀请有五支。
1242.
饭、麦粉、粥、
鱼、肉,完全地
简要地指出
食物有五种。
1243.
其中饭被认为是
七种谷物的饭;
炒谷物的
粉被称为"麦粉"。
1244.
粥是大麦粥,
水生物被称为鱼;
肉是适合的肉,
这是这里的判定。
1245.
稻米、粳米、大麦、穄米、
豆米、小麦,同样
糜子,这七种
被说为谷物中的谷物。
1246.
所有野米等草,
都以糜子来说明;
稻米中说到野生稻,
豆米中说到野生豆。
1247.
七种谷物的
饭或粥,
具足支分,
产生邀请。
1248.
手抓取的地方,
显示范围的,
这里所有的粥
都被称为饭。
1249.
热的稀粥,
从炉子上取下来的,
如果不显示范围,
不产生邀请。
1250.
那个再次冷却,
如果变成稠的,
显示范围,先前的
稀薄不能保护。
1251.
即使放入许多
酪乳、谷物汤等,
在那里也放入
果实、叶子、嫩芽。
1252.
如果放入一把
米煮熟,
显示范围,
就产生邀请。
1253.
在汤、谷物汤、乳中
倒入饭,
如果说"拿粥,
这是粥"而给予。
1254.
即使是稀的,
也产生邀请;
如果煮那个给予,
被归类为粥。
1255.
即使在稀粥中
碰到鱼肉,
如果显示芥子量,
就有邀请。
1256.
纯鱼肉汤,
或混合汤粥,
或不适合的肉,
不产生邀请。
1257.
除了所说谷物的
饭之外,完全地
竹米等的
饭不邀请。
1258.
从那里得到的炒米,
或用它做的饭、麦粉、
纯粹的饼,
都永远不邀请。
1259.
用强火烤的
稻米的米,
磨成的粉
被认为归类为麦粉。
1260.
炒稻米的
米不邀请;
但是它们的粉
产生邀请。
1261.
用强火烤的
稻米的米糠,
或麦粉做的糕点,
都产生邀请。

1262.

Samapākena bhaṭṭhānaṃ, sukkhānaṃ ātapena ca;

Kuṇḍakaṃ pana vīhīnaṃ, na janeti pavāraṇaṃ.

1263.

Lājā vā pana teheva, katabhattampi sattu vā;

Khajjakaṃ pana suddhaṃ vā, na janeti pavāraṇaṃ.

1264.

Pūritaṃ macchamaṃsehi, taṃ janeti pavāraṇaṃ;

Yaṃ kiñci bhajjitaṃ piṭṭhaṃ, na pavāreti suddhakaṃ.

1265.

Yavehi katakummāso, pavāreti, na cāparo;

Macchamaṃsesu vattabbaṃ, pākaṭattā na vijjati.

1266.

Khādanto kappiyaṃ maṃsaṃ, nisedheti akappiyaṃ;

Na so tena pavāreti, avatthuttāti dīpitaṃ.

1267.

Tathevākappiyaṃ maṃsaṃ, khādanto kappiyaṃ sace;

Nisedheti pavāreti, vatthukattāti vaṇṇitaṃ.

1268.

Maṃsaṃ pana ca khādanto, kappiyaṃ vā akappiyaṃ;

Pavāreti nisedheti, kiñci kappiyabhojanaṃ.

1269.

Sace akappiyaṃ maṃsaṃ, khādantova akappiyaṃ;

Nisedhaṃ na pavāreti, tathā aññaṃ akappiyaṃ.

1270.

Sace ajjhohaṭaṃ hoti, sitthamekampi bhikkhunā;

Patte hatthe mukhe vāpi, bhojanaṃ pana vijjati.

1271.

Pavāraṇapahonaṃ ce, paṭikkhipati bhojanaṃ;

Pavāreti sace natthi, na pavāreti katthaci.

1272.

Gilitvā ca mukhe bhattaṃ, sesamādāya gacchati;

Antarā ca nisedhento, na pavāreti bhojanaṃ.

1273.

Mukhe ca bhattaṃ gilitañca hatthe;

Bhattaṃ tu aññassa ca dātukāmo;

Patte ca bhattaṃ puna dātukāmo;

Paṭikkhipanto na pavārito so.

1274.

Asanassa upacchedā, na pavāreti soti hi;

Kathayanti mahāpaññā, kāraṇākāraṇaññuno.

1275.

Gaṇhato pacchimaṃ aṅgaṃ, dadato purimaṃ pana;

Ubhinnaṃ aḍḍhateyyaṃ ce, vinā hatthaṃ pasāritaṃ.

1276.

Tasmiṃ abhihaṭaṃ ṭhāne, pavāraṇapahonakaṃ;

Tādisaṃ bhuñjamānova, nisedheti pavārito.

1277.

Hatthe ādhārake vāpi, pattaṃ ūrūsu vā ṭhitaṃ;

Āharitvā sace bhikkhu, ‘‘bhattaṃ gaṇhā’’ti bhāsati.

1278.

Anantare nisinnova, taṃ paṭikkhipato pana;

Abhihārassa cābhāvā, natthi tassa pavāraṇā.

1279.

Bhattapacchiṃ paṇāmetvā, ṭhapetvā purato ‘‘idaṃ;

Gaṇhāhī’’ti ca vuttepi, ayameva vinicchayo.

1280.

Anantarassa bhikkhussa, dīyamāne panetaro;

Pidahanto sakaṃ pattaṃ, hatthehi na pavārito.

1281.

Kāyenābhihaṭaṃ bhattaṃ, paṭikkhipati yo pana;

Kāyena vāpi vācāya, hoti kassa pavāraṇā.

1282.

Eko abhihaṭe bhatte, pavāraṇabhayā pana;

‘‘Ākirākira koṭṭetvā, koṭṭetvā pūrayā’’ti ca.

1283.

Sace vadati tassāpi, na panatthi pavāraṇā;

Iccevāha mahāthero, mahāpadumanāmako.

1284.

Samaṃsañhi rasaṃ netvā, gaṇhathāti rasaṃ vade;

Taṃ sutvā ca nisedhento, neva hoti pavārito.

1285.

‘‘Gaṇha maccharasaṃ sāraṃ, gaṇha maṃsarasa’’nti vā;

‘‘Idaṃ gaṇhā’’ti vā vutte, paṭikkhepe pavāraṇā.

1286.

Sace maṃsaṃ visuṃ katvā, ‘‘gaṇha maṃsarasa’’nti vā;

Vadeyyatthi ca maṃsaṃ ce, paṭikkhepe pavāraṇā.

1287.

Odanena ca pucchantaṃ, ‘‘muhuttaṃ āgamehi’’ti;

Gahaṇatthaṃ ṭhapentassa, neva tassa pavāraṇā.

1288.

Kaḷīrapanasādīhi, missakaṃ macchamaṃsakaṃ;

‘‘Kaḷīrasūpakaṃ gaṇha, panasabyañjana’’nti vā.

1289.

Vadanti ce paṭikkhepe, neva hoti pavāraṇā;

Apavāraṇahetūnaṃ, nāmena pana vuttato.

1290.

‘‘Macchasūpa’’nti vā vutte, ‘‘maṃsasūpa’’nti vā pana;

‘‘Idaṃ gaṇhā’’ti vā vutte, hotiyeva pavāraṇā.



以下是巴利文的完整直译:
1262.
用适度火烤的,
或阳光晒干的,
稻米的米糠,
不产生邀请。
1263.
或用它们做的爆米花,
或用它做的饭、麦粉,
或纯粹的硬食,
不产生邀请。
1264.
装满鱼肉的,
那个产生邀请;
任何炒过的面粉,
纯粹的不邀请。
1265.
用大麦做的粥邀请,
其他的不(邀请);
关于鱼肉应该说的,
因为明显就不存在。
1266.
吃适合的肉,
拒绝不适合的;
他不因那个而邀请,
被说明是因为不是事物。
1267.
同样吃不适合的肉,
如果拒绝适合的,
就邀请,被说明
是因为是事物。
1268.
吃肉,
无论适合或不适合,
邀请,拒绝
任何适合的食物。
1269.
如果吃不适合的肉,
拒绝不适合的,
不邀请,同样
其他不适合的(也不邀请)。
1270.
如果比丘已经咽下
哪怕一粒米,
在钵中、手上或口中
还有食物。
1271.
如果足以邀请,
拒绝食物,
就邀请;如果没有,
就不在任何地方邀请。
1272.
咽下口中的饭,
拿着剩余的离开,
中途拒绝,
不邀请食物。
1273.
口中咽下的饭和手中的饭;
想要给别人的饭;
钵中想要再给的饭;
拒绝的他不被邀请。
1274.
因为坐的中断,
他不邀请;
大智慧者这样说,
知道原因和非原因的人。
1275.
接受者的最后部分,
给予者的前部,
两者二又半(指宽),
不包括伸出的手。
1276.
在那个拿来的地方,
足以邀请的,
正在吃那样的(食物),
拒绝就被邀请。
1277.
在手上或支架上,
或钵放在大腿上,
如果比丘拿来
说"拿饭"。
1278.
坐在旁边的人
拒绝那个,
因为没有拿来,
他没有邀请。
1279.
推出饭篮,
放在前面说
"拿这个",
这也是同样的判断。
1280.
给旁边的比丘时,
另一个人
用手遮盖自己的钵,
不被邀请。
1281.
用身体拿来的饭,
谁拒绝,
用身体或语言,
谁就有邀请。
1282.
一个人因为害怕邀请,
对拿来的饭
说"倒进去倒进去,
捣碎捣碎装满"。
1283.
如果他这样说,
他也没有邀请;
大长老
名叫大莲花这样说。
1284.
带来有肉的汤说
"拿汤";
听到那个而拒绝的,
就不被邀请。
1285.
说"拿鱼汤精华,
拿肉汤",或
"拿这个",
拒绝就有邀请。
1286.
如果把肉分开,
说"拿肉汤",
如果有肉,
拒绝就有邀请。
1287.
用饭问的人,
说"稍等一下",
为了拿而放的人,
他就没有邀请。
1288.
与嫩芽、面包果等
混合的鱼肉,
说"拿嫩芽汤,
拿面包果咖喱"。
1289.
如果这样说,拒绝
就没有邀请;
因为用非邀请原因的
名字说的缘故。
1290.
说"鱼汤",或
说"肉汤",或
说"拿这个",
就有邀请。

1291.

Eseva ca nayo vutto, ñeyyo maṃsakarambake;

Sabbesu macchamaṃsehi, missakesu ayaṃ nayo.

1292.

Bhattasammissitaṃ yāguṃ, āharitvā sace pana;

‘‘Yāguṃ gaṇhā’’ti vuttasmiṃ, na pavāreti vārayaṃ.

1293.

‘‘Bhattaṃ gaṇhā’’ti vutte tu, pavāreti paṭikkhipaṃ;

Yena vāpucchito tassa, atthitāyāti kāraṇaṃ.

1294.

‘‘Yāgumissakaṃ gaṇhā’’ti, vutte tattha ca yāgu ce;

Samā bahutarā vā sā, na pavāreti so kira.

1295.

Mandā yāgu, bahuṃ bhattaṃ, sace hoti pavāraṇā;

Idaṃ sabbattha niddiṭṭhaṃ, kāraṇaṃ pana duddasaṃ.

1296.

Rasaṃ bahurase bhatte, khīraṃ vā bahukhīrake;

Gaṇhathāti visuṃ katvā, deti natthi pavāraṇā.

1297.

Gacchanteneva bhottabbaṃ, gacchanto ce pavārito;

Bhuñjitabbaṃ ṭhiteneva, ṭhatvā yadi pavārito.

1298.

Udakaṃ vāpi patvā so, sace tiṭṭhati kaddamaṃ;

Atirittaṃ tu kāretvā, bhuñjitabbaṃ tato puna.

1299.

Pīṭhake yo nisīditvā, pavāreti sace pana;

Āsanaṃ avicāletvā, bhuñjitabbaṃ yathāsukhaṃ.

1300.

Sace mañce nisīditvā, pavāreti tato pana;

Ito saṃsarituṃ etto, īsakampi na labbhati.

1301.

Tena mañcena naṃ saddhiṃ, vaṭṭataññatra nenti ce;

Evaṃ sabbattha ñātabbaṃ, viññunā vinayaññunā.

1302.

Nipajjitvāva bhottabbaṃ, nipanno ce pavārito;

Vāretukkuṭiko hutvā, bhuñjitabbaṃ tatheva ca.

1303.

Athālametaṃ sabbanti, vattabbaṃ tena bhikkhunā;

Atirittaṃ karontena, onametvāna bhājanaṃ.

1304.

Kappiyaṃ pana kātabbaṃ, na patteyeva kevalaṃ;

Pacchiyaṃ yadi vā kuṇḍe, kātuṃ vaṭṭati bhājane.

1305.

Pavāritānaṃ apavāritānaṃ;

Aññesametaṃ pana vaṭṭateva;

Yenātirittaṃ tu kataṃ ṭhapetvā;

Tameva cekaṃ paribhuñjitabbaṃ.

1306.

Kappiyaṃ pana kāretvā, bhuñjantasseva bhikkhuno;

Byañjanaṃ vāpi yaṃ kiñci, patte tassākiranti ce.

1307.

Atirittaṃ tu kāretvā, bhuñjitabbaṃ tathā puna;

Yena taṃ akataṃ yaṃ vā, kātabbaṃ tena taṃ visuṃ.

1308.

Kataṃ akappiyādīhi, atirittaṃ tu sattahi;

Na gilānātirittañca, taṃ hotinatirittakaṃ.

1309.

Yopi pātova ekampi, sitthaṃ bhutvā nisīdati;

Upakaṭṭhūpanītampi, kātuṃ labhati kappiyaṃ.

1310.

Āhāratthāya yāmādi-kālikaṃ paṭigaṇhato;

Anāmisaṃ tamevassa, dukkaṭaṃ paribhuñjato.

1311.

Tathā anatirittanti, saññino atirittake;

Tattha vematikassāpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.

1312.

Anāpattātirittaṃ tu, kārāpetvāna bhuñjato;

Gilānassātirittaṃ vā, tathā ummattakādino.

1313.

Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā;

Kappiyākaraṇañceva, bhojanañca kriyākriyaṃ.

Paṭhamapavāraṇakathā.

1314.

Yo panānatirittena, pavāreyya pavāritaṃ;

Jānaṃ āsādanāpekkho, bhutte pācitti tassa tu.

1315.

Dukkaṭaṃ abhihāre ca, gahaṇe itarassa hi;

Ajjhohārapayogesu, sabbesupi ca dukkaṭaṃ.

1316.

Bhojanassāvasānasmiṃ, pācitti paridīpitā;

Abhihārakabhikkhussa, sabbaṃ tasseva dassitaṃ.

1317.

Pavāritoti saññissa, bhikkhusmiṃ apavārite;

Vimatissubhayatthāpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.

1318.

Anāpattātirittaṃ vā, kārāpetvāva deti ce;

Gilānassāvasesaṃ vā, aññassatthāya deti vā.

1319.

Sesaṃ sabbamasesena, anantarasamaṃ mataṃ;

Omasavādatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.

Dutiyapavāraṇakathā.



以下是巴利文的完整直译:
1291.
同样的规则被说,
应知肉咖喱也是;
对所有鱼肉
混合的这是规则。
1292.
如果拿来
与饭混合的粥,
说"拿粥"时,
拒绝不邀请。
1293.
但当说"拿饭"时,
拒绝就邀请;
因为是被问到的那个
存在的缘故。
1294.
当说"拿混合粥"时,
如果那里的粥
相等或更多,
据说他不邀请。
1295.
如果粥少饭多,
就有邀请;
这在所有情况下都指出,
但原因难以理解。
1296.
在多汤的饭中说拿汤,
或在多乳的中说拿乳,
分开给予,
就没有邀请。
1297.
如果走着被邀请,
就要走着吃;
如果站着被邀请,
就要站着吃。
1298.
如果他走到水边
或泥中站住,
应该使其成为剩余的,
然后再吃。
1299.
如果坐在凳子上
被邀请,
不移动座位,
可以随意吃。
1300.
如果坐在床上
被邀请,从那里
不可以稍微
从这边移到那边。
1301.
如果他们带着那张床
移到其他地方就可以;
有智慧的持律者
应该这样了解所有情况。
1302.
如果躺着被邀请,
就要躺着吃;
如果蹲着被邀请,
就要那样蹲着吃。
1303.
然后那比丘
应该说"这些够了",
使其成为剩余时
要低下容器。
1304.
应该使其成为适合的,
不仅在钵中,
在篮子或锅中
在容器中都可以。
1305.
对被邀请和未被邀请的
其他人这都是可以的;
除了使其成为剩余的那个人,
只有他一个可以食用。
1306.
使其成为适合的,
正在吃的比丘,
如果在他的钵中
倒入任何咖喱。
1307.
应该使其成为剩余的,
然后再吃;
没有使其(成为剩余)的人,
应该分开做那个。
1308.
被七种不适合等的人
使其成为剩余的,
和非病人的剩余,
那就不是剩余。
1309.
即使清早
只吃一粒米而坐的人,
也可以使即将
拿来的成为适合的。
1310.
为了食物接受
夜分等时限的,
那个对他来说是非食物,
食用就犯突吉罗。
1311.
同样认为不是剩余
而是剩余的,
对此有疑虑的人,
也被说明是突吉罗。
1312.
使其成为剩余后
食用无罪,
或病人的剩余,
同样疯狂等的人(也无罪)。
1313.
所有起源等
被认为与迦絺那相同;
使其成为适合的
和食用是作为和不作为。
关于第一邀请的讨论。
1314.
谁以非剩余的
邀请已被邀请的人,
明知而想要恼害,
吃了他就犯波逸提。
1315.
拿来和接受时
另一个人犯突吉罗;
在所有咽下的
行为中都犯突吉罗。
1316.
在食用结束时
被说明为波逸提;
拿来的比丘,
一切都显示是他的。
1317.
认为已被邀请
而比丘未被邀请,
对两种情况有疑虑的人,
都被说明是突吉罗。
1318.
如果使其成为剩余后
才给予无罪,
或给予病人的剩余,
或为他人而给予。
1319.
其余的一切
被认为与前面相同;
与粗语相同的
起源等方式。
关于第二邀请的讨论。

1320.

Khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā;

Kiñci vikāle yo pana bhikkhu;

Khādati bhuñjati vāpi ca taṃ;

So jinavuttaṃ dosamupeti.

1321.

Yamāmisagatañcettha, vanamūlaphalādikaṃ;

Kālikesvasammohatthaṃ, veditabbamidaṃ pana.

1322.

Mūlaṃ kandaṃ muḷālañca, matthakaṃ khandhakaṃ tacaṃ;

Pattaṃ pupphaṃ phalaṃ aṭṭhi, piṭṭhaṃ niyyāsameva ca.

1323.

Mūlakhādanīyādīnaṃ, mukhamattanidassanaṃ;

Bhikkhūnaṃ pāṭavatthāya, nāmatthesu nibodhatha.

1324.

Mūlakaṃ khārakañceva, vatthulaṃ taṇḍuleyyakaṃ;

Tambakaṃ jajjharikañca, caccu vajakalīpi ca.

1325.

Mūlāni evamādīnaṃ, sākānaṃ āmise pana;

Saṅgahaṃ idha gacchanti, āhāratthaṃ pharanti hi.

1326.

Chaḍḍenti jaraṭṭhaṃ chetvā, yaṃ taṃ vajakalissa tu;

Taṃ yāvajīvikaṃ vuttaṃ, sesānaṃ yāvakālikaṃ.

1327.

Haliddi siṅgiverañca, vacattaṃ ativisaṃ vacaṃ;

Usīraṃ bhaddamuttañca, tathā kaṭukarohiṇī.

1328.

Iccevamādikaṃ aññaṃ, pañcamūlādikaṃ bahu;

Nānappakārakaṃ mūlaṃ, viññeyyaṃ yāvajīvikaṃ.

1329.

Masālupiṇḍalādīnaṃ , vallīnaṃ āluvassa ca;

Kando uppalajātīnaṃ, tathā padumajātiyā.

1330.

Kadalīsiggutālānaṃ, māluvassa ca veḷuyā;

Satāvari kaserūnaṃ, kando ambāṭakassa ca.

1331.

Iccevamādayo kandā;

Dassitā yāvakālikā;

Dhoto so āmise vutto;

Kando yo khīravalliyā.

1332.

Adhoto lasuṇañceva, khīrakākoliādayo;

Kandā vākyapathātītā, viññeyyā yāvajīvikā.

1333.

Puṇḍarīkamuḷālañca , muḷālaṃ padumassa ca;

Evamādimanekampi, muḷālaṃ yāvakālikaṃ.

1334.

Tālahintālakuntāla-nāḷikerādisambhavaṃ;

Haliddisiṅgiverānaṃ, muḷālaṃ yāvajīvikaṃ.

1335.

Tālahintālakuntāla-kaḷīro ketakassa ca;

Kadalīnāḷikerānaṃ, matthakaṃ mūlakassa ca.

1336.

Khajjurerakavettānaṃ, ucchuveḷunaḷādinaṃ;

Sattannaṃ pana dhaññānaṃ, kaḷīro sāsapassa ca.

1337.

Iccevamādayoneke, matthakā yāvakālikā;

Aññe haliddiādīnaṃ, matthakā yāvajīvikā.

1338.

Tālakuntālakādīnaṃ, chinditvā pātito pana;

Gato jaraṭṭhabundo so, saṅgahaṃ yāvajīvike.

1339.

Khandhakhādanīyaṃ nāma, ucchukhandho pakāsito;

Sālakalyāṇiyā khandho, tathā pathaviyaṃ gato.

1340.

Evamuppalajātīnaṃ, daṇḍako yāvakāliko;

Paṇṇadaṇḍuppalādīnaṃ, sabbo padumajātiyā.

1341.

Yāvajīvikasaṅkhātā , karamaddādidaṇḍakā;

Tacesucchutacoveko, saraso yāvakāliko.

1342.

Mūlakaṃ khārako caccu, tambako taṇḍuleyyako;

Vatthulo cīnamuggo ca, ummā vajakalī tathā.

1343.

Jajjharī kāsamaddo ca, sellu siggu ca nāḷikā;

Varuṇo aggimantho ca, jīvantī sunisannako.

1344.

Rājamāso ca māso ca, nipphāvo migapupphikā;

Vaṇṭako bhūmiloṇīti, evamādimanekakaṃ.

1345.

Pattakhādanīyaṃ nāma, kathitaṃ yāvakālikaṃ;

Itarā ca mahāloṇi, dīpitā yāvajīvikā.

1346.

Yāvakālikamicceva, kathitaṃ ambapallavaṃ;

Nimbassa kuṭajassāpi, paṇṇaṃ sulasiyāpi ca.

1347.

Kappāsikapaṭolānaṃ , tesaṃ pupphaphalāni ca;

Phaṇijjakajjukānañca, paṇṇaṃ taṃ yāvajīvikaṃ.

1348.

Aṭṭhannaṃ mūlakādīnaṃ, pupphaṃ nipphāvakassa ca;

Tathā pupphaṃ karīrassa, pupphaṃ varuṇakassa ca.

1349.

Pupphaṃ kaserukassāpi, jīvantī siggupupphakaṃ;

Padumuppalajātīnaṃ, pupphānaṃ kaṇṇikāpi ca.



以下是巴利文的完整直译:
1320.
任何比丘在非时
吃硬食或软食,
或者咀嚼或吞咽那个,
他就犯了胜者所说的过错。
1321.
这里属于食物的
树根果实等,
为了在时限上不混淆,
应该知道这个。
1322.
根、块茎、茎髓、
顶端、茎、皮、
叶、花、果实、核、
面粉和树脂。
1323.
根类硬食等的
只是举例说明,
为了比丘们的熟练,
请了解名称和意义。
1324.
萝卜、辣根、
土豆、野生稻、
姜黄、姜、
菜头、豆芽。
1325.
这些等的根,
在食物中
被归类在这里,
因为它们有营养价值。
1326.
切掉老化部分丢弃的,
那个豆芽的,
被说是终生(可食用的),
其余的是当日(可食用的)。
1327.
姜黄、生姜、
白姜、毒根、菖蒲、
香根草、香附子、
同样苦根。
1328.
这样等其他的,
五根等许多,
各种各样的根,
应知是终生(可食用的)。
1329.
豆类、山药等
藤类和芋头的,
莲花类的块茎,
同样睡莲类的。
1330.
芭蕉、芋头、棕榈的,
藤类和竹的,
芦荟、香附子的,
块茎和芒果的。
1331.
这样等的块茎;
被指出是当日(可食用的);
洗过的被说是食物;
乳藤的块茎。
1332.
未洗的大蒜和
乳根等,
超出言语范围的块茎,
应知是终生(可食用的)。
1333.
白莲的茎髓和
睡莲的茎髓,
这样等许多
茎髓是当日(可食用的)。
1334.
棕榈、鱼尾棕、野棕榈、
椰子等产生的,
姜黄、生姜的
茎髓是终生(可食用的)。
1335.
棕榈、鱼尾棕、野棕榈的
嫩芽和露兜树的,
芭蕉、椰子的
顶端和萝卜的。
1336.
枣椰、藤、
甘蔗、竹、芦苇等的,
七种谷物的,
嫩芽和芥菜的。
1337.
这样等许多
顶端是当日(可食用的);
其他姜黄等的
顶端是终生(可食用的)。
1338.
棕榈、野棕榈等的,
切下落地后,
变老的底部,
被归类为终生(可食用的)。
1339.
所谓茎类硬食,
被说明是甘蔗茎;
优质稻的茎,
同样地下的。
1340.
这样莲花类的
茎是当日(可食用的);
叶茎莲花等的,
所有睡莲类的。
1341.
被称为终生(可食用的)的
是卡拉马达等的茎;
皮类中甘蔗皮一种
有汁是当日(可食用的)。
1342.
萝卜、辣根、菜头、
姜黄、野生稻、
土豆、绿豆、
乌玛、豆芽、同样
1343.
姜、卡萨马达、
塞鲁、辣木、芦苇、
瓦鲁纳、火神木、
长生草、苏尼萨纳卡。
1344.
王豆和豆、
豌豆、野花、
茄子、地盐,
这样等许多。
1345.
所谓叶类硬食,
被说是当日(可食用的);
其他的大盐,
被指出是终生(可食用的)。
1346.
被说是当日(可食用的)的
是芒果嫩叶;
楝树的和库塔加的
叶子,还有罗勒的。
1347.
棉花、苦瓜的,
它们的花和果实,
罗勒和葫芦的
叶子,那是终生(可食用的)。
1348.
八种萝卜等的
花,和豌豆的,
同样卡里拉的花,
瓦鲁纳卡的花。
1349.
香附子的花,
长生草、辣木花,
莲花、睡莲类的
花的花蕊。

1350.

Nāḷikerassa tālassa, taruṇaṃ ketakassa ca;

Iccevamādikaṃ puppha-manekaṃ yāvakālikaṃ.

1351.

Yāvakālikapupphāni, ṭhapetvā pana sesakaṃ;

Yāvajīvikapupphanti, dīpaye sabbameva ca.

1352.

Tilakamakulasālamallikānaṃ ;

Kakudhakapitthakakundakaḷīnaṃ;

Kuravakakaravīrapāṭalīnaṃ;

Kusumamidaṃ pana yāvajīvikaṃ.

1353.

Ambambāṭakajambūnaṃ, phalañca panasassa ca;

Mātuluṅgakapitthānaṃ, phalaṃ tintiṇikassa ca.

1354.

Tālassa nāḷikerassa, phalaṃ khajjūriyāpi ca;

Labujassa ca cocassa, mocassa madhukassa ca.

1355.

Badarassa karamaddassa, phalaṃ vātiṅgaṇassa ca;

Kumbhaṇḍatipusānañca, phalaṃ eḷālukassa ca.

1356.

Rājāyatanaphalaṃ pussa-phalaṃ timbarukassa ca;

Evamādimanekampi, phalaṃ taṃ yāvakālikaṃ.

1357.

Tiphalaṃ pipphalī jāti-phalañca kaṭukapphalaṃ;

Goṭṭhaphalaṃ bilaṅgañca, takkolamaricāni ca.

1358.

Evamādīni vuttāni, avuttāni ca pāḷiyaṃ;

Phalāni pana gacchanti, yāvajīvikasaṅgahaṃ.

1359.

Panasambāṭakaṭṭhīni, sālaṭṭhi labujaṭṭhi ca;

Ciñcābimbaphalaṭṭhīni, pokkharaṭṭhi ca sabbaso.

1360.

Khajjūriketakādīnaṃ , tathā tālaphalaṭṭhi ca;

Evamādīni gacchanti, yāvakālikasaṅgahaṃ.

1361.

Punnāgamadhukaṭṭhīni, sellaṭṭhi tiphalaṭṭhi ca;

Evamādīni aṭṭhīni, niddiṭṭhāni anāmise.

1362.

Sattannaṃ pana dhaññānaṃ, aparaṇṇānameva ca;

Piṭṭhaṃ panasasālānaṃ, labujambāṭakassa ca.

1363.

Tālapiṭṭhaṃ tathā dhotaṃ, piṭṭhaṃ yaṃ khīravalliyā;

Evamādimanekampi, kathitaṃ yāvakālikaṃ.

1364.

Adhotaṃ tālapiṭṭhañca, piṭṭhaṃ yaṃ khīravalliyā;

Assagandhādipiṭṭhañca, hoti taṃ yāvajīvikaṃ.

1365.

Niyyāso ucchunibbatto, eko sattāhakāliko;

Avaseso ca hiṅgādi, niyyāso yāvajīviko.

1366.

Mūlādīsu mayā kiñci, mukhamattaṃ nidassitaṃ;

Etassevānusārena, seso ñeyyo vibhāvinā.

1367.

‘‘Bhuñjissāmi vikāle’’ti, āmisaṃ paṭigaṇhato;

Kāle vikālasaññissa, kāle vematikassa ca.

1368.

Dukkaṭaṃ, kālasaññissa, anāpatti pakāsitā;

Idaṃ eḷakalomena, samuṭṭhānādinā samaṃ.

Vikālabhojanakathā.

1369.

Bhojanaṃ sannidhiṃ katvā, khādanaṃ vāpi yo pana;

Bhuñjeyya vāpi khādeyya, tassa pācittiyaṃ siyā.

1370.

Bhikkhu yaṃ sāmaṇerānaṃ, pariccajatyanālayo;

Nidahitvā sace tassa, denti taṃ puna vaṭṭati.

1371.

Sayaṃ paṭiggahetvāna, apariccattameva yaṃ;

Dutiye divase tassa, nihitaṃ taṃ na vaṭṭati.

1372.

Tato ajjhoharantassa, ekasitthampi bhikkhuno;

Pācitti kathitā suddhā, suddhacittena tādinā.

1373.

Akappiyesu maṃsesu, manussasseva maṃsake;

Thullaccayena pācitti, dukkaṭena sahetare.

1374.

Yāmakālikasaṅkhātaṃ , pācitti paribhuñjato;

Dukkaṭāpattiyā saddhiṃ, āhāratthāya bhuñjato.

1375.

Sace pavārito hutvā, annaṃ anatirittakaṃ;

Bhuñjato pakataṃ tassa, hoti pācittiyadvayaṃ.

1376.

Thullaccayena saddhiṃ dve, maṃse mānusake siyuṃ;

Sese akappiye maṃse, dukkaṭena saha dvayaṃ.

1377.

Yāmakālikasaṅkhātaṃ, bhuñjato sati paccaye;

Sāmisena mukhena dve, ekameva nirāmisaṃ.

1378.

Tamevajjhoharantassa, āhāratthāya kevalaṃ;

Dvīsu tesu vikappesu, dukkaṭaṃ pana vaḍḍhati.

1379.

Vikāle bhuñjato suddhaṃ, sannidhipaccayāpi ca;

Vikālabhojanā ceva, hoti pācittiyadvayaṃ.



以下是巴利文的完整直译:
1350.
椰子的、棕榈的,
露兜树的嫩芽,
这样等的花
许多是当日(可食用的)。
1351.
除了当日(可食用的)花,
其余的
应该指出
全都是终生(可食用的)花。
1352.
芝麻花蕾、沙罗、茉莉的,
卡库达、木苹果、昆达的,
库拉瓦卡、卡拉维拉、喇叭花的,
这些花是终生(可食用的)。
1353.
芒果、芒果、蒲桃的
果实和面包果的,
柑橘、木苹果的
果实和酸枣的。
1354.
棕榈的、椰子的
果实和枣的,
面包果的和椰子的,
芭蕉的和马杜卡的。
1355.
枣的、卡拉马达的
果实和茄子的,
冬瓜、黄瓜的
果实和南瓜的。
1356.
拉贾亚塔纳果、普萨
果和提姆巴鲁的,
这样等许多
果实,那是当日(可食用的)。
1357.
三果、胡椒、肉豆蔻
果和辣果,
牛舍果和比朗果,
塔科拉和胡椒。
1358.
这样等被说的,
和在圣典中未说的,
果实被
归类为终生(可食用的)。
1359.
面包果、芒果核,
沙罗核和面包果核,
罗望子、宾巴果核,
莲子核,全部。
1360.
枣、露兜树等的,
同样棕榈果核,
这样等被
归类为当日(可食用的)。
1361.
龙脑香、马杜卡核,
塞拉核和三果核,
这样等的核
被指出不是食物。
1362.
七种谷物的,
和豆类的,
面包果、沙罗的面粉,
面包果、芒果的。
1363.
棕榈面粉,同样洗过的,
乳藤的面粉,
这样等许多
被说是当日(可食用的)。
1364.
未洗的棕榈面粉,
和乳藤的面粉,
马蹄香等的面粉,
那是终生(可食用的)。
1365.
甘蔗产生的树脂
一种是七日(可食用的);
其余的阿魏等
树脂是终生(可食用的)。
1366.
在根等中我
只举例说明了一些;
依照这个类推,
其余的应该被有智慧者了解。
1367.
"我将在非时吃"
接受食物的人,
在时而认为是非时的,
在时而有疑虑的。
1368.
犯突吉罗,认为是时的
被说明无罪;
这与羊毛(学处)
起源等相同。
关于非时食的讨论。
1369.
储存食物,
或者硬食,谁
吃或咀嚼,
他就犯波逸提。
1370.
比丘对沙弥
无执著地舍弃的,
如果储存后
再给他,那是可以的。
1371.
自己接受的,
没有舍弃的,
第二天
储存的那个不可以。
1372.
从那里即使只咽下
一粒米的比丘,
被那样清净心的人
说是纯粹的波逸提。
1373.
在不适合的肉中,
只有人肉,
犯偷兰遮和波逸提,
其他的与突吉罗一起。
1374.
被称为夜分(可食用的),
食用犯波逸提;
与突吉罗一起,
为了食物而食用。
1375.
如果被邀请后,
(食用)非剩余的食物,
对他来说正常的
是两个波逸提。
1376.
与偷兰遮一起两个,
在人肉中会有;
在其余不适合的肉中,
与突吉罗一起两个。
1377.
被称为夜分(可食用的),
有因缘而食用,
有食物的口两个,
无食物的一个。
1378.
只是为了食物
而咽下那个,
在这两种情况中,
突吉罗增加。
1379.
在非时食用纯粹的,
因为储存的缘故,
和因为非时食,
就有两个波逸提。

1380.

Maṃse thullaccayañceva, dukkaṭampi ca vaḍḍhati;

Manussamaṃse sese ca, yathānukkamato dvayaṃ.

1381.

Natthevānatirittampi, vikāle paribhuñjato;

Doso sabbavikappesu, bhikkhuno tannimittako.

1382.

Vikālapaccayā vāpi, na doso yāmakālike;

Sattāhakālikaṃ yāva-jīvikaṃ paṭigaṇhato.

1383.

Āhārasseva atthāya, gahaṇe duvidhassa tu;

Ajjhohārapayogesu, dukkaṭaṃ tu nirāmise.

1384.

Atha āmisasaṃsaṭṭhaṃ, gahetvā ṭhapitaṃ sace;

Puna ajjhoharantassa, pācitteva pakāsitā.

1385.

Kālo yāmo ca sattāhaṃ, iti kālattayaṃ idaṃ;

Atikkamayato doso, kālaṃ taṃ taṃ tu kālikaṃ.

1386.

Attanā tīṇi sambhinna-rasāni itarāni hi;

Sabhāvamupaneteva, yāvakālikamattano.

1387.

Evameva ca sesesu, kālikesu viniddise;

Imesu pana sabbesu, kālikesu catūsvapi.

1388.

Kālikadvayamādimhi, antovutthañca sannidhi;

Ubhayampi na hoteva, pacchimaṃ kālikadvayaṃ.

1389.

Akappiyāya kuṭiyā, vutthenantadvayena taṃ;

Gahitaṃ tadahe vāpi, dvayaṃ pubbaṃ na vaṭṭati.

1390.

Mukhasannidhi nāmāyaṃ, antovutthaṃ na kappati;

Iti vuttaṃ daḷhaṃ katvā, mahāpaccariyaṃ pana.

1391.

Na doso nidahitvāpi, paṭhamaṃ kālikattayaṃ;

Taṃ taṃ sakaṃ sakaṃ kāla-manatikkamma bhuñjato.

1392.

Tathā ummattakādīnaṃ, anāpatti pakāsitā;

Samameḷakalomena, samuṭṭhānādinā idaṃ.

Sannidhikārakathā.

1393.

Bhojanāni paṇītāni, agilāno panattano;

Atthāya viññāpetvāna, pācitti paribhuñjato.

1394.

‘‘Sappinā dehi bhattaṃ me, sasappiṃ sappimissakaṃ;

Sappibhattañca dehī’’ti, viññāpentassa dukkaṭaṃ.

1395.

Viññāpetvā tathā taṃ ce, dukkaṭaṃ paṭigaṇhato;

Puna ajjhoharantassa, pācitti pariyāputā.

1396.

Suddhāni sappiādīni, viññāpetvāna bhuñjato;

Sekhiyesupi viññatti, dukkaṭaṃ paridīpaye.

1397.

Tasmā paṇītasaṃsaṭṭhaṃ, viññāpetvāva bhuñjato;

Sattadhaññamayaṃ bhattaṃ, pācittiyamudīraye.

1398.

Sace ‘‘gosappinā mayhaṃ, dehi bhatta’’nti yācito;

Ajiyā sappiādīhi, visaṅketaṃ dadāti ce.

1399.

‘‘Sappinā dehi’’ vutto ce, navanītādikesupi;

Deti aññatarenassa, visaṅketanti dīpitaṃ.

1400.

Yena yena hi viññattaṃ, tasmiṃ mūlepi tassa vā;

Laddhepi pana taṃ laddhaṃ, hotiyeva na aññathā.

1401.

Ṭhapetvā sappiādīni, āgatāni hi pāḷiyaṃ;

Aññehi viññāpentassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1402.

Sabbehi sappiādīhi, viññāpetvāva ekato;

Bhuñjatekarasaṃ katvā, nava pācittiyo matā.

1403.

Akappiyena vuttepi, sappinā deti tena ce;

Gahaṇe paribhogepi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.

1404.

Gilānassa gilānoti, saññino vimatissa vā;

Dukkaṭaṃ muninā vuttaṃ, anāpatti pakāsitā.

1405.

Gilānakāle viññatta-magilānassa bhuñjato;

Gilānassāvasesaṃ vā, ñātakādīnameva vā.

1406.

Idaṃ catusamuṭṭhānaṃ, kāyato kāyavācato;

Kāyacittā tathā kāya-vācācittattayāpi ca.

Paṇītabhojanakathā.

1407.

Adinnañhi mukhadvāraṃ, āhāraṃ āhareyya yo;

Dantaponodakaṃ hitvā, tassa pācittiyaṃ siyā.

1408.

Hatthapāsobhinīhāro, majjhimuccāraṇakkhamo;

Manusso vāmanusso vā, deti kāyādinā tidhā.

1409.

Paṭiggaṇhāti taṃ bhikkhu, dīyamānaṃ sace dvidhā;

Evaṃ pañcaṅgasaṃyoge, gahaṇaṃ tassa rūhati.



以下是巴利文的完整直译:
1380.
在肉中偷兰遮
和突吉罗也增加;
在人肉和其余的,
按顺序两个。
1381.
在非时食用时
没有剩余,
对比丘来说
因那个原因有过错。
1382.
因非时的缘故,
在夜分(可食用的)中没有过错;
接受七日和终生(可食用的)。
1383.
为了食物的目的,
在两种接受中,
在咽下的行为中,
无食物的突吉罗。
1384.
如果接受与食物混合的
并储存,
再次咽下时
被说明是波逸提。
1385.
时、夜分和七天,
这是三种时间;
超过那个时间的过错,
那个是当日(可食用的)。
1386.
自己三种混合的味道,
其他的
带来自己的本性,
成为自己的当日(可食用的)。
1387.
同样在其余
被指出的当日(可食用的)中,
在这四种当日(可食用的)中。
1388.
在最初的两种当日(可食用的)中,
储存在内部,
两者都不会有,
后面的两种当日(可食用的)。
1389.
在不适合的小屋中,
用两种在内的,
在那天接受,
前面的两个不可以。
1390.
这叫口边储存,
在内部储存不适合;
如此说后坚定地,
在大注释中。
1391.
没有过错,即使储存
最初的三种当日(可食用的),
超过各自的时间
食用。
1392.
同样对疯狂等
被说明无罪;
与羊毛(学处)
起源等相同。
关于储存的讨论。
1393.
精美的食物,
非病人为自己,
请求后
食用就犯波逸提。
1394.
"用酥油给我饭,
带酥油的、混合酥油的;
给我带酥油的饭",
请求时犯突吉罗。
1395.
请求后,
如果接受犯突吉罗;
再次咽下时,
波逸提缠绕。
1396.
纯粹的酥油等,
请求后食用;
在学处中的请求
被说明犯突吉罗。
1397.
因此与精美的混合,
请求后食用;
七谷制成的饭
引发波逸提。
1398.
如果被请求
"用牛酥给我饭",
如果用非当天的
酥油等不加思考地给。
1399.
如果说"用酥油给",
在黄油等中,
不加思考地
给某一种被指出。
1400.
凡被请求的,
在那个根本或他的,
即使得到,
得到的就是,不是其他。
1401.
除了在圣典中提到
的酥油等,
请求其他的
犯突吉罗。
1402.
请求所有酥油等
一起食用,
做成一种味道,
被认为九个波逸提。
1403.
即使说不适合的
用酥油给,
在接受和食用中
被指出犯突吉罗。
1404.
对病人或
认为是病人或有疑虑的,
牟尼说犯突吉罗,
被说明无罪。
1405.
在病人时请求
非病人食用,
或病人的剩余,
或对亲属等。
1406.
这是四种起源,
从身、身语,
身心,同样
身语心三种。
关于精美食物的讨论。
1407.
谁通过口门
带来未给予的食物,
除了牙签和水,
他就犯波逸提。
1408.
手捧、举起、
能说中间语的,
人或非人,
通过身等三种给予。
1409.
比丘接受
被给予的,如果两种,
在五支结合中,
他的接受生长。

1410.

Dāyako gaganaṭṭho ce, bhūmaṭṭho cetaro siyā;

Bhūmaṭṭhassa ca sīsena, gaganaṭṭhassa dehino.

1411.

Yamāsannataraṃ aṅgaṃ, orimantena tassa tu;

Dātuṃ vāpi gahetuṃ vā, vinā hatthaṃ pasāritaṃ.

1412.

Hatthapāso minetabbo, nagaṭṭhādīsvayaṃ nayo;

Evarūpe pana ṭhāne, ṭhatvā ce deti vaṭṭati.

1413.

Pakkhī vā mukhatuṇḍena, hatthī soṇḍāya vā pana;

Sace yaṃ kiñci pupphaṃ vā, phalaṃ vā deti vaṭṭati.

1414.

Bhattabyañjanapuṇṇāni, bhājanāni bahūnipi;

Sīsenādāya bhikkhussa, gantvā kassaci santikaṃ.

1415.

Īsakaṃ pana onatvā, ‘‘gaṇhā’’ti yadi bhāsati;

Tena hatthaṃ pasāretvā, heṭṭhimaṃ pana bhājanaṃ.

1416.

Paṭicchitabbaṃ taṃ eka- desenāpi ca bhikkhunā;

Honti ettāvatā tāni, gahitāneva sabbaso.

1417.

Tato paṭṭhāya taṃ sabbaṃ, oropetvā yathāsukhaṃ;

Ugghāṭetvā tato iṭṭhaṃ, gahetuṃ pana vaṭṭati.

1418.

Pacchiādimhi vattabba-matthi kiṃ ekabhājane;

Kājabhattaṃ haranto ce, onatvā deti vaṭṭati.

1419.

Tiṃsahattho siyā veḷu, antesu ca duve ghaṭā;

Sappino, gahitekasmiṃ, sabbaṃ gahitameva taṃ.

1420.

Bahupattā ca mañce vā, pīṭhe vā kaṭasārake;

Ṭhapitā dāyako hattha-pāse ṭhatvāna deti ce.

1421.

Paṭiggahaṇasaññāya, mañcādīni sace pana;

Nisīdati phusitvā yo, yañca pattesu dīyati.

1422.

Gahitaṃ tena taṃ sabbaṃ, hotiyeva na saṃsayo;

Paṭiggahessāmicceva, mañcādīni sace pana.

1423.

Gahitaṃ hoti taṃ sabbaṃ, āruhitvā nisīdati;

Āhacca kucchiyā kucchiṃ, ṭhitā pattā hi bhūmiyaṃ.

1424.

Yaṃ yaṃ aṅguliyā vāpi, phusitvā sūciyāpi vā;

Nisinno tattha tattheva, dīyamānaṃ tu vaṭṭati.

1425.

Kaṭasāre mahantasmiṃ, tathā hatthattharādisu;

Gaṇhato hatthapāsasmiṃ, vijjamāne tu vaṭṭati.

1426.

Tatthajātakapaṇṇesu, gahetuṃ na ca vaṭṭati;

Na panetāni kāyena, paṭibaddhāni honti hi.

1427.

Asaṃhārimapāsāṇe , phalake vāpi tādise;

Khāṇubaddhepi vā mañce, gahaṇaṃ neva rūhati.

1428.

Tintiṇikādipaṇṇesu, bhūmiyaṃ patthaṭesu vā;

Dhāretumasamatthattā, gahaṇaṃ na ca rūhati.

1429.

Hatthapāsamatikkamma, dīghadaṇḍena deti ce;

Vattabbo bhikkhunāgantvā, dehīti parivesako.

1430.

Sace patte rajo hoti, dhovitabbo jale sati;

Tasmiṃ asati puñchitvā, gahetabbo asesato.

1431.

Piṇḍāya vicarantassa, rajaṃ patati ce pana;

Bhikkhā paṭiggahetvāva, gahetabbā vijānatā.

1432.

Appaṭiggahite bhikkhuṃ, gaṇhato pana dukkaṭaṃ;

Paṭiggahetvānāpatti, pacchā taṃ paribhuñjato.

1433.

‘‘Paṭiggahetvā dethā’’ti, vutte taṃ vacanaṃ pana;

Asutvānādiyitvā vā, denti ce natthi dukkaṭaṃ.

1434.

Pacchā paṭiggahetvāva, gahetabbaṃ vijānatā;

Sace rajaṃ nipāteti, mahāvāto tato tato.

1435.

Na sakkā ca siyā bhikkhaṃ, gahetuṃ yadi bhikkhunā;

Aññassa dātukāmena, gahetuṃ pana vaṭṭati.

1436.

Sāmaṇerassa taṃ datvā, dinnaṃ vā tena taṃ puna;

Tassa vissāsato vāpi, bhuñjituṃ pana vaṭṭati.

1437.

Bhikkhācāre sace bhattaṃ, sarajaṃ deti bhikkhuno;

‘‘Paṭiggahetvā bhikkhaṃ tvaṃ, gaṇha vā bhuñja vā’’ti ca.

1438.

Vattabbo so tathā tena, kattabbañceva bhikkhunā;

Rajaṃ upari bhattassa, tassuplavati ce pana.



以下是巴利文的完整直译:
1410.
如果施主在空中,
另一个在地上,
或地上者的头,
空中者的身体。
1411.
无论哪个部分更近,
以那个的边缘,
给或拿,
不包括伸出的手。
1412.
手捧应该测量,
在树上等这是方法;
但是在这样的地方
站着给是可以的。
1413.
鸟用嘴或
象用鼻子,
如果给任何花
或果实是可以的。
1414.
满盛饭菜的
许多容器,
用头顶着
去到某比丘那里。
1415.
稍微弯腰,
如果说"拿",
他伸出手,
最下面的容器。
1416.
应该被比丘
接受,即使只是一部分;
到这个程度,那些
全部都被拿取了。
1417.
从那以后,全部那个
放下,随意
打开,然后想要的
可以拿取。
1418.
在篮子等中应该说的
有什么在一个容器中;
如果带着挑担的饭
弯腰给是可以的。
1419.
竹子可能有三十手长,
两端各有一个罐子
装满酥油,拿取一个,
全部那个都被拿取了。
1420.
许多钵在床上或
凳子上或篮子上
放着,施主站在
手捧范围内给。
1421.
以接受的想法,
如果坐在床等上,
碰触的人,和
给在钵中的。
1422.
那全部被他
拿取了,毫无疑问;
"我将接受"
如果床等。
1423.
全部那个被拿取,
爬上去坐;
腹部相触,
钵放在地上。
1424.
无论用手指或
针碰触哪里,
坐在那里那里,
给的就可以。
1425.
在大篮子中,
同样在手帕等中,
在手捧范围内
拿取是可以的。
1426.
在那里生长的叶子上,
拿取是不可以的;
因为这些
不是身体相连的。
1427.
在不可移动的石头,
或同样的木板上,
或固定在地上的床上,
拿取就不生长。
1428.
在酸枣等的叶子上,
或铺在地上的,
因为不能支撑,
拿取就不生长。
1429.
超过手捧范围,
如果用长棍给,
比丘应该去说
"给我"给施食者。
1430.
如果钵中有灰尘,
有水应该洗;
如果没有那个擦拭,
应该全部拿取。
1431.
如果行乞时
灰尘落下,
有智慧者接受
食物后应该拿取。
1432.
未接受的,比丘
拿取时犯突吉罗;
接受后
后来食用无罪。
1433.
当说"接受后给"时,
那个话
如果不听不注意
而给,就没有突吉罗。
1434.
后来接受后
有智慧者应该拿取;
如果大风从这里那里
吹落灰尘。
1435.
如果比丘不能

1439.

Kañjikaṃ tu pavāhetvā, bhuñjitabbaṃ yathāsukhaṃ;

Anto paṭiggahetabbaṃ, paviṭṭhaṃ tu sace pana.

1440.

Patitaṃ sukkhabhatte ce, apanīyāva taṃ rajaṃ;

Sukhumaṃ ce sabhattampi, bhuñjitabbaṃ yathāsukhaṃ.

1441.

Uḷuṅkenāharitvāpi , dentassa paṭhamaṃ pana;

Thevo uḷuṅkato patte, sace patati vaṭṭati.

1442.

Bhatte ākiramāne tu, carukena tato pana;

Masi vā chārikā vāpi, sace patati bhājane.

1443.

Tassa cābhihaṭattāpi, na doso upalabbhati;

Anantarassa bhikkhussa, dīyamānaṃ tu pattato.

1444.

Uppabhitvā sace patte, itarassa ca bhikkhuno;

Patati vaṭṭatevāyaṃ, paṭiggahitameva taṃ.

1445.

Pāyāsassa ca pūretvā, pattaṃ ce denti bhikkhuno;

Uṇhattā pana taṃ heṭṭhā, gahetuṃ na ca sakkati.

1446.

Vaṭṭatīti ca niddiṭṭhaṃ, gahetuṃ mukhavaṭṭiyaṃ;

Na sakkā ce gahetabbo, tathā ādhārakenapi.

1447.

Sace āsanasālāyaṃ, gahetvā pattamattano;

Niddāyati nisinnova, dīyamānaṃ na jānati.

1448.

Nevāhariyamānaṃ vā, appaṭiggahitameva taṃ;

Ābhogaṃ pana katvā ce, nisinno hoti vaṭṭati.

1449.

Sace hatthena muñcitvā, pattaṃ ādhārakampi vā;

Pelletvā pana pādena, niddāyati hi vaṭṭati.

1450.

Pādenādhārakaṃ akka-mitvāpi paṭigaṇhato;

Jāgarassāpi hoteva, gahaṇasmiṃ anādaro.

1451.

Tasmā taṃ na ca kātabbaṃ, bhikkhunā vinayaññunā;

Yaṃ dīyamānaṃ patati, gahetuṃ taṃ tu vaṭṭati.

1452.

Bhuñjantānañca dantā vā, khīyantipi nakhāpi vā;

Tathā pattassa vaṇṇo vā, abbohāranayo ayaṃ.

1453.

Satthakenucchuādīni, phālentānaṃ sace malaṃ;

Paññāyati hi taṃ tesu, siyā navasamuṭṭhitaṃ.

1454.

Paṭiggahetvā taṃ pacchā, khāditabbaṃ tu bhikkhunā;

Na paññāyati ce tasmiṃ, malaṃ vaṭṭati khādituṃ.

1455.

Pisantānampi bhesajjaṃ, koṭṭentānampi vā tathā;

Nisadodukkhalādīnaṃ, khīyanepi ayaṃ nayo.

1456.

Bhesajjatthāya tāpetvā, vāsiṃ khīre khipanti ce;

Uṭṭheti nīlikā tattha, satthake viya nicchayo.

1457.

Sace āmakatakke vā, khīre vā pakkhipanti taṃ;

Sāmapākanimittamhā, na tu muccati dukkaṭā.

1458.

Piṇḍāya vicarantassa, vassakālesu bhikkhuno;

Patte patati ce toyaṃ, kiliṭṭhaṃ kāyavatthato.

1459.

Pacchā paṭiggahetvā taṃ, bhuñjitabbaṃ yathāsukhaṃ;

Eseva ca nayo vutto, rukkhamūlepi bhuñjato.

1460.

Sattāhaṃ pana vassante, deve suddhaṃ jalaṃ sace;

Abbhokāsepi vā patte, toyaṃ patati vaṭṭati.

1461.

Odanaṃ pana dentena, sāmaṇerassa bhikkhunā;

Dātabbo acchupantena, tassa pattagatodanaṃ.

1462.

Paṭiggahetvā vā pattaṃ, dātabbo tassa odano;

Chupitvā deti ce bhattaṃ, taṃ panuggahitaṃ siyā.

1463.

Aññassa dātukāmena, pariccattaṃ sace pana;

Yāva hatthagataṃ tāva, paṭiggahitameva taṃ.

1464.

‘‘Gaṇhā’’ti nirapekkhova, pattamādhārake ṭhitaṃ;

Sace vadati pacchā taṃ, paṭiggaṇheyya paṇḍito.

1465.

Sāpekkhoyeva yo pattaṃ, ṭhapetvādhārake pana;

‘‘Etto pūvampi bhattaṃ vā, kiñci gaṇhā’’ti bhāsati.

1466.

Sāmaṇeropi taṃ bhattaṃ, dhovitvā hatthamattano;

Attapattagataṃ bhattaṃ, aphusitvā sace pana.

1467.

Pakkhipanto satakkhattuṃ, uddharitvāpi gaṇhatu;

Taṃpaṭiggahaṇe kiccaṃ, puna tassa na vijjati.



以下是巴利文的完整直译:
1439.
应该把米汤冲掉,
随意食用;
如果进入内部,
应该接受。
1440.
如果落在干饭上,
除去那个灰尘,
如果细小的连饭一起,
随意食用。
1441.
用勺子舀来
给的,首先
如果从勺子滴下
一滴到钵中是可以的。
1442.
当饭被倒入时,
从锅中,
如果煤灰或灰
落入容器中。
1443.
因为那个被带来,
就没有过错;
给旁边的比丘时,
从钵中。
1444.
如果跳起来
落在另一个比丘的钵中,
这是可以的,
那个已经被接受了。
1445.
如果装满乳粥
给比丘的钵,
因为热而
不能从下面拿取。
1446.
被指出可以
从钵口拿取;
如果不能,应该
同样用支架拿取。
1447.
如果在座位厅里,
拿着自己的钵,
坐着睡着了,
不知道正在给。
1448.
那个既不被带来
也未被接受;
但如果注意后
坐着是可以的。
1449.
如果用手放开
钵或支架,
用脚推,
睡着了是可以的。
1450.
用脚踩着支架
接受的,
即使清醒的人也是
在拿取时不恭敬。
1451.
因此那个不应该
被持律的比丘做;
正在给的落下,
拿取那个是可以的。
1452.
吃饭时牙齿或
指甲磨损,
同样钵的颜色,
这是不咽下的方法。
1453.
用刀切甘蔗等,
如果污垢
出现在那些中,
可能是新生的。
1454.
比丘接受那个后
应该后来咀嚼;
如果在那个中看不到
污垢就可以咀嚼。
1455.
研磨药物,
或捣碎时,同样
磨石、臼等
磨损时也是这个方法。
1456.
为了药物加热
刀放入乳中,
如果那里产生蓝色,
判断如同刀一样。
1457.
如果放入
生酪或乳中,
因为生熟的原因,
不能逃脱突吉罗。
1458.
比丘在雨季
行乞时,
如果从身体衣服
脏水落入钵中。
1459.
后来接受那个,
随意食用;
这个方法也被说
在树下吃时。
1460.
如果连续七天下雨,
纯净的水
即使在露天
落入钵中也可以。
1461.
给沙弥饭时,
比丘
应该不碰触
他钵中的饭给。
1462.
或者接受钵后,
应该给他饭;
如果碰触给饭,
那就是再次接受。
1463.
想给别人,
如果舍弃,
只要在手中,
那个就是已接受的。
1464.
无执著地说"拿",
钵放在支架上,
如果说,后来
智者应该接受那个。
1465.
有执著地把钵
放在支架上,
说"从这里拿
蛋糕或饭或什么"。
1466.
沙弥洗自己的手,
如果不碰触
自己钵中的饭。
1467.
放入百次,
即使拿出也可以拿;
对他来说在那个接受中
再没有工作。

1468.

Attapattagataṃ bhattaṃ, phusitvā yadi gaṇhati;

Pacchā paṭiggahetabbaṃ, saṃsaṭṭhattā parena taṃ.

1469.

Bhikkhūnaṃ yāguādīnaṃ, pacane bhājane pana;

Pakkhipitvā ṭhapentena, aññassatthāya odanaṃ.

1470.

Bhājanupari hatthesu, sāmaṇerassa pakkhipe;

Patitaṃ hatthato tasmiṃ, na karoti akappiyaṃ.

1471.

Pariccattañhi taṃ evaṃ, akatvākirateva ce;

Bhuñjitabbaṃ tu taṃ katvā, pattaṃ viya nirāmisaṃ.

1472.

Sace yāgukuṭaṃ puṇṇaṃ, sāmaṇero hi dubbalo;

Bhikkhuṃ paṭiggahāpetuṃ, na sakkoti hi taṃ puna.

1473.

Kuṭassa gīvaṃ pattassa, ṭhapetvā mukhavaṭṭiyaṃ;

Bhikkhunā upanītassa, āvajjeti hi vaṭṭati.

1474.

Atha vā bhūmiyaṃyeva, hatthe bhikkhu ṭhapeti ce;

Āropeti pavaṭṭetvā, tattha ce pana vaṭṭati.

1475.

Bhattapacchucchubhāresu, ayameva vinicchayo;

Dve tayo sāmaṇerā vā, denti ce gahaṇūpagaṃ.

1476.

Bhāramekassa bhikkhussa, gahetuṃ pana vaṭṭati;

Ekena vā tathā dinnaṃ, gaṇhanti dve tayopi vā.

1477.

Mañcassa pāde pīṭhassa, pāde telaghaṭādikaṃ;

Laggenti tattha bhikkhussa, vaṭṭateva nisīdituṃ.

1478.

Appaṭiggahitaṃ heṭṭhā-mañce ce telathālakaṃ;

Sammujjanto ca ghaṭṭeti, na panuggahitaṃ siyā.

1479.

Paṭiggahitasaññāya, appaṭiggahitaṃ pana;

Gaṇhitvā puna taṃ ñatvā, ṭhapetuṃ tattha vaṭṭati.

1480.

Vivaritvā sace pubbe, ṭhapitaṃ pihitampi ca;

Tatheva taṃ ṭhapetabbaṃ, kattabbaṃ na panaññathā.

1481.

Bahi ṭhapeti ce tena, chupitabbaṃ na taṃ puna;

Yadi chupati ce ñatvā, taṃ panuggahitaṃ siyā.

1482.

Paṭiggahitatelasmiṃ, uṭṭheti yadi kaṇṇakā;

Siṅgīverādike mūle, ghanacuṇṇampi vā tathā.

1483.

Taṃsamuṭṭhānato sabbaṃ, taññevāti pavuccati;

Paṭiggahaṇakiccaṃ tu, tasmiṃ puna na vijjati.

1484.

Tālaṃ vā nāḷikeraṃ vā, āruḷho koci puggalo;

Tatraṭṭho tālapiṇḍiṃ so, otāretvāna rajjuyā.

1485.

Sace vadati ‘‘gaṇhā’’ti, na gahetabbameva ca;

Tamañño pana bhūmaṭṭho, gahetvā deti vaṭṭati.

1486.

Chinditvā ce vatiṃ ucchuṃ, phalaṃ vā deti gaṇhituṃ;

Daṇḍake aphusitvāva, niggataṃ pana vaṭṭati.

1487.

Sace na puthulo hoti, pākāro atiuccako;

Antoṭṭhitabahiṭṭhānaṃ, hatthapāso pahoti ce.

1488.

Uddhaṃ hatthasataṃ gantvā, sampattaṃ puna taṃ pana;

Gaṇhato bhikkhuno doso, koci nevūpalabbhati.

1489.

Bhikkhuno sāmaṇeraṃ tu, khandhena vahato sace;

Phalaṃ gahetvā tattheva, nisinno deti vaṭṭati.

1490.

Aparopi vahantova, bhikkhuṃ yo koci puggalo;

Phalaṃ khandhe nisinnassa, bhikkhuno deti vaṭṭati.

1491.

Gahetvā phaliniṃ sākhaṃ, chāyatthaṃ yadi gacchati;

Puna citte samuppanne, khādituṃ pana bhikkhuno.

1492.

Sākhaṃ paṭiggahāpetvā, phalaṃ khādati vaṭṭati;

Makkhikānaṃ nivāratthaṃ, gahitāyapyayaṃ nayo.

1493.

Kappiyaṃ pana kāretvā, paṭiggaṇhāti taṃ puna;

Bhottukāmo sace mūla-gahaṇaṃyeva vaṭṭati.

1494.

Mātāpitūnamatthāya, gahetvā sappiādikaṃ;

Gacchanto antarāmagge, yaṃ icchati tato pana.

1495.

Taṃ so paṭiggahāpetvā, paribhuñjati vaṭṭati;

Taṃ paṭiggahitaṃ mūla-gahaṇaṃyeva vaṭṭati.

1496.

Sāmaṇerassa pātheyya-taṇḍule bhikkhu gaṇhati;

Bhikkhussa sāmaṇeropi, gahetvā pana gacchati.



以下是巴利文的完整直译:
1468.
如果碰触自己
钵中的饭而拿,
后来应该接受,
因为与他人的混合。
1469.
在煮比丘的
粥等的容器中,
为了他人
放入饭储存。
1470.
在容器上方的手中
放入沙弥的,
从手中落入那里,
不使其成为不适合的。
1471.
因为那个这样被舍弃,
如果不做而倒入,
应该使那个成为
像无食物的钵一样后食用。
1472.
如果装满粥的罐子,
沙弥很弱,
不能使比丘
再次接受那个。
1473.
把罐子的颈部
放在钵的口缘上,
比丘带来的,
倾倒是可以的。
1474.
或者如果比丘
把手放在地上,
抬起后滚动,
在那里是可以的。
1475.
在饭篮、锅、担子中
这就是判断;
如果两三个沙弥
给可拿取的。
1476.
一个比丘拿取
担子是可以的;
同样一个给的,
两三个拿取。
1477.
在床脚、凳脚上
挂油罐等,
比丘在那里
坐是可以的。
1478.
如果未接受的
油碗在床下,
打扫时碰触,
不会成为再次接受。
1479.
以已接受的想法,
但未接受的,
拿取后知道了,
放在那里是可以的。
1480.
如果之前打开
放置的即使盖上,
应该同样那样放置,
不应该做其他的。
1481.
如果放在外面,
不应该再碰触那个;
如果知道后碰触,
那就会成为再次接受。
1482.
在已接受的油中,
如果产生耳朵,
在生姜等根中,
或同样在粗粉中。
1483.
从那个生起的一切,
被说就是那个;
但在那个中
再没有接受的工作。
1484.
某个人爬上
棕榈树或椰子树,
站在那里他用绳子
放下棕榈簇。
1485.
如果说"拿",
就不应该拿;
但如果其他站在地上的人
拿了给是可以的。
1486.
如果切断篱笆
给甘蔗或果实拿,
不碰触棍子,
出来的是可以的。
1487.
如果围墙
不宽而很高,
里面站的和外面站的
手捧范围够得着。
1488.
上升百手后,
再次到达那个,
拿取的比丘
找不到任何过错。
1489.
如果沙弥
用肩膀背着比丘,
拿了果实在那里
坐着给是可以的。
1490.
其他任何人
背着比丘时,
给坐在肩上的
比丘果实是可以的。
1491.
拿着有果实的枝条,
如果为了遮荫而去,
后来生起想要
食用的心的比丘。
1492.
使枝条被接受后,
吃果实是可以的;
为了防止苍蝇
拿取的也是这个方法。
1493.
使其成为适合的,
再次接受那个,
如果想吃,
只要根本的拿取就可以。
1494.
为了父母
拿取酥油等,
在中途走着,
从那里想要什么。
1495.
使那个被接受后,
食用是可以的;
那个已接受的
只要根本的拿取就可以。
1496.
比丘拿取
沙弥的路粮米,
沙弥也拿取
比丘的而去。

1497.

Taṇḍulesu hi khīṇesu, attanā gahitesu so;

Sace yāguṃ pacitvāna, taṇḍulehitarehipi.

1498.

Ubhinnaṃ dvīsu pattesu, ākiritvā panattano;

Yāguṃ bhikkhussa taṃ datvā, sayaṃ pivati tassa ce.

1499.

Sannidhipaccayā neva, na uggahitakāraṇā;

Sāmaṇerassa pītattā, doso bhikkhussa vijjati.

1500.

Mātāpitūnamatthāya, telādiṃ haratopi ca;

Sākhaṃ chāyādiatthāya, imassa na visesatā.

1501.

Tasmā hissa visesassa, cintetabbaṃ tu kāraṇaṃ;

Tassa sālayabhāvaṃ tu, visesaṃ takkayāmahaṃ.

1502.

Taṇḍule pana dhovitvā, niccāletuñhi celako;

Na sakkoti sace te ca, taṇḍule bhājanampi ca.

1503.

Paṭiggahetvā dhovitvā, āropetvā panuddhanaṃ;

Bhikkhunāggi na kātabbo, vivaritvāpi pakkatā.

1504.

Ñātabbā pakkakālasmiṃ, oropetvā yathāsukhaṃ;

Bhuñjitabbaṃ, na pacchassa, paṭiggahaṇakāraṇaṃ.

1505.

Āropetvā sace bhikkhu, uddhanaṃ suddhabhājanaṃ;

Udakaṃ yāguatthāya, tāpeti yadi vaṭṭati.

1506.

Tatte panudake koci, ce pakkhipati taṇḍule;

Tato paṭṭhāya tenaggi, na kātabbova bhikkhunā.

1507.

Paṭiggahetvā taṃ yāguṃ, pātuṃ vaṭṭati bhikkhuno;

Sace pacati pacchā taṃ, sāmapākā na muccati.

1508.

Tatthajātaphalaṃ kiñci, saha cāleti valliyā;

Tasseva ca tato laddhaṃ, phalaṃ kiñci na vaṭṭati.

1509.

Phalarukkhaṃ parāmaṭṭhuṃ, tamapassayitumpi vā;

Kaṇṭake bandhituṃ vāpi, bhikkhuno kira vaṭṭati.

1510.

Saṇḍāsena ca dīghena, gahetvā thālakaṃ pana;

Pacato bhikkhuno telaṃ, bhasmaṃ patati tattha ce.

1511.

Amuñcantena hatthena, pacitvā telathālakaṃ;

Otāretvāva taṃ pacchā, paṭiggaṇheyya vaṭṭati.

1512.

Paṭiggahetvā aṅgāre, tāni dārūni vā pana;

Ṭhapitāni sace honti, pubbagāhova vaṭṭati.

1513.

Ucchuṃ khādati ce bhikkhu, sāmaṇeropi icchati;

‘‘Chinditvā tvamito gaṇha’’, iti vutto ca gaṇhati.

1514.

Nattheva avasesassa, paṭiggahaṇakāraṇaṃ;

Khādato guḷapiṇḍampi, ayameva vinicchayo.

1515.

Kātuṃ sāgaratoyena, loṇakiccaṃ tu vaṭṭati;

Yāvajīvikasaṅkhātaṃ, toyattā na tu gacchati.

1516.

Idaṃ kālavinimmuttaṃ, udakaṃ paridīpitaṃ;

Nibbānaṃ viya nibbāna-kusalena mahesinā.

1517.

Udakena samā vuttā, himassa karakāpi ca;

Kūpādīsu jalaṃ pātuṃ, bahalampi ca vaṭṭati.

1518.

Khettesu kasitaṭṭhāne, bahalaṃ taṃ na vaṭṭati;

Sanditvā yadi taṃ gantvā, nadiṃ pūreti vaṭṭati.

1519.

Sobbhesu kakudhādīnaṃ, jale pupphasamākule;

Na ñāyati raso tesaṃ, na paṭiggahaṇakāraṇaṃ.

1520.

Sareṇukāni pupphāni, pānīyassa ghaṭe pana;

Pakkhittāni sace honti, paṭiggaṇheyya taṃ pana.

1521.

Paṭiggahetvā deyyāni, vāsapupphāni tattha vā;

Kamallikāsu dinnāsu, abbohāroti vaṭṭati.

1522.

Appaṭiggahitasseva , dantakaṭṭhassa yo raso;

Ajānantassa pācitti, so ce visati khādato.

1523.

Sarīraṭṭhesu bhūtesu, kiṃ vaṭṭati? Na vaṭṭati?

Kappākappiyamaṃsānaṃ, khīraṃ sabbampi vaṭṭati.

1524.

Kaṇṇakkhigūthako danta- malaṃ muttaṃ karīsakaṃ;

Semhaṃ siṅghāṇikā kheḷo, assu loṇanti vaṭṭati.

1525.

Yaṃ panettha sakaṭṭhānā, cavitvā patitaṃ siyā;

Patte vā pana hatthe vā, paṭiggaṇheyya taṃ puna.

1526.

Aṅgalaggamavicchannaṃ, paṭiggahitameva taṃ;

Uṇhayāguṃ pivantassa, sedo hatthesu jāyati.



以下是巴利文的完整直译:
1497.
如果米用完了,
他拿取自己的,
如果煮粥
用其他的米。
1498.
在两人的两个钵中
倒入,然后自己的
粥给那个比丘,
自己喝,如果那个。
1499.
既不因为储存,
也不因为拿取,
因为沙弥喝了,
比丘没有过错。
1500.
为了父母
带油等,
为了遮荫等的枝条,
这个没有特殊性。
1501.
因此应该考虑
他特殊性的原因;
我推测他的无执著
是特殊性。
1502.
洗米后,
如果小沙弥不能
摇动,如果那些
米和容器。
1503.
接受后洗,
放在炉子上,
比丘不应该生火,
即使打开也煮熟了。
1504.
在煮熟时应该知道,
随意取下,
应该食用,后来没有
接受的原因。
1505.
如果比丘放
干净的容器在炉子上,
为了粥
加热水是可以的。
1506.
在热水中如果
某人放入米,
从那时起比丘
就不应该生火。
1507.
接受那个粥后,
比丘喝是可以的;
如果后来煮那个,
不能逃脱生熟(的过错)。
1508.
在那里生长的某些果实,
连藤一起摇动,
从那里得到的
某些果实不可以。
1509.
据说比丘触摸
果树,或靠在上面,
或绑刺
是可以的。
1510.
用长钳
拿着碗,
比丘煮油时,
如果灰落在那里。
1511.
不放开手,
煮油碗,
放下后
再接受是可以的。
1512.
接受炭火,
或那些木柴,
如果被放置,
只要最初的拿取就可以。
1513.
如果比丘吃甘蔗,
沙弥也想要,
说"你从这里切拿",
被这样说后拿取。
1514.
剩余的就没有
接受的原因;
吃糖球时
这就是判断。
1515.
用海水
做盐的工作是可以的;
被称为终生(可用的),
因为是水而不归类。
1516.
这个被说明是
超越时间的水;
像涅槃一样被
精通涅槃的大仙说明。
1517.
雪和冰雹
被说与水相同;
喝井等中的水,
即使浓厚也可以。
1518.
在田地耕种的地方,
浓厚的那个不可以;
如果那个流动去
填满河流就可以。
1519.
在池塘中卡库达等的
水中充满花,
不知道它们的味道,
没有接受的原因。
1520.
如果有花粉
放在水罐中,
应该接受
那个。
1521.
接受后应该给
或放香花在那里;
给了睡莲,
说是不咽下就可以。
1522.
未接受的
牙签的汁液,
不知道的人咽下
犯波逸提。
1523.
在身体中的生物,
什么可以?什么不可以?
适合和不适合的肉的
乳都可以。
1524.
耳垢、眼屎、牙垢、
尿、粪、
痰、鼻涕、唾液、
眼泪、盐都可以。
1525.
但是这里从自己的地方
掉落的,
在钵中或手中,
应该再次接受那个。
1526.
粘在身上未脱离的,
那个就是已接受的;
喝热粥的人,
手上产生汗水。

1527.

Piṇḍāya vicarantassa, sedo hatthānusārato;

Orohati sace pattaṃ, na paṭiggahaṇakāraṇaṃ.

1528.

Sāmaṃ gahetvā cattāri, vikaṭāni nadāyake;

Sappadaṭṭhakkhaṇeyeva, na doso paribhuñjato.

1529.

Pathaviṃ mattikatthāya, khaṇituṃ chinditumpi vā;

Tarumpi chārikatthāya, bhikkhuno pana vaṭṭati.

1530.

Acchedagāhanirapekkhanisajjato ca;

Sikkhappahānamaraṇehi ca liṅgabhedā;

Dānena tassa ca parassa abhikkhukassa;

Sabbaṃ paṭiggahaṇameti vināsamevaṃ.

1531.

Durūpaciṇṇe niddiṭṭhaṃ, gahaṇuggahitassapi;

Antovutthe sayaṃpakke, antopakke ca dukkaṭaṃ.

1532.

Paṭiggahitake tasmiṃ, appaṭiggahitasaññino;

Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1533.

Paṭiggahitasaññissa , dantaponodakesupi;

Na doseḷakalomena, samuṭṭhānādayo samā.

1534.

Navamajjhimatherabhikkhunīnaṃ;

Avisesena yaticchitabbako;

Sakalo asamāsatova mayā;

Kathito ettha vinicchayo tato.

Dantaponakathā.

Bhojanavaggo catuttho.

1535.

Yaṃ kiñcicelakādīnaṃ, titthiyānaṃ panāmisaṃ;

Dentassekapayogena, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.

1536.

Vicchinditvāna dentassa, payogagaṇanāvasā;

Honti pācittiyo tassa, tikapācittiyaṃ siyā.

1537.

Udakaṃ dantaponaṃ vā, dentassa ca atitthiye;

Titthiyoti ca saññissa, dukkaṭaṃ vimatissa ca.

1538.

Dāpentassa panaññena, sāmaṇerādikena vā;

Nikkhittabhājane tesaṃ, dentassa bahilepanaṃ.

1539.

Ṭhapetvā bhojanaṃ tesaṃ, santike ‘‘gaṇhathā’’ti ca;

Vadantassa anāpatti, samuṭṭhāneḷakūpamaṃ.

Acelakakathā.

1540.

Dāpetvā vā adāpetvā, bhikkhu yaṃ kiñci āmisaṃ;

Kattukāmo sace saddhiṃ, hasanādīni itthiyā.

1541.

Uyyojeti hi ‘‘gacchā’’ti, vatvā tappaccayā pana;

Tassuyyojanamattasmiṃ, dukkaṭaṃ paṭhamena ca.

1542.

Pādenassupacārasmiṃ, atikkante ca dukkaṭaṃ;

Dutiyenassa pācitti, sīmātikkamane pana.

1543.

Dassane upacārassa, hatthā dvādasa desitā;

Pamāṇaṃ savane cevaṃ, ajjhokāse na cetare.

1544.

Bhikkhusmiṃ tikapācitti, itare tikadukkaṭaṃ;

Ubhinnaṃ dukkaṭaṃ vuttaṃ, kalisāsanaropane.

1545.

Uyyojentassa kiccena, na dosummattakādino;

Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.

Uyyojanakathā.

1546.

Khuddake piṭṭhivaṃsaṃ yo, atikkamma nisīdati;

Sabhojane kule tassa, hoti pācitti bhikkhuno.

1547.

Hatthapāsaṃ atikkamma, piṭṭhisaṅghāṭakassa ca;

Sayanassa panāsanne, ṭhāne doso mahallake.

1548.

Asayanighare tassa, sayanigharasaññino;

Tattha vematikassāpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.

1549.

Nisīdantassanāpatti, bhikkhussa dutiye sati;

Vītarāgesu vā tesu, nikkhantesu ubhosu vā.

1550.

Nisinnassānatikkamma, padesaṃ vuttalakkhaṇaṃ;

Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā.

Sabhojanakathā.

1551.

Catutthe pañcame ceva, vattabbaṃ natthi kiñcipi;

Vattabbaṃ yañca taṃ sabbaṃ, vuttaṃ aniyatadvaye.

1552.

Samuṭṭhānaṃ panetesaṃ, anantarasamaṃ mataṃ;

Ayameva visesoti, tesamesañca dīpito.

Rahopaṭicchannarahonisajjakathā.

1553.

Bhojanānaṃ tu pañcannaṃ, vutto aññatarena yo;

Santaṃ bhikkhumanāpucchā, āpajjeyya kulesu ce.

1554.

Cārittaṃ tassa pācitti, aññatra samayā siyā;

Ṭhapetvā samayaṃ bhikkhu, duvidhaṃ vuttalakkhaṇaṃ.



以下是巴利文的完整直译:
1527.
行乞时,
汗水随手流下,
如果落入钵中,
没有接受的原因。
1528.
自己拿取四种
秽物,没有施主,
在蛇咬的瞬间,
食用没有过错。
1529.
为了泥土挖掘
或切割土地,
为了灰烬(切)树,
对比丘来说是可以的。
1530.
从不切断、不拿取、无执著、坐下,
和舍学、死亡、改变性别,
给予他和其他非比丘,
所有接受就这样消失。
1531.
在行为不端中被指出,
即使拿取已拿取的,
在内部储存、自己煮的,
在内部煮的犯突吉罗。
1532.
在那个已接受的(食物)中,
认为是未接受的,
或对此有疑虑的,
犯突吉罗罪。
1533.
认为是已接受的,
即使在牙签和水中,
没有过错,与羊毛(学处)
起源等相同。
1534.
对新、中、长老比丘尼,
无差别地应该知道的,
我完整地不缩略地
在这里说明了判断。
关于牙签的讨论。
第四食物品。
1535.
任何给予裸行者等
外道的食物,
一次给予,
就犯一次波逸提。
1536.
分开给予,
根据给予的次数,
他犯波逸提,
应该是三次波逸提。
1537.
给水或牙签
给非外道,
认为是外道
和有疑虑时犯突吉罗。
1538.
使他人给予,
或通过沙弥等,
在他们放置的容器中
给予,或涂抹外面。
1539.
除了食物,在他们
附近说"拿吧",
说的人无罪,
起源等与羊毛(学处)相同。
关于裸行者的讨论。
1540.
使给予或不使给予,
比丘任何食物,
如果想与女人一起
做笑等。
1541.
驱逐说"去吧",
因为那个原因,
在他驱逐的瞬间,
第一次犯突吉罗。
1542.
在她的范围内
脚跨过时犯突吉罗,
第二次他犯波逸提,
在越过界限时。
1543.
在视线范围内
被说是十二手,
在听力范围内也是这样,
在露天而不是其他地方。
1544.
对比丘三次波逸提,
其他三次突吉罗,
两人都被说
犯突吉罗在诽谤教法时。
1545.
因事驱逐的,
疯狂等的人没有过错,
与不与取相同,
起源等的方法。
关于驱逐的讨论。
1546.
谁越过小屋的
脊梁而坐,
在有食物的家中,那个
比丘犯波逸提。
1547.
越过手捧范围,
和背后的连接处,
在卧室附近
的地方,大屋有过错。
1548.
在非卧室中,
认为是卧室的,
或对此有疑虑的,
被说明犯突吉罗。
1549.
比丘坐时无罪,
如果有第二个(比丘),
或他们是离欲的,
或两人都离开。
1550.
坐着不越过
所说特征的地方,
起源等相同
与第一最后事。
关于有食物(家)的讨论。
1551.
在第四第五中
没有什么可说的;
应该说的一切
都在两个不定(罪)中说了。
1552.
但这些的起源
被认为与前面相同;
这就是特殊性
被说明的这些和那些。
关于隐蔽处、遮蔽处、隐蔽处坐的讨论。
1553.
被说是五种食物
中的任何一种,
如果在家中
不问在场的比丘而犯。
1554.
对他来说是波逸提
因为行为,除了某些情况;
除了情况,比丘
两种所说的特征。

1555.

Avītivatte majjhaṇhe, gharamaññassa gacchati;

Gharūpacārokkamane, paṭhamena hi dukkaṭaṃ.

1556.

Atikkante gharummāre, aparampi ca dukkaṭaṃ;

Dutiyena ca pādena, pācitti samatikkame.

1557.

Ṭhitaṭṭhāne sace bhikkhuṃ, oloketvā na passati;

‘‘Asanta’’nti anāpucchā, paviṭṭho nāma vuccati.

1558.

Sace dūre ṭhito hoti, asanto nāma bhikkhu so;

Natthi ārocane kiccaṃ, gavesitvā ito cito.

1559.

Na doso samaye santaṃ, āpucchitvā ca gacchato;

Bhikkhuṃ gharena maggo ce, ārāmaṃ gacchatopi ca.

1560.

Titthiyānampi seyyaṃ vā, tathā bhikkhunupassayaṃ;

Āpadāsanasālaṃ vā, bhattiyassa gharampi vā.

1561.

Idaṃ pana samuṭṭhānaṃ, kathinena samaṃ mataṃ;

Kriyākriyamacittañca, ticittañca tivedanaṃ.

Cārittakathā.

1562.

Sabbāpi sāditabbāva, catumāsapavāraṇā;

Bhikkhunā agilānena, puna niccapavāraṇā.

1563.

‘‘Viññāpessāmi rogasmiṃ, sati me paccaye’’ti ca;

Na paṭikkhipitabbā sā, ‘‘rogo dāni na me’’ti ca.

1564.

Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, dukkaṭaṃ natatuttariṃ;

Tatuttarinti saññissa, tattha vematikassa ca.

1565.

Natatuttarisaññissa, yehi yena pavārito;

Tato aññehi vā bhiyyo, ācikkhitvā yathātathaṃ.

1566.

Viññāpentassa bhikkhussa, aññassatthāya vā pana;

Ñātakānamanāpatti, attano vā dhanenapi.

1567.

Tathā ummattakādīnaṃ, anāpatti pakāsitā;

Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.

Bhesajjakathā.

1568.

Uyyuttaṃ bhikkhuno senaṃ, dassanatthāya gacchato;

Aññatra paccayā tassa, dukkaṭaṃ tu pade pade.

1569.

Dassanassupacārasmiṃ, ṭhatvā pācitti passato;

Upacāraṃ vimuñcitvā, passantassa payogato.

1570.

Ārohā pana cattāro, dve dve taṃpādarakkhakā;

Evaṃ dvādasaposo ca, eko hatthīti vuccati.

1571.

Dvepādarakkhā āroho, eko tipurisohayo;

Eko sārathi yodheko, āṇirakkhā duve janā.

1572.

Catuposo ratho vutto, catusaccavibhāvinā;

Cattāro padahatthā ca, purisā pattīti vuccati.

1573.

Vuttalakkhaṇasampannā , ayaṃ pacchimakoṭiyā;

Caturaṅgasamāyuttā, senā nāma pavuccati.

1574.

Hatthiādīsu ekekaṃ, dassanatthāya gacchato;

Anuyyuttepi uyyutta-saññissāpi ca dukkaṭaṃ.

1575.

Attano ca ṭhitokāsaṃ, sampattaṃ pana passati;

Āpadāsu anāpatti, tathārūpe ca paccaye.

Uyyuttakathā.

1576.

Catutthe divase attha-ṅgate sūriye arogavā;

Sace tiṭṭhatu senāya, nisīdatu nipajjatu.

1577.

Ākāse iddhiyā seyyaṃ, pakappetu ca iddhimā;

Hoteva tassa pācitti, tikapācittiyaṃ siyā.

1578.

Ūnake ca tirattasmiṃ, atirekoti saññino;

Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1579.

Purāruṇāva nikkhamma, tatiyāya ca rattiyā;

Na doso puna vasantassa, gilānassāpadāsupi.

Senāvāsakathā.

1580.

Uyyodhikaṃ balaggaṃ vā, senābyūhampi vā pana;

Dassanatthāyanīkaṃ vā, hoti pācitti gacchato.

1581.

Purime pana yo vutto, ‘‘hatthī dvādasaporiso’’;

Iti tena tayo hatthī, ‘‘hatthānīka’’nti dīpitaṃ.

1582.

Sesesupi ca eseva, nayo ñeyyo vibhāvinā;

Tiṇṇameḷakalomena, samuṭṭhānādayo samā.

Uyyodhikakathā.

Aceḷakavaggo pañcamo.

1583.

Piṭṭhādīhi kataṃ majjaṃ, surā nāmāti vuccati;

Pupphādīhi kato sabbo, āsavo hoti merayaṃ.



以下是巴利文的完整直译:
1555.
在中午未过时,
去另一个人的家,
进入家的范围时,
第一次犯突吉罗。
1556.
越过家的门槛,
又一次突吉罗;
第二只脚
越过时犯波逸提。
1557.
如果在站立处
看不到比丘,
不问"不在"而
进入被称为(犯戒)。
1558.
如果站得很远,
那个比丘被称为不在;
没有通知的必要,
从这里那里寻找。
1559.
在适当时候去,
问在场的(比丘)没有过错;
如果比丘经过房子
去精舍也是。
1560.
外道的住处,
或比丘尼的住处,
或避难所,
或施主的家。
1561.
但这个起源
被认为与迦絺那相同;
是作非作、无心,
三心和三受。
关于行为的讨论。
1562.
所有四个月的邀请
都应该接受,
非病比丘
再次常邀请。
1563.
"我将在生病时
请求所需物",
不应拒绝那个,
"现在我没有病"。
1564.
被说三次波逸提,
不超过那个突吉罗;
认为超过那个,
和对此有疑虑的。
1565.
认为不超过那个,
被谁以什么邀请,
从那里或更多其他的,
如实说明。
1566.
比丘为自己
或为他人请求,
对亲戚无罪,
或用自己的财物。
1567.
同样对疯狂等
被说明无罪;
所有起源等
被认为与媒介相同。
关于药的讨论。
1568.
比丘为了看
出发的军队去,
除了有原因,
每步犯突吉罗。
1569.
站在视线范围内
看见犯波逸提;
离开范围
看见每次行为。
1570.
四个骑手,
两两(组)保护他们的脚,
这样十二人和
一头象被称为(一队)。
1571.
两个保护脚的、骑手、
一个、三个人的马、
一个车夫、一个战士、
两个人保护车轴。
1572.
四个人的车被
四圣谛阐明者说;
四个步兵
被称为步兵。
1573.
具备所说特征,
这是最小的;
四支具足的
被称为军队。
1574.
为了看象等
每一个而去,
即使非出发的
认为是出发的也犯突吉罗。
1575.
看见到达
自己站立处的;
在危难中无罪,
在那样的原因中也是。
关于出发的讨论。
1576.
在第四天
日落时无病的,
如果在军中
站立、坐下、躺下。
1577.
有神通的在空中
准备床,
他就犯波逸提,
应该是三次波逸提。
1578.
在不足三夜中,
认为超过的,
和对此有疑虑的,
犯突吉罗罪。
1579.
在第三夜
黎明前离开,
再住没有过错,
生病和危难时也是。
关于军中住宿的讨论。
1580.
为了看
演习、军队、
军队阵列或
部队去犯波逸提。
1581.
在前面被说的
"象十二人";
因此三头象
被说明为"象部队"。
1582.
在其余的也是
这个方法应该被智者知道;
与三种羊毛(学处)
起源等相同。
关于演习的讨论。
第五裸行者品。
1583.
用谷物等做的酒
被称为苏拉;
用花等做的一切
发酵酒是梅雷耶。

1584.

Bījato pana paṭṭhāya, pivantassubhayampi ca;

Payoge ca payoge ca, hoti pācitti bhikkhuno.

1585.

Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, amajje majjasaññino;

Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1586.

Amajjaṃ majjavaṇṇañca, majjagandharasampi ca;

Ariṭṭhaṃ loṇasovīraṃ, suttakaṃ pivatopi ca.

1587.

Vāsagāhāpanatthāya, pakkhipitvāna īsakaṃ;

Sūpādīnaṃ tu pākepi, anāpatti pakāsitā.

1588.

Hoteḷakasamuṭṭhānaṃ, acittaṃ vatthujānanā;

Idañcākusaleneva, pānato lokavajjakaṃ.

Surāpānakathā.

1589.

Yena kenaci aṅgena, hasādhippāyino pana;

Phusato upasampannaṃ, hoti pācitti bhikkhuno.

1590.

Sabbattha dukkaṭaṃ kāya-paṭibaddhādike naye;

Tathevānupasampanne, dīpitaṃ tikadukkaṭaṃ.

1591.

Ettha cānupasampanna-ṭṭhāne tiṭṭhati bhikkhunī;

Khiḍḍādhippāyino tampi, phusantassa ca dukkaṭaṃ.

1592.

Anāpatti nahasādhi-ppāyassa phusato paraṃ;

Sati kicce phusantassa, tathā ummattakādino.

Aṅgulipatodakakathā.

1593.

Jale nimujjanādīna-matthāya pana kevalaṃ;

Padavāresu sabbesu, otarantassa dukkaṭaṃ.

1594.

Kīḷāpekkho sace hutvā, jale uparigopphake;

Nimujjeyyapi vā bhikkhu, ummujjeyya tareyya vā.

1595.

Payoge ca payoge ca, tassa pācittiyaṃ siyā;

Antoyevodake tassa, nimujjitvāna gacchato.

1596.

Hatthapādapayogehi, pācittiṃ paridīpaye;

Hattheheva tarantassa, hatthavārehi kāraye.

1597.

Yena yena panaṅgena, bhikkhuno tarato jalaṃ;

Tassa tassa payogena, pācittiṃ paridīpaye.

1598.

Taruto tīrato vāpi, pācitti patato jale;

Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tatheva tikadukkaṭaṃ.

1599.

Pājentopi sace nāvaṃ, arittena phiyena vā;

Ussārentopi tīre vā, nāvaṃ kīḷati dukkaṭaṃ.

1600.

Hatthena vāpi pādena, kaṭṭhena kathalāya vā;

Udakaṃ nīharantassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1601.

Udakaṃ kañjikaṃ vāpi, cikkhallaṃ vāpi vikkhipaṃ;

Kīḷantassāpi bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1602.

Vigāhitvā jalaṃ kicce, sati nimmujjanādikaṃ;

Karontassa anāpatti, tathā pārañca gacchato.

1603.

Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā;

Anantarassimassāpi, natthi kāci visesatā.

Hasadhammakathā.

1604.

Vuccamāno sace bhikkhu, paññatteneva bhikkhunā;

Akattukāmatāyassa, vacanaṃ dhammameva vā.

1605.

Yo asikkhitukāmova, na karoti panādaraṃ;

Tassānādariye tasmiṃ, pācittiyamudīraye.

1606.

Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tikātītena satthunā;

Tathevānupasampannā-nādare tikadukkaṭaṃ.

1607.

Suttenevābhidhammena, apaññattena bhikkhunā;

Dukkaṭaṃ sāmaṇerena, vuttassa ubhayenapi.

1608.

‘‘Ācariyānamayaṃ gāho, amhākaṃ tu paveṇiyā;

Āgato’’ti bhaṇantassa, na dosummattakādino.

1609.

Ettha neva gahetabbo, gārayhācariyuggaho;

Omasavādatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.

Anādariyakathā.

1610.

Bhayasañjananatthāya, rūpādiṃ upasaṃhare;

Bhayānakaṃ kathaṃ vāpi, katheyya parasantike.

1611.

Disvā vā pana taṃ sutvā, mā vā bhāyatu, bhāyatu;

Itarassa tu bhikkhussa, hoti pācitti taṅkhaṇe.

1612.

Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tatheva tikadukkaṭaṃ;

Sāmaṇeraṃ gahaṭṭhaṃ vā, bhiṃsāpentassa bhikkhuno.



以下是巴利文的完整直译:
1584.
从种子开始,
喝两种(酒)的,
每次行为
比丘犯波逸提。
1585.
被说三次波逸提,
非酒认为是酒的,
和对此有疑虑的,
犯突吉罗罪。
1586.
非酒但有酒的颜色、
气味和味道的,
阿里塔酒、咸醋、
醋也喝的。
1587.
为了除味放入
少量,
在煮汤等时,
被说明无罪。
1588.
与羊毛(学处)起源相同,
无心知道事物;
这个只由不善(心)
喝而成世间罪。
关于饮酒的讨论。
1589.
用任何身体部位,
有意开玩笑,
触摸具足戒的,
比丘犯波逸提。
1590.
在一切处用身体
相连等方法犯突吉罗;
同样对未具足戒的,
被说明三次突吉罗。
1591.
这里在未具足戒的
地方站立的比丘尼,
有意开玩笑触摸她的
也犯突吉罗。
1592.
无意开玩笑
触摸他人无罪;
有事触摸的,
同样疯狂等的。
关于手指戳触的讨论。
1593.
为了在水中
潜水等,只是
在所有脚步中
下水的犯突吉罗。
1594.
如果成为期待玩耍的,
在水中超过脚踝,
比丘或潜水
或浮出或游过。
1595.
每次行为
他应该犯波逸提;
在水中内部
潜水而去的。
1596.
用手脚的行为
应该说明波逸提;
只用手游的
应该以手次数计算。
1597.
但是用任何
身体部位比丘渡水,
以那个那个的行为
应该说明波逸提。
1598.
从岸边游或
跳入水中犯波逸提;
被说三次波逸提,
同样三次突吉罗。
1599.
如果划船
用桨或舵,
或在岸边推船
玩耍犯突吉罗。
1600.
用手或脚,
木头或陶器,
取水的
犯突吉罗罪。
1601.
水或米汤
或泥巴撒
玩耍的比丘
也犯突吉罗罪。
1602.
有事进入水中
潜水等,
做的无罪,
同样去对岸的。
1603.
起源等相同
与第一最后事;
与前一个也
没有任何特殊性。
关于玩水的讨论。
1604.
如果比丘被
已受戒的比丘
以规定的(方式)说,
他不想做或
说法。
1605.
谁不想学习
就不恭敬,
对他那个不恭敬,
应该说波逸提。
1606.
被三次超越的导师
说三次波逸提;
同样对未受具足戒的
不恭敬三次突吉罗。
1607.
只用经或论,
未受戒的比丘,
沙弥说的
两者都突吉罗。
1608.
说"这是阿阇黎的见解,
但按我们的传统
而来",
疯狂等的人无过错。
1609.
这里不应该接受
应受呵责的阿阇黎的见解;
与辱骂语相同,
起源等的方法。
关于不恭敬的讨论。
1610.
为了制造恐惧
接近色等,
或在他人附近
说可怕的话。
1611.
看见或听见那个,
不要害怕或害怕,
但对另一个比丘
在那个瞬间犯波逸提。
1612.
被说三次波逸提,
同样三次突吉罗;
比丘恐吓
沙弥或在家人。

1613.

Nabhiṃsāpetukāmassa, anāpattādikammino;

Samuṭṭhānādi sabbampi, anantarasamaṃ mataṃ.

Bhiṃsāpanakathā.

1614.

Jotiṃ tappetukāmo ce, jalāpeyya jaleyya vā;

Ṭhapetvā hoti pācitti, tathārūpaṃ tu paccayaṃ.

1615.

Sayaṃ samādahantassa, yāva jālā na jāyati;

Tāva sabbapayogesu, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1616.

Jāluṭṭhāne panāpatti, pācitti paridīpitā;

Jālāpentassa aññena, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1617.

Gilānassa gilānoti, saññissa vimatissa vā;

Alātaṃ ukkhipantassa, avijjhātaṃ tu dukkaṭaṃ.

1618.

Vijjhātaṃ tujjalantassa, yathāvatthukatā matā;

Anāpatti gilānassa, kataṃ aññena vā pana.

1619.

Visibbentassa aṅgāraṃ, padīpujjālanādike;

Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.

Jotisamādahanakathā.

1620.

Apuṇṇe addhamāsasmiṃ, dese ce majjhime pana;

‘‘Nhāyissāmī’’ti cuṇṇaṃ vā, mattikaṃ vāpi gomayaṃ.

1621.

Abhisaṅkharato sabba-payogesupi dukkaṭaṃ;

Nhānassa pariyosāne, hoti pācitti bhikkhuno.

1622.

Atirekaddhamāsūna-saññino vimatissa vā;

Dukkaṭaṃ atirekaddha- māse ca samayesu ca.

1623.

Nhāyantassa anāpatti, nadīpārampi gacchato;

Vālikaṃ ukkiritvāna, katāvāṭesu vā tathā.

1624.

Paccantimepi vā dese, sabbesaṃ āpadāsupi;

Idameḷakalomena, samuṭṭhānādinā samaṃ.

Nhānakathā.

1625.

Cīvaraṃ yaṃ nivāsetuṃ, sakkā pārupitumpi vā;

Channamaññataraṃ bhikkhu, rajitvā yattha katthaci.

1626.

Padese kaṃsanīlena, pattanīlena vā pana;

Yena kenaci kāḷena, kaddamenapi vā tathā.

1627.

Maṅgulassa mayūrassa, piṭṭhiakkhippamāṇakaṃ;

Akatvā kappiyaṃ binduṃ, pācitti paribhuñjato.

1628.

Pāḷikaṇṇikakappo vā, na ca vaṭṭati katthaci;

Ekaṃ vāpi anekaṃ vā, bindu vaṭṭati vaṭṭakaṃ.

1629.

Ādinnepi anādinna-saññino vimatissa ca;

Dukkaṭaṃ muninā vuttaṃ, anāpatti pakāsitā.

1630.

Kappe naṭṭhepi vā saddhiṃ, tena saṃsibbitesu vā;

Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, samuṭṭhāneḷakūpamaṃ.

Dubbaṇṇakaraṇakathā.

1631.

Vikappanā duve vuttā, sammukhāsammukhātipi;

Sammukhāya vikappento, bhikkhussekassa santike.

1632.

Ekattaṃ bahubhāvaṃ vā, dūrasantikatampi vā;

Cīvarānaṃ tu jānitvā, yathāvacanayogato.

1633.

‘‘Imāhaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ, vikappemī’’ti niddise;

Kappatettāvatā kāmaṃ, nidhetuṃ, na ca kappati.

1634.

Paribhogādikaṃ tena, apaccuddhaṭato pana;

Tena paccuddhaṭeyeva, paribhogādi vaṭṭati.

1635.

‘‘Santakaṃ pana mayhaṃ tvaṃ, paribhuñja pariccaja;

Yathāpaccayaṃ karohī’’ti, vutte paccuddhaṭaṃ siyā.

1636.

Aparā sammukhā vuttā, bhikkhussekassa santike;

Yassa kassaci nāmaṃ tu, gahetvā sahadhamminaṃ.

1637.

‘‘Imāhaṃ cīvaraṃ tissa- bhikkhuno, tissatheriyā;

Vikappemī’’ti vattabbaṃ, vattabbaṃ puna tenapi.

1638.

‘‘Tissassa bhikkhuno vā tvaṃ, tassā tissāya theriyā;

Santakaṃ paribhuñjāhi, vissajjehī’’ti vā tathā.

1639.

Tato pabhuti sabbampi, paribhogādi vaṭṭati;

Evaṃ parammukhāyāpi, vattabbaṃ ekasantike.

1640.

‘‘Imāhaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ, vikappatthāya dammi’’ti;

Puna tenapi vattabbaṃ, ‘‘ko te mitto’’ti bhikkhunā.

1641.

Itarenapi vattabbaṃ, ‘‘tisso tissā’’ti vā puna;

Vattabbaṃ bhikkhunā tena, ‘‘idaṃ tissassa santakaṃ.



以下是巴利文的完整直译:
1613.
不想恐吓的,
无罪等的行为者;
起源等一切
被认为与前面相同。
关于恐吓的讨论。
1614.
如果想取暖
点火或燃烧,
除了那样的原因,
犯波逸提。
1615.
自己生火,
直到火焰未生起,
在所有行为中
犯突吉罗罪。
1616.
但在火焰生起处
被说明犯波逸提;
使他人点火的
犯突吉罗罪。
1617.
对病人认为是病人的,
或有疑虑的,
拿起火把,
未熄灭的犯突吉罗。
1618.
但熄灭的燃烧,
被认为如事物;
病人无罪,
或他人做的。
1619.
拆开(衣)、(取)炭火、
点灯等;
所有起源等
被认为与媒介相同。
关于生火的讨论。
1620.
在半月未满时,
如果在中国,
"我将洗浴"而粉末或
泥或牛粪。
1621.
准备的所有
行为中也犯突吉罗;
洗浴结束时,
比丘犯波逸提。
1622.
认为超过半月不足的,
或有疑虑的,
犯突吉罗;在超过半月
和适当时候。
1623.
洗浴的无罪,
去河对岸的,
堆砂的,
同样在挖的坑中。
1624.
或在边远地区,
所有人在危难中;
这个与羊毛(学处)
起源等相同。
关于洗浴的讨论。
1625.
任何可以穿着
或披的衣服,
比丘染六种中
的任何一种。
1626.
在某处用铜青或
钵青,或
任何黑色,
同样用泥。
1627.
孔雀的
背部翅膀大小,
不做适当的标记,
使用犯波逸提。
1628.
或边缘标记
在任何地方都不可以;
一个或多个
圆形标记可以。
1629.
即使已给,认为未给的
和有疑虑的,
牟尼说犯突吉罗,
被说明无罪。
1630.
即使标记消失或
与那个一起缝合;
这个被说是作非作,
起源与羊毛相同。
关于使(衣)变色的讨论。
1631.
说有两种分配,
即面前和不面前;
面前分配,
在一个比丘前。
1632.
一件或多件,
或远或近,
但知道衣服,
根据说话的方式。
1633.
"我将这衣服
分配给你"应该指出;
到此为止可以
存放,但不可以。
1634.
使用等,
但未收回;
被他收回后,
使用等才可以。
1635.
"但你使用我的物品,
舍弃,随缘处理"
这样说时就是收回。
1636.
另一种面前(分配)被说,
在一个比丘前,
但取任何
同法者的名字。
1637.
"我将这衣服分配给
帝须比丘、帝须长老尼"
应该这样说,然后
他也应该说。
1638.
"你使用帝须比丘的或
那个帝须长老尼的
物品,舍弃"或
这样(说)。
1639.
从那时起一切
使用等都可以;
这样不面前(分配)也
应该在一人前说。
1640.
"我给你这衣服
为了分配"
然后他也应该
说"谁是你的朋友?"
1641.
另一个也应该
说"帝须"或"帝须尼";
然后那个比丘应该说
"这是帝须的物品。

1642.

Tissāya theriyā vā tvaṃ, santakaṃ paribhuñja vā;

Vissajjehī’’ti vā vutte, hoti paccuddhaṭaṃ puna.

1643.

Iccetāsu pana dvīsu, yāya kāyaci cīvaraṃ;

Vikappetvā sadhammesu, yassa kassaci pañcasu.

1644.

Apaccuddhārakaṃ vāpi, avissāsena tassa vā;

Yena taṃ vinayaṃ kammaṃ, kataṃ panidha bhikkhunā.

1645.

Cīvaraṃ paribhuñjeyya, hoti pācitti bhikkhuno;

Tañcevādhiṭṭhahantassa, vissajjantassa dukkaṭaṃ.

1646.

Paccuddhārakavatthesu , apaccuddhārasaññino;

Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1647.

Paccuddhāraṇasaññissa, vissāsā paribhuñjato;

Anāpatti samuṭṭhānaṃ, kathinenādinā samaṃ.

Vikappanakathā.

1648.

Adhiṭṭhānupagaṃ pattaṃ, cīvaraṃ vāpi tādisaṃ;

Tathā sūcigharaṃ kāya-bandhanaṃ vā nisīdanaṃ.

1649.

Apanetvā nidhentassa, hasāpekkhassa kevalaṃ;

Hoti pācittiyaṃ aññaṃ, āṇāpentassa dukkaṭaṃ.

1650.

Tenāpanihite tassa, pācittiṃ paridīpaye;

Vuttaṃ anupasampanna-santake tikadukkaṭaṃ.

1651.

Vinā vuttappakārāni, pattādīni tato pana;

Aññaṃ apanidhentassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1652.

Sabbesvanupasampanna-santakesupi dukkaṭaṃ;

Dunnikkhittamanāpatti, paṭisāmayato pana.

1653.

Tathā ‘‘dhammakathaṃ katvā, dassāmī’’ti nidheti ce;

Avihesetukāmassa, akīḷassādikammino.

1654.

Samuṭṭhānādayo tulyā, dutiyantimavatthunā;

Idaṃ akusaleneva, sacittañca tivedanaṃ.

Cīvarāpanidhānakathā.

Surāpānavaggo chaṭṭho.

1655.

Tiracchānagataṃ pāṇaṃ, mahantaṃ khuddakampi vā;

Hoti pācittiyāpatti, mārentassassa bhikkhuno.

1656.

Appāṇe pāṇasaññissa, vimatissubhayattha ca;

Dukkaṭaṃ tu anāpatti, asañcicca ajānato.

1657.

Na ca māretukāmassa, tathā ummattakādino;

Samuṭṭhānādayo tulyā, tatiyantimavatthunā.

Sañciccapāṇakathā.

1658.

Sappāṇakaṃ jalaṃ jānaṃ, pācitti paribhuñjato;

Payogabahutāyassa, pācittibahutā siyā.

1659.

Ekeneva payogena, avicchijja sace pana;

Pivato pattapūrampi, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.

1660.

Tādisenudakenassa, āviñchitvāna sāmisaṃ;

Dhovato pana pattaṃ vā, nibbāpentassa yāguyo.

1661.

Hatthena taṃ uḷuṅkena, gahetvā nhāyatopi vā;

Payoge ca payoge ca, pācitti paridīpitā.

1662.

Appāṇakepi sappāṇa-saññissa ubhayatthapi;

Vimatissāpi bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1663.

Sappāṇepi ca appāṇe, appāṇamiti saññino;

Na doso ‘‘paribhogena, na marantī’’ti jānato.

1664.

Patanaṃ salabhādīnaṃ, ñatvā suddhena cetasā;

Padīpujjalanañcettha, ñatvā sappāṇabhāvataṃ.

1665.

Bhuñjato jalasaññāya, ñeyyā paṇṇattivajjatā;

Siñcane siñcanaṃ vuttaṃ, paribhoge idaṃ pana.

1666.

Ayameva visesoti, tassa ceva panassa ca;

Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.

Sappāṇakakathā.

1667.

Nihataṃ tu yathādhammaṃ, kiccādhikaraṇaṃ puna;

Nihātabbanti pācitti, ukkoṭentassa bhikkhuno.

1668.

‘‘Akataṃ dukkataṃ kammaṃ, kātabbaṃ punadevi’’ti;

Vadatā pana taṃ kammaṃ, uccāletuṃ na vaṭṭati.

1669.

Sace vippakate kamme, paṭikkosati taṃ puna;

Saññāpetvāva kātabbaṃ, na kātabbaṃ panaññathā.

1670.

Adhamme pana kammasmiṃ, dhammakammanti saññino;

Vimatissubhayatthāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.



以下是巴利文的完整直译:
1642.
或帝须长老尼的,你
使用或舍弃物品"
这样说时,再次
成为收回。
1643.
在这两种中
以任何一种衣服
在五种同法者中
分配给任何人。
1644.
或未收回,或
对他无信任,
由这个比丘
在这里做了那个律仪行为。
1645.
使用衣服,
比丘犯波逸提;
决意那个和
舍弃犯突吉罗。
1646.
在应收回的衣服中,
认为未收回的,
和对此有疑虑的,
犯突吉罗罪。
1647.
认为已收回,
信任而使用的
无罪;起源
与迦絺那等相同。
关于分配的讨论。
1648.
应决意的钵,
或那样的衣服,
同样针筒、
腰带或坐具。
1649.
仅期待开玩笑
拿走藏起的,
犯波逸提;命令他人
犯突吉罗。
1650.
被他拿走藏起的,
应该说明他犯波逸提;
被说在未受具足戒者的
(物品上)三次突吉罗。
1651.
除了所说类型的
钵等,然后
拿走藏起其他的,
犯突吉罗罪。
1652.
在所有未受具足戒者的
(物品上)也犯突吉罗;
放错无罪,
但收起。
1653.
同样如果说"说法后
我将给"而藏起,
不想伤害的,
非玩耍等行为的。
1654.
起源等相同
与第二最后事;
这个只由不善(心),
有心和三受。
关于藏衣的讨论。
第六饮酒品。
1655.
杀害动物,
无论大小,
那个比丘
犯波逸提罪。
1656.
在无生命中认为有生命的,
两者都有疑虑的,
犯突吉罗;无意的
不知道的无罪。
1657.
不想杀的,
同样疯狂等的;
起源等相同
与第三最后事。
关于故意(杀)生命的讨论。
1658.
知道有生命的水,
使用犯波逸提;
因行为多,
他的波逸提也多。
1659.
如果以一个行为
不间断地
喝满一钵,
应该是一个波逸提。
1660.
用那样的水
搅拌有食物的,
或洗钵,
或冷却粥的。
1661.
用手或勺子
取(水)洗浴的,
每次行为
被说明犯波逸提。
1662.
即使在无生命中,
认为有生命的,两者都
有疑虑的比丘,
犯突吉罗罪。
1663.
在有生命和无生命中,
认为是无生命的,
知道"使用时
不会死"无过错。
1664.
知道蚱蜢等
掉落,以清净心
点灯,这里
知道有生命性。
1665.
以水想食用,
应知是制罪;
在洒水中说洒水,
但这个在使用中。
1666.
这就是特殊性
那个和这个的;
与不与取相同,
起源等的方法。
关于有生命(水)的讨论。
1667.
但已如法解决的
诤事,再次
说应该解决,
比丘翻案犯波逸提。
1668.
"未做的、做错的羯磨,
应该再做"
这样说,那个羯磨
不可以翻案。
1669.
如果在未完成的羯磨中,
再次反对那个,
应该劝说后才做,
不应该做其他的。
1670.
但在非法的羯磨中,
认为是法羯磨的,
两者都有疑虑的,
犯突吉罗罪。

1671.

‘‘Adhammena ca vaggena, na ca kammārahassa vā;

Kata’’nti jānato natthi, doso ukkoṭane pana.

1672.

Tathā ummattakādīna-manāpatti pakāsitā;

Omasavādatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.

Ukkoṭanakathā.

1673.

Saṅghādisesaṃ duṭṭhullaṃ, āpattiṃ bhikkhuno pana;

Ñatvā chādayato tassa, pācitti pariyāputā.

1674.

Nikkhipitvā dhuraṃ tassa, paṭicchādanahetukaṃ;

Āroceti sacaññassa, sopi aññassa vāti hi.

1675.

Evaṃ satampi bhikkhūnaṃ, sahassampi ca tāva taṃ;

Āpajjateva āpattiṃ, yāva koṭi na chijjati.

1676.

Mūlenārocitasseva , dutiyassa pakāsite;

Tatiyena nivattitvā, koṭi chinnāti vuccati.

1677.

Duṭṭhullāya ca duṭṭhalla-saññī pācittiyaṃ phuse;

Itaresu pana dvīsu, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.

1678.

Aduṭṭhullāya sabbattha, niddiṭṭhaṃ tikadukkaṭaṃ;

Sabbatthānupasampanna-vāresupi ca dukkaṭaṃ.

1679.

‘‘Saṅghassa bhedanādīni, bhavissantī’’ti vā pana;

Na ca chādetukāmo vā, sabhāgaṃ vā na passati.

1680.

‘‘Paññāyissati kammena, sakenāyanti kakkhaḷo’’;

Anāroceti ce doso, natthi ummattakādino.

1681.

Dhuranikkhepatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā;

Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, akriyaṃ dukkhavedanaṃ.

Duṭṭhullakathā.

1682.

Ūnavīsativassaṃ yo, kareyya upasampadaṃ;

Tassa pācittiyaṃ hoti, sesānaṃ hoti dukkaṭaṃ.

1683.

Upasampādito ceso, jānatā vā ajānatā;

Hotevānupasampanno, kātabbo punareva so.

1684.

Dasavassaccayenassa, upajjhāyassa ce sato;

Upasampādane doso, aññesaṃ natthi kocipi.

1685.

Muñcitvā pana taṃ bhikkhuṃ, gaṇo ce paripūrati;

Honti te sūpasampannā, na doso koci vijjati.

1686.

Upajjhāyo sace hutvā, gaṇaṃ ācariyampi vā;

Pariyesati pattaṃ vā, sammannati ca māḷakaṃ.

1687.

‘‘Upasampādayissāmi’’ , iti sabbesu tassa hi;

Ñattiyā ca tathā dvīsu, kammavācāsu dukkaṭaṃ.

1688.

Kammavācāya osāne, pācitti paridīpitā;

Ūnavīsatisaññissa, paripuṇṇepi puggale.

1689.

Vimatissubhayatthāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ;

Paripuṇṇoti saññissa, ubhayattha na dosatā.

1690.

Tathā ummattakassāpi, ādikammikabhikkhuno;

Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.

Ūnavīsatikathā.

1691.

Theyyasatthena jānanto, saṃvidhāya sace pana;

Maggaṃ gacchati saddhiṃ yo, tassa pācittiyaṃ siyā.

1692.

Gamane saṃvidhāne ca, vattabbo yo vinicchayo;

So ca bhikkhunivaggasmiṃ, vuttattā na ca uddhaṭo.

1693.

Maggāṭavivisaṅkete, yathāvatthukameva tu;

Tesvasaṃvidahantesu, sayaṃ vidahatopi ca.

1694.

Tathevātheyyasatthepi, theyyasatthanti saññino;

Vimatissubhayatthāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1695.

Atheyyasatthasaññissa , asaṃvidahatopi ca;

Āpadāsu anāpatti, visaṅkete ca kālike.

1696.

Theyyasatthasamuṭṭhānaṃ, kathitaṃ kāyacittato;

Kāyavācācittato ca, ticittañca tivedanaṃ.

Theyyasatthakathā.

1697.

Hoti bhikkhuniyā saddhiṃ, saṃvidhānena sattamaṃ;

Samuṭṭhānādinā tulyaṃ, viseso natthi kocipi.

Saṃvidhānakathā.

1698.

Kammaṃ kileso pāko ca, upavādo atikkamo;

Antarāyakarā ete, pañca dhammā pakāsitā.

1699.

‘‘Anantarāyikā ete, yathā honti tathā ahaṃ;

Desitaṃ muninā dhamma-mājānāmī’’ti yo vade.



以下是巴利文的完整直译:
1671.
"非法的、不和合的、
或不适合羯磨的
做了"知道这样,
但在翻案时无过错。
1672.
同样被说明
疯狂等的无罪;
与辱骂语相同,
起源等的方法。
关于翻案的讨论。
1673.
但比丘知道
僧残粗重罪,
隐藏那个,
被说犯波逸提。
1674.
放下责任
因为隐藏那个,
告诉另一个,或
他(告诉)另一个。
1675.
这样即使一百比丘,
或一千(比丘),那个
犯罪到
最后一个未中断。
1676.
只有根源告诉的,
第二个公开,
第三个返回,
被说最后中断。
1677.
对粗重(罪)认为是粗重的
犯波逸提;
但在其他两种中,
被说明犯突吉罗。
1678.
对非粗重(罪)在一切处
被指出三次突吉罗;
在一切未受具足戒的
情况中也犯突吉罗。
1679.
或"将有破僧等"
或不想隐藏,
或不见同分的。
1680.
"将以自己的业
显现,这粗暴的人来";
如果不告知无过错,
疯狂等的。
1681.
与放下责任相同,
起源等的方法;
身业、语业、
非作、苦受。
关于粗重(罪)的讨论。
1682.
谁使未满二十岁的
受具足戒,
他犯波逸提,
其余的犯突吉罗。
1683.
这个被授具足戒的,
无论知道或不知道,
就是未受具足戒的,
他应该再次做。
1684.
如果他的和尚
经过十年,
在授具足戒时有过错,
其他人没有任何(过错)。
1685.
但除了那个比丘,
如果僧团满足,
他们是善受具足戒的,
没有任何过错。
1686.
如果成为和尚,
或寻找僧团、阿阇黎,
或钵,或选定界场。
1687.
"我将授具足戒",
这样在所有(行为)中,
白羯磨和两个
羯磨文中他犯突吉罗。
1688.
在羯磨文结束时,
被说明犯波逸提;
认为未满二十岁的,
即使在圆满的人中。
1689.
两者都有疑虑的,
犯突吉罗罪;
认为是圆满的,
两者都无过错。
1690.
同样疯狂的,
初犯的比丘;
与不与取相同,
起源等的方法。
关于未满二十(岁)的讨论。
1691.
知道与盗贼商队
商议后如果
一起走路的,
他应该犯波逸提。
1692.
在走路和商议中,
应该说的判断,
那个在比丘尼品中
因为已说所以未提起。
1693.
在道路、森林、约定中,
只是如事物;
在他们未商议的,
自己商议的。
1694

1700.

Tikkhattuṃ tehi vattabbo, ye passanti suṇanti ca;

‘‘Mā hevaṃ avacāyasmā’’, iti bhikkhūhi so pana.

1701.

Dukkaṭaṃ avadantassa, taṃ anissajatopi ca;

Ñattiyā ca tathā dvīhi, kammavācāhi dukkaṭaṃ.

1702.

Kammavācāya osāne, pācitti paridīpitā;

Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, adhamme tikadukkaṭaṃ.

1703.

Nāpattākatakammassa, paṭinissajatopi ca;

Samuṭṭhānādayo sabbe, vuttā samanubhāsane

Ariṭṭhakathā.

1704.

Ñatvākatānudhammena, tathāvādikabhikkhunā;

Saṃvaseyya ca bhuñjeyya, pācitti saha seyya vā.

1705.

Uposathādikaṃ kammaṃ, karoto saha tena hi;

Kammassa pariyosāne, tassa pācittiyaṃ siyā.

1706.

Ekeneva payogena, gaṇhato āmisaṃ bahuṃ;

Dadatopi tathā ekaṃ, bahūni ca bahūsvapi.

1707.

Ukkhittake nipannasmiṃ, itaro seti ce pana;

Itarasmiṃ nipanne vā, paro seti ubhopi vā.

1708.

Nipajjanapayogānaṃ, vasenāpattiyo siyuṃ;

Ekanānūpacāresu, ekacchanne vinicchayo.

1709.

Anukkhittepi ukkhitta-saññino pana bhikkhuno;

Vimatissubhayatthāpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.

1710.

Anāpattubhayatthāpi, anukkhittakasaññino;

Nissaṭṭhoti ca taṃ diṭṭhiṃ, saññissosāritoti ca.

1711.

Tathā ummattakādīnaṃ, idaṃ paṇṇattivajjakaṃ;

Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.

Ukkhittakathā.

1712.

Tathā vināsitaṃ jānaṃ, upalāpeyya tena vā;

Upaṭṭhāpeyya pācitti, saṃbhuñjeyya vaseyya vā.

1713.

Saṃvāsena ca liṅgena, daṇḍakammena nāsanā;

Tisso ettha adhippetā, daṇḍakammena nāsanā.

1714.

Sambhogā sahaseyyā ca, anantarasamā matā;

Tattha vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.

1715.

Samuṭṭhānādayo sabbe, ariṭṭhena samā matā;

Na hettha kiñci vattabbaṃ, sabbaṃ uttānamevidaṃ.

Kaṇṭakakathā.

Sappāṇakavaggo sattamo.

1716.

Vuccamāno hi bhikkhūhi, bhikkhu sikkhāpadena yo;

‘‘Sikkhāpade panetasmiṃ, na sikkhissāmi tāvahaṃ.

1717.

Yāva nāññaṃ viyattañca, pakataññuṃ bahussutaṃ;

Pucchāmī’’ti bhaṇantassa, tassa pācittiyaṃ siyā.

1718.

Satthunānupasampanne, dīpitaṃ tikadukkaṭaṃ;

Na sallekhāyidaṃ hoti, vuccamānassubhohipi.

1719.

Apaññattena tassevaṃ, vadato hoti dukkaṭaṃ;

Na dosummattakādīnaṃ, ‘‘sikkhissāmī’’ti bhāsato.

Sahadhammikakathā.

1720.

Uddiṭṭhehi kimetehi, kukkuccādinidānato;

Hoti pācittiyāpatti, sikkhāpadavivaṇṇane.

1721.

Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tatheva tikadukkaṭaṃ;

Vivaṇṇenupasampanna-santike taṃ sace pana.

1722.

Dukkaṭaṃ panubhinnampi, aññadhammavivaṇṇane;

Navivaṇṇetukāmassa, ‘‘suttantaṃ pariyāpuṇa.

1723.

Vinayaṃ pana pacchāpi, handa pariyāpuṇissasi’’;

Iccevaṃ tu vadantassa, tathā ummattakādino.

1724.

Anāpattīti ñātabbaṃ, samuṭṭhānādayo nayā;

Anantarassimassāpi, omasavādasādisā.

Vilekhanakathā.

1725.

Aññāṇena panāpatti, mokkho nevassa vijjati;

Kāretabbo tathā bhikkhu, yathā dhammo ṭhito pana.

1726.

Tassāropaniyo moho, uttarimpi hi bhikkhuno;

Dutiyeneva kammena, ninditvā tañhi puggalaṃ.

1727.

Evaṃ āropite mohe, yadi moheti yo pana;

Tasmiṃ mohanake vuttā, pācitti pana puggale.

1728.

Adhamme pana kammasmiṃ, dīpitaṃ tikadukkaṭaṃ;

Tathānāropite mohe, dukkaṭaṃ parikittitaṃ.



以下是巴利文的完整直译:
1700.
应该被那些看见听见的人
三次说:"尊者,不要这样说",
但他被比丘们这样(说)。
1701.
不说的犯突吉罗,
不舍弃那个也是;
白羯磨和两个
羯磨文中犯突吉罗。
1702.
在羯磨文结束时,
被说明犯波逸提;
被说三次波逸提,
非法中三次突吉罗。
1703.
未达到、未做羯磨的,
舍弃的也是;
所有起源等
在劝谏中被说。
关于阿利吒的讨论。
1704.
知道非如法地
那样说的比丘,
共住、共食,
波逸提或共宿。
1705.
布萨等羯磨,
与他一起做,
在羯磨结束时,
他应该犯波逸提。
1706.
以一个行为
拿取多种食物,
同样给予一个
或多个也是多个。
1707.
被举罪的躺下,
另一个躺下,或
另一个躺下,
其他人躺下或两人。
1708.
应该以躺下行为
的方式(判断)犯罪;
在一个非多个范围内,
一个遮蔽处的判断。
1709.
即使未被举罪,
比丘认为被举罪的,
两者都有疑虑的,
被说明犯突吉罗。
1710.
两者都无罪,
认为未被举罪的,
认为那个见解已舍弃,
认为已被驱出的。
1711.
同样疯狂等的,
这个是制罪;
与不与取相同,
起源等的方法。
关于被举罪的讨论。
1712.
同样知道被摈除的,
与他亲近或
侍奉犯波逸提,
或共食或共住。
1713.
以共住、相(出家)、
惩罚羯磨的摈除;
这里意指三种,
以惩罚羯磨的摈除。
1714.
共食和共宿
被认为与前面相同;
应该以在那里说的
方法了解判断。
1715.
所有起源等
被认为与阿利吒相同;
这里没有什么可说的,
这一切都是明显的。
关于障碍的讨论。
第七有生命品。
1716.
被比丘们以
学处说的比丘,
"但在这个学处中,
我暂时不学。
1717.
直到我问另一个
聪明的、有经验的、多闻的"
这样说的,
他应该犯波逸提。
1718.
在导师和未受具足戒者中,
被说明三次突吉罗;
这个不是为了减少,
两者都被说的。
1719.
以未制定的(学处)
他这样说犯突吉罗;
疯狂等的无过错,
说"我将学"的。
关于同法的讨论。
1720.
以这些已诵出的,
因为疑惑等原因,
在诽谤学处时
犯波逸提罪。
1721.
被说三次波逸提,
同样三次突吉罗;
如果在受具足戒者
面前诽谤那个。
1722.
但在诽谤其他法时
犯突吉罗,即使分开;
不想诽谤的,
"学习经,
1723.
但是律以后
来,你将学习";
这样说的,
同样疯狂等的。
1724.
应该知道无罪,
起源等的方法;
与前一个也
与辱骂语相同。
关于诽谤的讨论。
1725.
但因无知犯罪,
他没有解脱;
应该使比丘做,
如法住立。
1726.
应该加给他愚痴,
即使比丘更多;
以第二个羯磨,
呵责那个人。
1727.
这样加给愚痴,
如果谁愚弄,
在那个愚弄的人上
被说波逸提。
1728.
但在非法的羯磨中,
被说明三次突吉罗;
同样在未加给愚痴时,
被说犯突吉罗。

1729.

Na ca mohetukāmassa, vitthārenāsutassapi;

Ūnake dvattikkhattuṃ vā, vitthārenāsutassa ca.

1730.

Anāpattīti viññeyyaṃ, tathā ummattakādino;

Samuṭṭhānādayo sabbe, anantarasamā matā.

Mohanakathā.

1731.

Kuddho deti pahāraṃ ce, tassa pācittiyaṃ siyā;

Sampaharitukāmena, pahāre bhikkhuno pana.

1732.

Dinne bhijjatu sīsaṃ vā, pādo vā paribhijjatu;

So ce maratu vā, mā vā, pācitti paridīpitā.

1733.

Virūpakaraṇāpekkho, ‘‘iccāyaṃ na virocati’’;

Kaṇṇaṃ vā tassa nāsaṃ vā, yadi chindati dukkaṭaṃ.

1734.

Tathevānupasampanne, itthiyā purisassa vā;

Tiracchānagatassāpi, pahāraṃ deti dukkaṭaṃ.

1735.

Sace paharatitthiñca, bhikkhu rattena cetasā;

Garukā tassa āpatti, viniddiṭṭhā mahesinā.

1736.

Pahāraṃ deti mokkhādhi-ppāyo doso na vijjati;

Kāyena kāyabaddhena, tathā nissaggiyena vā.

1737.

Passitvā antarāmagge, coraṃ paccatthikampi vā;

Heṭhetukāmamāyantaṃ, ‘‘mā idhāgacchupāsaka’’.

1738.

Iti vatvā panāyantaṃ, ‘‘gaccha re’’ti ca muggaraṃ;

Satthaṃ vāpi gahetvā vā, paharitvā tu yāti ce.

1739.

Anāpatti sace tena, pahārena matepi ca;

Eseva ca nayo vutto, dhuttavāḷamigesupi.

1740.

Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sese ca tikadukkaṭaṃ;

Kāyacittasamuṭṭhānaṃ, sacittaṃ dukkhavedanaṃ.

Pahārakathā.

1741.

Kāyaṃ vā kāyabaddhaṃ vā, uccāreyya sace pana;

Hoti pācittiyāpatti, tassuggiraṇapaccayā.

1742.

Uggiritvā viraddho so, pahāraṃ deti ce pana;

Asampaharitukāmena, dinnattā dukkaṭaṃ siyā.

1743.

Sace tena pahārena, pahaṭassa ca bhikkhuno;

Hatthādīsupi yaṃ kiñci, aṅgaṃ bhijjati dukkaṭaṃ.

1744.

Seso anantare vutta-nayena vinayaññunā;

Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, veditabbo vinicchayo.

Talasattikathā.

1745.

Amūlakena saṅghādi-sesena pana bhikkhu yo;

Codāpeyyapi codeyya, tassa pācittiyaṃ siyā.

1746.

Tikapācittiyaṃ tattha, diṭṭhācāravipattiyā;

Codato dukkaṭāpatti, sese ca tikadukkaṭaṃ.

1747.

Tathāsaññissanāpatti , tathā ummattakādino;

Omasavādatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.

Amūlakakathā.

1748.

Sañcicca pana kukkuccaṃ, uppādentassa bhikkhuno;

‘‘Ūnavīsativasso tvaṃ, maññe’’ iccevamādinā.

1749.

Hoti vācāya vācāya, pācitti pana bhikkhuno;

Tathārūpe panaññasmiṃ, sace asati paccaye.

1750.

Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sese ca tikadukkaṭaṃ;

Nauppādetukāmassa, kukkuccaṃ natthi vajjatā.

1751.

‘‘Hitesitāyahaṃ maññe, nisinnaṃ itthiyā saha;

Vikāle ca tayā bhuttaṃ, mā eva’’nti ca bhāsato.

1752.

Tathā ummattakādīna-manāpatti pakāsitā;

Samuṭṭhānādayo sabbe, anantarasamā matā.

Sañciccakathā.

1753.

Sace bhaṇḍanajātānaṃ, bhikkhūnaṃ pana bhikkhu yo;

Tiṭṭheyyupassutiṃ sotuṃ, tassa pācittiyaṃ siyā.

1754.

‘‘Yaṃ ime tu bhaṇissanti, taṃ sossāmī’’ti gacchato;

Codetukāmatāyassa, dukkaṭaṃ tu pade pade.

1755.

Purato gacchato sotuṃ, ohīyantassa dukkaṭaṃ;

Gacchato turitaṃ vāpi, ayameva vinicchayo.

1756.

Ṭhitokāsaṃ panāgantvā, yadi mantenti attano;

Ukkāsitvāpi vā ettha, ñāpetabbamahanti vā.

1757.

Tassevamakarontassa , pācitti savane siyā;

Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sese ca tikadukkaṭaṃ.



以下是巴利文的完整直译:
1729.
不想愚弄的,
未详细听闻的,
或两三次不足的,
未详细听闻的。
1730.
应该知道无罪,
同样疯狂等的;
所有起源等
被认为与前面相同。
关于愚弄的讨论。
1731.
如果愤怒给予打击,
他应该犯波逸提;
但比丘想互相打击,
给予打击。
1732.
给予时头破或
脚破,
他或死或不死,
被说明犯波逸提。
1733.
想要使变形,
"这样他不美丽";
如果割他的耳或鼻,
犯突吉罗。
1734.
同样对未受具足戒者,
对女人或男人,
或对动物,
给予打击犯突吉罗。
1735.
如果比丘以染着的心
打击女人,
他的重罪
被大仙指出。
1736.
给予打击想要解脱,
没有过错;
用身体或身体相连的,
同样用可舍的。
1737.
在路中间看见
盗贼或敌人,
想要伤害而来,
"优婆塞,不要来这里"。
1738.
这样说但来,
"走开"拿木棒
或刀,
打击而去。
1739.
如果因那个打击
即使死也无罪;
这个方法也被说
对赌徒、野兽也是。
1740.
被说三次波逸提,
其余三次突吉罗;
身心起源,
有心、苦受。
关于打击的讨论。
1741.
如果举起身体
或身体相连的,
因为那个举起
犯波逸提罪。
1742.
他举起错误,
如果给予打击,
因为不想互相打击
而给予,应该犯突吉罗。
1743.
如果因那个打击,
被打的比丘
手等任何
身体部位破裂犯突吉罗。
1744.
其余的以前面说的
方法被律知者
连同起源等
应该了解判断。
关于举手的讨论。
1745.
但谁以无根据的
僧残罪比丘
使人指责或指责,
他应该犯波逸提。
1746.
那里三次波逸提,
以见行犯戒
指责犯突吉罗罪,
其余三次突吉罗。
1747.
同样认为那样无罪,
同样疯狂等的;
与辱骂语相同,
起源等的方法。
关于无根据的讨论。
1748.
但故意使
比丘生起疑悔,
"我想你未满二十岁"
这样等。
1749.
每次说话
比丘犯波逸提;
但在那样的其他(情况),
如果没有原因。
1750.
被说三次波逸提,
其余三次突吉罗;
不想使(他)生起
疑悔,没有罪过。
1751.
"我想你是为了利益
与女人一起坐,
你非时食,
不要这样"这样说的。
1752.
同样被说明
疯狂等的无罪;
所有起源等
被认为与前面相同。
关于故意的讨论。
1753.
如果对已生争执的
比丘们,谁比丘
站立偷听,
他应该犯波逸提。
1754.
"这些人将说什么,
我将听"而去的,
想要指责的
每步犯突吉罗。
1755.
向前走听,
落后的犯突吉罗;
或快速走的,
这就是判断。
1756.
但来到站立处,
如果他们自己谈论,
或咳嗽或在这里
应该使知道"我在这里"。
1757.
他不这样做的,
在听闻时应该犯波逸提;
被说三次波逸提,
其余三次突吉罗。

1758.

‘‘Imesaṃ vacanaṃ sutvā, oramissa’’nti gacchato;

Tathā ummattakādīna-manāpatti pakāsitā.

1759.

Theyyasatthasamuṭṭhānaṃ, idaṃ hoti kriyākriyaṃ;

Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, sadosaṃ dukkhavedanaṃ.

Upassutikathā.

1760.

Dhammikānaṃ tu kammānaṃ, chandaṃ datvā sace pana;

Pacchā khīyati pācitti, vācato vācato siyā.

1761.

Adhamme pana kammasmiṃ, dhammakammanti saññino;

Vimatissubhayatthāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1762.

‘‘Adhammena ca vaggena, tathākammārahassa ca;

Ime kammaṃ karontī’’ti, ñatvā khīyati tassa ca.

1763.

Tathā ummattakādīna-manāpatti pakāsitā;

Amūlakasamānāva, samuṭṭhānādayo nayā.

Kammapaṭibāhanakathā.

1764.

Yāva ārocitaṃ vatthu, avinicchitameva vā;

Ṭhapitā ñatti vā niṭṭhaṃ, kammavācā na gacchati.

1765.

Etasmiṃ antare kammaṃ, kopetuṃ parisāya hi;

Hatthapāsaṃ jahantassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1766.

Adatvā jahite chandaṃ, tassa pācittiyaṃ siyā;

Dhammakamme adhamme ca, vimatissa ca dukkaṭaṃ.

1767.

Adhammepi ca kammasmiṃ, dhammakammanti saññino;

‘‘Saṅghassa bhaṇḍanādīni, bhavissantī’’ti saññino.

1768.

Gilāno vā gilānassa, karaṇīye na dosatā;

Na ca kopetukāmassa, kammaṃ passāvanādinā.

1769.

Pīḷitassāgamissāmi, iccevaṃ gacchatopi vā;

Samaṃ samanubhāsena, samuṭṭhānaṃ kriyākriyaṃ.

Chandaṃ adatvā gamanakathā.

1770.

Samaggena ca saṅghena, saddhiṃ datvāna cīvaraṃ;

Sammatassa hi bhikkhussa, pacchā khīyati yo pana.

1771.

Tassa vācāya vācāya, pācitti paridīpitā;

Tikapācittiyaṃ dhamma- kamme vuttaṃ tu cīvaraṃ.

1772.

Ṭhapetvāññaparikkhāraṃ, datvā khīyati dukkaṭaṃ;

Saṅghenāsammatassāpi, cīvaraṃ aññameva vā.

1773.

Tathevānupasampanne, sabbatthāpi ca dukkaṭaṃ;

Chandādīnaṃ vaseneva, karontañca sabhāvato.

1774.

Khīyantassa anāpatti, tathā ummattakādino;

Amūlakasamā ñeyyā, samuṭṭhānādayo nayā.

Dubbalakathā.

1775.

Idaṃ tiṃsakakaṇḍasmiṃ, antimena ca sabbathā;

Tulyaṃ dvādasamaṃ sabbaṃ, ayameva visesatā.

1776.

Tattha nissaggiyaṃ vuttaṃ, attano pariṇāmanā;

Idha suddhikapācitti, puggale pariṇāmanā.

Pariṇāmanakathā.

Sahadhammikavaggo aṭṭhamo.

1777.

Anikkhante ce rājasmiṃ, anikkhantāya deviyā;

Sayanīyagharā tassa, ummāraṃ yo atikkame.

1778.

Dukkaṭaṃ paṭhame pāde, pācitti dutiye siyā;

Deviyā vāpi rañño vā, sace na viditāgamo.

1779.

Paṭisaṃvidite neva-paṭisaṃviditasaññino;

Tattha vematikassāpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.

1780.

Paṭisaṃviditasaññissa, neva ca khattiyassa vā;

Na khattiyābhisekena, abhisittassa vā pana.

1781.

Ubhosubhinnamaññasmiṃ, nikkhante visatopi vā;

Na dosummattakādīnaṃ, kathinena kriyākriyaṃ.

Antepurakathā.

1782.

Rajataṃ jātarūpaṃ vā, uggaṇhantassa attano;

Tassa nissaggiyāpatti, uggaṇhāpayatopi vā.

1783.

Gaṇapuggalasaṅghānaṃ, navakammassa cetiye;

Uggaṇhāpayato hoti, dukkaṭaṃ gaṇhatopi vā.

1784.

Avasesañca muttādi-ratanaṃ attanopi vā;

Saṅghādīnampi atthāya, uggaṇhantassa dukkaṭaṃ.

1785.

Sace kappiyavatthuṃ vā, vatthuṃ vāpi akappiyaṃ;

Tālapaṇṇampi vā hotu, mātukaṇṇapilandhanaṃ.



以下是巴利文的完整直译:
1758.
"听了这些人的话,
我将停止"而去的;
同样被说明
疯狂等的无罪。
1759.
这个是盗贼商队起源,
是作非作,
身业语业,
有过、苦受。
关于偷听的讨论。
1760.
但如果对如法的羯磨
给予同意,
之后抱怨,每次说话
应该犯波逸提。
1761.
但在非法的羯磨中,
认为是法羯磨的,
两者都有疑虑的,
犯突吉罗罪。
1762.
"非法的和不和合的,
同样不适合羯磨的,
这些人做羯磨",
知道而抱怨的他。
1763.
同样被说明
疯狂等的无罪;
与无根据相同,
起源等的方法。
关于阻碍羯磨的讨论。
1764.
直到事情被告知,
或未判决,
或白已立,
羯磨文未结束。
1765.
在这个期间,为了
扰乱僧团的羯磨,
离开伸手可及处的
犯突吉罗罪。
1766.
未给予同意而离开的,
他应该犯波逸提;
在法羯磨和非法中,
有疑虑的犯突吉罗。
1767.
即使在非法的羯磨中,
认为是法羯磨的;
认为"僧团将有
争执等"的。
1768.
病人或病人
有事做无过错;
不想扰乱羯磨的
小便等。
1769.
被迫"我将回来"
这样去的;
与劝谏相同,
起源是作非作。
关于未给予同意而去的讨论。
1770.
和合的僧团
给予衣服
给被选的比丘,
谁之后抱怨。
1771.
他每次说话
被说明犯波逸提;
在法羯磨中被说
三次波逸提,但衣服。
1772.
除了其他资具,
给予而抱怨犯突吉罗;
未被僧团选的,
或其他衣服。
1773.
同样对未受具足戒者,
在一切处也犯突吉罗;
以同意等的方式
做和本性。
1774.
抱怨的无罪,
同样疯狂等的;
应知与无根据相同,
起源等的方法。
关于软弱的讨论。
1775.
这个在三十章中
与最后的完全
相同,第十二个一切,
这就是特殊性。
1776.
那里被说舍罪,
为自己回向;
这里纯波逸提,
为个人回向。
关于回向的讨论。
第八同法品。
1777.
如果国王未出,
王后未出,
谁越过他们
卧室门槛。
1778.
第一脚犯突吉罗,
第二脚应该犯波逸提;
如果王后或国王
不知道(他)来。
1779.
在已知道中认为
未知道的,
对此有疑虑的,
被说明犯突吉罗。
1780.
认为已知道的,
或不是刹帝利的,
或未以刹帝利灌顶
而灌顶的。
1781.
两者都出或
进入其他(房间),
疯狂等的无过错,
与迦絺那相同,是作非作。
关于内宫的讨论。
1782.
为自己拿取
银或金的,
他犯舍罪,
或使人拿取的。
1783.
为僧团个人群体,
新建工程、塔庙,
使人拿取犯突吉罗,
或拿取的。
1784.
其余的珍珠等
宝物,为自己或
为僧团等,
拿取的犯突吉罗。
1785.
如果适当物品或
不适当物品,
即使是棕榈叶
或母亲的耳环。

1786.

Bhaṇḍāgārikasīsena, yaṃ kiñci gihisantakaṃ;

Tassa pācittiyāpatti, paṭisāmayato pana.

1787.

‘‘Idaṃ ṭhapetvā dehī’’ti, vuttena pana kenaci;

‘‘Na vaṭṭatī’’ti vatvā taṃ, na nidhetabbameva tu.

1788.

‘‘Ṭhapehī’’ti ca pātetvā, sace gacchati puggalo;

Palibodho hi nāmeso, ṭhapetuṃ pana vaṭṭati.

1789.

Anuññāte panaṭṭhāne, uggahetvā anādarā;

Sammā anikkhipantassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1790.

Anuññāte panaṭṭhāne, gahetvā ratanaṃ pana;

Nikkhipantassa vā sammā, bhaṇḍaṃ ratanasammataṃ.

1791.

Gaṇhantassa ca vissāsaṃ, tāvakālikameva ca;

Na dosummattakādīnaṃ, sañcarittasamodayaṃ.

Ratanakathā.

1792.

Majjhaṇhasamayā uddhaṃ, aruṇuggamato pure;

Etasmiṃ antare kālo, vikāloti pavuccati.

1793.

Santaṃ bhikkhumanāpucchā, vikāle paccayaṃ vinā;

Parikkhittassa gāmassa, parikkhepokkame pana.

1794.

Aparikkhittagāmassa, upacārokkamepi vā;

Dukkaṭaṃ paṭhame pāde, pācitti dutiye siyā.

1795.

Atha sambahulā gāmaṃ, vikāle pavisanti ce;

Āpucchitvāva gantabbaṃ, aññamaññaṃ na caññathā.

1796.

Gacchanti ce tato aññaṃ, tato aññanti vaṭṭati;

Puna āpucchane kiccaṃ, natthi gāmasatepi ca.

1797.

Passambhetvāna ussāhaṃ, vihāratthāya niggatā;

Pavisanti sace aññaṃ, pucchitabbaṃ tu antarā.

1798.

Katvā kulaghare bhatta- kiccaṃ aññattha vā pana;

Sace caritukāmo yo, sappibhikkhāya vā siyā.

1799.

Āpucchitvāva gantabbaṃ, passe ce bhikkhu labbhati;

Asante pana natthīti, gantabbaṃ tu yathāsukhaṃ.

1800.

Otaritvā mahāvīthiṃ, bhikkhuṃ yadi ca passati;

Natthi āpucchane kiccaṃ, caritabbaṃ yathāsukhaṃ.

1801.

Gāmamajjhena maggena, gacchantasseva bhikkhuno;

‘‘Carissāmī’’ti uppanne, telabhikkhāya mānase.

1802.

Āpucchitvāva gantabbaṃ, passe ce bhikkhu vijjati;

Anokkamma carantassa, maggā āpucchanena kiṃ?

1803.

Tikapācittiyaṃ , kāle, vikāloyanti saññino;

Kāle vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1804.

Āpucchitvāva santaṃ vā, anāpucchā asantakaṃ;

Kicce accāyike vāpi, pavisantassa bhikkhuno.

1805.

Gacchato antarārāmaṃ, bhikkhunīnaṃ upassayaṃ;

Tathā āsanasālaṃ vā, titthiyānaṃ upassayaṃ.

1806.

Siyā gāmena maggo ce, anāpattāpadāsupi;

Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.

1807.

Na kevalamanāpucchā, abandhitvā ca bandhanaṃ;

Apārupitvā saṅghāṭiṃ, gacchatopinavajjatā.

Vikālagāmappavesanakathā.

1808.

Aṭṭhidantamayaṃ sūci-gharaṃ vāpi visāṇajaṃ;

Kārāpane ca karaṇe, bhikkhuno hoti dukkaṭaṃ.

1809.

Lābhe bhedanakaṃ tassa, pācittiyamudīritaṃ;

Aññassatthāya karaṇe, tathā kārāpanepi ca.

1810.

Aññena ca kataṃ laddhā, dukkaṭaṃ paribhuñjato;

Anāpattāraṇike vidhe, gaṇṭhikañjanikāsupi.

1811.

Dakapuñchaniyā vāsi-jaṭe ummattakādino;

Samuṭṭhānādayo nayā, sañcarittasamā matā.

Sūcigharakathā.

1812.

Navaṃ mañcampi pīṭhaṃ vā, kārāpentena bhikkhunā;

Aṭṭhaṅgulappamāṇena, sugataṅgulato pana.

1813.

Kārāpetabbamevaṃ tu, ṭhapetvā heṭṭhimāṭaniṃ;

Sacchedā tassa pācitti, tamatikkamato siyā.

1814.

Aññassatthāya karaṇe, tathā kārāpanepi ca;

Aññena ca kataṃ laddhā, dukkaṭaṃ paribhuñjato.



以下是巴利文的完整直译:
1786.
以库管的名义,
任何在家人的物品,
他收藏
犯波逸提罪。
1787.
但被某人说
"存放这个给我",
说"不可以"后,
那个就不应该存放。
1788.
说"存放"后放下,
如果那个人走了,
这就是所谓的障碍,
但可以存放。
1789.
但在允许的地方,
拿取后不尊重,
不好好放置的,
犯突吉罗罪。
1790.
但在允许的地方,
拿取宝物,或
好好放置
被认为是宝物的物品。
1791.
或以信任拿取,
或暂时(拿取),
疯狂等的无过错,
与媒介相同起源。
关于宝物的讨论。
1792.
从中午以后,
日出之前,
这个期间
被称为非时。
1793.
有比丘而未问,
非时无缘由,
在有围墙的村庄,
越过围墙时。
1794.
或在无围墙的村庄,
越过边界时,
第一脚犯突吉罗,
第二脚应该犯波逸提。
1795.
然后如果多人
非时进入村庄,
应该问了才去,
互相(问),不应该其他方式。
1796.
如果从那里去另一个,
从那里(去)另一个可以;
再次询问
即使一百个村庄也不需要。
1797.
放松精进,
为了寺院而出去的,
如果进入另一个,
但应该在中间询问。
1798.
在俗家做了
饭食事或在其他地方,
如果谁想行走,
或为了乞求酥油。
1799.
应该问了才去,
如果看见可得到比丘;
但不在时没有,
应该随意去。
1800.
下到大街,
如果看见比丘,
询问没有必要,
应该随意行走。
1801.
比丘正走在
村庄中间的道路上,
"我将行走"
为了乞求油的心生起。
1802.
应该问了才去,
如果看见有比丘;
不离开道路而行走的,
询问有什么(用)?
1803.
三次波逸提,在时,
认为是非时的;
在时有疑虑的,
犯突吉罗罪。
1804.
问了有(比丘)或
未问无(比丘),
或在紧急事务中,
比丘进入。
1805.
去中间的园林,
比丘尼的住处,
同样集会堂,或
外道的住处。
1806.
如果有穿过村庄的路,
在危难中无罪;
所有起源等
被认为与迦絺那相同。
1807.
不仅未问,
也未系系带,
未披僧伽梨,
去的也无罪过。
关于非时入村的讨论。
1808.
骨制的或
象牙制的针筒,
使人做和做,
比丘犯突吉罗。
1809.
获得时打破那个,
被说犯波逸提;
为他人做,
同样使人做。
1810.
获得他人做的,
使用犯突吉罗;
无罪于锥子、楔子、
结、钥匙。
1811.
擦水(器)、斧柄,
疯狂等的;
起源等的方法
被认为与媒介相同。
关于针筒的讨论。
1812.
新的床或椅,
比丘使人做时,
以善逝指
八指量。
1813.
应该这样使人做,
除了底部横木;
如果超过那个,
他应该犯波逸提。
1814.
为他人做,
同样使人做,
获得他人做的,
使用犯突吉罗。

1815.

Anāpatti pamāṇena, karontassappamāṇikaṃ;

Labhitvā tassa pādesu, chinditvā paribhuñjato.

1816.

Neva chinditukāmo ce, nikhaṇitvā pamāṇato;

Uttānaṃ vāpi aṭṭaṃ vā, bandhitvā paribhuñjato.

Mañcakathā.

1817.

Mañcaṃ vā pana pīṭhaṃ vā, tūlonaddhaṃ kareyya yo;

Tassuddālanakaṃ vuttaṃ, pācittiyamanītinā.

1818.

Anāpatti panāyoge, bandhane aṃsabaddhake;

Bibbohane parissāve, thavikādīsu bhikkhuno.

1819.

Aññena ca kataṃ laddhā, uddāletvā nisevato;

Anantarassimassāpi, sañcarittasamā nayā.

Tūlonaddhakathā.

1820.

Nisīdanaṃ karontena, kātabbaṃ tu pamāṇato;

Pamāṇātikkame tassa, payoge dukkaṭaṃ siyā.

1821.

Paṭilābhena sacchedaṃ, pācittiyamudīritaṃ;

Dvīsu ṭhānesu phāletvā, tassa tisso dasā siyuṃ.

1822.

Anāpatti pamāṇena, karontassa tadūnakaṃ;

Vitānādiṃ karontassa, sañcarittasamā nayā.

Nisīdanakathā.

1823.

Roge kaṇḍupaṭicchādi, kātabbā hi pamāṇato;

Pamāṇātikkame tassa, payoge dukkaṭaṃ siyā.

1824.

Paṭilābhena sacchedaṃ, pācittiyamudīritaṃ;

Anāpattinayopettha, anantarasamo mato.

Kaṇḍupaṭicchādikathā.

1825.

Pamāṇeneva kātabbā, tathā vassikasāṭikā;

Pamāṇātikkame tassa, anantarasamo nayo.

Vassikasāṭikakathā.

1826.

Cīvarena sace tulya-ppamāṇaṃ sugatassa tu;

Cīvaraṃ bhikkhu kāreyya, karaṇe dukkaṭaṃ siyā.

1827.

Paṭilābhena sacchedaṃ, pācittiyamudīritaṃ;

Anantarasamoyeva, anāpattinayo mato.

1828.

Dīghaso ca pamāṇena, nava tassa vidatthiyo;

Tiriyaṃ cha viniddiṭṭhā, sugatassa vidatthiyā.

1829.

Aññena ca kataṃ laddhā, sevato dukkaṭaṃ bhave;

Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.

Nandakathā.

Rājavaggo navamo.

Iti vinayavinicchaye pācittiyakathā niṭṭhitā.

Pāṭidesanīyakathā

1830.

Yo cantaragharaṃ bhikkhu, paviṭṭhāya tu hatthato;

Aññātikāya yaṃ kiñci, tassa bhikkhuniyā pana.

1831.

Sahatthā paṭiggaṇheyya, khādanaṃ bhojanampi vā;

Gahaṇe dukkaṭaṃ bhoge, pāṭidesaniyaṃ siyā.

1832.

Rathikāyapi vā byūhe, sandhisiṅghāṭakesu vā;

Hatthisālādike ṭhatvā, gaṇhatopi ayaṃ nayo.

1833.

Rathikāya sace ṭhatvā, deti bhikkhuni bhojanaṃ;

Āpatti antarārāme, ṭhatvā gaṇhāti bhikkhu ce.

1834.

Etthantaragharaṃ tassā, paviṭṭhāya hi vākyato;

Bhikkhussa ca ṭhitaṭṭhānaṃ, nappamāṇanti vaṇṇitaṃ.

1835.

Tasmā bhikkhuniyā ṭhatvā, ārāmādīsu dentiyā;

Vīthiyādīsu ce ṭhatvā, na doso paṭigaṇhato.

1836.

Yāmakālikasattāha-kālikaṃ yāvajīvikaṃ;

Āhāratthāya gahaṇe, ajjhohāre ca dukkaṭaṃ.

1837.

Āmisena asambhinna-rasaṃ sandhāya bhāsitaṃ;

Pāṭidesaniyāpatti, sambhinnekarase siyā.

1838.

Ekatoupasampanna-hatthato paṭigaṇhato;

Kālikānaṃ catunnampi, āhāratthāya dukkaṭaṃ.

1839.

Ñātikāyapi aññāti-saññino vimatissa vā;

Dukkaṭaṃ ñātisaññissa, tathā aññātikāya vā.

1840.

Dāpentiyā anāpatti, dadamānāya vā pana;

Nikkhipitvāntarārāmā-dīsu ṭhatvāpi dentiyā.

1841.

Gāmato nīharitvā vā, deti ce bahi vaṭṭati;

‘‘Paccaye sati bhuñjā’’ti, deti ce kālikattayaṃ.

1842.

Hatthato sāmaṇerīnaṃ, sikkhamānāya vā tathā;

Idaṃ eḷakalomena, samuṭṭhānaṃ samaṃ mataṃ.

Paṭhamapāṭidesanīyakathā.



以下是巴利文的完整直译:
1815.
无罪于按量
做不足量的;
获得后在它的脚上
切断而使用。
1816.
如果不想切断,
从量处埋入,
或仰或立,
绑住而使用。
关于床的讨论。
1817.
谁做床或椅
填塞棉花,
被说切开那个
无过者(佛)说犯波逸提。
1818.
但无罪于轭、
绑带、肩带、
枕头、滤水器、
袋子等对比丘。
1819.
获得他人做的,
切开后使用;
与前一个相同,
与媒介相同的方法。
关于填塞棉花的讨论。
1820.
做坐具时,
应该按量做;
超过量时,
在行为中他应该犯突吉罗。
1821.
获得时切断,
被说犯波逸提;
在两处撕裂,
它应该有三个边。
1822.
无罪于按量
做少于那个的;
做帐幕等的,
与媒介相同的方法。
关于坐具的讨论。
1823.
疥疮覆盖物
应该按量做;
超过量时,
在行为中他应该犯突吉罗。
1824.
获得时切断,
被说犯波逸提;
这里无罪的方法
被认为与前面相同。
关于疥疮覆盖物的讨论。
1825.
雨浴衣也
应该按量做;
超过量时,
与前面相同的方法。
关于雨浴衣的讨论。
1826.
如果比丘做
与善逝衣服
相同量的衣服,
做时应该犯突吉罗。
1827.
获得时切断,
被说犯波逸提;
无罪的方法
被认为与前面完全相同。
1828.
长度按量
是九善逝张手,
宽度被指出
六善逝张手。
1829.
获得他人做的,
使用时应该犯突吉罗;
所有起源等
被认为与媒介相同。
关于难陀的讨论。
第九王品。
这样在律判决中波逸提的讨论结束。
应悔过的讨论
1830.
比丘进入
俗家后,
从非亲戚的
那个比丘尼的手中。
1831.
亲手接受
任何硬食或软食,
接受时犯突吉罗,
食用时应该犯应悔过。
1832.
或在街道、广场、
十字路口,
或站在象舍等,
接受也是这个方法。
1833.
如果站在街道上,
比丘尼给食物;
如果比丘站在
中间园林接受犯罪。
1834.
这里"进入俗家"
从她的话中;
比丘的站立处
被说不是标准。
1835.
因此比丘尼站在
园林等给予时;
如果站在街道等
接受无过错。
1836.
时分药、七日药、
终生药,
为食物目的接受,
吞咽时犯突吉罗。
1837.
被说针对
未与食物混合的汁;
在混合成一味时
应该犯应悔过。
1838.
从一边受具足戒的
手中接受,
四种时药
为食物目的犯突吉罗。
1839.
对亲戚认为是非亲戚的
或有疑虑的犯突吉罗;
认为是亲戚的,
同样对非亲戚。
1840.
使人给予无罪,
或正在给予,
或放下后站在
中间园林等给予。
1841.
或从村庄带出
如果在外给予可以;
如果说"有缘由时食用"
给予三种时药。
1842.
从沙弥尼的手中,
同样式叉摩那;
这个被认为与
羊毛相同起源。
关于第一应悔过的讨论。

1843.

Avutte ‘‘apasakkā’’ti, ekenāpi ca bhikkhunā;

Sacejjhoharaṇatthāya, āmisaṃ paṭigaṇhati.

1844.

Gahaṇe dukkaṭaṃ bhoge, pāṭidesaniyaṃ siyā;

Ekatoupasampannaṃ, na vārentassa dukkaṭaṃ.

1845.

Tathevānupasampannā-yupasampannasaññino;

Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1846.

Anāpattittano bhattaṃ, padāpeti na deti ce;

Tathā aññassa bhattaṃ vā, na dāpeti padeti ce.

1847.

Yaṃ na dinnaṃ taṃ dāpeti, na dinnaṃ yattha vāpi ca;

Tattha tampi ca sabbesaṃ, samaṃ dāpeti bhikkhunī.

1848.

Vosāsantī ṭhitā sikkha-mānā vā sāmaṇerikā;

Bhojanāni ca pañceva, vinā, ummattakādino.

1849.

Kathinena samuṭṭhānaṃ, samānanti pakāsitaṃ;

Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, ticittañca tivedanaṃ.

Dutiyapāṭidesanīyakathā.

1850.

Sekkhanti sammate bhikkhu, laddhasammutike kule;

Gharūpacārokkamanā, pubbeva animantito.

1851.

Agilāno gahetvā ce, paribhuñjeyya āmisaṃ;

Gahaṇe dukkaṭaṃ bhoge, pāṭidesaniyaṃ siyā.

1852.

Yāmakālikasattāha-kālike yāvajīvike;

Gahaṇe paribhoge ca, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1853.

Asekkhasammate sekkha-sammatanti ca saññino;

Tattha vematikassāpi, tatheva paridīpitaṃ.

1854.

Anāpatti gilānassa, gilānassāvasesake;

Nimantitassa vā bhikkhā, aññesaṃ tattha dīyati.

1855.

Gharato nīharitvā vā, denti ce yattha katthaci;

Niccabhattādike vāpi, tathā ummattakādino.

1856.

Anāgate hi bhikkhumhi, gharato paṭhamaṃ pana;

Nīharitvā sace dvāre, sampatte denti vaṭṭati.

1857.

Bhikkhuṃ pana ca disvāva, nīharitvāna gehato;

Na vaṭṭati sace denti, samuṭṭhāneḷakūpamaṃ.

Tatiyapāṭidesanīyakathā.

1858.

Gahaṭṭhenāgahaṭṭhena , itthiyā purisena vā;

Ārāmaṃ upacāraṃ vā, pavisitvā sace pana.

1859.

‘‘Itthannāmassa te bhattaṃ, yāgu vā āharīyati’’;

Evamārocitaṃ vuttaṃ, paṭisaṃviditanti hi.

1860.

Āharīyatu taṃ pacchā, yathārocitameva vā;

Tassa vā parivārampi, aññaṃ katvā bahuṃ pana.

1861.

Yāguyā viditaṃ katvā, pūvaṃ bhattaṃ haranti ce;

Idampi viditaṃ vuttaṃ, vaṭṭatīti kurundiyaṃ.

1862.

Kulāni pana aññāni, deyyadhammaṃ panattano;

Haranti tena saddhiṃ ce, sabbaṃ vaṭṭati tampi ca.

1863.

Anārocitamevaṃ yaṃ, yaṃ ārāmamanābhataṃ;

Taṃ asaṃviditaṃ nāma, sahadhammikañāpitaṃ.

1864.

Yaṃ asaṃviditaṃ katvā, ābhataṃ pana taṃ bahi;

Ārāmaṃ pana pesetvā, kārāpetvā tamāhare.

1865.

Gantvā vā antarāmagge, gahetabbaṃ tu bhikkhunā;

Sace evamakatvā taṃ, ārāme upacārato.

1866.

Gahetvājjhoharantassa, gahaṇe dukkaṭaṃ siyā;

Ajjhohārapayogesu, pāṭidesaniyaṃ mataṃ.

1867.

Paṭisaṃviditeyeva, asaṃviditasaññino;

Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1868.

Paṭisaṃvidite tassa, gilānassāvasesake;

Bahārāme gahetvā vā, antoyevassa bhuñjato.

1869.

Tatthajātaphalādīni, anāpatteva khādato;

Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.

Catutthapāṭidesanīyakathā.

Iti vinayavinicchaye pāṭidesanīyakathā niṭṭhitā.

Sekhiyakathā

1870.

Yo anādariyeneva, purato pacchatopi vā;

Olambetvā nivāseyya, tassa cāpatti dukkaṭaṃ.

1871.

Hatthisoṇḍāditulyaṃ tu, nivāsentassa dukkaṭaṃ;

Āpattibhīrunā niccaṃ, vatthabbaṃ parimaṇḍalaṃ.



以下是巴利文的完整直译:
1843.
未说"退下"时,
即使一个比丘,
如果为了吞咽
接受食物。
1844.
接受时犯突吉罗,
食用时应该犯应悔过;
不阻止一边受具足戒的
犯突吉罗。
1845.
同样对未受具足戒的
认为是已受具足戒的;
对此有疑虑的,
犯突吉罗罪。
1846.
无罪于自己的饭
使人给予不给予;
同样他人的饭
不使人给予而给予。
1847.
使人给予未给予的,
或在未给予的地方;
在那里比丘尼
使人给予那个给所有人。
1848.
站立的式叉摩那
或沙弥尼指示;
五种食物和
除了、疯狂等的。
1849.
被说与迦絺那
相同起源;
这个被说是作非作,
三心三受。
关于第二应悔过的讨论。
1850.
在被认定为有学的
获得认可的俗家,
进入房屋范围
之前未受邀请。
1851.
无病如果拿取
食用食物,
接受时犯突吉罗,
食用时应该犯应悔过。
1852.
时分药、七日药、
终生药,
接受和食用时,
犯突吉罗罪。
1853.
对被认定为无学的
认为是被认定为有学的;
对此有疑虑的,
同样被说明。
1854.
无罪于病人,
病人的剩余,
或受邀请的乞食,
在那里给予他人。
1855.
或从房屋带出
如果在任何地方给予;
或在常食等,
同样疯狂等的。
1856.
比丘未来时,
但首先从房屋
带出如果在门口
给予已到的可以。
1857.
但看见比丘后,
从房屋带出,
如果给予不可以,
起源与羊毛相似。
关于第三应悔过的讨论。
1858.
在家或非在家,
女人或男人,
进入园林
或边界后。
1859.
"某某名字的你的饭
或粥被带来";
这样被告知被说
是已知道。
1860.
之后那个被带来,
或如被告知的,
或那个的附属物,
但做很多其他的。
1861.
使知道粥,
如果带来糕点饭;
这个也被说是已知道,
在古论中说可以。
1862.
但其他俗家
自己的应施物,
如果与那个一起带来,
那个一切也可以。
1863.
这样未告知的,
未带到园林的,
那个名为未知道,
同法者被告知。
1864.
做了未知道的,
但那个被带到外面;
应该送到园林,
使人做那个带来。
1865.
或去到中途,
但应该被比丘接受;
如果不这样做那个,
在园林或边界。
1866.
拿取吞咽的,
接受时应该犯突吉罗;
在吞咽的行为中,
被认为犯应悔过。
1867.
在已知道的

1872.

Jāṇumaṇḍalato heṭṭhā, aṭṭhaṅgulappamāṇakaṃ;

Otāretvā nivatthabbaṃ, tato ūnaṃ na vaṭṭati.

1873.

Asañciccāsatissāpi, ajānantassa kevalaṃ;

Anāpatti gilānassā-padāsummattakādino.

Parimaṇḍalakathā.

1874.

Ubho koṇe samaṃ katvā, sādaraṃ parimaṇḍalaṃ;

Katvā pārupitabbevaṃ, akarontassa dukkaṭaṃ.

1875.

Avisesena vuttaṃ tu, idaṃ sikkhāpadadvayaṃ;

Tasmā ghare vihāre vā, kattabbaṃ parimaṇḍalaṃ.

Dutiyaṃ.

1876.

Gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvā, katvā koṇe ubho samaṃ;

Chādetvā maṇibandhañca, gantabbaṃ gīvameva ca.

1877.

Tathā akatvā bhikkhussa, jattūnipi urampi ca;

Vivaritvā yathākāmaṃ, gacchato hoti dukkaṭaṃ.

Tatiyaṃ.

1878.

Galavāṭakato uddhaṃ, sīsañca maṇibandhato;

Hatthe piṇḍikamaṃsamhā, heṭṭhā pāde ubhopi ca.

1879.

Vivaritvāvasesañca , chādetvā ce nisīdati;

Hoti so suppaṭicchanno, doso vāsūpagassa na.

Catutthaṃ.

1880.

Hatthaṃ vā pana pādaṃ vā, acālentena bhikkhunā;

Suvinītena gantabbaṃ, chaṭṭhe natthi visesatā.

Pañcamachaṭṭhāni.

1881.

Satīmatāvikārena, yugamattañca pekkhinā;

Susaṃvutena gantabbaṃ, bhikkhunokkhittacakkhunā.

1882.

Yattha katthaci hi ṭṭhāne, ekasmiṃ antare ghare;

Ṭhatvā parissayābhāvaṃ, oloketumpi vaṭṭati.

1883.

Yo anādariyaṃ katvā, olokento tahiṃ tahiṃ;

Sacentaraghare yāti, dukkaṭaṃ aṭṭhamaṃ tathā.

Sattamaṭṭhamāni.

1884.

Ekato ubhato vāpi, hutvā ukkhittacīvaro;

Indakhīlakato anto, gacchato hoti dukkaṭaṃ.

Navamaṃ.

1885.

Tathā nisinnakālepi, nīharantena kuṇḍikaṃ;

Anukkhipitvā dātabbā, doso vāsūpagassa na.

Dasamaṃ.

Paṭhamo vaggo.

1886.

Na vaṭṭati hasantena, gantuñceva nisīdituṃ;

Vatthusmiṃ hasanīyasmiṃ, sitamattaṃ tu vaṭṭati.

Paṭhamadutiyāni.

1887.

Appasaddena gantabbaṃ, catutthepi ayaṃ nayo;

Mahāsaddaṃ karontassa, ubhayatthāpi dukkaṭaṃ.

Tatiyacatutthāni.

1888.

Kāyappacālakaṃ katvā, bāhusīsappacālakaṃ;

Gacchato dukkaṭaṃ hoti, tatheva ca nisīdato.

1889.

Kāyaṃ bāhuñca sīsañca, paggahetvā ujuṃ pana;

Gantabbamāsitabbañca, sameniriyāpathena tu.

1890.

Nisīdanena yuttesu, tīsu vāsūpagassa hi;

Anāpattīti ñātabbaṃ, viññunā vinayaññunā.

Dutiyo vaggo.

1891.

Khambhaṃ katvā sasīsaṃ vā, pārupitvāna gacchato;

Dukkaṭaṃ muninā vuttaṃ, tathā ukkuṭikāya vā.

1892.

Hatthapallatthikāyāpi, dussapallatthikāya vā;

Tassantaraghare hoti, nisīdantassa dukkaṭaṃ.

1893.

Dutiye ca catutthe ca, chaṭṭhe vāsūpagassa tu;

Anāpattīti sāruppā, chabbīsati pakāsitā.

Chaṭṭhaṃ.

1894.

Sakkaccaṃ satiyuttena, bhikkhunā pattasaññinā;

Piṇḍapāto gahetabbo, samasūpova viññunā.

1895.

Sūpo bhattacatubbhāgo, ‘‘samasūpo’’ti vuccati;

Muggamāsakulatthānaṃ, sūpo ‘‘sūpo’’ti vuccati.

1896.

Anāpatti asañcicca, gilānassa raserase;

Tatheva ñātakādīnaṃ, aññatthāya dhanena vā.

Sattamaṭṭhamanavamāni.

1897.

Antolekhāpamāṇena , pattassa mukhavaṭṭiyā;

Pūritova gahetabbo, adhiṭṭhānūpagassa tu.

1898.

Tattha thūpīkataṃ katvā, gaṇhato yāvakālikaṃ;

Yaṃ kiñci pana bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1899.

Adhiṭṭhānūpage patte, kālikattayameva ca;

Sese thūpīkataṃ sabbaṃ, vaṭṭateva na saṃsayo.



以下是巴利文的完整直译:
1872.
从膝盖以下
八指量,
应该放下穿着,
少于那个不可以。
1873.
无意、无念的,
仅仅不知道的,
病人无罪,
危难、疯狂等的。
关于整齐的讨论。
1874.
使两个角相等,
恭敬地整齐,
应该这样披着,
不这样做的犯突吉罗。
1875.
但这两条学处
被说无区别;
因此在家或寺院
应该做整齐。
第二。
1876.
系上结,
使两个角相等,
遮盖手腕和
颈部应该走。
1877.
不这样做的比丘,
露出锁骨和胸,
随意
走的犯突吉罗。
第三。
1878.
从颈部以上,
头和手腕,
手从肌肉团,
脚从两个以下。
1879.
露出其余的
遮盖如果坐,
他是善遮盖的,
住者无过错。
第四。
1880.
但不摇动
手或脚的比丘,
善调伏地应该走,
第六没有区别。
第五第六。
1881.
具念、无变化、
看一轭量和
善摄护的比丘
应该低眼走。
1882.
在任何地方,
在一个俗家内,
站立看
无危险也可以。
1883.
谁做不恭敬,
看这里那里;
如果在俗家走,
犯突吉罗,第八也是。
第七第八。
1884.
一边或两边
成为举起衣服的,
在门槛内
走的犯突吉罗。
第九。
1885.
同样在坐时,
拿出水瓶
不举起应该给,
住者无过错。
第十。
第一品。
1886.
笑着
走和坐不可以;
在可笑的事物上,
但微笑可以。
第一第二。
1887.
应该小声走,
在第四也是这个方法;
做大声的,
两者都犯突吉罗。
第三第四。
1888.
摇动身体,
摇动手臂头,
走的犯突吉罗,
同样坐的。
1889.
但身体手臂头
举起正直,
应该走和坐,
以平等威仪。
1890.
在三个适合坐具的,
对住者
应该知道无罪,
有智的律知者。
第二品。
1891.
做支撑或
包头走的,
大牟尼说犯突吉罗,
同样蹲着。
1892.
或以手支撑,
或以衣服支撑,
他在俗家
坐的犯突吉罗。
1893.
在第二和第四和
第六对住者
无罪,适当的
二十六被说明。
第六。
1894.
恭敬、具念的
比丘认知钵,
应该接受钵食,
等量汤的有智者。
1895.
汤是饭的四分之一
被称为"等量汤";
绿豆、豆、马豆的
汤被称为"汤"。
1896.
无意的无罪,
病人在味中,
同样亲戚等的,
为他人或以财物。
第七第八第九。
1897.
以内线量
在钵口缘,
应该装满接受,
但可决意的。
1898.
在那里做堆积,
接受时分食,
任何比丘的
犯突吉罗罪。
1899.
在可决意的钵中,
三种时药,
其余堆积一切
可以,无疑。

1900.

Dvīsu pattesu bhattaṃ tu, gahetvā pattamekakaṃ;

Pūretvā yadi peseti, bhikkhūnaṃ pana vaṭṭati.

1901.

Patte pakkhippamānaṃ yaṃ, ucchukhaṇḍaphalādikaṃ;

Orohati sace heṭṭhā, na taṃ thūpīkataṃ siyā.

1902.

Pupphatakkolakādīnaṃ, ṭhapetvā ce vaṭaṃsakaṃ;

Dinnaṃ ayāvakālittā, na taṃ thūpīkataṃ siyā.

1903.

Vaṭaṃsakaṃ tu pūvassa, ṭhapetvā odanopari;

Piṇḍapātaṃ sace denti, idaṃ thūpīkataṃ siyā.

1904.

Bhattassūpari paṇṇaṃ vā, thālakaṃ vāpi kiñcipi;

Ṭhapetvā paripūretvā, sace gaṇhāti vaṭṭati.

1905.

Paṭiggahetumevassa, taṃ tu sabbaṃ na vaṭṭati;

Gahitaṃ sugahitaṃ, pacchā, bhuñjitabbaṃ yathāsukhaṃ.

Tatiyo vaggo.

1906.

Paṭhamaṃ dutiyaṃ vutta-nayaṃ tu tatiye pana;

Uparodhimadassetvā, bhottabbaṃ paṭipāṭiyā.

1907.

Aññesaṃ attano bhattaṃ, ākiraṃ pana bhājane;

Natthomasati ce doso, tathā uttaribhaṅgakaṃ.

Tatiyaṃ.

1908.

Catutthe yaṃ tu vattabbaṃ, vuttaṃ pubbe asesato;

Pañcame matthakaṃ doso, madditvā paribhuñjato.

1909.

Anāpatti gilānassa, parittepi ca sesake;

Ekato pana madditvā, saṃkaḍḍhitvāna bhuñjato.

Catutthapañcamāni.

1910.

Yo bhiyyokamyatāhetu, sūpaṃ vā byañjanampi vā;

Paṭicchādeyya bhattena, tassa cāpatti dukkaṭaṃ.

Chaṭṭhaṃ.

1911.

Viññattiyaṃ tu vattabbaṃ, apubbaṃ natthi kiñcipi;

Aṭṭhame pana ujjhāne, gilānopi na muccati.

1912.

‘‘Dassāmi dāpessāmī’’ti, olokentassa bhikkhuno;

Anāpattīti ñātabbaṃ, na ca ujjhānasaññino.

Aṭṭhamaṃ.

1913.

Mahantaṃ pana moraṇḍaṃ, kukkuṭaṇḍañca khuddakaṃ;

Tesaṃ majjhappamāṇena, kattabbo kabaḷo pana.

1914.

Khajjake pana sabbattha, mūlakhādaniyādike;

Phalāphale anāpatti, gilānummattakādino.

Navamaṃ.

1915.

Adīgho pana kātabbo, ālopo parimaṇḍalo;

Khajjatuttaribhaṅgasmiṃ, anāpatti phalāphale.

Dasamaṃ.

Catuttho vaggo.

1916.

Anāhaṭe mukhadvāraṃ, appatte kabaḷe pana;

Attano ca mukhadvāraṃ, vivarantassa dukkaṭaṃ.

Paṭhamaṃ.

1917.

Mukhe ca sakalaṃ hatthaṃ, pakkhipantassa dukkaṭaṃ;

Mukhe ca kabaḷaṃ katvā, kathetuṃ na ca vaṭṭati.

1918.

Vacanaṃ yattakenassa, paripuṇṇaṃ na hoti hi;

Mukhasmiṃtattake sante, byāharantassa dukkaṭaṃ.

1919.

Mukhe harītakādīni, pakkhipitvā katheti yo;

Vacanaṃ paripuṇṇaṃ ce, kathetuṃ pana vaṭṭati.

Dutiyatatiyāni.

1920.

Yo piṇḍukkhepakaṃ bhikkhu, kabaḷacchedakampi vā;

Makkaṭo viya gaṇḍe vā, katvā bhuñjeyya dukkaṭaṃ.

Catutthapañcamachaṭṭhāni.

1921.

Niddhunitvāna hatthaṃ vā, bhattaṃ sitthāvakārakaṃ;

Jivhānicchārakaṃ vāpi, tathā ‘‘capu capū’’ti vā.

1922.

Anādaravaseneva, bhuñjato hoti dukkaṭaṃ;

Sattame aṭṭhame natthi, doso kacavarujjhane.

Sattamadasamāni.

Pañcamo vaggo.

1923.

Katvā evaṃ na bhottabbaṃ, saddaṃ ‘‘suru surū’’ti ca;

Hatthanillehakaṃ vāpi, na ca vaṭṭati bhuñjituṃ.

1924.

Phāṇitaṃ ghanayāguṃ vā, gahetvā aṅgulīhi taṃ;

Mukhe aṅguliyo bhottuṃ, pavesetvāpi vaṭṭati.

1925.

Na patto lehitabbova, ekāyaṅgulikāya vā;

Ekaoṭṭhopi jivhāya, na ca nillehitabbako.

Catutthaṃ.

1926.

Sāmisena tu hatthena, na ca pānīyathālakaṃ;

Gahetabbaṃ, paṭikkhittaṃ, paṭikkūlavasena hi.



以下是巴利文的完整直译:
1900.
在两个钵中饭
拿取一个钵
装满如果送,
但对比丘们可以。
1901.
在钵中放入的
甘蔗块、水果等,
如果落到下面,
那不是堆积。
1902.
花、槟榔等,
除了花环,
给予非时分的,
那不是堆积。
1903.
但糕点的花环
放在饭上,
如果给予钵食,
这是堆积。
1904.
在饭上叶子或
小碗或任何,
放上装满,
如果接受可以。
1905.
仅为接受
那个一切不可以;
已接受的善接受,之后
应该随意食用。
第三品。
1906.
第一第二说的
方法但在第三;
不显示阻碍,
应该按顺序食用。
1907.
他人自己的饭,
倒在器皿中;
如果不轻视无过错,
同样附属物。
第三。
1908.
在第四但应该说的,
前面已说无余;
在第五顶部过错,
压碎而食用的。
1909.
病人无罪,
在少量剩余;
但一起压碎,
聚集而食用的。
第四第五。
1910.
谁因想要更多,
以饭遮盖
汤或咖喱,
他犯突吉罗罪。
第六。
1911.
但在乞求中应该说的,
没有任何新的;
但在第八责备中,
病人也不免罪。
1912.
"我将给,我将使人给"
看着的比丘,
应该知道无罪,
不认为是责备。
第八。
1913.
但大孔雀蛋,
和小鸡蛋,
以它们中间量
应该做饭团。
1914.
但在硬食中一切处,
根硬食等,
水果无罪,
病人、疯狂等的。
第九。
1915.
但应该做不长的,
圆形饭团;
在硬食、附属物中,
水果无罪。
第十。
第四品。
1916.
未带来、未到达
饭团时但
开自己的
口门的犯突吉罗。
第一。
1917.
在口中整个手
放入的犯突吉罗;
在口中做饭团,
说话不可以。
1918.
他的话语
多少不完整,
在口中有那么多时,
说话的犯突吉罗。
1919.
在口中诃子等
放入后说话的,
如果话语完整,
但说话可以。
第二第三。
1920.
比丘抛饭团或
切饭团或
像猴子一样在颊或
做而食用犯突吉罗。
第四第五第六。
1921.
摇动手或
饭粒落下或
伸出舌头或
同样"咀嚼咀嚼"。
1922.
以不恭敬的方式
食用的犯突吉罗;
在第七第八没有
过错于抛弃残渣。
第七至第十。
第五品。
1923.
这样做不应该食用,
发出"吸吸"声或
舔手或
食用不可以。
1924.
糖浆或浓粥
用手指拿取那个
放入口中手指
食用也可以。
1925.
不应该舔钵或
以一个手指或
一个嘴唇或舌头
不应该舔。
第四。
1926.
但有食物的手,
不应该拿取
饮水碗,被禁止,
因为厌恶。

1927.

Puggalassa ca saṅghassa, gahaṭṭhassattanopi ca;

Santako pana saṅkho vā, sarāvaṃ vāpi thālakaṃ.

1928.

Tasmā na ca gahetabbaṃ, gaṇhato hoti dukkaṭaṃ;

Anāmisena hatthena, gahaṇaṃ pana vaṭṭati.

Pañcamaṃ.

1929.

Uddharitvāpi bhinditvā, gahetvā vā paṭiggahe;

Nīharitvā anāpatti, chaḍḍentassa gharā bahi.

Chaṭṭhaṃ.

1930.

Chattaṃ yaṃ kiñci hatthena, sarīrāvayavena vā;

Sace dhārayamānassa, dhammaṃ deseti dukkaṭaṃ.

Sattamaṃ.

1931.

Ayameva nayo vutto, daṇḍapāṇimhi puggale;

Catuhatthappamāṇova, daṇḍo majjhimahatthato.

Aṭṭhamaṃ.

1932.

Tatheva satthapāṇissa, dhammaṃ deseti dukkaṭaṃ;

Satthapāṇī na hotāsiṃ, sannayhitvā ṭhito pana.

Navamaṃ.

1933.

Dhanuṃ sarena saddhiṃ vā, dhanuṃ vā sarameva vā;

Sajiyaṃ nijiyaṃ vāpi, gahetvā dhanudaṇḍakaṃ.

1934.

Ṭhitassapi nisinnassa, nipannassāpi vā tathā;

Sace deseti saddhammaṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1935.

Paṭimukkampi kaṇṭhamhi, dhanuṃ hatthena yāvatā;

Na gaṇhāti naro tāva, dhammaṃ deseyya vaṭṭati.

Chaṭṭho vaggo.

1936.

Pādukāruḷhakassāpi, dhammaṃ deseti dukkaṭaṃ;

Akkamitvā ṭhitassāpi, paṭimukkassa vā tathā.

Paṭhamaṃ.

1937.

Upāhanagatassāpi, ayameva vinicchayo;

Sabbattha agilānassa, yāne vā sayanepi vā.

1938.

Nipannassāgilānassa, kaṭasāre chamāya vā;

Pīṭhe mañcepi vā ucce, nisinnena ṭhitena vā.

1939.

Na ca vaṭṭati desetuṃ, ṭhatvā vā uccabhūmiyaṃ;

Sayanesu gatenāpi, sayanesu gatassa ca.

1940.

Samāne vāpi ucce vā, nipanne neva vaṭṭati;

Nipannena ṭhitassāpi, nipannassapi vaṭṭati.

1941.

Nisinnena nisinnassa, ṭhitassāpi ca vaṭṭati;

Ṭhitasseva ṭhitenāpi, desetumpi tatheva ca.

Dutiyatatiyacatutthāni.

1942.

Pallatthikā nisinnassa, agilānassa dehino;

Tathā veṭhitasīsassa, dhammaṃ deseti dukkaṭaṃ.

1943.

Kesantaṃ vivarāpetvā, deseti yadi vaṭṭati;

Sasīsaṃ pārutassāpi, ayameva vinicchayo.

Pañcamachaṭṭhasattamāni.

1944.

Aṭṭhame navame vāpi, dasame natthi kiñcipi;

Sacepi therupaṭṭhānaṃ, gantvāna daharaṃ ṭhitaṃ.

1945.

Pañhaṃ pucchati ce thero, kathetuṃ na ca vaṭṭati;

Tassa passe panaññassa, kathetabbaṃ vijānatā.

Aṭṭhamanavamadasamāni.

Sattamo vaggo.

1946.

Gacchato purato pañhaṃ, na vattabbaṃ tu pacchato;

‘‘Pacchimassa kathemī’’ti, vattabbaṃ vinayaññunā.

1947.

Saddhiṃ uggahitaṃ dhammaṃ, sajjhāyati hi vaṭṭati;

Samameva yugaggāhaṃ, kathetuṃ gacchatopi ca.

Paṭhamaṃ.

1948.

Ekekassāpi cakkassa, pathenāpi ca gacchato;

Uppathena samaṃ vāpi, gacchantasseva vaṭṭati.

Dutiyaṃ.

1949.

Tatiye natthi vattabbaṃ, catutthe harite pana;

Uccārādicatukkaṃ tu, karoto dukkaṭaṃ siyā.

1950.

Jīvarukkhassa yaṃ mūlaṃ, dissamānaṃ tu gacchati;

Sākhā vā bhūmilaggā taṃ, sabbaṃ haritameva hi.

1951.

Sace aharitaṃ ṭhānaṃ, pekkhantasseva bhikkhuno;

Vaccaṃ nikkhamatevassa, sahasā pana vaṭṭati.

1952.

Palālaṇḍupake vāpi, gomaye vāpi kismici;

Kattabbaṃ, haritaṃ pacchā, tamottharati vaṭṭati.

1953.

Kato aharite ṭhāne, haritaṃ eti vaṭṭati;

Siṅghāṇikā gatā ettha, kheḷeneva ca saṅgahaṃ.

Catutthaṃ.



以下是巴利文的完整直译:
1927.
个人和僧团,
在家人和自己的,
但属于的贝壳或
碗或盘。
1928.
因此不应该拿取,
拿取的犯突吉罗;
但用无食物的手,
拿取可以。
第五。
1929.
取出或打破,
拿取或在接受器中,
带出无罪,
从房屋外扔弃的。
第六。
1930.
任何伞用手,
或身体部分,
如果持着的
说法犯突吉罗。
第七。
1931.
这个方法被说
在持杖的人中;
四肘量
杖从中等手。
第八。
1932.
同样持刀的
说法犯突吉罗;
持刀的不是
系上站立的。
第九。
1933.
弓与箭一起或
弓或只有箭,
有弦或无弦或
拿取弓杆。
1934.
站立的或坐的,
或躺的同样,
如果说正法,
犯突吉罗罪。
1935.
即使套在颈上
弓只要用手
人不拿取,
说法可以。
第六品。
1936.
穿木屐的也
说法犯突吉罗;
踩上站立的或
穿上的同样。
第一。
1937.
穿鞋的也
这个就是判决;
一切处无病的,
在车上或床上。
1938.
无病躺的,
在木板或地上,
在高椅子床上,
坐的或站的。
1939.
不可以说法,
或站在高地上;
也对躺在床上的,
对躺在床上的。
1940.
在相同或更高,
对躺的不可以;
躺的对站的,
对躺的可以。
1941.
坐的对坐的,
对站的也可以;
站的对站的,
说法也同样。
第二第三第四。
1942.
支撑坐的,
无病的身体,
同样包头的,
说法犯突吉罗。
1943.
使露出发际,
如果说法可以;
包头的也,
这个就是判决。
第五第六第七。
1944.
在第八第九或
第十没有任何;
即使去侍奉长老,
站立的年轻人。
1945.
如果长老问问题,
说话不可以;
但在他旁边的其他人,
应该说知道的。
第八第九第十。
第七品。
1946.
走在前面的问题,
不应该说在后面;
"我对后面的说",
应该说律知者。
1947.
一起学习的法,
诵读可以;
一起并肩
说法也走的。
第一。
1948.
每一个轮子的,
走在道路上,
或同样走在
非道路上可以。
第二。
1949.
第三没有可说的,
第四但在青草上,
大小便等四种,
做的应该犯突吉罗。
1950.
活树的根
可见的走,
或地面接触的枝,
那一切就是青草。
1951.
如果在非青草处,
比丘正看着,
他的粪便突然
出来可以。
1952.
或在稻草堆或
牛粪或任何,
应该做,之后青草,
覆盖那个可以。
1953.
做在非青草处,
青草来可以;
鼻涕去到这里,
与唾液一起包括。
第四。

1954.

Vaccakuṭisamuddādi-udakesupi bhikkhuno;

Tesaṃ aparibhogattā, karoto natthi dukkaṭaṃ.

1955.

Deve pana ca vassante, udakoghe samantato;

Ajalaṃ alabhantena, jale kātumpi vaṭṭati.

Pañcamaṃ.

Aṭṭhamo vaggo.

1956.

Samuṭṭhānādayo ñeyyā, sekhiyānaṃ panettha hi;

Ujjagghikādicattāri, kabaḷena mukhena ca.

1957.

Chamānīcāsanaṭṭhāna-pacchā uppathavā dasa;

Samuṭṭhānādayo tulyā, vuttā samanubhāsane.

1958.

Chattaṃ daṇḍāvudhaṃ satthaṃ, pādukāruḷhupāhanā;

Yānaṃ sayanapallattha-veṭhitoguṇṭhitāni ca.

1959.

Dhammadesanātulyāva, samuṭṭhānādinā pana;

Sūpodanena viññatti, theyyasatthasamaṃ mataṃ.

1960.

Avasesā tipaññāsa, samānā paṭhamena tu;

Sekhiyesupi sabbesu, anāpattāpadāsupi.

1961.

Ujjhānasaññike thūpī-kate sūpapaṭicchade;

Tīsu sikkhāpadesveva, gilāno na panāgato.

Sekhiyakathā.

1962.

Imaṃ viditvā vinaye vinicchayaṃ;

Visārado hoti, vinītamānaso;

Parehi so hoti ca duppadhaṃsiyo;

Tato hi sikkhe satataṃ samāhito.

1963.

Imaṃ paramasaṃkaraṃ saṃkaraṃ;

Avecca savanāmataṃ nāmataṃ;

Paṭuttamadhike hite ke hi te;

Na yanti kalisāsane sāsane.

Iti vinayavinicchaye

Bhikkhuvibhaṅgakathā niṭṭhitā.

Bhikkhunīvibhaṅgo

1964.

Bhikkhunīnaṃ hitatthāya, vibhaṅgaṃ yaṃ jinobravi;

Tasmiṃ api samāsena, kiñcimattaṃ bhaṇāmahaṃ.

Pārājikakathā

1965.

Chandaso methunaṃ dhammaṃ, paṭiseveyya yā pana;

Hoti pārājikā nāma, samaṇī sā pavuccati.

1966.

Manussapurisādīnaṃ, navannaṃ yassa kassaci;

Sajīvassāpyajīvassa, santhataṃ vā asanthataṃ.

1967.

Attano tividhe magge, yebhuyyakkhāyitādikaṃ;

Aṅgajātaṃ pavesentī, allokāse parājitā.

1968.

Ito paramavatvāva, sādhāraṇavinicchayaṃ;

Asādhāraṇamevāhaṃ, bhaṇissāmi samāsato.

1969.

Adhakkhakaṃ sarīrakaṃ, yadubbhajāṇumaṇḍalaṃ;

Sarīrakena ce tena, phuseyya bhikkhunī pana.

1970.

Avassutassāvassutā, manussapuggalassa yā;

Sarīramassa tena vā, phuṭṭhā pārājikā siyā.

1971.

Kapparassa panuddhampi, gahitaṃ ubbhajāṇunā;

Yathāvuttappakārena, kāyenānena attano.

1972.

Purisassa tathā kāya- paṭibaddhaṃ phusantiyā;

Tathā yathāparicchinna- kāyabaddhena attano.

1973.

Avasesena vā tassa, kāyaṃ kāyena attano;

Hoti thullaccayaṃ tassā, payoge purisassa ca.

1974.

Yakkhapetatiracchāna- paṇḍakānaṃ adhakkhakaṃ;

Ubbhajāṇuṃ tathevassā, ubhatovassave sati.

1975.

Ekatovassave cāpi, thullaccayamudīritaṃ;

Avasese ca sabbattha, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

1976.

Ubbhakkhakamadhojāṇu-maṇḍalaṃ pana yaṃ idha;

Kapparassa ca heṭṭhāpi, gataṃ ettheva saṅgahaṃ.

1977.

Kelāyati sace bhikkhu, saddhiṃ bhikkhuniyā pana;

Ubhinnaṃ kāyasaṃsagga-rāge sati hi bhikkhuno.

1978.

Hoti saṅghādisesova, nāso bhikkhuniyā siyā;

Kāyasaṃsaggarāgo ca, sace bhikkhuniyā siyā.

1979.

Bhikkhuno methuno rāgo, gehapemampi vā bhave;

Tassā thullaccayaṃ vuttaṃ, bhikkhuno hoti dukkaṭaṃ.

1980.

Ubhinnaṃ methune rāge, gehapemepi vā sati;

Avisesena niddiṭṭhaṃ, ubhinnaṃ dukkaṭaṃ pana.

1981.

Yassa yattha manosuddhaṃ, tassa tattha na dosatā;

Ubhinnampi anāpatti, ubhinnaṃ cittasuddhiyā.



以下是巴利文的完整直译:
1954.
厕所、海等
水中对比丘;
因为它们不是使用物,
做的没有突吉罗。
1955.
但天降雨时,
四周水泛滥,
得不到无水处,
在水中做也可以。
第五。
第八品。
1956.
应知起源等,
但这里对应学;
大笑等四个,
与饭团口。
1957.
地低座位处
后面非道路十个;
起源等相同,
被说与劝谏。
1958.
伞杖武器刀,
穿木屐穿鞋,
车床支撑
包头覆盖。
1959.
与说法相同,
但以起源等;
以汤饭乞求,
被认为与偷刀相同。
1960.
其余五十三,
与第一相同;
在一切应学中,
在无罪处也。
1961.
在责备认知堆积
做以汤遮盖,
只在三学处中,
病人不来。
应学的讨论。
1962.
知道这个在律中的判决;
成为自信的,调伏心的;
他难被他人击败;
因此应该常常专注学习。
1963.
这个最高混杂的混杂;
了知听闻不死的不死;
在最高利益中他们是谁;
不去恶劫的教法中。
这样在律判决中
比丘分别的讨论结束。
比丘尼分别
1964.
为了比丘尼们的利益,胜者说的
分别,在那个中也
我简要地
说一些。
波罗夷的讨论
1965.
但谁以欲
从事淫欲法,
她被称为波罗夷,
被称为沙门尼。
1966.
人男等
九种任何一个,
有生命或无生命的,
铺设或未铺设。
1967.
自己三种道,
大部分被咬等,
插入生殖器,
在露天处被击败。
1968.
从这里之后不说
共同的判决,
我只会简要地
说不共同的。
1969.
从锁骨以下
身体超过膝盖的,
如果比丘尼以那个
身体触碰。
1970.
有欲望的她有欲望,
对人的个体,
被他的身体
触碰应该波罗夷。
1971.
从腰带以上也
被抓住超过膝盖的,
如前所说的方式,
以这个自己的身体。
1972.
同样触碰男人的
身体相连的,
同样以如所限定的
自己的身体相连的。
1973.
或以自己的
其余身体他的身体,
她犯偷兰遮,
在男人的行为中。
1974.
夜叉、饿鬼、畜生、
黄门的从锁骨以下
超过膝盖同样她的,
两边有欲望时。
1975.
一边有欲望也,
被说犯偷兰遮;
其余一切处,
犯突吉罗罪。
1976.
但这里从锁骨以上
膝盖以下,
从腰带以下也
去到这里就包括。
1977.
如果比丘爱抚
但与比丘尼一起,
两人身体接触
有贪欲时对比丘。
1978.
应该僧残,
比丘尼应该灭摆;
身体接触贪欲
如果比丘尼有。
1979.
比丘有淫欲贪欲,
或有家庭之爱,
她被说犯偷兰遮,
比丘犯突吉罗。
1980.
两人有淫欲贪欲,
或有家庭之爱,
无区别地被指出,
两人但犯突吉罗。
1981.
谁在哪里心清净,
他在那里无过错;
两人也无罪,
两人心清净。

1982.

Kāyasaṃsaggarāgena, bhinditvā paṭhamaṃ pana;

Pacchā dūseti ce neva, hoti bhikkhunidūsako.

1983.

Atha bhikkhuniyā phuṭṭho, sādiyantova cetasā;

Niccalo hoti ce bhikkhu, na hotāpatti bhikkhuno.

1984.

Bhikkhunī bhikkhunā phuṭṭhā, sace hotipi niccalā;

Adhivāseti samphassaṃ, tassā pārājikaṃ siyā.

1985.

Tathā thullaccayaṃ khette, dukkaṭañca viniddise;

Vuttattā ‘‘kāyasaṃsaggaṃ, sādiyeyyā’’ti satthunā.

1986.

Tassā kriyasamuṭṭhānaṃ, evaṃ sati na dissati;

Idaṃ tabbahuleneva, nayena paridīpitaṃ.

1987.

Anāpatti asañcicca, ajānitvāmasantiyā;

Sati āmasane tassā, phassaṃ vāsādiyantiyā.

1988.

Vedanaṭṭāya vā khitta-cittāyummattikāya vā;

Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā.

Ubbhajāṇumaṇḍalakathā.

1989.

Pārājikattaṃ jānanti, saliṅge tu ṭhitāya hi;

‘‘Na kassaci parassāhaṃ, ārocessāmi dāni’’ti.

1990.

Dhure nikkhittamattasmiṃ, sā ca pārājikā siyā;

Ayaṃ vajjapaṭicchādi- nāmikā pana nāmato.

1991.

Sesaṃ sappāṇavaggasmiṃ, duṭṭhullena samaṃ naye;

Viseso tatra pācitti, idha pārājikaṃ siyā.

Vajjapaṭicchādikathā.

1992.

Saṅghenukkhittako bhikkhu, ṭhito ukkhepane pana;

Yaṃdiṭṭhiko ca so tassā, diṭṭhiyā gahaṇena taṃ.

1993.

Anuvatteyya yā bhikkhuṃ, bhikkhunī sā visumpi ca;

Saṅghamajjhepi aññāhi, vuccamānā tatheva ca.

1994.

Acajantīva taṃ vatthuṃ, gahetvā yadi tiṭṭhati;

Tassa kammassa osāne, ukkhittassānuvattikā.

1995.

Hoti pārājikāpannā, hotāsākiyadhītarā;

Puna appaṭisandheyā, dvidhā bhinnā silā viya.

1996.

Adhamme pana kammasmiṃ, niddiṭṭhaṃ tikadukkaṭaṃ;

Samuṭṭhānādayo sabbe, vuttā samanubhāsane.

Ukkhittānuvattikakathā.

1997.

Apārājikakhettassa , gahaṇaṃ yassa kassaci;

Aṅgassa pana taṃ hattha-ggahaṇanti pavuccati.

1998.

Pārutassa nivatthassa, gahaṇaṃ yassa kassaci;

Etaṃ saṅghāṭiyā kaṇṇa-ggahaṇanti pavuccati.

1999.

Kāyasaṃsaggasaṅkhāta-asaddhammassa kāraṇā;

Bhikkhunī hatthapāsasmiṃ, tiṭṭheyya purisassa vā.

2000.

Sallapeyya tathā tattha, ṭhatvā tu purisena vā;

Saṅketaṃ vāpi gaccheyya, iccheyyā gamanassa vā.

2001.

Tadatthāya paṭicchanna-ṭṭhānañca paviseyya vā;

Upasaṃhareyya kāyaṃ vā, hatthapāse ṭhitā pana.

2002.

Ayamassamaṇī hoti, vinaṭṭhā aṭṭhavatthukā;

Abhabbā punaruḷhāya, chinno tālova matthake.

2003.

Anulomena vā vatthuṃ, paṭilomena vā cutā;

Aṭṭhamaṃ paripūrentī, tathekantarikāya vā.

2004.

Athādito panekaṃ vā, dve vā tīṇipi satta vā;

Satakkhattumpi pūrentī, neva pārājikā siyā.

2005.

Āpattiyo panāpannā, desetvā tāhi muccati;

Dhuranikkhepanaṃ katvā, desitā gaṇanūpikā.

2006.

Na hotāpattiyā aṅgaṃ, saussāhāya desitā;

Desanāgaṇanaṃ neti, desitāpi adesitā.

2007.

Anāpatti asañcicca, ajānitvā karontiyā;

Samuṭṭhānādayo sabbe, anantarasamā matā.

2008.

‘‘Asaddhammo’’ti nāmettha, kāyasaṃsagganāmako;

Ayamuddisito attho, sabbaaṭṭhakathāsupi.

2009.

Viññū paṭibalo kāya-saṃsaggaṃ paṭipajjituṃ;

Kāyasaṃsaggabhāve tu, sādhakaṃ vacanaṃ idaṃ.

Aṭṭhavatthukakathā.



以下是巴利文的完整直译:
1982.
以身体接触贪欲,
但破坏第一后,
之后如果污染不,
不成为比丘尼污染者。
1983.
然后被比丘尼触碰,
以心接受,
如果比丘不动,
比丘无罪。
1984.
比丘尼被比丘触碰,
如果也不动,
忍受接触,
她应该波罗夷。
1985.
同样偷兰遮在田,
应指出突吉罗;
因为导师说
"接受身体接触"。
1986.
她的作为起源
这样时不见;
这个以那个多数
方法被说明。
1987.
无意、不知、
无欲望时无罪,
她有触摸时,
或接受触摸。
1988.
或为了感受或
心散乱或疯狂的;
起源等相同
与第一最后事。
超过膝盖的讨论。
1989.
知道是波罗夷,
但住于同相中;
"我现在不会告诉
任何其他人"。
1990.
仅在放弃责任时,
她应该波罗夷;
这个以名称
名为隐藏罪过。
1991.
其余在有生命品中,
与粗恶相同方法;
那里的区别波逸提,
这里应该波罗夷。
隐藏罪过的讨论。
1992.
被僧团驱摈的比丘,
但住于驱摈中,
他有什么见,
以那个见的执取。
1993.
比丘尼随顺
那个比丘,她别的也,
在僧团中也被
其他人这样说。
1994.
不舍弃那个事,
如果执取而住,
在那个羯磨结束时,
随顺被驱摈的。
1995.
成为犯波罗夷,
成为不是释迦女;
再不能修复,
像石头破为两半。
1996.
但在非法羯磨中,
被指出三突吉罗;
一切起源等,
被说与劝谏相同。
随顺被驱摈的讨论。
1997.
非波罗夷田的
任何一个的执取,
但那个被称为
手的执取。
1998.
披着的穿着的
任何一个的执取,
这个被称为
僧伽梨边的执取。
1999.
因为被称为
身体接触的非法,
比丘尼在
男人的伸手范围内。
2000.
同样在那里站立
或与男人交谈,
或去约定处,
或希望去。
2001.
为了那个目的
或进入隐蔽处,
或靠近身体,
但站在伸手范围内。
2002.
这个成为非沙门尼,
八事毁坏,
不能再生长,
像顶端被砍的棕榈树。
2003.
以顺序或事,
以逆序或堕落,
完成第八,
或同样以间隔。
2004.
然后从开始一个或
两个或三个或七个,
即使完成一百次,
不应该波罗夷。
2005.
但犯的罪
忏悔后从它们解脱;
做了放弃责任,
忏悔可计数。
2006.
不成为罪的支分,
有热心地忏悔;
忏悔不计数,
即使忏悔也未忏悔。
2007.
无意、不知
做的无罪;
一切起源等
被认为与前面相同。
2008.
这里名为"非法"
名为身体接触;
这个意义被说明
在一切注释中。
2009.
有智有能力
从事身体接触;
但在身体接触性中,
这个话是证明。
八事的讨论。

2010.

Avassutā paṭicchādī, ukkhittā aṭṭhavatthukā;

Asādhāraṇapaññattā, catassova mahesinā.

Pārājikakathā niṭṭhitā.

Saṅghādisesakathā

2011.

Yā pana bhikkhunī ussayavādā;

Aṭṭakarī mukharī vihareyya;

Yena kenaci narenidha saddhiṃ;

Sā garukaṃ kira dosamupeti.

2012.

Sakkhiṃ vāpi sahāyaṃ vā, pariyesati dukkaṭaṃ;

Pade pade tathā aṭṭaṃ, kātuṃ gacchantiyāpi ca.

2013.

Āroceti sace pubbaṃ, bhikkhunī attano kathaṃ;

Disvā vohārikaṃ tassā, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

2014.

Āroceti sace pacchā, itaro attano kathaṃ;

Hoti bhikkhuniyā tassā, thullaccayamanantaraṃ.

2015.

Ārocetitaro pubbaṃ, sace so attano kathaṃ;

Pacchā bhikkhunī ce pubba-sadisova vinicchayo.

2016.

‘‘Ārocehī’’ti vuttā ce, ‘‘kathaṃ tava mamāpi ca’’;

Ārocetu yathākāmaṃ, paṭhame dukkaṭaṃ siyā.

2017.

Dutiyārocane tassā, thullaccayamudīritaṃ;

Upāsakena vuttepi, ayameva vinicchayo.

2018.

Ārocitakathaṃ sutvā, ubhinnampi yathā tathā;

Vinicchaye kate tehi, aṭṭe pana ca niṭṭhite.

2019.

Aṭṭassa pariyosāne, jaye bhikkhuniyā pana;

Parājayepi vā tassā, hoti saṅghādisesatā.

2020.

Dūtaṃ vāpi pahiṇitvā, āgantvāna sayampi vā;

Paccatthikamanussehi, ākaḍḍhīyati yā pana.

2021.

Ārāme pana aññehi, anācāraṃ kataṃ sace;

Anodissa paraṃ kiñci, rakkhaṃ yācati tattha yā.

2022.

Yāya kiñci avuttāva, dhammaṭṭhā sayameva tu;

Sutvā taṃ aññato aṭṭaṃ, niṭṭhāpenti sace pana.

2023.

Tassā, ummattikādīna-manāpatti pakāsitā;

Kathinena samuṭṭhānaṃ, tulyaṃ sakiriyaṃ idaṃ.

Aṭṭakārikathā.

2024.

Jānantī bhikkhunī coriṃ, vajjhaṃ viditameva yā;

Saṅghaṃ anapaloketvā, rājānaṃ gaṇameva vā.

2025.

Vuṭṭhāpeyya vinā kappaṃ, corivuṭṭhāpanaṃ pana;

Saṅghādisesamāpatti-māpannā nāma hoti sā.

2026.

Pañcamāsagghanaṃ yāya, haritaṃ parasantakaṃ;

Atirekagghanaṃ vāpi, ayaṃ ‘‘corī’’ti vuccati.

2027.

Bhikkhunīsu panaññāsu, titthiyesupi vā tathā;

Yā pabbajitapubbā sā, ayaṃ ‘‘kappā’’ti vuccati.

2028.

Vuṭṭhāpeti ca yā coriṃ, ṭhapetvā kappamevidaṃ;

Sace ācariniṃ pattaṃ, cīvaraṃ pariyesati.

2029.

Sammannati ca sīmaṃ vā, tassā āpatti dukkaṭaṃ;

Ñattiyā dukkaṭaṃ dvīhi, kammavācāhi ca dvayaṃ.

2030.

Thullaccayassa, kammante, garukaṃ niddise budho;

Gaṇo ācarinī ceva, na ca muccati dukkaṭaṃ.

2031.

Anāpatti ajānantī, vuṭṭhāpeti, tatheva ca;

Kappaṃ vā apaloketvā, tassā ummattikāya vā.

2032.

Corivuṭṭhāpanaṃ nāma, jāyate vācacittato;

Kāyavācādito ceva, sacittañca kriyākriyaṃ.

Corivuṭṭhāpanakathā.

2033.

Gāmantaraṃ nadīpāraṃ, gaccheyyekāva yā sace;

Ohīyeyya gaṇamhā vā, rattiṃ vippavaseyya vā.

2034.

Paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ, sāpannā garukaṃ siyā;

Sakagāmā anāpatti, ñātabbā nikkhamantiyā.

2035.

Nikkhamitvā tato aññaṃ, gāmaṃ gacchantiyā pana;

Dukkaṭaṃ padavārena, veditabbaṃ vibhāvinā.

2036.

Ekena padavārena, gāmassa itarassa ca;

Parikkhepe atikkante, upacārokkamepi vā.

2037.

Thullaccayaṃ atikkante, okkante dutiyena tu;

Pādena garukāpatti, hoti bhikkhuniyā pana.

2038.

Nikkhamitvā sace pacchā, sakaṃ gāmaṃ visantiyā;

Ayameva nayo ñeyyo, vaticchiddena vā tathā.



以下是巴利文的完整直译:
2010.
有欲望的、隐藏的、
被驱摈的、八事的;
不共通的制定,
大仙只有四个。
波罗夷的讨论结束。
僧残的讨论
2011.
但哪个比丘尼好争论;
成为诉讼者、多嘴者而住;
与这里任何男人一起;
她据说犯重罪。
2012.
或寻找证人或同伴,犯突吉罗;
每一步同样对
去做诉讼的也。
2013.
如果比丘尼先
告知自己的话,
见到审判官,
她犯突吉罗罪。
2014.
如果之后告知,
另一个自己的话;
那个比丘尼
立即犯偷兰遮。
2015.
另一个先告知,
如果他自己的话;
之后比丘尼如果
与前面相同判决。
2016.
如果被说"告知
你的和我的话";
随意告知,
第一应该突吉罗。
2017.
她第二次告知,
被说犯偷兰遮;
即使优婆塞说,
这个就是判决。
2018.
听了告知的话,
两人也如此,
被他们做判决,
在诉讼结束时。
2019.
在诉讼结束时,
但比丘尼胜利,
或她失败,
成为僧残。
2020.
或派遣使者,
或自己来,
但被敌对的
人们拉扯。
2021.
但在园林中被
其他人做非行,
如果不指定他人,
哪个在那里请求保护。
2022.
哪个不说任何,
但法官们自己,
听了从别处那个诉讼,
如果结束。
2023.
她的,疯狂等的
无罪被说明;
与迦絺那相同起源,
这个是有作为。
诉讼者的讨论。
2024.
知道的比丘尼,
哪个知道应被处死的女盗,
不告知僧团,
或王或众。
2025.
令出家除了允许,
但令女盗出家,
名为犯了
僧残罪。
2026.
哪个五摩沙价值的,
他人所有的青草,
或更多价值的,
这个被称为"女盗"。
2027.
但在其他比丘尼中,
或同样在外道中,
哪个曾出家的,
这个被称为"允许"。
2028.
谁令女盗出家,
除了这个允许,
如果寻找
老师、钵、衣。
2029.
或认定界,
她犯突吉罗;
白羯磨突吉罗,两个
羯磨文两个。
2030.
偷兰遮的,在羯磨结束时,
智者应指出重罪;
众和老师
不免突吉罗。
2031.
不知而
令出家无罪,同样
或告知允许,
或她疯狂。
2032.
名为令女盗出家,
从语和心生;
从身语等,
有心和作非作。
令女盗出家的讨论。
2033.
到村落间、河对岸,
如果独自去,
或离开众,
或夜晚离开。
2034.
第一次犯的法,
她应该犯重罪;
应知从自己村落
出发无罪。
2035.
从那里出发
但去其他村落,
有智者应知
以步数犯突吉罗。
2036.
以一个步数,
其他村落的
围墙越过,
或进入边界。
2037.
越过犯偷兰遮,
但第二个
脚进入,
但比丘尼犯重罪。
2038.
如果出发之后
进入自己村落,
应知这个方法,
同样通过篱笆洞。

2039.

Pākārena vihārassa, bhūmiṃ tu pavisantiyā;

Kappiyanti paviṭṭhattā, na doso koci vijjati.

2040.

Bhikkhunīnaṃ vihārassa, bhūmi tāsaṃ tu kappiyā;

Hoti bhikkhuvihārassa, bhūmi tāsamakappiyā.

2041.

Hatthiassarathādīhi, iddhiyā vā visantiyā;

Anāpatti siyāpatti, padasā gamane pana.

2042.

Yaṃ kiñci sakagāmaṃ vā, paragāmampi vā tathā;

Bahigāme pana ṭhatvā, āpatti pavisantiyā.

2043.

Lakkhaṇenupapannāya, nadiyā dutiyaṃ vinā;

Pāraṃ gacchati yā tīraṃ, tassā samaṇiyā pana.

2044.

Paṭhamaṃ uddharitvāna, pādaṃ tīre ṭhapentiyā;

Hoti thullaccayāpatti, dutiyātikkame garu.

2045.

Antaranadiyaṃyeva, saddhiṃ dutiyikāya hi;

Bhaṇḍitvā orimaṃ tīraṃ, tathā paccuttarantiyā.

2046.

Iddhiyā setunā nāvā-yānarajjūhi vā pana;

Evampi ca paraṃ tīraṃ, anāpattuttarantiyā.

2047.

Nhāyituṃ pivituṃ vāpi, otiṇṇātha nadiṃ puna;

Padasāvorimaṃ tīraṃ, paccuttarati vaṭṭati.

2048.

Padasā otaritvāna, nadiṃ uttaraṇe pana;

Ārohitvā tathā setuṃ, anāpattuttarantiyā.

2049.

Setunā upagantvā vā, yānākāsehi vā sace;

Yāti uttaraṇe kāle, padasā garukaṃ phuse.

2050.

Nadiyā pārimaṃ tīraṃ, ito orimatīrato;

Ullaṅghitvāna vegena, anāpattuttarantiyā.

2051.

Piṭṭhiyaṃ vā nisīditvā, khandhe vā uttarantiyā;

Hatthasaṅghātane vāpi, dussayānepi vaṭṭati.

2052.

‘‘Pureruṇodayāyeva , pāsaṃ dutiyikāya hi;

Gamissāmī’’ti ābhogaṃ, vinā bhikkhuniyā pana.

2053.

Ekagabbhepi vā hattha-pāsaṃ dutiyikāya hi;

Atikkamma siyāpatti, aruṇaṃ uṭṭhapentiyā.

2054.

‘‘Gamissāmī’’ti ābhogaṃ, katvā gacchantiyā pana;

Na doso dutiyā pāsaṃ, uṭṭheti aruṇaṃ sace.

2055.

Indakhīlamatikkamma, araññaṃ ettha dīpitaṃ;

Gāmato bahi nikkhamma, tassā dutiyikāya tu.

2056.

Dassanassupacāraṃ tu, jānitvā vijahantiyā;

Hoti thullaccayāpatti, jahite garukaṃ siyā.

2057.

Sāṇipākārapākāra-taruantarite pana;

Savanassupacārepi, sati āpatti hoti hi.

2058.

Ajjhokāse tu dūrepi, dassanassupacāratā;

Hoti, ettha kathaṃ dhamma-savanārocane viya.

2059.

Maggamūḷhassa saddena, viya kūjantiyā pana;

‘‘Ayye’’ti tassā saddassa, savanātikkamepi ca.

2060.

Hoti, bhikkhuniyāpatti, garukā evarūpake;

Ettha bhikkhunī ekāpi, gaṇāyevāti vuccati.

2061.

Ohīyitvātha gacchantī, ‘‘pāpuṇissāmi dānihaṃ’’;

Iccevaṃ tu saussāhā, anubandhati vaṭṭati.

2062.

Dvinnaṃ maggaṃ gacchantīnaṃ, ekā gantuṃ no sakkoti;

Ussāhassacchedaṃ katvā, ohīnā ce tassāpatti.

2063.

Itarāpi sace yāti, ‘‘ohīyatu aya’’nti ca;

Hoti tassāpi āpatti, saussāhā na hoti ce.

2064.

Gacchantīsu tathā dvīsu, purimā yāti ekakaṃ;

Aññaṃ pana sace maggaṃ, pacchimāpi ca gaṇhati.

2065.

Ekissā pana pakkanta-ṭṭhāne tiṭṭhati cetarā;

Tasmā tattha ubhinnampi, anāpatti pakāsitā.

2066.

Aruṇuggamanā pubbe, nikkhamitvā sagāmato;

Aruṇuggamane kāle, gāmantaragatāya hi.

2067.

Atikkamantiyā pāraṃ, nadiyā dutiyikaṃ vinā;

Āpattiyo catassopi, honti ekakkhaṇe pana.

2068.

Pakkantā vāpi vibbhantā, yātā petānaṃ lokaṃ vā;

Pakkhasaṅkantā vā naṭṭhā, saddhiṃ yātā sā ce hoti.

2069.

Gāmantarokkamādīni, cattāripi karontiyā;

Anāpattīti ñātabbaṃ, evaṃ ummattikāyapi.



以下是巴利文的完整直译:
2039.
通过寺院的
围墙进入地时,
因为进入允许,

2070.

Rattiyaṃ vippavāsaṃ tu, hatthapāsova rakkhati;

Agāmake araññe tu, gaṇā ohīyanaṃ mataṃ.

2071.

Sakagāme yathākāmaṃ, divā ca vicarantiyā;

Cattāropi ca saṅghādi-sesā tassā na vijjare.

2072.

Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā;

Sacittaṃ kāyakammañca, ticittañca tivedanaṃ.

Gāmantaragamanakathā.

2073.

Sīmāsammutiyā ceva, gaṇassa pariyesane;

Ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi, honti thullaccayā duve.

2074.

Kammassa pariyosāne, hoti saṅghādisesatā;

Tikasaṅghādisesaṃ tu, adhamme tikadukkaṭaṃ.

2075.

Pucchitvā kārakaṃ saṅghaṃ, chandaṃ datvā gaṇassa vā;

Vatte vā pana vattantiṃ, asante kārakepi vā.

2076.

Bhikkhuniṃ pana ukkhittaṃ, yā osāreti bhikkhunī;

Tassā ummattikādīna-manāpatti pakāsitā.

2077.

Saṅghabhedasamā vuttā, samuṭṭhānādayo nayā;

Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, ayameva visesatā.

Catutthaṃ.

2078.

Sayaṃ avassutā tathā, avassutassa hatthato;

Manussapuggalassa ce, yadeva kiñci gaṇhati.

2079.

Āmisaṃ, gahaṇe tassā;

Thullaccayamudīritaṃ;

Ajjhohāresu saṅghādi-;

Sesā honti payogato.

2080.

Ekatovassute kiñci, paṭiggaṇhati, dukkaṭaṃ;

Ajjhohārappayogesu, thullaccayacayo siyā.

2081.

Yakkhapetatiracchāna-paṇḍakānañca hatthato;

Manussaviggahānampi, ubhatovassute tathā.

2082.

Ekatovassute ettha, udake dantakaṭṭhake;

Gahaṇe paribhoge ca, sabbatthāpi ca dukkaṭaṃ.

2083.

Ubhayāvassutābhāve, na doso yadi gaṇhati;

‘‘Avassuto na cāya’’nti, ñatvā gaṇhati yā pana.

2084.

Tassā ummattikādīna-manāpatti pakāsitā;

Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā.

Pañcamaṃ.

2085.

Uyyojane panekissā, itarissā paṭiggahe;

Dukkaṭāni ca bhogesu, thullaccayagaṇo siyā.

2086.

Bhojanassāvasānasmiṃ , hoti saṅghādisesatā;

Yakkhādīnaṃ catunnampi, tatheva purisassa ca.

2087.

Dantakaṭṭhudakānañca, gahaṇuyyojane pana;

Tesañca paribhogepi, dukkaṭaṃ parikittitaṃ.

2088.

Yakkhādīnaṃ tu sesassa, gahaṇuyyojane pana;

Bhoge ca dukkaṭaṃ, bhutte, thullaccayamudīritaṃ.

2089.

‘‘Nāvassuto’’ti ñatvā vā, kupitā vā na gaṇhati;

Kulānuddayatā vāpi, uyyojeti ca yā pana.

2090.

Tassā ummattikādīna-manāpatti pakāsitā;

Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.

Chaṭṭhaṃ.

2091.

Sattamaṃ aṭṭhamaṃ saṅgha-bhedena sadisaṃ mataṃ;

Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, natthi kāci visesatā.

Sattamaṭṭhamāni.

2092.

Navame dasame vāpi, vattabbaṃ natthi kiñcipi;

Anantarasamāyeva, samuṭṭhānādayo nayā.

Navamadasamāni.

2093.

Duṭṭhadosadvayenāpi, sañcarittena tena cha;

Yāvatatiyakā aṭṭha, cattāri ca ito tato.

Saṅghādisesakathā.

Nissaggiyakathā

2094.

Adhiṭṭhānūpagaṃ pattaṃ, anadhiṭṭhāya bhikkhunī;

Vikappanamakatvā vā, ekāhampi ṭhapeyya ce.

2095.

Aruṇuggamaneneva, saddhiṃ bhikkhuniyā siyā;

Tassā nissaggiyāpatti, pattasannidhikāraṇā.

2096.

Seso pana kathāmaggo, pattasikkhāpade idha;

Sabbo vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.

2097.

Dasāhātikkame tattha, ekāhātikkame idha;

Tassimassa ubhinnampi, ayameva visesatā.

Paṭhamaṃ.

2098.

Akāle cīvaraṃ dinnaṃ, dinnaṃ kālepi kenaci;

Ādissa pana ‘‘sampattā, bhājentū’’ti niyāmitaṃ.



以下是巴利文的完整直译:
2070.
但夜晚离开,
只有伸手范围保护;
在无村落的林野,
离开众被认为。
2071.
在自己村落随意,
白天游行的,
四个僧残
她不存在。
2072.
起源等相同
与第一最后事;
有心、身业和
三心三受。
村落间行走的讨论。
2073.
在界的认定和
寻找众的,
白羯磨突吉罗,两个
成为两个偷兰遮。
2074.
在羯磨结束时,
成为僧残;
但非法中三僧残
成为三突吉罗。
2075.
询问作羯磨僧团,
或给予众同意,
或履行职责,
或没有作羯磨者。
2076.
但被摈斥的比丘尼,
哪个比丘尼恢复,
她的疯狂等的
无罪被说明。
2077.
与破僧相同被说
起源等方法;
这个被说是作非作,
这个就是区别。
第四。
2078.
自己有欲望同样,
从有欲望的手,
如果人的个体,
接受任何东西。
2079.
食物,在接受时她的
被说犯偷兰遮;
在吞咽时成为
僧残以行为。
2080.
一方有欲望接受
任何,犯突吉罗;
在吞咽行为中,
应该偷兰遮积累。
2081.
从夜叉、饿鬼、畜生、
黄门的手,
和人形的,
两方有欲望同样。
2082.
这里一方有欲望,
在水、齿木,
接受和使用中,
一切处也突吉罗。
2083.
两方无欲望,
如果接受无过错;
"这个不是有欲望"
知道后接受的。
2084.
她的疯狂等的
无罪被说明;
起源等相同
与第一最后事。
第五。
2085.
但在劝离一个,
另一个接受,
突吉罗和在享用中,
应该偷兰遮积累。
2086.
在食物结束时,
成为僧残;
对夜叉等四个,
同样对男人。
2087.
但齿木、水的
接受和劝离,
和它们的使用,
被说犯突吉罗。
2088.
但夜叉等其余的
接受和劝离,
享用中突吉罗,吃后
被说犯偷兰遮。
2089.
知道"无欲望"或
生气不接受,
或怜悯俗家,
和哪个劝离。
2090.
她的疯狂等的
无罪被说明;
与不与取相同
起源等方法。
第六。
2091.
第七第八与
破僧相同被认为;
与起源等一起,
没有任何区别。
第七第八。
2092.
在第九第十或,
没有任何可说的;
与前面相同
起源等方法。
第九第十。
2093.
以两个恶意和
媒介那个六个;
乃至三次八个,
四个从这里那里。
僧残的讨论。
尼萨耆波逸提的讨论
2094.
可决意的钵,
比丘尼不决意,
或不作舍分,
如果放置即使一天。
2095.
就在日出时,
比丘尼应该
她犯尼萨耆波逸提,
因为储存钵。
2096.
但其余讨论方法,
在钵学处这里,
一切判决
应以所说方法了知。
2097.
那里超过十天,
这里超过一天,
那个和这个两者,
这个就是区别。
第一。
2098.
非时给予衣,
或任何人时给予,
但指定"到来的
应分配"限定。

2099.

Akālacīvaraṃ ‘‘kāla-cīvara’’nti sace pana;

Bhājāpeyya ca yā tassā, payoge dukkaṭaṃ siyā.

2100.

Attanā paṭiladdhaṃ yaṃ, taṃ tu nissaggiyaṃ bhave;

Labhitvā pana nissaṭṭhaṃ, yathādāne niyojaye.

2101.

Katvā vinayakammaṃ tu, paṭiladdhampi taṃ puna;

Tassa cāyamadhippāyo, sevituṃ na ca vaṭṭati.

2102.

Akālavatthasaññāya, dukkaṭaṃ kālacīvare;

Ubhayatthapi niddiṭṭhaṃ, tathā vematikāyapi.

2103.

Kālacīvarasaññāya, cīvare ubhayatthapi;

Na dosummattikādīnaṃ, tisamuṭṭhānatā matā.

Dutiyaṃ.

2104.

Cīvaresupi bandhitvā, ṭhapitesu bahūsvapi;

Ekāyeva siyāpatti, acchindati sace sayaṃ.

2105.

Tathācchindāpane ekā, ekāyāṇattiyā bhave;

Itaresu ca vatthūnaṃ, payogassa vasā siyā.

2106.

Tikapācitti aññasmiṃ, parikkhāre tu dukkaṭaṃ;

Tikadukkaṭamuddiṭṭhaṃ, itarissā tu cīvare.

2107.

Tāya vā dīyamānaṃ tu, tassā vissāsameva vā;

Gaṇhantiyā anāpatti, tisamuṭṭhānatā matā.

Tatiyaṃ.

2108.

Viññāpetvā sace aññaṃ, tadaññaṃ viññāpentiyā;

Viññattidukkaṭaṃ tassā, lābhā nissaggiyaṃ siyā.

2109.

Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, anaññe dvikadukkaṭaṃ;

Anaññenaññasaññāya, appahontepi vā puna.

2110.

Tasmiṃ taññeva vā aññaṃ, aññenatthepi vā sati;

Ānisaṃsañca dassetvā, tadaññaṃ viññāpentiyā.

2111.

Anāpattīti ñātabbaṃ, tathā ummattikāyapi;

Sañcarittasamā vuttā, samuṭṭhānādayo nayā.

Catutthaṃ.

2112.

Aññaṃ cetāpetvā pubbaṃ, pacchā aññaṃ cetāpeyya;

Evaṃ saññāyaññaṃ dhaññaṃ, mayhaṃ ānetvā detīti.

2113.

Cetāpanapayogena, mūlaṭṭhāya hi dukkaṭaṃ;

Lābhe nissaggiyaṃ hoti, tena caññena vābhataṃ.

2114.

Sesaṃ anantareneva, sadisanti viniddise;

Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, apubbaṃ natthi kiñcipi.

Pañcamaṃ.

2115.

Aññadatthāya dinnena, parikkhārena yā pana;

Cetāpeyya sace aññaṃ, saṅghikenidha bhikkhunī.

2116.

Payoge dukkaṭaṃ, lābhe, tassā nissaggiyaṃ siyā;

Anaññadatthike ettha, niddiṭṭhaṃ dvikadukkaṭaṃ.

2117.

Sesakaṃ aññadatthāya, anāpattupanentiyā;

Pucchitvā sāmike vāpyā-padāsummattikāya vā.

2118.

Sañcarittasamā vuttā, samuṭṭhānādayo nayā;

Sattamaṃ chaṭṭhasadisaṃ, sayaṃ yācitakaṃ vinā.

Chaṭṭhasattamāni.

2119.

Aṭṭhame navame vāpi, vattabbaṃ natthi kiñcipi;

‘‘Mahājanikasaññāci-kenā’’ti padatādhikā.

2120.

Dasamepi kathā sabbā, anantarasamā matā;

Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, viseso natthi kocipi.

Aṭṭhamanavamadasamāni.

Paṭhamo vaggo.

2121.

Atirekacatukkaṃsaṃ, garupāvuraṇaṃ pana;

Cetāpeyya sace tassā, catusaccappakāsinā.

2122.

Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, lābhe nissaggiyaṃ mataṃ;

Kahāpaṇacatukkaṃ tu, kaṃso nāma pavuccati.

2123.

Ūnake tu catukkaṃse, uddiṭṭhaṃ dvikadukkaṭaṃ;

Anāpatti catukkaṃsa-paramaṃ garukaṃ pana.

2124.

Cetāpeti tadūnaṃ vā, ñātakānañca santake;

Aññassatthāya vā atta-dhanenummattikāya vā.

2125.

Cetāpentaṃ mahagghaṃ yā, cetāpetappameva vā;

Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.

Ekādasamaṃ.

2126.

Lahupāvuraṇaṃ aḍḍha- teyyakaṃsagghanaṃ pana;

Tato ce uttariṃ yaṃ tu, cetāpeti hi bhikkhunī.

2127.

Tassā nissaggiyāpatti, pācitti pariyāputā;

Anantarasamaṃ sesaṃ, natthi kāci visesatā.

Dvādasamaṃ.



以下是巴利文的完整直译:
2099.
非时衣"时
衣"如果
分配的她,
在行为中应该突吉罗。
2100.
自己获得的,
那个应该成为尼萨耆;
但得到舍弃的,
应如给予使用。
2101.
但做了律羯磨,
再次得到那个,
那个和这个意图,
使用不可以。
2102.
非时衣想,
时衣中突吉罗;
两处也被指出,
同样对疑惑的。
2103.
时衣想,
衣两处也;
疯狂等无过,
被认为三起源。
第二。
2104.
在衣中也系住,
放置许多,
如果自己夺取,
只有一个应该犯罪。
2105.
同样令夺取一个,
以一个命令应该;
在其他中以
行为的力量应该。
2106.
三波逸提在其他,
但资具中突吉罗;
三突吉罗被指出,
但另一个的衣中。
2107.
或被她给予,
或她的亲厚,
接受无罪,
被认为三起源。
第三。
2108.
乞求如果其他,
乞求那个其他的,
她乞求突吉罗,
得到应该尼萨耆。
2109.
三波逸提被说,
非其他二突吉罗;
非其他其他想,
或再次不足。
2110.
在那个那个或其他,
或有其他需要,
显示功德,
乞求那个其他的。
2111.
应知无罪,
同样对疯狂的;
与媒介相同被说
起源等方法。
第四。
2112.
先换取其他,
后换取其他;
这样想其他谷物,
"给我带来给予"。
2113.
以换取行为,
对本人突吉罗;
得到成为尼萨耆,
以那个或其他带来。
2114.
其余与前面
相同应指出;
与起源等一起,
没有任何新的。
第五。
2115.
以给予其他用途的,
资具但哪个
换取如果其他,
这里比丘尼以僧团的。
2116.
行为中突吉罗,得到,
她应该尼萨耆;
非其他用途这里
被指出二突吉罗。
2117.
剩余为其他用途,
带来无罪;
或询问主人或
灾难或疯狂。
2118.
与媒介相同被说
起源等方法;
第七与第六相同,
除了自己乞求。
第六第七。
2119.
在第八第九或,
没有任何可说的;
"大众想和
什么"词多。
2120.
第十也一切讨论,
与前面相同被认为;
与起源等一起,
没有任何区别。
第八第九第十。
第一品。
2121.
超过四钵沙那,
但重覆盖物,
如果她换取,
以四谛开示者。
2122.
行为中突吉罗被说,
得到被认为尼萨耆;
但四迦利沙波那
被称为钵沙那。
2123.
但少于四钵沙那,
被指出二突吉罗;
无罪但重的
最多四钵沙那。
2124.
换取那个以下,
或亲戚的所有,
或为他人或
自己财或疯狂。
2125.
哪个换取贵重的,
或应换取的;
一切起源等,
与媒介相同被认为。
第十一。
2126.
轻覆盖物二钵半
沙那价值但,
如果从那里更多
比丘尼换取。
2127.
她尼萨耆波逸提,
波逸提被学习;
与前面相同其余,
没有任何区别。
第十二。

2128.

Sādhāraṇāni sesāni, tāni aṭṭhārasāpi ca;

Imāni dvādasevāpi, samatiṃseva honti hi.

Nissaggiyakathā.

Pācittiyakathā

2129.

Lasuṇaṃ bhaṇḍikaṃ vuttaṃ, na ekadvitimiñjakaṃ;

Āmakaṃ māgadhaṃyeva, ‘‘khādissāmī’’ti gaṇhati.

2130.

Gahaṇe dukkaṭaṃ tassā, pācitti yadi khādati;

Ajjhohāravaseneva, pācittiṃ paridīpaye.

2131.

Dve tayo bhaṇḍike saddhiṃ, saṅkhāditvā sace pana;

Ajjhoharati yā tassā, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.

2132.

Bhinditvā tattha ekekaṃ, miñjaṃ khādantiyā pana;

Miñjānaṃ gaṇanāyassā, pācittigaṇanā siyā.

2133.

Palaṇḍuko bhañjanako, harito cāpalopi ca;

Lasuṇā pana cattāro, vaṭṭanteva sabhāvato.

2134.

Palaṇḍuko paṇḍuvaṇṇo, bhañjano lohitopi ca;

Harito haritavaṇṇo, cāpalo setakopi ca.

2135.

Ekā miñjā palaṇḍussa, bhañjanassa duve siyuṃ;

Tisso haritakassāpi, cāpalo hotyamiñjako.

2136.

Sūpamaṃsādisaṃpāke , sāḷavuttaribhaṅgake;

Na dosummattikādīnaṃ, samuṭṭhāneḷakūpamaṃ.

Paṭhamaṃ.

2137.

Sambādhe upakacchesu, muttassa karaṇepi vā;

Ekalomampi pācitti, saṃharāpentiyā siyā.

2138.

Bahukepi tathā lome, saṃharāpentiyā pana;

Payogagaṇanāyassā, na lomagaṇanāya hi.

2139.

Na doso sati ābādhe, lomake saṃharantiyā;

Samuṭṭhānādayo magga- saṃvidhānasamā matā.

Dutiyaṃ.

2140.

Hoti antamaso mutta-karaṇassa talaghātane;

Kesarenāpi rāgena, pācitti padumassa vā.

2141.

Gaṇḍaṃ tattha vaṇaṃ vāpi, na doso paharantiyā;

Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā.

Tatiyaṃ.

2142.

Yā panuppalapattampi, byañjane bhikkhunattano;

Kāmarāgaparetā tu, paveseti na vaṭṭati.

2143.

Idaṃ vatthuvaseneva, vuttaṃ tu jatumaṭṭhakaṃ;

Daṇḍamelāḷukaṃ vāpi, muttassa karaṇe pana.

2144.

Samphassaṃ sādiyantiyā, paveseti sace pana;

Pavesāpeti vā tasmiṃ, tassā pācittiyaṃ siyā.

2145.

Ābādhapaccayā doso, natthi ummattikāya vā;

Talaghātakatulyāva, samuṭṭhānādayo matā.

Catutthaṃ.

2146.

Aṅgulīnaṃ pana dvinnaṃ, aggapabbadvayādhikaṃ;

Pācittiyaṃ pavesetvā, dakasuddhiṃ karontiyā.

2147.

Ekissāṅguliyā tīṇi, pabbāni pana dīghato;

Pācittiyaṃ bhave suddhiṃ, pavesetvādiyantiyā.

2148.

Catunnaṃ vāpi tissannaṃ, ekapabbampi yā pana;

Vitthārato paveseti, tassā pācittiyaṃ siyā.

2149.

Iti sabbappakārena, mahāpaccariyā pana;

Abhibyattataraṃ katvā, ayamattho vibhāvito.

2150.

Doso dvaṅgulapabbe vā, natthi ābādhakāraṇā;

Adhikampi pavesetvā, dakasuddhiṃ karontiyā.

2151.

Tathā ummattikādīna-manāpatti pakāsitā;

Samuṭṭhānādayo sabbe, talaghātasamā matā.

Pañcamaṃ.

2152.

Bhuñjato pana bhikkhussa, pānīyaṃ vā vidhūpanaṃ;

Gahetvā upatiṭṭheyya, tassā pācittiyaṃ siyā.

2153.

Gahitā udakeneva, khīratakkādayo rasā;

‘‘Bījanī’’ti ca yā kāci, vatthakoṇādi vuccati.

2154.

Hatthapāse idhaṭṭhāna-paccayāpatti dīpitā;

Pahārapaccayā vuttaṃ, khandhake dukkaṭaṃ visuṃ.

2155.

Hatthapāsaṃ jahitvā vā, upatiṭṭhantiyā pana;

Khādato khādanaṃ vāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

2156.

Na doso deti dāpeti, tathā ummattikāya vā;

Idaṃ eḷakalomena, samuṭṭhānaṃ samaṃ mataṃ.

Chaṭṭhaṃ.



以下是巴利文的完整直译:
2128.
共同的其余的,
那些十八也,
这些只十二也,
正好三十。
尼萨耆的讨论。
波逸提的讨论
2129.
大蒜被说是束,
不是一二三瓣;
生的只有摩揭陀的,
"我将吃"拿取。
2130.
她拿取突吉罗,
如果吃波逸提;
只以吞咽的力量,
应说明波逸提。
2131.
两三束一起,
计算如果
吞咽的她的,
应该一个波逸提。
2132.
但分开那里一一
瓣吃的,
以瓣的计数她的
应该波逸提计数。
2133.
葱、小葱、
青葱和独头蒜,
但四个大蒜,
以自性允许。
2134.
葱是黄色,
小葱是红色,
青葱是青色,
独头蒜是白色。
2135.
葱一瓣,
小葱应该两瓣,
青葱也三瓣,
独头蒜是无瓣的。
2136.
在汤肉等煮,
沙拉佐料中,
疯狂等无过,
起源如羊毛。
第一。
2137.
在隐处腋下,
或生殖器处,
即使一根毛波逸提,
令拔的应该。
2138.
同样但令拔
许多毛的,
以她的行为计数,
不以毛的计数。
2139.
有病时拔
毛无过错;
起源等被认为
与安排道路相同。
第二。
2140.
即使最少生殖器
掌击中,
以花蕊或贪欲,
或莲花波逸提。
2141.
那里肿瘤或疮,
击打无过错;
起源等相同
与第一最后事。
第三。
2142.
但哪个即使莲花瓣,
在自己生殖器,
但被欲贪控制,
插入不允许。
2143.
这个只以事的力量,
被说漆平滑的,
或棍子或葫芦,
但在生殖器。
2144.
接受触摸,
如果插入,
或令插入那里,
她应该波逸提。
2145.
因病无过错,
或对疯狂的;
与掌击相同
起源等被认为。
第四。
2146.
但两个手指的
两个顶节以上,
插入做
水净波逸提。
2147.
但一个手指三
节长度,
插入开始做
净应该波逸提。
2148.
或四或三,
但哪个即使一节,
宽度插入,
她应该波逸提。
2149.
这样一切方式,
但在大疏中,
做得更清楚,
这个意义被说明。
2150.
两指节或
因病无过错,
插入更多,
做水净的。
2151.
同样疯狂等的
无罪被说明;
一切起源等
与掌击相同被认为。
第五。
2152.
但对正在吃的比丘,
拿着饮水或扇子,
侍立,
她应该波逸提。
2153.
拿着的只以水,

2157.

Viññatvā āmakaṃ dhaññaṃ, bhajjitvā yadi bhikkhunī;

Koṭṭetvā ca pacitvā ca, pācitti paribhuñjati.

2158.

Na kevalaṃ tu dhaññānaṃ, gahaṇeyeva dukkaṭaṃ;

Haraṇepi ca dhaññānaṃ, tathā sukkhāpane pana.

2159.

Bhajjanatthāya dhaññānaṃ, kapalluddhanasajjane;

Aggissa karaṇe dabbi-sajjane ca, kapallake.

2160.

Dhaññapakkhipane tattha, dabbiyā ghaṭṭakoṭṭane;

Papphoṭanādike sabba-payoge dukkaṭaṃ bhave.

2161.

Bhojanañceva viññatti, pamāṇaṃ idamettha hi;

Viññatvā vā sayaṃ tasmā, bhajjanādīni aññato.

2162.

Viññāpetvā panaññāya, bhajjanādīni vā sayaṃ;

Kārāpetvāpi katvā vā, ajjhoharati yā pana.

2163.

Ajjhohārapayogesu, tassā pācittiyo siyuṃ;

Mātaraṃ vāpi yācitvā, pācitti paribhuñjati.

2164.

Bhajjanādīni katvā vā, kārāpetvāpi vā pana;

Aviññatti sayaṃ laddhaṃ, dukkaṭaṃ paribhuñjati.

2165.

Viññattiyā panaññāya, laddhaṃ tāya sayampi vā;

Kārāpetvāpi katvā vā, tathā ajjhoharantiyā.

2166.

Sedakammādiatthāya, dhaññaviññattiyā pana;

Ṭhapetvā satta dhaññāni, sesaviññattiyāpi ca.

2167.

Anāpattīti ñātabbaṃ, tathā ummattikāya ca;

Ñātakānampi dhaññaṃ tu, āmakaṃ na ca vaṭṭati.

2168.

Vinā viññattiyā laddhaṃ, navakammesu vaṭṭati;

Samuṭṭhānādayo sabbe, addhānasadisā matā.

Sattamaṃ.

2169.

Uccāraṃ vāpi passāvaṃ, saṅkāraṃ vā vighāsakaṃ;

Chaḍḍeyya vā tirokuṭṭe, chaḍḍāpeyya parehi vā.

2170.

Hoti pācittiyaṃ tassā, pākārepi ayaṃ nayo;

Chaḍḍentiyā panekeka-manekāpatti dīpitā.

2171.

Etāni pana vatthūni, cattāri sakalānipi;

Ekeneva payogena, ekā chaḍḍentiyā siyā.

2172.

Āṇattiyampi eseva, nayo ñeyyo vibhāvinā;

Chaḍḍane dantakaṭṭhassa, pācitti paridīpitā.

2173.

Sabbattha pana bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ;

Avalañjepi vā ṭhāne, oloketvāpi vā pana.

2174.

Chaḍḍentiyā anāpatti, tathā ummattikāya vā;

Sañcarittasamuṭṭhānaṃ, kriyākriyamidaṃ siyā.

Aṭṭhamaṃ.

2175.

Khette vā nāḷikerādi-ārāme vāpi yā pana;

Ropime haritaṭṭhāne, yattha katthaci bhikkhunī.

2176.

Tāni cattāri vatthūni, sace chaḍḍeti vā sayaṃ;

Chaḍḍāpeti tathā vutta-nayo āpattinicchayo.

2177.

Bhuñjamānā nisīditvā, khette tu harite tathā;

Ucchuādīni khādantī, gacchantī pana tattha yā.

2178.

Chaḍḍeti yadi ucchiṭṭhaṃ, udakaṃ calakāni vā;

Hoti pācittiyaṃ tassā, bhikkhuno hoti dukkaṭaṃ.

2179.

Chaḍḍentiyā siyāpatti, ṭhāne antamaso jalaṃ;

Pivitvā matthakacchinnaṃ, nāḷikerampi tādise.

2180.

Kasite tu panaṭṭhāne, bījanikkhepane kate;

Na uṭṭhetaṅkuraṃ yāva, sabbesaṃ tāva dukkaṭaṃ.

2181.

Lāyitampi manussānaṃ, khettaṃ rakkhati ce puna;

Rohanatthāya tatthassā, yathāvatthukameva hi.

2182.

Na doso chaḍḍite khette, sabbaṃ chaḍḍentiyā pana;

Samuṭṭhānādayo sabbe, aṭṭhamena samā matā.

Navamaṃ.

2183.

Naccaṃ vā pana gītaṃ vā, vāditaṃ vāpi bhikkhunī;

Dassanatthāya gaccheyya, tassā pācittiyaṃ siyā.

2184.

Dassanatthāya naccassa, gītassa savanāya ca;

Gacchantiyā siyā tassā, padavārena dukkaṭaṃ.

2185.

Sace ekapayogena, olokentī ca passati;

Suṇāti tesaṃ gītampi, ekā pācitti dīpitā.



以下是巴利文的完整直译:
2157.
乞求生谷物,
如果比丘尼炒
捣煮,
吃波逸提。
2158.
不仅在谷物的
拿取中突吉罗;
在搬运谷物中也,
同样在晒干中。
2159.
为了炒谷物的
准备锅和火炉,
生火和准备
勺子,在锅中。
2160.
把谷物放入那里,
用勺子搅拌捣碎,
抖动等一切
行为中应该突吉罗。
2161.
吃和乞求
是这里的标准;
因此乞求或自己
从别处炒等。
2162.
但乞求另一个
炒等或自己
令做或做,
但哪个吞咽。
2163.
在吞咽行为中,
她应该波逸提;
或请求母亲,
吃波逸提。
2164.
或做炒等,
或令做,
不乞求自己得到的,
吃突吉罗。
2165.
但以乞求另一个
得到的或她自己
令做或做,
同样吞咽的。
2166.
为了发汗等目的,
但乞求谷物,
除了七种谷物,
其余的乞求也。
2167.
应知无罪,
同样对疯狂的;
但亲戚的谷物
生的不允许。
2168.
不乞求得到的,
在新建中允许;
一切起源等
被认为与旅行相同。
第七。
2169.
大便或小便,
或垃圾或残食,
或扔在墙外,
或令他人扔。
2170.
她应该波逸提,
在围墙中也这个方法;
但扔每一个
被说明多罪。
2171.
但这些事物
四个完整的,
以一个行为
一个扔的应该。
2172.
在命令中也这个
方法应被有智者知;
在扔齿木中
波逸提被说明。
2173.
但在一切处对比丘
应该突吉罗罪;
或在不使用的地方,
或看了。
2174.
扔无罪,
同样对疯狂的;
媒介起源,
这个应该是作非作。
第八。
2175.
在田或椰子等
园中或但哪个
可种植的绿色地方,
任何地方比丘尼。
2176.
那四个事物,
如果自己扔或
令扔同样所说
方法罪的判决。
2177.
坐着吃,
但在田绿色同样,
吃甘蔗等,
但在那里走的哪个。
2178.
如果扔剩饭,
水或咀嚼物,
她应该波逸提,
比丘应该突吉罗。
2179.
扔应该犯罪,
在地方最少水,
喝了顶端砍掉的
椰子也在那样的。
2180.
但在耕种的地方,
做了播种,
直到芽不生,
直到一切突吉罗。
2181.
割过的人们的
田如果再保护
为了生长,那里她的
只是如事物。
2182.
扔在田中无过错,
但扔一切的;
一切起源等
被认为与第八相同。
第九。
2183.
但舞蹈或歌唱
或音乐比丘尼
为了看去,
她应该波逸提。
2184.
为了看舞蹈,
为了听歌唱,
去的她应该
以步数突吉罗。
2185.
如果以一个行为
看着和看,
听他们的歌也,
被说明一个波逸提。

2186.

Aññasmimpi disābhāge, naccaṃ passati ce pana;

Suṇāti aññato gītaṃ, visuṃ pācittiyo siyuṃ.

2187.

Payogagaṇanāyettha, āpattigaṇanā siyā;

Naccituṃ gāyituṃ neva, sayaṃ labhati bhikkhunī.

2188.

‘‘Aññaṃ naccāti vādehi’’, iti vattuṃ na vaṭṭati;

‘‘Upaṭṭhānaṃ karomā’’ti, vutte vā sampaṭicchituṃ.

2189.

Tassā pācitti sabbattha, bhikkhuno hoti dukkaṭaṃ;

‘‘Upaṭṭhānaṃ karomā’’ti, vutte bhikkhuniyā pana.

2190.

‘‘Upaṭṭhānaṃ pasattha’’nti, vattumevaṃ tu vaṭṭati;

Ārāmeyeva ṭhatvā vā, yā passati suṇāti vā.

2191.

Attano ca ṭhitokāsaṃ, āgantvā ca payojitaṃ;

Gantvā passantiyā vāpi, tathārūpā hi kāraṇā.

2192.

Passantiyā tathā maggaṃ, naccaṃ paṭipathepi ca;

Tathā ummattikādīna-manāpattāpadāsupi.

2193.

Idameḷakalomena, samuṭṭhānaṃ samaṃ mataṃ;

Lokavajjamidaṃ pāpa-cittañceva tivedanaṃ.

Dasamaṃ.

Lasuṇavaggo paṭhamo.

2194.

Yādha rattandhakārasmiṃ, appadīpe panekikā;

Santiṭṭhati sace saddhiṃ, purisena ca bhikkhunī.

2195.

Tassā pācittiyaṃ vuttaṃ, saddhiṃ vā sallapantiyā;

Hatthapāsaṃ samāgantvā, rahassādavasena tu.

2196.

Hatthapāsaṃ jahitvā vā, purisassa sace pana;

Ajahitvāpi vā yakkha-petādīnampi bhikkhunī.

2197.

Santiṭṭhati ca yā tassā, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ;

Anāpatti sace koci, dutiyā viññu vijjati.

2198.

Tathā ummattikādīna-mathaññavihitāya vā;

Theyyasatthasamuṭṭhānaṃ, kriyaṃ saññāvimokkhakaṃ.

Paṭhamaṃ.

2199.

Dutiye tu ‘‘paṭicchanne, okāse’’ti idaṃ pana;

Adhikaṃ itaraṃ sabbaṃ, paṭhamena samaṃ mataṃ.

Dutiyaṃ.

2200.

Tatiyepi catutthepi, apubbaṃ natthi kiñcipi;

Samānaṃ paṭhameneva, samuṭṭhānādinā saha.

Tatiyacatutthāni.

2201.

Chadananto nisīditvā, anovassappadesakaṃ;

Ajjhokāse nisīditvā, upacārampi vā sace.

2202.

Atikkameti yā, hoti, dukkaṭaṃ paṭhame pade;

Dutiye ca pade tassā, pācitti pariyāputā.

2203.

Pallaṅkassa anokāse, dukkaṭaṃ samudīritaṃ;

Tathāpuṭṭhe anāpuṭṭha-saññāya vicikicchato.

2204.

Asaṃhārimenāpatti, gilānāyāpadāsu vā;

Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.

Pañcamaṃ.

2205.

Ekāpatti nisīditvā, hoti gacchantiyā pana;

Ekāva anisīditvā, nipajjitvā vajantiyā.

2206.

Nisīditvā nipajjitvā, honti gacchantiyā duve;

Sesaṃ anantareneva, samuṭṭhānādinā samaṃ.

Chaṭṭhaṃ.

2207.

Chaṭṭhena sattamaṃ tulyaṃ, aṭṭhame natthi kiñcipi;

Vattabbaṃ tisamuṭṭhānaṃ, sacittaṃ dukkhavedanaṃ.

Sattamaṭṭhamāni.

2208.

Nirayabrahmacariyehi, attānaṃ vā parampi vā;

Abhisapeyya pācitti, vācato vācato siyā

2209.

Ṭhapetvā nirayañceva, brahmacariyañca yā pana;

‘‘Sunakhī sūkarī kākī, kāṇā kuṇī’’tiādinā.

2210.

Akkosati ca vācāya, vācāyāpatti dukkaṭaṃ;

Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sesāya tikadukkaṭaṃ.

2211.

Purakkhatvā vadantīna-matthadhammānusāsaniṃ;

Anāpattaṭṭhameneva, samuṭṭhānādayo samā.

Navamaṃ.

2212.

Rodantiyā vadhitvā vā, pācitti paridīpitā;

Dvīsu tesu panekekaṃ, dukkaṭaṃ tu karontiyā.

2213.

Sesamuttānamevettha, samuṭṭhānādayo pana;

Dhuranikkhepatulyāva, kriyāmattaṃ visesakaṃ.

Dasamaṃ.

Andhakāravaggo dutiyo.



以下是巴利文的完整直译:
2186.
但在其他方向,
如果看舞蹈,
从别处听歌唱,
应该分别波逸提。
2187.
这里以行为计数,
应该罪的计数;
比丘尼自己不能
跳舞唱歌。
2188.
"跳其他舞或唱"
这样说不允许;
或说"我们做侍奉"
接受。
2189.
她一切处波逸提,
比丘应该突吉罗;
但比丘尼说
"我们做侍奉"。
2190.
"侍奉是好的"
这样说允许;
或只站在园中
哪个看或听。
2191.
和自己站立处
来了和表演的,
或去看的,
那样的因缘。
2192.
同样看路上的
舞蹈在对面路也,
同样疯狂等的
无罪在灾难中也。
2193.
这个被认为与
羊毛相同起源;
这个是世间罪
恶心和三受。
第十。
大蒜品第一。
2194.
哪个这里在夜黑暗中,
无灯但独自,
如果比丘尼与
男人一起站立。
2195.
她被说波逸提,
或一起交谈,
来到伸手范围,
但以秘密等力量。
2196.
或离开伸手范围,
但如果男人的,
或不离开夜叉
饿鬼等的也比丘尼。
2197.
和哪个站立她的
突吉罗被说明;
如果有某个
第二个有智者无罪。
2198.
同样疯狂等的
或被他人占据的;
偷盗武器起源,
作为、心解脱。
第一。
2199.
但第二"在有遮蔽
处"这个
多余,其他一切
被认为与第一相同。
第二。
2200.
第三第四也,
没有任何新的;
与第一相同,
与起源等一起。
第三第四。
2201.
坐在屋顶边缘,
无雨处,
坐在露天,
或边界如果。
2202.
哪个越过,应该
第一步突吉罗;
第二步她的
波逸提被学习。
2203.
在跏趺坐无处,
突吉罗被说;
同样被问非被问
想和怀疑的。
2204.
不可移动的无罪,
或病的在灾难中;
一切起源等
被认为与迦絺那相同。
第五。
2205.
一罪坐着
但去的应该;
一个不坐
躺下去的。
2206.
坐着躺下
去的应该两个;
其余与前面
起源等相同。
第六。
2207.
第七与第六相同,
第八没有任何
可说的三起源,
有心苦受。
第七第八。
2208.
以地狱梵行
自己或他人,
咒骂波逸提,
应该以语以语。
2209.
除了地狱和
梵行但哪个
"母狗母猪乌鸦
瞎子跛子"等。
2210.
以语辱骂,
以语突吉罗罪;
三波逸提被说,
其余三突吉罗。
2211.
尊重说的
义法教诫,
无罪与第八
起源等相同。
第九。
2212.
哭泣的或打的
波逸提被说明;
但在那两个中一个
做的突吉罗。
2213.
其余明显这里,
但起源等
与放下担子相同,
只作为是区别。
第十。
黑暗品第二。

2214.

Nhāyati naggā yā pana hutvā;

Sabbapayoge dukkaṭamassā;

Tassa ca vosāne jinavuttaṃ;

Bhikkhuni dosaṃ sā samupeti.

2215.

Acchinnacīvarā naṭṭha-cīvarā āpadāsu vā;

Na doseḷakalomena, samuṭṭhānādayo samā.

Paṭhamaṃ.

2216.

Dutiye pana vattabbaṃ, apubbaṃ natthi kiñcipi;

Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.

Dutiyaṃ.

2217.

Dussibbitaṃ visibbetvā, sibbanatthāya cīvaraṃ;

Anantarāya taṃ pacchā, yā na sibbeyya bhikkhunī.

2218.

Ṭhapetvā catupañcāhaṃ, ‘‘na sibbissāmyaha’’nti hi;

Dhure nikkhittamatteva, tassā pācittiyaṃ siyā.

2219.

Pacchā sibbati pācitti, nikkhipitvā dhuraṃ sace;

Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sesāya tikadukkaṭaṃ.

2220.

Vuttaṃ ubhinnamaññasmiṃ, parikkhāre tu dukkaṭaṃ;

Anāpatti gilānāya, antarāyepi vā sati.

2221.

Atikkameti pañcāhaṃ, karontī vāpi cīvaraṃ;

Dhuranikkhepanaṃ nāma, samuṭṭhānamidaṃ mataṃ.

Tatiyaṃ.

2222.

Pañcāhikaṃ tu saṅghāṭi-cāraṃ yātikkameyya hi;

Hoti pācittiyāpatti, chaṭṭhe tassāruṇuggame.

2223.

Ekasmiṃ cīvare ekā, pañca pañcasu dīpitā;

Ticīvarañca saṃkacci, dakasāṭīti pañca tu.

2224.

Tikapācitti pañcāhā-natikkante dvidukkaṭaṃ;

Pañcame divase pañca, cīvarāni nisevati.

2225.

Otāpeti gilānāya, anāpattipadāsupi;

Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.

Catutthaṃ.

2226.

Gahetvā yā anāpucchā, saṅkametabbacīvaraṃ;

Paribhuñjati aññissā, tassā pācittiyaṃ siyā.

2227.

Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sesāya tikadukkaṭaṃ;

Acchinnacīvarā naṭṭha-cīvarā āpadāsu vā.

2228.

Tathā ummattikādīna-manāpatti pakāsitā;

Kathinena samuṭṭhānaṃ, tulyametaṃ kriyākriyaṃ.

Pañcamaṃ.

2229.

Yā hi bhikkhuni saṅghassa, labhitabbaṃ tu cīvaraṃ;

Nivāreti sace tassā, pācitti paridīpaye.

2230.

Gaṇassāpi ca ekissā, lābhe āpatti dukkaṭaṃ;

Tathevaññaṃ parikkhāraṃ, nivāreti sace pana.

2231.

Ānisaṃsaṃ nidassetvā, nivāreti na dosatā;

Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo matā.

Chaṭṭhaṃ.

2232.

Cīvarānaṃ vibhaṅgaṃ yā, paṭisedheyya dhammikaṃ;

Hoti pācittiyaṃ tassā, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.

2233.

Adhamme dhammasaññāya, ubho vematikāya vā;

Ānisaṃsaṃ nidassetvā, paṭisedhentiyā pana.

2234.

Tathā ummattikādīna-manāpatti pakāsitā;

Samuṭṭhānādayo sabbe, anantarasamā matā.

Sattamaṃ.

2235.

Nivāsanūpagaṃ vāpi, tathā pārupanūpagaṃ;

Kappabindukataṃ kiñci, muñcitvā sahadhammike.

2236.

Pitaropi panaññassa, dadeyya yadi cīvaraṃ;

Yassa kassaci tassāpi, pācitti pariyāputā.

2237.

Gaṇanāya vasenettha, cīvarānaṃ tu tā pana;

Pācittiyo gaṇetabbā, bhikkhuno dukkaṭaṃ siyā.

2238.

Tāvakālikamaññesa-manāpatti dadāti ce;

Sañcarittasamā vuttā, samuṭṭhānādayo nayā.

Aṭṭhamaṃ.

2239.

Cīvarassa vibhaṅgaṃ yā, nisedhetvāna cīvare;

Kālaṃ atikkameyyassā, dubbalāsāya dosatā.

2240.

Adubbale tu cīvare, sudubbalanti cetasā;

Ubhosu kaṅkhitāya vā, avoca dukkaṭaṃ jino.

2241.

Ānisaṃsaṃ nidassetvā, nivāreti na dosatā;

Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo matā.

Navamaṃ.

2242.

Dhammikaṃ kathinuddhāraṃ, yā nivāreyya bhikkhunī;

Tassā pācittiyāpatti, munindena pakāsitā.



以下是巴利文的完整直译:
2214.
哪个裸体洗浴,
她一切行为突吉罗;
那个结束时胜者说,
比丘尼她遭遇过错。
2215.
被夺衣或失
衣或在灾难中,
无过与羊毛
起源等相同。
第一。
2216.
但第二可说的,
没有任何新的;
一切起源等
被认为与媒介相同。
第二。
2217.
拆开缝好的,
为了缝衣,
无障碍那个之后
哪个比丘尼不缝。
2218.
除了四五天,
"我不会缝"
只放下担子,
她应该波逸提。
2219.
之后缝波逸提,
如果放下担子;
三波逸提被说,
其余三突吉罗。
2220.
两者被说在其他
资具中突吉罗;
病的无罪,
或有障碍。
2221.
超过五天,
或做衣,
名为放下担子,
这个被认为起源。
第三。
2222.
但五天的僧伽梨
使用如果超过,
应该波逸提罪,
第六天日出。
2223.
一件衣一个,
五件中五个被说明;
三衣和僧祇支
水浴衣五个。
2224.
三波逸提不超过
五天二突吉罗;
第五天五
件衣使用。
2225.
晒病的
无罪在灾难中也;
一切起源等
被认为与迦絺那相同。
第四。
2226.
哪个不问拿
应转让的衣,
使用其他的,
她应该波逸提。
2227.
三波逸提被说,
其余三突吉罗;
被夺衣或失
衣或在灾难中。
2228.
同样疯狂等的
无罪被说明;
与迦絺那起源
相同这个作非作。
第五。
2229.
哪个比丘尼僧团的
但应得到的衣,
如果阻止她的
波逸提应说明。
2230.
众的也一个的
得到突吉罗罪;
同样其他资具,
如果阻止但。
2231.
显示功德
阻止无过错;
与不与取相同
起源等被认为。
第六。
2232.
衣的分配哪个
阻止如法的,
她应该波逸提,
突吉罗被说明。
2233.
非法法想,
两者疑惑,
显示功德
但阻止的。
2234.
同样疯狂等的
无罪被说明;
一切起源等
被认为与前面相同。
第七。
2235.
或可穿着的,
同样可覆盖的,
做了标记的任何,
除了同法者。
2236.
但父母或其他的
如果给予衣,
任何人她的也
波逸提被学习。
2237.
以计数力量这里
但那些衣的
波逸提应计数,
比丘应该突吉罗。
2238.
暂时的其他的
如果给予无罪;
与媒介相同被说
起源等方法。
第八。
2239.
衣的分配哪个
阻止后在衣,
超过时间她的
以弱希望过错。
2240.
但不弱的衣,
"很弱"以心,
或两者怀疑的,
胜者说突吉罗。
2241.
显示功德
阻止无过错;
与不与取相同
起源等被认为。
第九。
2242.
如法的迦絺那衣撤销,
哪个比丘尼阻止,
她波逸提罪,
牟尼王所说明。

2243.

Ānisaṃso mahā hoti, yassa atthāramūlako;

Uddhāramūlako appo, na dātabbo panīdiso.

2244.

Ānisaṃso mahā hoti, yassa ubbhāramūlako;

Atthāramūlako appo, dātabbo evarūpako.

2245.

Tathā samānisaṃsopi, saddhāpālanakāraṇā;

Ānisaṃsaṃ nidassetvā, paṭisedheti vaṭṭati.

2246.

Sesaṃ pana asesena, sattamena samaṃ mataṃ;

Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, apubbaṃ natthi kiñcipi.

Dasamaṃ.

Naggavaggo tatiyo.

2247.

Ekāya tu nipannāya, aparā vā nipajjatu;

Nipajjeyyuṃ saheva dve, dvinnaṃ pācittiyaṃ siyā.

2248.

Āpattibahukā ñeyyā, punappunaṃ nipajjane;

Ekāya ca nipannāya, sace ekā nisīdati.

2249.

Ubho vāpi nisīdanti, samaṃ, ummattikāya vā;

Anāpatti samuṭṭhānaṃ, eḷakena samaṃ mataṃ.

Paṭhamaṃ.

2250.

Pāvārakaṭasārādiṃ, santharitvā panekakaṃ;

Saṃhārimesu teneva, pārupitvā sace pana.

2251.

Nipajjanti saheva dve, tāsaṃ pācittiyaṃ siyā;

Ekasmiṃ dukkaṭaṃ dvinnaṃ, vuttaṃ tu dvikadukkaṭaṃ.

2252.

Vavatthānaṃ nidassetvā, nipajjanti sace pana;

Na dosummattikādīnaṃ, sesaṃ tulyaṃ panādinā.

Dutiyaṃ.

2253.

Purato ca anāpucchā, yadi caṅkamanādayo;

Kareyya pana pācitti, aññissāphāsukāraṇā.

2254.

Nivattanānaṃ gaṇanāya tassā;

Pācittiyānaṃ gaṇanā ca ñeyyā;

Payogatoyeva bhavanti dosā;

Nipajjanaṭṭhānanisīdanānaṃ.

2255.

Uddesādīsu pācitti, padānaṃ gaṇanāvasā;

Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sesāya tikadukkaṭaṃ.

2256.

Na ca aphāsukāmāya, āpucchā purato pana;

Tassā caṅkamanādīni, anāpatti karontiyā.

2257.

Adinnādānatulyāva , samuṭṭhānādayo nayā;

Kriyākriyamidaṃ pāpa- mānasaṃ dukkhavedanaṃ.

Tatiyaṃ.

2258.

Sayaṃ anantarāyā yā, dukkhitaṃ sahajīviniṃ;

Nupaṭṭhāpeyya caññāya, nupaṭṭheyya sayampi vā.

2259.

Dhure nikkhittamatteva, tassā pācittiyaṃ siyā;

Antevāsiniyā vāpi, dukkaṭaṃ itarāya vā.

2260.

Anāpatti gilānāya, gavesitvālabhantiyā;

Āpadummattikādīnaṃ, dhuranikkhepanodayaṃ.

Catutthaṃ.

2261.

Sakaṃ puggalikaṃ datvā, sakavāṭaṃ upassayaṃ;

Sayaṃ upassayā tamhā, nikkaḍḍhati sace pana.

2262.

Ekeneva payogena, dvārādīsu bahūnipi;

Taṃ nikkaḍḍhantiyā tassā, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.

2263.

Payogagaṇanāyettha, pācittigaṇanā matā;

Āṇattiyampi eseva, nayo vutto mahesinā.

2264.

‘‘Ettakāva imaṃ dvārā, nikkaḍḍhāhī’’ti bhāsati;

Ekāyāṇattiyā dvāra-gaṇanāpattiyo siyuṃ.

2265.

Dukkaṭaṃ akavāṭamhā, sesāya tikadukkaṭaṃ;

Ubhinnaṃ pana sabbattha, parikkhāresu dukkaṭaṃ.

2266.

Sesamettha asesena, samuṭṭhānādinā saha;

Saṅghikā hi vihārasmā, nikkaḍḍhanasamaṃ mataṃ.

Pañcamaṃ.

2267.

Chaṭṭhe panidha vattabbaṃ, apubbaṃ natthi kiñcipi;

Sikkhāpadenariṭṭhassa, sadisova vinicchayo.

Chaṭṭhaṃ.

2268.

Sāsaṅkasammate anto-raṭṭhe bhikkhuniyā pana;

Carantiyā siyāpatti, vinā satthena cārikaṃ.

2269.

Gāmantarapavese ca, araññe addhayojane;

Pācittiyanayo ñeyyo, bhikkhunā vinayaññunā.

2270.

Na doso saha satthena, khemaṭṭhānāpadāsu vā;

Idaṃ eḷakalomena, samuṭṭhānādinā samaṃ.

Sattamaṃ.

2271.

Aṭṭhame navame vāpi, anuttānaṃ na vijjati;

Sattamena samānāni, samuṭṭhānādinā saha.

Aṭṭhamanavamāni.



以下是巴利文的完整直译:
2128.
共通的其余,
那些十八个也;
这些十二个也,
正好三十个。
尼萨耆波逸提的讨论。
波逸提的讨论
2129.
大蒜被说是一束,
不是一二三瓣;
生的摩揭陀的,
"我将吃"接受。
2130.
接受时她突吉罗,
波逸提如果吃;
以吞咽的力量
应该说明波逸提。
2131.
两三束一起
计算如果
吞咽的她,
应该一个波逸提。
2132.
但分开那里每一个
瓣吃的,
她应以瓣的
计数波逸提计数。
2133.
洋葱、细长葱、
青葱和韭葱,
但四种大蒜
从本性可以。
2134.
洋葱是淡黄色,
细长葱是红色,

2272.

Pācitti dhuranikkhepe, ‘‘na gamissāmyaha’’nti ca;

Katvā ca dhuranikkhepaṃ, pacchā gacchantiyā tathā.

2273.

Yojanāni pavāretvā, pañca gantumpi vaṭṭati;

Chasu vattabbamevatthi, kinnu nāmidha taṃ siyā.

2274.

Tīṇi gantvā ca teneva, paccāgantuṃ na vaṭṭati;

Aññena pana maggena, pacchāgacchati vaṭṭati.

2275.

Anāpattantarāyasmiṃ, tassā dasavidhe sati;

Āpadāsu gilānāya, alābhe dutiyāya vā.

2276.

Rājacoramanussaggi-toyavāḷasarīsapā;

Manussajīvitabrahma-cariyassantarāyikā.

2277.

Samuṭṭhānādinā tulyaṃ, paṭhamantimavatthunā;

Ayameva viseso hi, akriyaṃ dukkhavedanaṃ.

Dasamaṃ.

Tuvaṭṭavaggo catuttho.

2278.

Rājāgāraṃ cittāgāraṃ, ārāmaṃ kīḷuyyānaṃ vā;

Kīḷāvāpiṃ nānākāraṃ, daṭṭhuṃ gacchantinaṃ tāni.

2279.

Niddiṭṭhaṃ muninā tāsaṃ, dukkaṭaṃ tu pade pade;

Padaṃ anuddharitvāva, sace passanti pañcapi.

2280.

Ekāyeva panāpatti, pācitti paridīpitā;

Gantvā passanti ce taṃ taṃ, pāṭekkāpattiyo siyuṃ.

2281.

Payogabahutāyāpi, pācittibahutā siyā;

Bhikkhussa pana sabbattha, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

2282.

Avaseso anāpatti-kathāmaggavinicchayo;

Naccadassanatulyova, samuṭṭhānādinā saha.

Paṭhamaṃ.

2283.

Āsandiṃ vā pallaṅkaṃ vā, māṇanātītaṃ vāḷūpetaṃ;

Sevantīnaṃ yāsaṃ tāsaṃ, pācittāpattiṃ satthāha.

2284.

Nisīdanassāpi nipajjanassa;

Payogabāhullavasena hoti;

Iccevamaccantayasena vuttā;

Pācittiyānaṃ gaṇanā panevaṃ.

2285.

Pāde āsandiyā chetvā, bhitvā pallaṅkavāḷake;

Anāpatti samuṭṭhāna-manantarasamaṃ mataṃ.

Dutiyaṃ.

2286.

Channaṃ aññataraṃ suttaṃ, yadi kantati bhikkhunī;

Yattakaṃ añchitaṃ hatthā, tasmiṃ takkamhi veṭhite.

2287.

Ekā pācitti niddiṭṭhā, suttakantanato pana;

Sabbapubbapayogesu, dukkaṭaṃ hatthavārato.

2288.

Na doso kantitaṃ suttaṃ, puna kantantiyā pana;

Idaṃ eḷakalomena, samuṭṭhānādinā samaṃ.

Tatiyaṃ.

2289.

Koṭṭanaṃ taṇḍulānaṃ tu, ādiṃ katvāna dukkaṭaṃ;

Sabbapubbapayogesu, veyyāvaccaṃ karontiyā.

2290.

Bhājanāni gaṇetvāva, pācitti yāguādisu;

Khajjakādīsu rūpānaṃ, gaṇanāya hi dīpaye.

2291.

Sace mātāpitūnampi, āgatānaṃ panattano;

Kiñci kammaṃ akāretvā, kiñci kātuṃ na vaṭṭati.

2292.

Saṅghassa yāgupāne vā, saṅghabhattepi vā tathā;

Cetiyassa ca pūjāya, veyyāvaccakarassa vā.

2293.

Attano ca anāpatti, tathā ummattikāya vā;

Samuṭṭhānādayo sabbe, tatiyena samā matā.

Catutthaṃ.

2294.

Pācitti dhuranikkhepe, yathā cīvarasibbane;

Tathā idha panekāhaṃ, parihāro na labbhati.

2295.

Sesaṃ vuttanayeneva, tattha cīvarasibbane;

Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, veditabbaṃ vibhāvinā;

Pañcamaṃ.

2296.

Kāyena kāyabaddhena, tathā nissaggiyena vā;

Gihīnaṃ pana yaṃ kiñci, dantaponodakaṃ vinā.

2297.

Ajjhoharaṇiyaṃ aññaṃ, aññesaṃ tu dadāti yā;

Hoti pācittiyaṃ tassā, ṭhapetvā sahadhammike.

2298.

Dantakaṭṭhodake vuttaṃ, dukkaṭaṃ muninā idha;

Yā na deti ca dāpeti, nikkhamitvāpi dentiyā.

2299.

Deti bāhiralepaṃ vā, na dosummattikāya vā;

Samuṭṭhānādayo sabbe, tatiyena samā matā.

Chaṭṭhaṃ.

2300.

Adatvā paribhuñjeyya, yā cāvasathacīvaraṃ;

Divase tu catutthe taṃ, dhovitvā puna cīvaraṃ.


以下是巴利文的完整直译：
2272.
放下责任时犯波逸提，说"我不会去"，
做了放下责任的行为，之后又去的也是如此。
2273.
邀请走五由旬也是可以的；
到了第六由旬就有应该说的，这里那会是什么呢？
2274.
走了三由旬后，不可以原路返回；
但是走其他路回来是可以的。
2275.
在十种障碍出现时无罪：
遇到危难、生病、得不到同伴时。
2276.
国王、盗贼、人、火、
水、野兽、爬行动物；
对人的生命、梵行有危险。
2277.
就起因等方面，与第一条和最后一条戒相同；
这里唯一的区别是，它是不作为和苦受。
第十。
第四 突发品
2278.
王宫、画廊、园林、游乐园，
或者游泳池、各种建筑，
去看这些的人。
2279.
牟尼指出她们每走一步都犯突吉罗；
如果不抬脚就看到了五处，
2280.
就只有一次波逸提罪；
如果去看了每一处，就是分别的罪。
2281.
根据行为的多少，波逸提罪也会增多；
但比丘在所有情况下都是突吉罗罪。
2282.
其余无罪的情况的判定方法，
与看歌舞戒相同，包括起因等。
第一。
2283.
使用高脚床、宽大床、
超过尺寸的、有装饰的，
对那些这样做的人，佛陀说是波逸提罪。
2284.
对于坐和躺，
根据行为的多少而定；
因此根据这种绝对的方式，
波逸提罪的数目就是这样。
2285.
切断高脚床的脚，
打碎宽大床的装饰，
无罪。起因等与前一条相同。
第二。
2286.
如果比丘尼纺六种线中的任何一种，
只要手拉动了多少，在那个转动中缠绕了多少，
2287.
就犯一次波逸提罪。但是从纺线开始，
之前所有的准备工作都是突吉罗罪。
2288.
已经纺好的线再纺不算犯戒。
这条戒的起因等与羊毛戒相同。
第三。
2289.
从捣米开始，所有之前的准备工作
都是突吉罗罪，为俗人服务时。
2290.
数一数容器，就在粥等食物中
犯波逸提罪；在硬食等中，应该根据食物的种类来判定。
2291.
即使是为父母来访，
也不能不做任何工作，也不能做任何工作。
2292.
在僧团喝粥时，或僧团用餐时也是如此，
在供养塔庙时，或为服务人员时。
2293.
为自己做则无罪，对疯狂的人也是如此。
所有的起因等都与第三条戒相同。
第四。
2294.
放下责任时犯波逸提，就像缝制衣服一样；
但在这里不允许有一天的宽限期。
2295.
其余的应该按照之前说的方法，
在那里缝制衣服时，
包括起因等，有智慧的人应该理解。
第五。
2296.
用身体、与身体相连的物品，或可以舍弃的物品，
对在家人，除了牙签和水之外的任何东西，
2297.
可以吞咽的其他东西，给予其他人，
她就犯波逸提罪，除了同法的人。
2298.
关于牙签和水，牟尼在这里说是突吉罗罪；
不给或不让给，或者出去后给予的。
2299.
给外用药膏不算犯戒，对疯狂的人也不算犯戒。
所有的起因等都与第三条戒相同。
第六。
2300.
如果不给就使用雨安居衣，
到第四天时，洗了那件衣服后，

2301.

Sāmaṇerāya vā anta-maso utuniyā sace;

Tassā pācittiyaṃ vuttaṃ, tikapācittiyaṃ siyā.

2302.

Tassā nissajjite tasmiṃ, vuttaṃ tu dvikadukkaṭaṃ;

Utunīnaṃ abhāve tu, aññāsaṃ puna pariyaye.

2303.

Acchinnacīvarādīna-manāpattāpadāsupi;

Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.

Sattamaṃ.

2304.

Adatvā rakkhaṇatthāya, vihāraṃ sakavāṭakaṃ;

Hoti pācittiyaṃ tassā, cārikaṃ pakkamantiyā.

2305.

Attano gāmato aññaṃ, gāmaṃ gacchantiyā pana;

Parikkhittavihārassa, parikkhepampi vā tathā.

2306.

Itarassupacāraṃ vā, paṭhamena padena taṃ;

Dukkaṭaṃ samatikkante, pācitti dutiyena tu.

2307.

Akavāṭabandhanasmiṃ, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ;

Antarāye anāpatti, jaggikaṃ alabhantiyā.

2308.

Āpadāsu gilānāya, tathā ummattikāya vā;

Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.

Aṭṭhamaṃ.

2309.

Hatthiassarathādīhi, saṃyuttaṃ sippameva vā;

Parūpaghātakaṃ mantā-gadayogappabhedakaṃ.

2310.

Pariyāpuṇeyya ce kiñci, yassa kassaci santike;

Hoti pācittiyaṃ tassā, padādīnaṃ vasenidha.

2311.

Lekhe pana anāpatti, dhāraṇāya ca guttiyā;

Parittesu ca sabbesu, tathā ummattikāya vā.

Navamaṃ.

2312.

Dasame natthi vattabbaṃ, navamena samaṃ idaṃ;

Samuṭṭhānādayo dvinnaṃ, padasodhammasādisā.

Dasamaṃ.

Cittāgāravaggo pañcamo.

2313.

Sabhikkhukaṃ panārāmaṃ, jānitvā pavisantiyā;

Anāpucchāva yaṃ kiñci, pācitti pariyāputā.

2314.

Sace antamaso rukkha-mūlassapi ca bhikkhunī;

Anāpucchā parikkhepaṃ, atikkāmeti yā pana.

2315.

Upacārokkame vāpi, aparikkhittakassa tu;

Dukkaṭaṃ paṭhame pāde, pācitti dutiye siyā.

2316.

Abhikkhuke sabhikkhūti, saññāya panubhosupi;

Jātakaṅkhāya vā tassā, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

2317.

Paṭhamaṃ pavisantīnaṃ, tāsaṃ sīsānulokikā;

Tā sannipatitā yattha, tāsaṃ gacchati santikaṃ.

2318.

Santaṃ bhikkhuṃ panāpucchā, maggo vārāmamajjhato;

Tena gacchantiyā vāpi, āpadāsu visantiyā.

2319.

Tathā ummattikādīna-manāpatti pakāsitā;

Dhuranikkhepatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.

Paṭhamaṃ.

2320.

Akkoseyya ca yā bhikkhuṃ, paribhāseyya vā pana;

Tikapācittiyaṃ tassā, sese ca tikadukkaṭaṃ.

2321.

Purakkhatvā vadantīna-;

Matthadhammānusāsaniṃ;

Na dosomasavādena;

Tulyo sesanayo mato.

Dutiyaṃ.

2322.

Yā saṅghaṃ paribhāseyya, tassā pācittiyaṃ siyā;

Ekaṃ sambahulā vāpi, tatheva itarāya vā.

2323.

Paribhāsantiyā tassā, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ;

Sesaṃ anantareneva, samuṭṭhānādinā samaṃ.

Tatiyaṃ.

2324.

Nimantitāpi vā sace, pavāritāpi vā pana;

Nimantanapavāraṇā, ubhopi vuttalakkhaṇā.

2325.

Purebhattaṃ tu yāguñca, ṭhapetvā kālikattayaṃ;

Yā cajjhoharaṇatthāya, yaṃ kiñci pana āmisaṃ.

2326.

Paṭiggaṇhāti ce tassā, gahaṇe dukkaṭaṃ siyā;

Ajjhohāravasenettha, pācitti paridīpitā.

2327.

Kālikāni ca tīṇeva, āhāratthāya gaṇhati;

Gahaṇe dukkaṭaṃ vuttaṃ, tathā ajjhoharantiyā.

2328.

Nimantitā yā pana appavāritā;

Sacepi yāguṃ pivatīdha vaṭṭati;

Tathā kathetvā puna sāmikassa vā;

Sacepi sā bhuñjati aññabhojanaṃ.

2329.

Kālikāni ca tīṇeva, paccaye sati bhuñjati;

Tathā ummattikādīnaṃ, anāpatti pakāsitā.



以下是巴利文的完整直译：
2301.
即使是给沙弥尼或者
最低限度是给月经期的女人；
对她来说是波逸提罪，会是三种波逸提罪。
2302.
对她来说，当那件衣被舍弃时，说是两种突吉罗罪；
但是如果没有月经期的女人，再轮到其他人时。
2303.
在衣服被偷等情况下无罪；
所有的起因等都与迦絺那衣戒相同。
第七。
2304.
不给予保护，自己的有门的
精舍，她离开去游行时，
犯波逸提罪。
2305.
从自己的村庄去另一个村庄时，
或者围墙围绕的精舍的围墙，也是如此。
2306.
或者其他的界域，第一步
是突吉罗罪，第二步
越过时就是波逸提罪。
2307.
在没有门闩的情况下，说明是突吉罗罪；
有障碍时无罪，得不到守护者时。
2308.
在危难中，生病时，
以及疯狂时也是如此；
所有的起因等都与迦絺那衣戒相同。
第八。
2309.
与象、马、车等相关的，或者手艺，
或者伤害他人的，咒语、
毒药、结合等的分类。
2310.
如果学习任何这些，在任何人那里，
对她来说是波逸提罪，这里是根据词等来判定。
2311.
但是对于文字无罪，为了记忆和保护，
对于所有的护卫咒语，以及对疯狂的人也是如此。
第九。
2312.
第十条没有什么可说的，这与第九条相同；
两者的起因等都与说法戒相似。
第十。
第五 画廊品
2313.
知道有比丘的园林，进入时，
不问任何事就进入，被解释为波逸提罪。
2314.
如果比丘尼至少对树根，
不问就越过围墙的人。
2315.
或者在没有围墙的地方越过界域，
第一步是突吉罗罪，第二步就是波逸提罪。
2316.
在没有比丘的地方认为有比丘，在两种情况下，
或者产生怀疑时，对她来说是突吉罗罪。
2317.
首先进入的人，观察她们的头，
她们聚集的地方，去她们那里。
2318.
问在场的比丘，或者道路从园林中间穿过，
从那里经过，或者在危难中进入。
2319.
同样对疯狂的人等无罪；
起因等的方法与放下责任戒完全相同。
第一。
2320.
如果辱骂比丘，或者责备，
对她来说是三种波逸提罪，其余是三种突吉罗罪。
2321.
在前面说话的人；
头脑教导法；
不是过失虚妄语；
其余的方法被认为是相同的。
第二。
2322.
如果谁责备僧团，对她来说就是波逸提罪；
一个或多个，对其他人也是如此。
2323.
对于责备的人，说明是突吉罗罪；
其余的与前一条在起因等方面相同。
第三。
2324.
如果被邀请，或者被劝请，
邀请和劝请，两者都有说明的特征。
2325.
在午前，除了粥和三种时限食物，
如果为了吞咽，任何食物，
2326.
如果接受，对她来说接受时是突吉罗罪；
这里根据吞咽来说明是波逸提罪。
2327.
三种时限食物，为了食用而接受，
说接受时是突吉罗罪，吞咽时也是如此。
2328.
被邀请但未被劝请的人；
如果在这里喝粥是可以的；
同样，再次告诉主人后；
如果她吃其他食物。
2329.
三种时限食物，在有因缘时食用；
同样对疯狂的人等，说明无罪。

2330.

Samuṭṭhānamidaṃ tulyaṃ, addhānena kriyākriyaṃ;

Nimantitā anāpucchā, sāmiṃ bhuñjati ce pana.

2331.

Kappiyaṃ pana kāretvā, akāretvāpi vā yadi;

Paribhuñjati yā tassā, pācitti kriyato siyā.

Catutthaṃ.

2332.

Bhikkhunīnaṃ avaṇṇaṃ vā, pācitti kulasantike;

Kulassāvaṇṇanaṃ vāpi, bhikkhunīnaṃ vadantiyā.

2333.

Santaṃ bhāsantiyā dosaṃ, na dosummattikāya vā;

Omasavādatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.

Pañcamaṃ.

2334.

Addhayojanato ore, bhikkhu ovādadāyako;

Na vasati sace maggo, akhemo vā sace siyā.

2335.

Ayaṃ abhikkhuko nāma, āvāso pana tattha hi;

Upagacchantiyā vassaṃ, āpatti aruṇuggame.

2336.

Pakkantā pakkhasaṅkantā, vibbhantā vā matāpi vā;

Vassaṃ upagatā bhikkhū, anāpattāpadāsupi.

2337.

Seso ñeyyo kathāmaggo;

Bhikkhunovādako pana;

Idaṃ eḷakalomena;

Samuṭṭhānādinā samaṃ.

Chaṭṭhaṃ.

2338.

Yā bhikkhunubhatosaṅghe, vassaṃvuṭṭhā tato puna;

‘‘Nāhaṃ pavāressāmī’’ti, sā nikkhipati ce dhuraṃ.

2339.

Dhure nikkhittamattasmiṃ, tassā pācittiyaṃ siyā;

Sati vā antarāyasmiṃ, gilānāyāpadāsupi.

2340.

Pariyesitvāpi vā bhikkhuṃ, na doso alabhantiyā;

Idaṃ tu dhuranikkhepa-samuṭṭhānamudīritaṃ.

Sattamaṃ.

2341.

‘‘Ovādādīnamatthāya, na gacchissāmyaha’’nti hi;

Dhure nikkhittamattasmiṃ, pācitti paridīpaye.

2342.

Sadisaṃ tu samuṭṭhānaṃ, paṭhamantimavatthunā;

Akriyaṃ lokavajjañca, kāyikaṃ dukkhavedanaṃ.

Aṭṭhamaṃ.

2343.

‘‘Na yācissāmi ovādaṃ, na pucchissāmuposathaṃ’’;

Iccevaṃ pana nikkhitte, dhure pācittiyaṃ siyā.

2344.

Sati vā antarāyasmiṃ, gilānāyāpadāsu vā;

Na doso pariyesitvā, dutiyaṃ alabhantiyā.

2345.

Aṭṭhamepi anāpatti, evameva pakāsitā;

Idaṃ tu dhuranikkhepa-samuṭṭhānamudīritaṃ.

Navamaṃ.

2346.

Pasākhe pana sañjātaṃ, gaṇḍaṃ rucitameva vā;

Anāpucchāva saṅghaṃ vā, gaṇaṃ ekena ekikā.

2347.

‘‘Bhinda phālehi dhovā’’ti, sabbānevāṇāpentiyā;

Katesu dukkaṭāniccha, tassā pācittiyo cha ca.

2348.

‘‘Yamettha atthi kātabbaṃ, taṃ sabbaṃ tvaṃ karohi’’ti;

Āṇāpeti sace evaṃ, so ca sabbaṃ karoti ce.

2349.

Ekāya pana vācāya, dukkaṭāni panaccha ca;

Tassā pācittiyacchakkaṃ, dvādasāpattiyo siyuṃ.

2350.

Bhedanādīsu ekaṃ sā, āṇāpeti sace pana;

So karoti ca sabbāni, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.

2351.

Āpucchitvāpi vā viññuṃ, gahetvā dutiyampi vā;

Bhedanādīni sabbāni, kārāpeti sace pana.

2352.

Tassā ummattikādīna-manāpatti pakāsitā;

Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.

Dasamaṃ.

Ārāmavaggo chaṭṭho.

2353.

Gaṇaṃpariyesanādismiṃ, gabbhiniṃ vuṭṭhapentiyā;

Ñattiyā kammavācāhi, upajjhāyāya dukkaṭaṃ.

2354.

Kammavācāya osāne, pācitti pariyāputā;

Tathā gabbhinisaññāya, na ca gabbhiniyā pana.

2355.

Ubho sañjātakaṅkhāya, hoti āpatti dukkaṭaṃ;

Tathācariniyā tassā, gaṇassāpi ca dīpitaṃ.

2356.

Dvīsvagabbhinisaññāya, na dosummattikāya vā;

Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.

Paṭhamaṃ.

2357.

Dutiye natthi vattabbaṃ, paṭhamena samaṃ mataṃ;

Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, natthi kāci visesatā.

Dutiyaṃ.

2358.

Chasvasikkhitasikkhaṃ tu, sikkhamānañhi bhikkhunī;

Dve vassāni siyāpatti, vuṭṭhāpeyya sace pana.



以下是巴利文的完整直译：
2330.
这个起因与旅行戒相同，是作为和不作为；
如果被邀请的人不问主人就吃。
2331.
如果做了允许的事，或者没有做，
如果她享用，对她来说是作为的波逸提罪。
第四。
2332.
说比丘尼的坏话，在俗家中是波逸提罪；
或者对俗家说坏话，对比丘尼来说。
2333.
说存在的过失，对疯狂的人不算犯戒；
起因等的方法与辱骂戒完全相同。
第五。
2334.
半由旬以内，给予教诫的比丘
不住，如果道路不安全，或者如果是这样。
2335.
这被称为无比丘的
住处，但在那里，
前往安居的人，在黎明升起时犯戒。
2336.
离开、转到其他部派、还俗或死亡，
安居的比丘，在危难中无罪。
2337.
其余的应知道判断的方法；
但是比丘教诫者，
这个与羊毛戒
在起因等方面相同。
第六。
2338.
如果比丘尼在两部僧团中度过雨安居后，然后
说"我不会自恣"，如果她放下责任。
2339.
一旦放下责任，对她来说就是波逸提罪；
或者有障碍时，生病时，在危难中。
2340.
即使寻找比丘，找不到也不算犯戒；
这被说是放下责任的起因。
第七。
2341.
"为了教诫等的目的，我不会去"，
一旦放下责任，应该说明是波逸提罪。
2342.
起因与第一条和最后一条戒相同，
是不作为、世间所责备的、身体的、苦受。
第八。
2343.
"我不会请求教诫，不会问布萨"，
如果这样放下责任，就是波逸提罪。
2344.
或者有障碍时，生病时，在危难中，
寻找第二个人找不到也不算犯戒。
2345.
在第八条中也说明了同样的无罪情况；
这被说是放下责任的起因。
第九。
2346.
在腋下生长的
肿块或脓疮，
不问僧团或
团体或一个人，独自一人。
2347.
"切开、割开、洗"，命令做所有这些，
做了就是突吉罗罪，对她来说是六次波逸提罪。
2348.
"这里需要做的所有事情，你都去做"，
如果这样命令，他做了所有的事。
2349.
只用一句话，就是六次突吉罗罪，
对她来说是六次波逸提罪，总共是十二次犯戒。
2350.
在切开等中，如果她只命令做一件事，
但他做了所有的事，就是一次波逸提罪。
2351.
或者问过有智慧的人，或者带上第二个人，
如果命令做切开等所有的事。
2352.
对她和疯狂的人等，说明无罪；
所有的起因等都与迦絺那衣戒相同。
第十。
第六 园林品
2353.
在寻找团体等时，让孕妇受具足戒，
在白羯磨和羯磨文中，对戒师是突吉罗罪。
2354.
在羯磨文结束时，被解释为波逸提罪；
同样，认为是孕妇，但实际上不是孕妇。
2355.
两者都产生怀疑时，犯突吉罗罪；
同样，对于行为不端的人，也说明对团体也是如此。
2356.
在两种情况下认为不是孕妇，对疯狂的人不算犯戒；
起因等的方法与偷盗戒完全相同。
第一。
2357.
第二条没有什么可说的，被认为与第一条相同；
包括起因等在内，没有任何区别。
第二。
2358.
对于六年学习戒律的
式叉摩那，如果比丘尼
让她受具足戒，就会犯戒两年。

2359.

Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, dhammakamme tu satthunā;

Adhamme pana kammasmiṃ, dīpitaṃ tikadukkaṭaṃ.

2360.

Chasu sikkhitasikkhaṃ yā, dve vassāni akhaṇḍato;

Vuṭṭhāpeti anāpatti, tathā ummattikāya vā.

2361.

Imā hi cha ca sikkhāyo, saṭṭhivassāpi ce pana;

Pabbajjāya padātabbā, adatvā na ca kāraye.

Tatiyaṃ.

2362.

Catutthe natthi vattabbaṃ, idha saṅghena sammataṃ;

Sikkhamānamanāpatti, hoti taṃ vuṭṭhapentiyā.

2363.

Adinnā paṭhamaṃ hoti, sace vuṭṭhānasammuti;

Tatthāpi ca padātabbā, upasampadamāḷake.

2364.

Tatiyañca catutthañca, samuṭṭhānādinā pana;

Paṭhamena samaṃ ñeyyaṃ, catutthaṃ tu kriyākriyaṃ.

Catutthaṃ.

2365.

Ūnadvādasavassaṃ tu, kañci gihigataṃ pana;

Paripuṇṇāti saññāya, na doso vuṭṭhapentiyā.

2366.

Hoti vānupasampannā, upasampāditāpi sā;

Asesena ca sesaṃ tu, paṭhamena samaṃ mataṃ.

Pañcamaṃ.

2367.

Chaṭṭhaṃ tu tatiye vutta-nayeneva vibhāvaye;

Sattamampi tathā sabbaṃ, catutthena samaṃ mataṃ.

Chaṭṭhasattamāni.

2368.

Yaṃ tuvaṭṭakavaggasmiṃ, dukkhitaṃ sahajīviniṃ;

Vuttaṃ tena samaṃ ñeyyaṃ, aṭṭhamaṃ na visesatā.

Aṭṭhamaṃ.

2369.

Dve vassāni ca yā kāci, vuṭṭhāpitapavattiniṃ;

Nānubandheyya ce tassā, pācitti pariyāputā.

2370.

‘‘Dve vassāni ahaṃ nānu-bandhissāmī’’ti ce pana;

Dhure nikkhittamattasmiṃ, tassā pācittiyaṃ siyā.

2371.

Tañca bālamalajjiṃ vā, gilānāyāpadāsu vā;

Nānubandhantiyā tassā, na dosummattikāya vā.

2372.

Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā;

Idaṃ panākriyaṃ vuttaṃ, vedanā dukkhavedanā.

Navamaṃ.

2373.

Vuṭṭhāpetvā tu yā kāci, bhikkhunī sahajīviniṃ;

Taṃ gahetvā na gaccheyya, na caññaṃ āṇāpeyya ce.

2374.

Dhure nikkhittamattasmiṃ, tassā pācittiyaṃ siyā;

Sati vā antarāyasmiṃ, dutiyaṃ alabhantiyā.

2375.

Āpadāsu gilānāya, tathā ummattikāya vā;

Na doso dhuranikkhepa-samuṭṭhānamidaṃ pana.

Dasamaṃ.

Gabbhinivaggo sattamo.

2376.

Kumāribhūtavaggassa, paṭhamādīni tīṇipi;

Gihigatehi tīheva, sadisānīti niddise.

2377.

Yā mahūpapadā dve tu, sikkhamānā panādito;

‘‘Gatā vīsativassā’’ti, viññātabbā vibhāvinā.

2378.

Sace gihigatā honti, na ca vā purisaṃ gatā;

‘‘Sikkhamānā’’ti vattabbā, tā hi sammutiādisu.

2379.

Na tā ‘‘kumāribhūtā’’ti, tathā ‘‘gihigatā’’ti vā;

Vattabbā panubhopetā, evaṃ vattuṃ na vaṭṭati.

2380.

Sammutiṃ dasavassāya, datvā dvādasavassikā;

Kattabbā upasampannā, sesāsupi ayaṃ nayo.

2381.

Yā aṭṭhārasavassā tu, tato paṭṭhāya sā pana;

Vuttā ‘‘kumāribhūtā’’ti, tathā ‘‘gihigatā’’tipi.

2382.

Vuttā ‘‘kumāribhūtā’’ti, sāmaṇerī hi yā pana;

‘‘Kumāribhūtā’’ icceva, vattabbā na panaññathā.

2383.

Etā tu pana tissopi, sikkhāsammutidānato;

‘‘Sikkhamānā’’ti vattumpi, vaṭṭateva na saṃsayo.

Tatiyaṃ.

2384.

Ūnadvādasavassāva, vuṭṭhāpeti sace paraṃ;

Hutvā sayamupajjhāyā, sikkhamānaṃ tu bhikkhunī.

2385.

Pubbe vuttanayeneva, dukkaṭānamanantaraṃ;

Kammavācānamosāne, tassā pācitti dīpitā.

Catutthaṃ.

2386.

Pañcame natthi vattabbaṃ, catutthaṃ pañcamampi ca;

Ubhayaṃ tisamuṭṭhānaṃ, pañcamaṃ tu kriyākriyaṃ.

Pañcamaṃ.



以下是巴利文的完整直译：
2359.
佛陀说在如法的羯磨中是三种波逸提罪；
但在非法的羯磨中，说明是三种突吉罗罪。
2360.
对于学习了六年戒律的人，连续两年
让她受具足戒无罪，对疯狂的人也是如此。
2361.
这六条戒，即使六十岁，
也应该给予出家，不给就不应该做。
第三。
2362.
第四条没有什么可说的，这里是僧团同意的；
让式叉摩那受具足戒无罪。
2363.
如果先没有给予受具足戒的同意，
那里也应该给予，在受具足戒的场所。
2364.
第三条和第四条，在起因等方面，
应该知道与第一条相同，但第四条是作为和不作为。
第四。
2365.
不满十二岁的，某个在家人，
认为已满，让她受具足戒不算犯戒。
2366.
或者她没有受具足戒，即使已经让她受具足戒；
其余的完全与第一条相同。
第五。
2367.
第六条应该按照第三条说的
方法来理解；第七条也是如此，
全部被认为与第四条相同。
第六和第七。
2368.
在突发品中说的
痛苦的同住尼，
应该知道第八条与之相同，没有区别。
第八。
2369.
如果任何人两年内
不跟随让她受具足戒的和尚尼，
被解释为波逸提罪。
2370.
"两年内我不会跟随"，
如果这样一放下责任，
对她来说就是波逸提罪。
2371.
对那个愚蠢的、无惭耻的人，或者生病时，在危难中，
不跟随她的人，对疯狂的人不算犯戒。
2372.
起因等与第一条和最后一条戒相同；
但这被说是不作为，受是苦受。
第九。
2373.
如果任何比丘尼让同住尼
受具足戒后，不带她去，
也不命令其他人。
2374.
一旦放下责任，对她来说就是波逸提罪；
或者有障碍时，找不到第二个人。
2375.
在危难中，生病时，
以及对疯狂的人，不算犯戒；但这是
放下责任的起因。
第十。
第七 孕妇品
2376.
处女品的前三条，
应该说明与在家人的三条相同。
2377.
两个大受具足戒的，从开始就是式叉摩那，
有智慧的人应该知道"已满二十岁"。
2378.
如果她们是在家人，但没有嫁给男人，
应该称她们为"式叉摩那"，在同意等事项上。
2379.
不应该称她们为"处女"，
也不应该称为"在家人"；
这两种说法都不合适。
2380.
给十岁的人同意后，十二岁时
应该让她受具足戒，对其他人也是这个方法。
2381.
十八岁的人，从那时起，
被称为"处女"，也被称为"在家人"。
2382.
被称为"处女"的沙弥尼，
应该只称为"处女"，不应该用其他方式。
2383.
这三种人，从给予学戒同意开始，
称为"式叉摩那"也是可以的，毫无疑问。
第三。
2384.
如果不满十二岁，让别人
受具足戒，自己成为和尚尼，但是比丘尼
对式叉摩那。
2385.
按照之前说的方法，在突吉罗罪之后，
在羯磨文结束时，说明对她是波逸提罪。
第四。
2386.
第五条没有什么可说的，第四条和第五条，
两者都是三种起因，但第五条是作为和不作为。
第五。

2387.

Saṅghenupaparikkhitvā, ‘‘alaṃ tāvā’’ti vāritā;

Upasampāditenettha, pacchā khīyati dosatā.

2388.

Ujjhāyati sace chanda-dosādīhi karontiyā;

Na doso tisamuṭṭhānaṃ, sacittaṃ dukkhavedanaṃ.

Chaṭṭhaṃ.

2389.

Laddhe ca cīvare pacchā, asante antarāyike;

‘‘Vuṭṭhāpessāmi nāha’’nti, dhuranikkhepane pana.

2390.

Hoti pācittiyaṃ tassā, gilānāyāpadāsupi;

Na doso pariyesitvā, parisaṃ alabhantiyā.

2391.

Idañhi dhuranikkhepa-samuṭṭhānaṃ sacittakaṃ;

Akriyaṃ lokavajjañca, hotidaṃ dukkhavedanaṃ.

Sattamaṃ.

2392.

Aṭṭhamaṃ sattameneva, sadisaṃ pana sabbathā;

Navamepi ca vattabbaṃ, natthi uttānamevidaṃ.

2393.

Natthājānantiyā doso, tathā ummattikāya vā;

Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.

Aṭṭhamanavamāni.

2394.

Mātarā pitarā vātha, nānuññātaṃ tu sāminā;

Tassā pācittiyāpatti, taṃ vuṭṭhāpentiyā siyā.

2395.

Upasampadakālasmiṃ, tathā pabbājanakkhaṇe;

Dvikkhattuṃ pucchitabbaṃ tu, bhikkhunīhi, na bhikkhunā.

2396.

Anāpatti na jānāti, mātuādīnamatthitaṃ;

Idaṃ catusamuṭṭhānaṃ, vācato kāyavācato.

2397.

Vācāmānasato ceva, kāyavācāditopi ca;

Kriyākriyamacittañca, ticittañca tivedanaṃ.

Dasamaṃ.

2398.

Yā pārivāsikenettha, chandadānena bhikkhunī;

Vuṭṭhāpeti sace sikkha-mānaṃ pācittiyaṃ siyā.

2399.

Avuṭṭhitāyanāpatti, parisāyāvihāya vā;

Chandaṃ tu tisamuṭṭhānaṃ, ticittañca tivedanaṃ.

Ekādasamaṃ.

2400.

Dvādase terase vāpi, vattabbaṃ natthi kiñcipi;

Samuṭṭhānādayo sabbe, anantarasamā matā.

Dvādasamaterasamāni.

Kumārībhūtavaggo aṭṭhamo.

2401.

Samaṇī agilānā yā, dhāreyya chattupāhanaṃ;

Tassā pācittiyāpatti, hotīti pariyāputā.

2402.

Sace ekapayogena, maggassa gamane pana;

Divasampi ca dhāreti, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.

2403.

Kaddamādīni passitvā, omuñcitvā upāhanā;

Chattameva ca dhārentī, yadi gacchati dukkaṭaṃ.

2404.

Sace upāhanāruḷhā, disvā gacchādikaṃ pana;

Taṃ chattamapanāmetvā, dukkaṭaṃ hoti gacchati.

2405.

Chattampi apanāmetvā, omuñcitvā upāhanā;

Puna dhārentiyā tassā, hoti pācittiyaṃ pana.

2406.

Payogagaṇanāyeva , pācittigaṇanā siyā;

Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tatheva dvikadukkaṭaṃ.

2407.

Ārāme upacāre vā, doso natthāpadāsupi;

Idaṃ eḷakalomena, samuṭṭhānādinā samaṃ.

Paṭhamaṃ.

2408.

Hoti bhikkhuniyā yānā, orohitvā punappunaṃ;

Abhirūhantiyāpatti, payogagaṇanāvasā.

2409.

Āpadāsu anāpatti, tathā ummattikāya vā;

Sesaṃ anantareneva, samuṭṭhānādinā samaṃ.

Dutiyaṃ.

2410.

Yā ca dhāreyya saṅghāṇiṃ, yaṃ kiñcipi kaṭūpiyaṃ;

Tassā pācittiyāpatti, hotīti pariyāputā.

2411.

Dhārentiyā panetthāpi, omuñcitvā punappunaṃ;

Payogagaṇanāyeva, tassā pācittiyo siyuṃ.

2412.

Ābādhapaccayā yā tu, dhāreti kaṭisuttakaṃ;

Tathā ummattikādīna-manāpatti pakāsitā.

2413.

Sesaṃ tu paṭhameneva, sadisanti pakāsitaṃ;

Idha cākusalaṃ cittaṃ, lokavajjaṃ visesatā.

Tatiyaṃ.

2414.

Dhāreti pana yaṃ kiñci, sace sīsūpagādisu;

Tassā tassa ca vatthussa, gaṇanāpattiyo siyuṃ.

2415.

Ābādhapaccayā doso, kiñci dhārentiyā na ca;

Sesaṃ anantareneva, sadisaṃ paridīpitaṃ.

Catutthaṃ.


以下是巴利文的完整直译:
2387.
经僧团审查后,被告知"暂时不行";
由此而授具足戒者,后来会招致过失。
2388.
如果由于贪欲、嗔恨等而做,就会引起非议;
不构成过失,是三种等起,属于有心的,是苦受。
第六。
2389.
在获得衣服之后,如果没有障碍;
"我不会让她受具足戒",如果放弃责任,
2390.
对她来说就犯波逸提,生病等情况除外;
寻找僧团未得到不构成过失。
2391.
这是放弃责任等起,是有心的,
是不作,是世间所呵责的,是苦受。
第七。
2392.
第八条在各方面都与第七条相同;
第九条也要这样说,这是很明显的。
2393.
不知道的人没有过失,精神错乱的人也是如此;
与不与取相同,等起等方面也是如此。
第八和第九。
2394.
未经母亲或父亲,或未经丈夫允许;
让她受具足戒的人,就犯波逸提。
2395.
在授具足戒时,以及在剃度时;
应该由比丘尼问两次,而不是由比丘。
2396.
不知道母亲等人存在就不犯;
这是四种等起,由语、由身语、
2397.
由语意,以及由身语意;
是作与不作,是无心的,是三种心,是三种受。
第十。
2398.
如果比丘尼在这里通过别住者,
以同意而让式叉摩那受具足戒,就犯波逸提。
2399.
未受具足戒的人不犯,或者在僧团中不犯;
同意是三种等起,是三种心,是三种受。
第十一。
2400.
第十二和第十三,没有什么特别要说的;
所有的等起等,都被认为与前面相同。
第十二和第十三。
少女品第八。
2401.
如果没有生病的沙弥尼,持伞或穿鞋;
她就犯波逸提,这是所学习的。
2402.
如果以一个动作,在行走的路上,
即使持续一整天,也只犯一次波逸提。
2403.
看到泥土等,脱掉鞋子,
只持伞行走,就犯突吉罗。
2404.
如果穿着鞋子,看到行走等,
把伞放下,继续行走就犯突吉罗。
2405.
把伞也放下,脱掉鞋子,
再次持用的人,就犯波逸提。
2406.
根据动作的次数,波逸提的次数也是如此;
说有三次波逸提,同样有两次突吉罗。
2407.
在寺院或寺院附近,生病等情况下不犯;
这与羊毛(戒)相同,在等起等方面。
第一。
2408.
如果比丘尼从车上,一再下来,
再上去的话,就根据动作次数而犯戒。
2409.
在意外情况下不犯,精神错乱的人也是如此;
其余的与前一条相同,在等起等方面。
第二。
2410.
如果持用腰带,或任何腰饰,
她就犯波逸提,这是所学习的。
2411.
在这里持用的人,脱下后再次(使用),
根据动作的次数,她就犯波逸提。
2412.
因病缘而持用腰带的人,
以及精神错乱等的人,被说明不犯。
2413.
其余的与第一条相同,这是所说明的;
这里是不善心,是世间所呵责的,这是特殊之处。
第三。
2414.
如果持用任何头饰等物,
她就根据物品的数量而犯戒。
2415.
因病缘而持用某些物品不犯;
其余的与前一条完全相同,这是所阐明的。
第四。

2416.

Yena kenaci gandhena, savaṇṇāvaṇṇakena ca;

Nhāsantiyā panāpatti, nhānosāne pakāsitā.

2417.

Gandhayojanato sabba-payoge dukkaṭaṃ siyā;

Ābādhapaccayā doso, natthi ummattikāya vā.

2418.

Sesaṃ tu tatiyeneva, sadisaṃ sabbathā mataṃ;

Chaṭṭhampi tatiyeneva, sadisanti pakāsitaṃ.

Pañcamachaṭṭhāni.

2419.

Ubbaṭṭāpeyya caññāya, sambāhāpeyya vā tathā;

Hoti bhikkhuniyāpatti, sace bhikkhuniyā pana.

2420.

Ettha hatthamamocetvā, ekā ubbaṭṭane siyā;

Mocetvā pana mocetvā, payogagaṇanā siyā.

2421.

Sambāhanepi eseva, nayo ñeyyo vibhāvinā;

Āpadāsu gilānāya, anāpatti pakāsitā.

2422.

Sesaṃ tu tatiyeneva, samuṭṭhānādinā samaṃ;

Sattamena samānāva, aṭṭhamādīni tīṇipi.

Sattamaṭṭhamanavamadasamāni.

2423.

Yā antoupacārasmiṃ, bhikkhussa purato pana;

Anāpucchā nisīdeyya, chamāyapi na vaṭṭati.

2424.

Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, pucchite dukkaṭadvayaṃ;

Āpadāsu gilānāya, na dosummattikāya vā.

2425.

Idaṃ pana samuṭṭhānaṃ, kathinena samaṃ mataṃ;

Kriyākriyamacittañca, ticittañca tivedanaṃ.

Ekādasamaṃ.

2426.

Anokāsakataṃ bhikkhuṃ, pañhaṃ puccheyya dosatā;

Vinaye ca katokāsaṃ, suttaṃ pucchantiyāpi ca.

2427.

Kāretvā pana okāsaṃ, anodissāpi pucchati;

Na doso padasodhamma-samuṭṭhānamidaṃ pana.

Dvādasamaṃ.

2428.

Saṃkaccikaṃ vinā gāmaṃ, padasā pavisantiyā;

Parikkhittassa gāmassa, parikkhepokkame pana.

2429.

Dukkaṭaṃ paṭhame pāde, pācitti dutiye siyā;

Upacārokkamepettha, eseva ca nayo mato.

2430.

Yassā saṃkaccikaṃ naṭṭhaṃ, acchinnaṃ vāpi kenaci;

Anāpatti siyā tassā, gilānāyāpadāsupi.

2431.

Idameḷakalomena, samuṭṭhānādinā samaṃ;

Sesaṃ vuttanayeneva, viññātabbaṃ vibhāvinā.

Terasamaṃ.

Chattupāhanavaggo navamo.

Iti vinayavinicchaye pācittiyakathā niṭṭhitā.

Pāṭidesanīyakathā

2432.

Agilānā sace sappiṃ, laddhaṃ viññattiyā sayaṃ;

‘‘Bhuñjissāmī’’ti gahaṇe, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.

2433.

Ajjhohāravaseneva, pāṭidesaniyaṃ siyā;

Tipāṭidesanīyaṃ tu, gilānāya dvidukkaṭaṃ.

2434.

Gilānā viññāpetvāna, pacchā sevantiyāpi ca;

Gilānāyāvasesaṃ vā, viññattaṃ ñātakādito.

2435.

Aññassatthāya vā atta-dhanenummattikāya vā;

Anāpatti samuṭṭhānaṃ, addhānasadisaṃ mataṃ.

Paṭhamaṃ.

2436.

Ayameva ca sesesu, dutiyādīsu nicchayo;

Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, natthi kāci visesatā.

2437.

Anāgatesu sabbesu, sappiādīsu pāḷiyaṃ;

Bhuñjantiyā tu viññatvā, aṭṭhasupi ca dukkaṭaṃ.

Iti vinayavinicchaye

Pāṭidesanīyakathā niṭṭhitā.

2438.

Sekhiyā pana ye dhammā, uddiṭṭhā pañcasattati;

Tesaṃ mahāvibhaṅge tu, vutto atthavinicchayo.

Iti vinayavinicchaye

Sikkhākaraṇīyakathā niṭṭhitā.

2439.

Ubhatopātimokkhānaṃ ;

Savibhaṅgānameva yo;

Attho aṭṭhakathāsāro;

So ca vutto visesato.

2440.

Tañca sabbaṃ samādāya, vinayassa vinicchayo;

Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, hitatthāya kato mayā.

2441.

Imaṃ paṭibhānajantu no jantuno;

Suṇanti vinaye hi te ye hite;

Janassa sumatāyane tāyane;

Bhavanti pakataññuno taññuno.

2442.

Bahusāranaye vinaye parame;

Abhipatthayatā hi visāradataṃ;

Paramā pana buddhimatā mahatī;

Karaṇīyatamā yatinādaratā.



以下是巴利文的完整直译:
2416.
用任何种香料,无论是有色的还是无色的;
洗浴时犯戒,在洗浴结束时宣布。
2417.
从调制香料开始,所有动作都犯突吉罗;
因病缘不犯,精神错乱的人也不犯。
2418.
其余的在各方面都被认为与第三条相同;
第六条也被宣布与第三条相同。
第五和第六。
2419.
如果让别人为自己涂油,或者让人按摩;
如果是为比丘尼这样做,比丘尼就犯戒。
2420.
在这里,不松开手,一次涂油就算一次;
松开后再松开,根据动作次数计算。
2421.
在按摩时也是这样,有智慧的人应该知道这个道理;
生病等意外情况下,宣布不犯。
2422.
其余的与第三条相同,在等起等方面;
第七条与后面三条也是相同的。
第七、第八、第九、第十。
2423.
如果在住处范围内,在比丘面前,
未经允许就坐下,即使坐在地上也不行。
2424.
说有三次波逸提,询问时有两次突吉罗;
生病等意外情况下不犯,精神错乱的人也不犯。
2425.
这个等起被认为与迦絺那(衣)相同;
是作与不作,是无心的,是三种心,是三种受。
第十一。
2426.
询问未允许的比丘问题就有过失;
在律中已允许的,询问经典也是如此。
2427.
作了允许后,即使不指明也可以询问;
不犯,这是逐句学法等起。
第十二。
2428.
没有穿僧祇支而步行进入村庄,
对于有围墙的村庄,在跨越围墙时,
2429.
第一步犯突吉罗,第二步犯波逸提;
在跨越村庄边界时,也是这个道理。
2430.
如果她的僧祇支丢失,或被某人偷走,
她就不犯,生病等意外情况下也不犯。
2431.
这与羊毛(戒)相同,在等起等方面;
其余的应该按照所说的方法,由有智慧的人理解。
第十三。
伞与鞋品第九。
这样,在律的抉择中波逸提的解说结束了。
悔过法的解说
2432.
如果非病人通过乞求,自己获得酥油,
"我要食用"而获取时,宣说犯突吉罗。
2433.
根据吞咽的次数,就犯悔过;
三次悔过,对于病人则两次突吉罗。
2434.
病人乞求后,之后食用,
或者病人食用剩余的,或从亲戚等处乞求的,
2435.
或为他人而(乞求),或用自己的财物,或精神错乱的人,
不犯,等起被认为与远行相同。
第一。
2436.
在其余的第二等(戒)中也是这样决定;
与等起等一起,没有任何特殊之处。

2443.

Avagacchati yo pana bhikkhu imaṃ;

Vinayassa vinicchayamatthayutaṃ;

Amaraṃ ajaraṃ arajaṃ arujaṃ;

Adhigacchati santipadaṃ pana so.

Iti vinayavinicchaye

Bhikkhunīvibhaṅgakathā niṭṭhitā.

Khandhakakathā

Mahāvaggo

Mahākhandhakakathā

Pabbajjākathā

2444.

Sīlakkhandhādiyuttena , subhakkhandhena desite;

Khandhakepi pavakkhāmi, samāsena vinicchayaṃ.

2445.

Mātarā ananuññātaṃ, pitarā vāpi bhikkhuno;

Bhaṇḍukammamapucchitvā, pabbājentassa dukkaṭaṃ.

2446.

Uddesaparipucchāya, sayaṃ ce byāvaṭo siyā;

Daharo āṇāpetabbo, pabbājetvānayāti ca.

2447.

Upajjhāyamathuddissa, avutto daharo pana;

Pabbājeti sace taṃ so, sayamevāpi vaṭṭati.

2448.

Sāmaṇeropi vattabbo, daharo natthi tattha ce;

‘‘Khaṇḍasīmamimaṃ netvā, pabbājetvānayā’’ti ca.

2449.

Saraṇāni panetassa, dātabbāneva attanā;

Evampi bhikkhunāyeva, hoti pabbājito naro.

2450.

Purisaṃ bhikkhuto añño, pabbājeti na vaṭṭati;

Itthiṃ bhikkhunito añño, pabbājeti na vaṭṭati.

2451.

Sāmaṇeropi vā dātuṃ, sāmaṇerīpi vā tathā;

Āṇattiyā ubhinnampi, kāsāyāni labhanti te.

2452.

Sayameva ca yaṃ kiñci, pabbājentena bhikkhunā;

Kesāpanayanaṃ katvā, paṭhamaṃ udake puna.

2453.

Nhāpetabbo siyā suṭṭhu, ghaṃsitvā gomayādinā;

Sarīre pīḷakā vāpi, kacchu vā tassa honti ce.

2454.

Mātā yathā niyaṃputtaṃ, na jigucchati sabbaso;

Nhāpetabbova yatinā, tatheva ajigucchatā.

2455.

Kasmā? Panettakenāpi, upakārena sāsane;

So sadā balavasneho, hotupajjhāyakādisu.

2456.

Vinodetvā panuppannaṃ, ukkaṇṭhaṃ kulaputtakā;

Sikkhāyo paripūretvā, nibbānaṃ pāpuṇanti hi.

2457.

Gandhacuṇṇena vā pacchā, cuṇṇenapi haliddiyā;

Sarīraṃ tassa sīsañca, ubbaṭṭetvā punappunaṃ.

2458.

Gihigandhaṃ vinodetvā, kāsāyāni panekato;

Dvattikkhattuṃ sakiṃ vāpi, dātabbānissa bhikkhunā.

2459.

Atha hatthepi vā tassa, adatvā sayameva taṃ;

Acchādeti upajjhāyo, vaṭṭatācariyopi vā.

2460.

Nivāseti anāṇatto, so pārupati vā sayaṃ;

Apanetvā tato sabbaṃ, puna dātabbameva taṃ.

2461.

Bhikkhunā tu sahatthena, tathā āṇattiyāpi vā;

Dinnaṃ vaṭṭati kāsāvaṃ, nādinnaṃ pana vaṭṭati.

2462.

Tasseva santakaṃ vāpi, kā kathā attasantake;

Vandāpetvā tattha bhikkhū, kārāpetvāna ukkuṭiṃ.

2463.

Añjaliṃ paggahāpetvā, dātabbaṃ saraṇattayaṃ;

Paṭipāṭivaseneva, na ca uppaṭipāṭiyā.

2464.

Sace ekapadaṃ vāpi, deti ekakkharampi vā;

Paṭipāṭiṃ virajjhitvā, gahitaṃ ce na vaṭṭati.

2465.

Tikkhattuṃ yadi vā deti, buddhaṃ saraṇameva vā;

Tathā sesesu cevampi, na dinnāneva honti hi.

2466.

Katvānunāsikantāni , ekābaddhāni vā pana;

Vicchinditvātha ma-ntāni, dātabbāni vijānatā.

2467.

Upasampadakammaṃ tu, ekatosuddhiyā siyā;

Na hoti pana pabbajjā, ubhatosuddhiyā vinā.

2468.

Tasmā ācariyenāpi, tathāntevāsikenapi;

Bu-ddha-kārādayo vaṇṇā, ṭhānakaraṇasampadaṃ.

2469.

Ahāpentena vattabbā, pabbajjāguṇamicchatā;

Ekavaṇṇavināsena, pabbajjā hi na rūhati.

2470.

Yadi siddhāpi pabbajjā, saraṇāgamanatova hi;

Dātabbā dasa sīlāni, pūraṇatthāya bhikkhunā.

Pabbajjākathā.


以下是巴利文的完整直译:
2443.
凡是比丘理解这个;
与义理相应的律的决定;
他将证得不死、不老、无垢、无病;
的寂静境界。
如是在律的决定中
比丘尼分别说完毕。
犍度说
大品
大犍度说
出家说
2444.
在以戒蕴等相应的、以善蕴所说的;
犍度中我也将简要地;
宣说决定。
2445.
未经母亲允许,或未经父亲允许;
未问剃发事,为比丘剃度者犯突吉罗。
2446.
如果自己忙于诵读和询问;
应命令年轻者说:"剃度后带来"。
2447.
未指定和尚,未被告知的年轻者;
如果他剃度,即使自己也可以。
2448.
如果那里没有年轻者,也应告诉沙弥:
"带到这个界场外剃度后带来"。
2449.
而且应该亲自给他皈依;
这样也是由比丘让此人出家。
2450.
除比丘外,其他人不可以剃度男子;
除比丘尼外,其他人不可以剃度女子。
2451.
沙弥或沙弥尼也可以给予;
经两者的命令,他们获得袈裟。
2452.
任何自己剃度的比丘;
首先应剃发,然后再用水。
2453.
应该好好地洗浴,用牛粪等擦拭;
如果他身上有疮或疥疮。
2454.
就像母亲对自己的儿子,完全不嫌弃;
修行者也应该这样不嫌弃地为他洗浴。
2455.
为什么?即使是这点小小的;
在教法中的帮助;
也会让他对和尚等人;
常怀强烈的爱敬之情。
2456.
驱除已生起的,善男子们的厌倦;
圆满学处后,他们必定证得涅槃。
2457.
之后用香粉或;
姜黄粉,反复擦拭;
他的身体和头。
2458.
驱除在家人的香味后,比丘应该;
一起给他两三次或一次;
袈裟。
2459.
然后不给他手中,而是自己;
和尚或阿阇梨穿上也可以。
2460.
未经命令他自己穿下衣;
或披上衣,然后全部脱下;
再次给予。
2461.
比丘亲手或;
经命令所给的;
袈裟是可以的,未给予的则不可以。
2462.
即使是他自己的东西,更不用说自己的东西;
让他礼敬比丘们,让他蹲踞。
2463.
让他合掌,应该给予三皈依;
按顺序给予,不要颠倒顺序。
2464.
如果给予一句或一个音节;
颠倒了顺序而受持,是不可以的。
2465.
如果给予三次,或只给予"皈依佛";
其他两个也是如此,这样就不算给予。
2466.
有鼻音结尾的,或连在一起的;
有智者应该分开,以ma结尾来给予。
2467.
但是具足戒羯磨可以只从一边清净;
而出家则没有两边清净是不行的。
2468.
因此阿阇梨和弟子;
应该不漏掉佛陀等音;
发音部位和方法圆满。
2469.
希求出家功德者应该这样说;
因为少了一个音,出家就无效。
2470.
即使出家已经成就,从皈依开始;
比丘也应该给予十戒,为了圆满。
出家说。

2471.

Upajjhāyamathācariyaṃ, nissāya vasatā pana;

Kattabbāneva vattāni, piyasīlena bhikkhunā.

2472.

Āsanaṃ paññapetabbaṃ, dantakaṭṭhaṃ mukhodakaṃ;

Dātabbaṃ tassa kālena, sace yāgu bhavissati.

2473.

Yāgu tassupanetabbā, saṅghato kulatopi vā;

Patte vattañca kātabbaṃ, vattaṃ gāmappavesane.

2474.

Cīvare yāni vattāni, vuttāni hi mahesinā;

Senāsane tathā pāda-pīṭhakathalikādisu.

2475.

Evamādīni vattāni, sabbāni pana rogato;

Vuṭṭhānāgamanantāni, sattatiṃsasataṃ siyuṃ.

2476.

Vattabhedena sabbattha, dukkaṭaṃ tu pakāsitaṃ;

Anādaravaseneva, akarontassa bhikkhuno.

Upajjhāyācariyavattakathā.

2477.

Upajjhāyassa vattāni, tathā saddhivihārike;

Sataṃ terasa honteva, tathāntevāsikepi ca.

Saddhivihārikantevāsikavattakathā.

2478.

Pakkante vāpi vibbhante, pakkhasaṅkantake mate;

Āṇattiyā upajjhāyā, passambhati ca nissayo.

2479.

Hoti ācariyamhāpi, chadhā nissayabhedanaṃ;

Pakkante vāpi vibbhante, pakkhasaṅkantake mate.

2480.

Āṇattiyaṃ ubhinnampi, dhuranikkhepanepi ca;

Ekekassa ubhinnaṃ vā, nālaye sati bhijjati.

2481.

Upajjhāyasamodhāna-gatassāpi ca bhijjati;

Dassanaṃ savanañcāti, samodhānaṃ dvidhā mataṃ.

2482.

Addhikassa gilānassa, gilānupaṭṭhakassa ca;

Yācitassa na dosova, vasituṃ nissayaṃ vinā.

2483.

Jānatā attano ceva, vane phāsuvihārataṃ;

Sabhāge dāyakesante, vasitumpi ca vaṭṭati.

Nissayapaṭippassambhanakathā.

2484.

Kuṭṭhiṃ gaṇḍiṃ kilāsiñca, sosiñca apamārikaṃ;

Tathā rājabhaṭaṃ coraṃ, likhitaṃ kārabhedakaṃ.

2485.

Kasāhataṃ narañceva, purisaṃ lakkhaṇāhataṃ;

Iṇāyikañca dāsañca, pabbājentassa dukkaṭaṃ.

2486.

Hatthacchinnamaḷacchinnaṃ, pādacchinnañca puggalaṃ;

Kaṇṇanāsaṅgulicchinnaṃ, kaṇḍaracchinnameva ca.

2487.

Kāṇaṃ kuṇiñca khujjañca, vāmanaṃ phaṇahatthakaṃ;

Khañjaṃ pakkhahatañceva, sīpadiṃ pāparoginaṃ.

2488.

Jarāya dubbalaṃ andhaṃ, badhirañceva mammanaṃ;

Pīṭhasappiṃ tathā mūgaṃ, pabbājentassa dukkaṭaṃ.

2489.

Atidīghotirasso vā, atikālopi vā tathā;

Accodātopi vā maṭṭha-tambalohanidassano.

2490.

Atithūlo atikisso, mahāsīsopi vā tathā;

Atikhuddakasīsena, sahitena yuttopi vā.

2491.

Kuṭakuṭakasīso vā, tathā sikharasīsako;

Veḷunāḷisamānena, sīsena ca yuto naro.

2492.

Kappasīsopi pabbhāra-sīso vā vaṇasīsako;

Tathā kaṇṇikakeso vā, thūlakesopi vā tathā.

2493.

Pūtinillomasīso vā, jātipaṇḍarakesako;

Jātiyā tambakeso vā, tathevāvaṭṭasīsako.

2494.

Sīsalomekabaddhehi, bhamukehi yutopi vā;

Sambaddhabhamuko vāpi, nillomabhamukopi vā.

2495.

Mahantakhuddanetto vā, tathā visamalocano;

Kekaro vāpi gambhīra-netto visamacakkalo.

2496.

Jatumūsikakaṇṇo vā, hatthikaṇṇopi vā pana;

Chiddamattakakaṇṇo vā, tathevāviddhakaṇṇako.

2497.

Tathā ṭaṅkitakaṇṇo vā, pūtikaṇṇopi vā pana;

Yonakādippabhedopi, nāyaṃ parisadūsako.

2498.

Atipiṅgalanetto vā, tathā nippakhumakkhi vā;

Assupaggharanetto vā, pakkapupphitalocano.

2499.

Tatheva ca mahānāso, atikhuddakanāsiko;

Tathā cipiṭanāso vā, naro kuṭilanāsiko.

2500.

Niccavissavanāso vā, yo vā pana mahāmukho;

Vaṅkabhinnamukho vāpi, mahāoṭṭhopi vā pana.



以下是巴利文的完整直译:
2471.
依止和尚和阿阇梨而住的;
亲爱有戒的比丘;
应当履行义务。
2472.
应该铺设座位,给予牙签和洗面水;
适时给予,如果有粥的话。
2473.
应该从僧团或俗家;
给他送粥,应该履行钵的义务;
以及入村的义务。
2474.
关于衣服的义务,大仙已经说过;
同样关于卧具、脚凳、痰盂等。
2475.
这些等等义务,从生病;
到康复归来,一共有一百三十七项。
2476.
在所有地方,违反义务都被宣说为突吉罗;
对于由于不恭敬而不履行的比丘。
和尚阿阇梨义务说。
2477.
对和尚的义务,以及对共住弟子的;
一共有一百一十三项,对弟子也是如此。
共住弟子和弟子义务说。
2478.
离去或还俗,改宗或死亡;
经和尚命令,依止也就终止。
2479.
从阿阇梨那里,有六种依止的破坏:
离去或还俗,改宗或死亡。
2480.
两者的命令,以及放弃责任;
一个人或两个人,没有住处时就破坏。
2481.
对于和和尚会合的人也破坏;
会合有两种:见面和听闻。
2482.
对于旅行者、病人、;
看护病人的人、被请求的人;
没有依止而住也无过。
2483.
知道自己在林中安乐而住;
施主们和善,也可以住。
依止终止说。
2484.
麻风病人、疮病人、白癞病人;
肺病人、癫痫病人;
以及国王士兵、盗贼;
被判刑的人、破坏监狱的人。
2485.
被鞭打的人、;
被烙印的人;
负债的人、奴隶;
为这些人剃度者犯突吉罗。
2486.
手被砍的人、鼻被砍的人;
脚被砍的人;
耳朵、鼻子、手指被砍的人;
以及筋被砍的人。
2487.
独眼的人、驼背的人、驼背的人;
侏儒、手掌有疤的人;
跛脚的人、半身不遂的人;
象皮病人、恶疾病人。
2488.
年老衰弱的人、盲人;
聋子、口吃的人;
坐轮椅的人、哑巴;
为这些人剃度者犯突吉罗。
2489.
太高或太矮的人;
太黑的人;
太白的人、像铜或铁色的人。
2490.
太胖或太瘦的人;
头太大的人;
头太小的人;
或者两者都有的人。
2491.
头顶凹陷的人;
或者头顶尖的人;
头像竹筒一样的人。
2492.
头像棉花一样的人、头倾斜的人;
头上有疮的人;
耳朵像盾牌一样的人;
头发太粗的人。
2493.
头发腐烂无光泽的人;
天生白发的人;
天生红发的人;
头发打卷的人。
2494.
头发和眉毛连在一起的人;
眉毛连在一起的人;
或者没有眉毛的人。
2495.
眼睛太大或太小的人;
眼睛不对称的人;
斜视的人、眼睛深陷的人;
眼睛不圆的人。
2496.
耳朵像蝙蝠耳朵的人;
或者像象耳的人;
耳朵只有小洞的人;
或者耳朵被穿孔的人。
2497.
耳朵被刺穿的人;
或者耳朵腐烂的人;
希腊人等不同种族的人;
这些不会污染僧团。
2498.
眼睛太黄的人;
没有眼睫毛的人;
眼睛常流泪的人;
眼睛像熟透的花一样的人。
2499.
鼻子太大的人;
鼻子太小的人;
鼻子扁平的人;
鼻子弯曲的人。
2500.
鼻子常流鼻涕的人;
或者嘴巴太大的人;
嘴巴歪斜破裂的人;
或者嘴唇太厚的人。

2501.

Tathā tanukaoṭṭho vā, vipuluttaraoṭṭhako;

Oṭṭhachinnopi uppakka-mukho eḷamukhopi vā.

2502.

Saṅkhatuṇḍopi duggandha-mukho vā pana puggalo;

Mahādantopi accantaṃ, tathā asuradantako.

2503.

Heṭṭhā uparito vāpi, bahinikkhantadantako;

Adanto pūtidanto vā, atikhuddakadantako.

2504.

Yassa dantantare danto, kāḷakadantasannibho;

Sukhumova ṭhito, taṃ ce, pabbājetumpi vaṭṭati.

2505.

Yo mahāhanuko poso;

Dīghena hanunā yuto;

Cipiṭahanuko vāpi;

Rassena hanunā yuto.

2506.

Nimmassudāṭhiko vāpi, atidīghagalopi vā;

Atirassagalopi vā, bhinnagaṇṭhigalopi vā.

2507.

Tathā bhaṭṭhaṃsakūṭo vā, bhinnapiṭṭhiuropi vā;

Sudīgharassahattho vā, kacchukaṇḍusamāyuto.

2508.

Mahānisadamaṃso vā, uddhanaggupamāyuto;

Vātaṇḍiko mahāūru, saṅghaṭṭanakajāṇuko.

2509.

Bhinnajāṇu mahājāṇu, dīghajaṅgho vijaṅghako;

Vikaṭo vāpi paṇho vā, tathā ubbaddhapiṇḍiko.

2510.

Yaṭṭhijaṅgho mahājaṅgho, mahāpādopi yo naro;

Tathā piṭṭhikapādo vā, mahāpaṇhipi vā pana.

2511.

Vaṅkapādo naro yo vā, gaṇṭhikaṅgulikopi vā;

Yo panandhanakho vāpi, kāḷapūtinakhopi ca.

2512.

Iccevamādikaṃ kañci, naraṃ parisadūsakaṃ;

Pabbājentassa bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

Parisadūsakakathā.

2513.

‘‘Sāmaṇerajja mā khāda, mā bhuñja ca pivā’’ti ca;

Nivārentassa āhāraṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

2514.

‘‘Nivāressāmi āhāra’’-miti vā pattacīvaraṃ;

Anto nikkhipato sabba-payogesupi dukkaṭaṃ.

2515.

Dubbacasāmaṇerassa, anācārassa kevalaṃ;

Daṇḍakammaṃ have katvā, hitakāmena bhikkhunā.

2516.

Yāguṃ vā pana bhattaṃ vā, dassetvā kira bhāsituṃ;

‘‘Āhaṭe daṇḍakamme tvaṃ, lacchasīda’’nti vaṭṭati.

2517.

Aparādhānurūpena , daṇḍakammaṃ tu kāraye;

Vālikāsalilādīna-māharāpanameva taṃ.

2518.

Sīse vā nikkhipāpetuṃ, pāsāṇādīni kānici;

Nipajjāpetumuṇhe vā, pāsāṇe bhūmiyāpi vā.

2519.

Udakaṃ vā pavesetuṃ, na ca vaṭṭati bhikkhuno;

Idhāvaraṇamattaṃ tu, daṇḍakammaṃ pakāsitaṃ.

Nivāraṇakathā.

2520.

Pakkhopakkamikāsittā, catuttho panusūyako;

Napuṃsakena pañcete, paṇḍakā paridīpitā.

2521.

Tesu āsittusūyānaṃ, pabbajjā na nivāritā;

Itaresaṃ tu tiṇṇampi, paṇḍakānaṃ nivāritā.

2522.

Vāritā yassa pabbajjā, nāsetabboti so mato;

Tividhe pana te ñatvā, pabbājentassa dukkaṭaṃ.

Paṇḍakakathā.

2523.

Liṅgattheno ca saṃvāsa-ttheno tadubhayassa ca;

Theyyasaṃvāsako nāma, tividhopi pavuccati.

2524.

Sayameva ca yo tattha, pabbajitvā na gaṇhati;

Bhikkhuvassāni vā neva, yathāvuḍḍhampi vandanaṃ.

2525.

Liṅgattheno ayaṃ liṅga-mattassa thenato siyā;

Yo ca pabbajito hutvā, bhikkhuvassāni gaṇhati.

2526.

Saṃvāsaṃ sādiyantova, saṃvāsatthenako mato;

Ubhayatthenako vutta-nayoyeva, yathāha ca.

2527.

‘‘Rājadubbhikkhakantāra-rogaveribhayehi vā;

Cīvarāharaṇatthaṃ vā, liṅgamādiyatīdha yo.

2528.

Saṃvāsaṃ nādhivāseti, yāva so suddhamānaso;

Theyyasaṃvāsako nāma, tāva esa na vuccati’’.

Theyyasaṃvāsakakathā.

2529.

‘‘Titthiyohaṃ bhavissa’’nti, upasampannabhikkhu ce;

Saliṅgeneva yo yāti, titthiyānamupassayaṃ.

2530.

Gacchato padavārena, hoti āpatti dukkaṭaṃ;

Hoti titthiyapakkanto, liṅge tesaṃ tu nissite.

以下是巴利文的完整直译：
2501.
同样，上唇薄的，或上唇丰满的；
唇裂的，或嘴唇肿胀的，或口吐白沫的。
2502.
或贝壳状嘴的，或口臭的人；
或大牙齿的，或极度的阿修罗牙齿的。
2503.
下面或上面，或牙齿向外突出的；
无牙的或烂牙的，或极小牙齿的。
2504.
谁的牙缝中有牙，像黑色牙齿一样；
细小的竖立着，这样的人也可以出家。
2505.
谁是大下巴的人；
具有长下巴的；
或扁平下巴的；
具有短下巴的。
2506.
或无胡须的，或极长脖子的；
或极短脖子的，或脖子有肿块的。
2507.
同样，肩膀下垂的，或背部和胸部弯曲的；
或手臂极长或极短的，或患有疥疮和瘙痒的。
2508.
或臀部肉多的，或像炉子顶部一样的；
或阴囊肿大的，大腿的，或膝盖相互摩擦的。
2509.
膝盖破裂的，大膝盖的，长小腿的，无小腿的；
或畸形的，或脚跟的，同样或小腿肚突出的。
2510.
细小腿的，大小腿的，或大脚的人；
同样背脚的，或大脚跟的。
2511.
或脚弯曲的人，或脚趾有结节的；
或指甲缺损的，或黑色腐烂指甲的。
2512.
如此等类的任何人，会破坏僧团的；
比丘让这样的人出家，犯恶作罪。
破坏僧团者的故事。
2513.
"沙弥啊，不要吃，不要食用也不要喝"；
阻止（他们）食物的，犯恶作罪。
2514.
"我将阻止食物"，或是钵和衣；
放在里面的，所有行为都是恶作。
2515.
对难教导的沙弥，行为不端的，仅仅
应该实行惩罚，这是为他好的比丘（所为）。
2516.
粥或饭，应该给他看，然后说：
"当惩罚结束时，你将得到这个"，这是允许的。
2517.
应该根据过错，实行惩罚；
那就是让他们搬运沙子、水等。
2518.
或让他们头顶一些石头等；
或让他们躺在热的石头上或地上。
2519.
或让他们进入水中，比丘这样做是不允许的；
这里只是说明了惩罚的限度。
阻止的故事。
2520.
半月阳痿的、去势的，第四是妒忌的；
加上两性人，这五种被称为黄门。
2521.
在这些中，去势的和妒忌的，不禁止出家；
但其他三种黄门，是禁止的。
2522.
被禁止出家的，应该被驱逐；
知道这三种后让他们出家的，犯恶作罪。
黄门的故事。
2523.
偷取相的、偷取共住的，以及两者兼具的；
被称为三种偷法共住者。
2524.
自己出家后不接受
比丘的年资，或不按资历礼敬。
2525.
这是偷取相的，因为只偷取了外相；
谁出家后，接受比丘的年资。
2526.
接受共住的，被认为是偷取共住者；
两者兼具的，如前所说的方式，如他所说。
2527.
"因为国王、饥荒、荒野、
疾病、敌人的恐惧，或为了获得衣服，
谁在这里接受（僧）相。
2528.
不接受共住，只要他心意纯净；
这样的人不被称为偷法共住者。"
偷法共住者的故事。
2529.
"我将成为外道"，如果已受具足戒的比丘，
仍穿着（比丘）服装，去到外道的住处。
2530.
每走一步，就犯一次恶作罪；
当他们接受外道的标志时，就成为投向外道的人。

2531.

‘‘Titthiyohaṃ bhavissa’’nti, kusacīrādikaṃ pana;

Sayameva nivāseti, sopi pakkantako siyā.

2532.

Naggo ājīvakādīnaṃ, gantvā tesaṃ upassayaṃ;

Luñcāpeti sace kese, vattānādiyatīdha vā.

2533.

Morapiñchādikaṃ tesaṃ, liṅgaṃ gaṇhāti vā sace;

Sārato ceva vā tesaṃ, pabbajjaṃ laddhimeva vā.

2534.

Hoti titthiyapakkanto, na panesa vimuccati;

Naggassa gacchato vuttaṃ, padavārena dukkaṭaṃ.

2535.

Vutto anupasampanna-vasena theyyavāsako;

Tathā titthiyapakkanto, upasampannabhikkhunā.

Titthiyapakkantakathā.

2536.

Nāgo vāpi supaṇṇo vā, yakkho sakkopi vā idha;

Tiracchānagato vutto, pabbājetuṃ na vaṭṭati.

Tiracchānakathā.

2537.

Pañcānantarike pose, pabbājentassa dukkaṭaṃ;

Ubhatobyañjanañceva, tathā bhikkhunidūsakaṃ.

2538.

Ekatoupasampannaṃ, bhikkhunīnaṃ tu santike;

Dūsetvā pana so neva, bhikkhunīdūsako siyā.

2539.

Sace anupasampanna-dūsako upasampadaṃ;

Labhateva ca pabbajjaṃ, sā ca neva parājitā.

Ekādasaabhabbapuggalakathā.

2540.

Nūpasampādanīyova , anupajjhāyako naro;

Karoto dukkaṭaṃ hoti, na kuppati sace kataṃ.

2541.

Kuppatīti vadanteke, na gahetabbameva taṃ;

Sesesupi ayaṃ ñeyyo, nayo sabbattha viññunā.

2542.

Upasampadakammassa, abhabbā pañcavīsati;

Ajānitvā kato cāpi, osāro nāsanāraho.

2543.

Hatthacchinnādibāttiṃsa, kuṭṭhiādi ca terasa;

Apatto tesamosāro, kato ce pana rūhati.

2544.

Ekūpajjhāyako hoti;

Honti ācariyā tayo;

Upasampadāpekkhā ca;

Honti dve vā tayopi vā.

2545.

Tīhi ācariyeheva, ekato anusāvanaṃ;

Osāretvā kataṃ kammaṃ, na ca kuppati kappati.

2546.

Ekūpajjhāyako hoti;

Ācariyopi tathekato;

Upasampadāpekkhā ca;

Honti dve vā tayopi vā.

2547.

Anupubbena sāvetvā, tesaṃ nāmaṃ tu tena ca;

Ekato anusāvetvā, katampi ca na kuppati.

2548.

Nānupajjhāyakenāpi, nānācariyakena ca;

Aññamaññānusāvetvā, kataṃ kammañca vaṭṭati.

2549.

Sumano tissatherassa, anusāveti sissakaṃ;

Tisso sumanatherassa, anusāveti sissakaṃ.

2550.

Nānupajjhāyakeneva, ekācariyakenidha;

Upasampadā paṭikkhittā, buddhenādiccabandhunā.

Mahākhandhakakathā.

Uposathakkhandhakakathā

2551.

Baddhābaddhavaseneva , sīmā nāma dvidhā matā;

Nimittena nimittaṃ tu, ghaṭetvā pana sammatā.

2552.

Ayaṃ sīmāvipattīhi, ekādasahi vajjitā;

Baddhā nāma siyā sīmā, sā tisampattisaṃyutā.

2553.

Khaṇḍasamānasaṃvāsā-vippavāsādibhedato;

Iti baddhā tidhā vuttā, abaddhāpi tidhā matā.

2554.

Gāmato udakukkhepā, sattabbhantaratopi ca;

Tattha gāmaparicchedo, ‘‘gāmasīmā’’ti vuccati.

2555.

Jātassare samudde vā, nadiyā vā samantato;

Majjhimassudakukkhepo, udakukkhepasaññito.

2556.

Agāmake araññe tu, sattevabbhantarā pana;

Samantato ayaṃ sīmā, sattabbhantaranāmikā.

2557.

Ekaṃ abbhantaraṃ vuttaṃ, aṭṭhavīsatihatthakaṃ;

Guḷukkhepanayeneva, udakukkhepakā matā.

2558.

Imā dve pana sīmāyo, vaḍḍhanti parisāvasā;

Abbhantarūdakukkhepā, ṭhitokāsā paraṃ siyuṃ.

2559.

Ṭhito antoparicchede, hatthapāsaṃ vihāya vā;

Tattakaṃ anatikkamma, paricchedampi vā paraṃ.



以下是巴利文的完整直译：
2531.
"我将成为外道"，但是
自己穿上草衣等，他也可能成为投向（外道）者。
2532.
赤身裸体去到阿耆毗迦等人的住处；
如果让他们剃除头发，或在这里接受他们的习俗。
2533.
或如果接受他们的孔雀羽毛等标志；
或真心接受他们的出家或教义。
2534.
就成为投向外道的人，但他不会被释放；
对于赤身裸体行走的人，每走一步都被说成是恶作。
2535.
已经说过未受具足戒者的偷法共住；
同样，已受具足戒的比丘投向外道。
投向外道者的故事。
2536.
龙或金翅鸟，夜叉或帝释在这里；
被称为畜生，不允许让他们出家。
畜生的故事。
2537.
让五逆罪的人出家，犯恶作罪；
两性人也是如此，同样污染比丘尼的人。
2538.
在比丘尼那里只受一边具足戒的，
污染了她，他不会成为污染比丘尼的人。
2539.
如果污染未受具足戒者的人受具足戒；
他确实可以得到出家，而她也不会被驱逐。
十一种不适合的人的故事。
2540.
没有和尚的人不应该受具足戒；
做了就犯恶作罪，如果做了不会无效。
2541.
有些人说会无效，但不应接受这种说法；
在其他情况下也应该这样理解，智者应该在所有地方都这样知道。
2542.
不适合受具足戒羯磨的有二十五种；
不知道而做了的，也应该驱逐。
2543.
断手等三十二种，麻风等十三种；
不应接受他们，但如果做了则有效。
2544.
有一位和尚；
有三位阿阇黎；
想要受具足戒的
有两个或三个。
2545.
由三位阿阇黎一起宣布，
接受后做的羯磨，不会无效，是允许的。
2546.
有一位和尚；
同样只有一位阿阇黎；
想要受具足戒的
有两个或三个。
2547.
依次宣布他们的名字，
然后一起宣布，即使这样做也不会无效。
2548.
即使没有和尚，也没有阿阇黎，
互相宣布，做的羯磨也是有效的。
2549.
须摩那为帝须长老的弟子宣布，
帝须为须摩那长老的弟子宣布。
2550.
在这里，没有和尚，
只有一位阿阇黎的具足戒，
被太阳族的佛陀所禁止。
大品的故事。
布萨品的故事
2551.
界被认为有两种，根据已结界和未结界；
通过标志与标志相连而确立的。
2552.
这个界避免了十一种缺陷，
被称为已结界，它具有三种圆满。
2553.
根据破坏、同一共住、离宿等的区别；
因此已结界被说成三种，未结界也被认为是三种。
2554.
从村庄投水处，或七个内界；
其中村庄的界限被称为"村界"。
2555.
在天然湖、海洋或河流的周围，
中等人的投水处被称为投水界。
2556.
在无村的森林中，只有七个内界，
周围的这个界被称为七个内界。
2557.
一个内界被说成是二十八肘，
投水界是根据投球的方法来测量的。
2558.
这两种界根据僧团的大小而扩大；
内界和投水界的最远限度是站立的地方。
2559.
站在界内，或离开一臂之距，
或不超过那么多，或超过界限。

2560.

Ṭhito kammaṃ vikopeti, iti aṭṭhakathānayo;

Tasmā so hatthapāse vā, kātabbo bahi vā pana.

2561.

Baddhasīmāya saṇṭhānaṃ, nimittaṃ disakittanaṃ;

Ñatvā pamāṇaṃ sodhetvā, sīmaṃ bandheyya paṇḍito.

2562.

Tikoṇaṃ caturassañca, vaṭṭañca paṇavūpamaṃ;

Vitānaṃ dhanukākāraṃ, mudiṅgasakaṭūpamaṃ.

2563.

Pabbataṃ vanaṃ pāsāṇaṃ, rukkhaṃ maggañca vammikaṃ;

Udakañca nadiñcāti, nimittānaṭṭha dīpaye.

2564.

Tesu tīṇi nimittāni, ādiṃ katvā samantato;

Nimittānaṃ satenāpi, bandhituṃ pana vaṭṭati.

2565.

Tiyojanaparā sīmā, ukkaṭṭhāti pakāsitā;

Ekavīsati bhikkhūnaṃ, gaṇhantī heṭṭhimā matā.

2566.

Ukkaṭṭhāyapi ukkaṭṭhā, heṭṭhimāyapi heṭṭhimā;

Etā dvepi asīmāti, vuttā ādiccabandhunā.

2567.

Nimittaṃ pana kittetvā, sabbameva samantato;

Pacchā ñattidutiyena, sīmaṃ bandhitumarahati.

2568.

Bandhitvānantaraṃ pacchā, cīvarāvippavāsakaṃ;

Sammannitvāna baddhā sā-vippavāsāti vuccati.

2569.

Nadīsarasamuddesu, sīmaṃ bandhati ce pana;

Na vottharati teneva, asīmāti jinobravi.

Sīmākathā.

2570.

Dinakārakakattabbā-kārānañca vasā pana;

Navevuposathā vuttā, buddhenādiccabandhunā.

2571.

Cātuddaso pannaraso, sāmaggī ca uposatho;

Divaseneva niddiṭṭhā, tayopete uposathā.

2572.

Saṅghe uposatho ceva, gaṇe puggaluposatho;

Kārakānaṃ vaseneva, tayo vuttā uposathā.

2573.

Suttuddesābhidhāno ca, pārisuddhiuposatho;

Adhiṭṭhānanti niddiṭṭhā, tayo kammenuposathā.

2574.

Saṅghassa pātimokkho ca, pārisuddhi gaṇassa ca;

Adhiṭṭhānamathekassa, niddiṭṭhaṃ pana satthunā.

2575.

Pātimokkhassa uddesā, pañca vuttā mahesinā;

Nidānaṃ uddisitvāna, sāvetabbaṃ tu sesakaṃ.

2576.

Ayameva nayo ñeyyo, sesesupi ca viññunā;

Cattāro bhikkhunīnañca, uddesā navime pana.

2577.

Pātimokkhassa uddeso, kātabbova uposathe;

Antarāyaṃ vinā ceva, anuddeso nivārito.

2578.

Thero ca issaro tassa;

‘‘Therādheyya’’nti pāṭhato;

Avattantena ajjhiṭṭho;

Yassa so pana vattati.

2579.

Uddisante samappā vā, āgacchanti sace pana;

Uddiṭṭhaṃ taṃ suuddiṭṭhaṃ, sāvetabbaṃ tu sesakaṃ.

2580.

Uddiṭṭhamatte bhikkhūnaṃ, parisāyuṭṭhitāya vā;

Pārisuddhi tu kattabbā, mūle tesaṃ, sace bahū.

2581.

Sammajjituṃ padīpetuṃ, paññāpetuṃ dakāsane;

Viniddiṭṭhassa therena, akarontassa dukkaṭaṃ.

2582.

Katvā sammajjanaṃ dīpaṃ, ṭhapetvā udakāsanaṃ;

Gaṇañattiṃ ṭhapetvāva, kattabbo tīhuposatho.

2583.

Pubbakiccaṃ samāpetvā, adhiṭṭheyya panekako;

No ce adhiṭṭhaheyyassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

2584.

Adhammena ca vaggena, samaggena adhammato;

Tathā dhammena vaggena, samaggena ca dhammato.

2585.

Uposathassa etāni, kammānīti jinobravi;

Catūsvapi panetesu, catutthaṃ dhammikaṃ mataṃ.

2586.

Adhammenidha vaggo hi, katamo cetthuposatho?

Vasanti ekasīmāyaṃ, cattāro yattha bhikkhuno.

2587.

Ekassa pārisuddhiṃ te, ānayitvā tayo janā;

Karonti pārisuddhiṃ ce, adhammo vagguposatho.

2588.

Adhammena samaggo hi, cattāro bhikkhunekato;

Karonti pārisuddhiṃ ce, samaggo hotyadhammiko.

2589.

Dhammena pana vaggo hi, katamo so uposatho;

Vasanti ekasīmāyaṃ, cattāro yattha bhikkhuno.



以下是巴利文的完整直译：
2560.
站着的人破坏羯磨，这是注释书的说法；
因此他应该在伸手可及的范围内，或者在外面。
2561.
已结界的形状、标志、方向的说明，
知道了尺寸后清理，智者应该结界。
2562.
三角形、四方形、圆形、像鼓形、
像帐篷、像弓形、像小鼓和像车形。
2563.
山、林、石头、树、路、蚁丘、
水和河，应该说明这八种标志。
2564.
在这些中，以三种标志为开始，在周围
即使用一百个标志来结界也是允许的。
2565.
最大的界被宣称为三由旬；
最小的被认为可容纳二十一位比丘。
2566.
比最大还大的，比最小还小的，
这两种都被太阳族的佛陀说成不是界。
2567.
宣布了标志后，在所有周围，
然后用白二羯磨来结界是适当的。
2568.
结界之后，随后
确立不离衣界，这被称为已结界的不离宿界。
2569.
如果在河流、湖泊、海洋中结界，
因为不能确定，所以胜者说那不是界。
界的故事。
2570.
根据日期、行为者和应做的行为，
太阳族的佛陀说有九种布萨。
2571.
十四日、十五日和和合布萨，
这三种布萨是根据日期来区分的。
2572.
僧团布萨、群体布萨和个人布萨，
这三种布萨是根据行为者来说的。
2573.
诵经布萨、清净布萨
和决意布萨，这三种是根据行为来区分的。
2574.
僧团诵波罗提木叉，群体行清净，
个人则决意，这是导师所说的。
2575.
大仙说波罗提木叉有五种诵法；
诵了序分后，应该宣布剩余部分。
2576.
智者应知在其他情况下也是这样的方法；
比丘尼有四种诵法，这样就有九种。
2577.
波罗提木叉的诵读应该在布萨日进行；
除非有障碍，否则不诵读是被禁止的。
2578.
长老是它的主人；
根据"长老所属"的经文；
不诵的人被要求诵；
对他来说这是适用的。
2579.
如果在诵完时或刚好
有人来，那已诵的就是很好地诵了，应该宣布剩余部分。
2580.
在刚诵完时，或当僧团起座时，
应该向他们的根本（长老）行清净，如果人数很多的话。
2581.
打扫、点灯、准备水和座位，
长老指定后不做的人犯恶作罪。
2582.
打扫后，点灯，
放置水和座位，
设立群体通告后，三人应该举行布萨。
2583.
完成了准备工作后，一个人应该决意；
如果不决意的话，就犯恶作罪。
2584.
非法的分裂的，和合的非法的，
同样法的分裂的，和合的法的。
2585.
胜者说这些是布萨的羯磨；
在这四种中，第四种被认为是如法的。
2586.
在这里，什么是非法分裂的布萨呢？
在同一界内住着四位比丘。
2587.
带来一位的清净后，三人
如果行清净，这就是非法分裂的布萨。
2588.
非法和合的是，四位比丘一起
如果行清净，这就是和合的非法布萨。
2589.
什么是法的分裂布萨呢？
在同一界内住着四位比丘。

2590.

Ekassa pārisuddhiṃ te, ānayitvā tayo janā;

Pātimokkhuddisante ce, vaggo dhammenuposatho.

2591.

Dhammato hi samaggo so;

Cattāro bhikkhunekato;

Pātimokkhuddisantīdha;

Samaggo dhammato mato.

2592.

Vagge samagge vaggoti, saññino vimatissa vā;

Uposathaṃ karontassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

2593.

Bhedādhippāyato tassa, hoti thullaccayaṃ pana;

Vagge samaggenāpatti, samaggoti ca saññino.

2594.

Ukkhittena gahaṭṭhena, sesehi sahadhammihi;

Cutanikkhittasikkhehi, ekādasahi vā saha.

2595.

Uposatho na kātabbo, sabhāgāpattikena vā;

Chandena pārivutthena, karoto hoti dukkaṭaṃ.

2596.

Adesetvā panāpattiṃ, nāvikatvāna vematiṃ;

Uposatho na kātabbo, dine vā anuposathe.

2597.

Uposathe panāvāsā, sabhikkhumhā ca bhikkhunā;

Āvāso vā anāvāso, na gantabbo kudācanaṃ.

2598.

Yasmiṃ uposathe kiccaṃ;

Āvāse pana vattati;

So ce sabhikkhuko nāma;

Āvāsoti pakāsito.

2599.

Uposatho kimatthāya, kimatthāya pavāraṇā;

Uposatho samaggattho, visuddhatthā pavāraṇā.

2600.

Kopetuṃ dhammikaṃ kammaṃ, paṭikkoseyya dukkaṭaṃ;

Chandaṃ vā kāyasāmaggiṃ, adentassapi dukkaṭaṃ.

2601.

Hoti pañcavidho saṅgho, catuvaggādibhedato;

So ca kattabbakammassa, vasena paridīpito.

2602.

Pavāraṇaṃ tathābbhānaṃ, kammañca upasampadaṃ;

Ṭhapetvā catuvaggena, akattabbaṃ na vijjati.

2603.

Pañcavaggena abbhānaṃ, majjhadesūpasampadaṃ;

Dasavaggena abbhānaṃ, vinā sabbaṃ tu vaṭṭati.

2604.

Kammaṃ vīsativaggena, na kattabbaṃ na kiñcipi;

Ūne dosoti ñāpetuṃ, nādhike atirekatā.

2605.

Cattāro pakatattāva, kammappattāti dīpitā;

Catuvaggena kattabbe, sesesu ca ayaṃ nayo.

2606.

Catuvaggādikattabbaṃ, katvāsaṃvāsapuggalaṃ;

Gaṇapūraṃ karontassa, kataṃ kuppati dukkaṭaṃ.

2607.

Parivāsādikammepi , tatraṭṭhaṃ gaṇapūrakaṃ;

Katvā pana karontānaṃ, tathā, sesaṃ tu vaṭṭati.

Uposathakkhandhakakathā.

Vassūpanāyikakkhandhakakathā

2608.

Purimā pacchimā cāti, duve vassūpanāyikā;

Ālayo vā vacībhedo, kattabbo upagacchatā.

2609.

Vassūpagamanaṃ vāpi, jānaṃ anupagacchato;

Temāsamavasitvā vā, carantassapi dukkaṭaṃ.

2610.

Rukkhassa susire chatte, cāṭichavakuṭīsu vā;

Ajjhokāsepi vā vassaṃ, upagantuṃ na vaṭṭati.

2611.

Vassacchede anāpatti, antarāyo sace siyā;

Chinnavassassa bhikkhussa, vāritāva pavāraṇā.

2612.

Mātāpitūnaṃ pana dassanatthaṃ;

Pañcannamatthe sahadhammikānaṃ;

Daṭṭhuṃ gilānaṃ tadupaṭṭhakānaṃ;

Bhattādi nesaṃ pariyesanatthaṃ.

2613.

Tathānabhirataṃ gantvā, vūpakāsessamuṭṭhitaṃ;

Diṭṭhiṃ vā tassa kukkuccaṃ, vinodessāmahanti vā.

2614.

Evaṃ sattāhakiccena, bhikkhunā vinayaññunā;

Apesitepi gantabbaṃ, pageva pahite pana.

2615.

Vassaṃ upagatenettha, animantitabhikkhunā;

Dhammassa savanatthāya, gantuṃ pana na vaṭṭati.

2616.

‘‘Asukaṃ nāma divasaṃ, sannipāto bhavissati’’;

Iccevaṃ katikā pubbaṃ, katā ce pana vaṭṭati.

2617.

‘‘Dhovissāmi rajissāmi, bhaṇḍaka’’nti na vaṭṭati;

Sacācariyupajjhāyā, pahiṇanti ca vaṭṭati.

2618.

Uddesādīnamatthāya, gantuṃ neva ca vaṭṭati;

Garūnaṃ dassanatthāya, gantuṃ labhati puggalo.



以下是巴利文的完整直译：
2590.
带来一位的清净后，三人
如果诵波罗提木叉，这就是法的分裂布萨。
2591.
法的和合的是；
四位比丘一起；
在这里诵波罗提木叉；
被认为是法的和合布萨。
2592.
对分裂的认为是和合的，或有疑虑的，
举行布萨的人，犯恶作罪。
2593.
如果他有分裂的意图，则犯粗恶罪；
在分裂时认为是和合的，则无罪。
2594.
与被摈除的、在家人、
其他非同法者、已舍戒者、已被剥夺戒体者，
或与其他十一种人一起，
2595.
不应举行布萨，或与犯同分罪的人，
或与已表决心的人；做了就犯恶作罪。
2596.
不说出罪过，或不消除疑虑，
不应举行布萨，或在非布萨日。
2597.
在布萨日，比丘不应从有比丘的住处
去到有比丘或无比丘的住处。
2598.
在哪个布萨日有事务；
在那个住处进行；
如果那里有比丘；
被称为有比丘的住处。
2599.
布萨是为了什么，自恣是为了什么？
布萨是为了和合，自恣是为了清净。
2600.
破坏如法的羯磨，抗议的人犯恶作罪；
不给欲或身体和合的人也犯恶作罪。
2601.
僧团有五种，根据四人等的区别；
这是根据应做的羯磨来说明的。
2602.
自恣、复权、羯磨和受具足戒，
除了这些，四人僧团没有不能做的。
2603.
五人僧团可以复权，在中国受具足戒，
十人僧团可以复权，除此之外都是允许的。
2604.
二十人僧团没有任何不能做的羯磨；
人数不足是过失，超过则是多余。
2605.
四位清净比丘被说成是有资格做羯磨的；
在四人僧团应做的事上，在其他情况下也是这个道理。
2606.
在四人等僧团应做的事上，把不共住的人
当作凑数的人，做了的话羯磨无效，犯恶作罪。
2607.
在别住等羯磨中，把当事人当作凑数的人，
做了的话也是一样，其余的则是允许的。
布萨品的故事。
雨安居品的故事
2608.
前安居和后安居，这是两种雨安居；
应该由想要入安居的人做住处的选定或语言表示。
2609.
知道是入安居却不入安居的，
或不住满三个月而外出游行的，都犯恶作罪。
2610.
在树洞里、伞下、陶罐里、尸体小屋里，
或露天地方入雨安居都是不允许的。
2611.
如果有障碍，中断雨安居无罪；
中断雨安居的比丘，被禁止自恣。
2612.
为了见父母；
为了五种同法者的利益；
为了看望病人和照顾病人；
为了寻找他们的食物等。
2613.
同样，为了去（帮助）不喜欢（修行）的人，为了使离群独处的人回来，
为了消除他的邪见或疑虑。
2614.
这样，通晓戒律的比丘，
为了七日之内的事务，即使没有被派遣也应该去，更不用说被派遣了。
2615.
在这里，已经入雨安居的比丘，
如果没有被邀请，为了听法而去是不允许的。
2616.
"某日将有集会"，
如果事先这样约定了，那么是允许的。
2617.
"我将洗衣服，我将染衣服，我将整理物品"，这样是不允许的；
但如果阿阇黎和和尚派遣，那么是允许的。
2618.
为了学习等目的而去是不允许的；
但个人为了见尊长是允许去的。

2619.

Sace ācariyo ‘‘ajja, mā gacchāhī’’ti bhāsati;

Ratticchede anāpatti, hotīti paridīpitā.

2620.

Yassa kassaci ñātissa, upaṭṭhākakulassa vā;

Gacchato dassanatthāya, ratticchede ca dukkaṭaṃ.

2621.

‘‘Āgamissāmi ajjeva, gantvāhaṃ gāmaka’’nti ca;

Sace pāpuṇituṃ gacchaṃ, na sakkoteva vaṭṭati.

2622.

Vaje satthepi nāvāyaṃ, tīsu ṭhānesu bhikkhuno;

Vassacchede anāpatti, pavāretuñca vaṭṭati.

2623.

Sati paccayavekalle, sarīrāphāsutāya vā;

Eseva antarāyoti, vassaṃ chetvāpi pakkame.

2624.

Yena kenantarāyena, vassaṃ nopagato hi yo;

Dutiyā upagantabbā, chinnavassena vā pana.

2625.

Vassaṃ anupagantvā vā, tadaheva ca gacchati;

Bahiddhā eva sattāhaṃ, upagantvāpi vā pana.

2626.

Vītināmeti ce tassa, purimāpi na vijjati;

Paṭissave ca bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

2627.

Vassaṃ panupagantvā ca, uṭṭhāpetvā na cāruṇaṃ;

Gacchato pana sattāha-karaṇeneva bhikkhuno.

2628.

Antoyeva ca sattāhaṃ, nivattantassa tassa tu;

Anāpattīti ko vādo, vasitvā bahi gacchato.

2629.

‘‘Vasissāmīdha vassa’’nti, ālayo yadi vijjati;

Nopetasatiyā vassaṃ, tena senāsanaṃ pana.

2630.

Gahitaṃ suggahitaṃ hoti, chinnavasso na hoti so;

Labhateva pavāretuṃ, na doso koci vijjati.

2631.

‘‘Imasmiṃ vihāre temāsaṃ, imaṃ vassaṃ upemi’’ti;

Nicchārite ca tikkhattuṃ, vassaṃ upagato siyā.

2632.

Ādiṃ tu navamiṃ katvā, gantuṃ vaṭṭati bhikkhuno;

Āgacchatu ca pacchā so, mā vā doso na vijjati.

Vassūpanāyikakkhandhakakathā.

Pavāraṇakkhandhakakathā

2633.

Cātuddasī pañcadasī, sāmaggī ca pavāraṇā;

Tevācī dvekavācī ca, saṅghe ca gaṇapuggale.

2634.

Etā pana munindena, vuttā nava pavāraṇā;

Tīṇi kammāni muñcitvā, anteneva pavāraye.

2635.

Pubbakiccaṃ samāpetvā, pattakalle samānite;

Ñattiṃ ṭhapetvā saṅghena, kattabbā hi pavāraṇā.

2636.

Pavārentesu theresu, nisīdeyya navo pana;

Sayaṃ yāva pavāreyya, tāva ukkuṭikañhi so.

2637.

Ñattiṃ vatvā pavāreyyuṃ, cattāro vā tayopi vā;

Pubbakiccaṃ samāpetvā, ekāvāse vasanti ce.

2638.

Aññamaññaṃ pavāreyyuṃ, vinā ñattiṃ duve janā;

Adhiṭṭheyya panekopi, sesā saṅghapavāraṇā.

2639.

Pavārite ca saṅghasmiṃ, kareyyanāgato pana;

Avuṭṭho chinnavasso vā, pārisuddhiuposathaṃ.

2640.

Pañca yasmiṃ panāvāse, cattāro vā tayopi vā;

Ekekassa haritvāna, samaṇā te pavāraṇaṃ.

2641.

Aññamaññaṃ pavārenti, sace āpatti dukkaṭaṃ;

Sesaṃ uposathe vutta-nayenidha naye budho.

2642.

Pārisuddhippadānena, sampādetattano suciṃ;

Chandadānena saṅghassa, sabbaṃ sādheti, nattano.

2643.

Tasmā pana ubhinnampi, kiccasiddhatthamevidha;

Pārisuddhipi dātabbā, chandaṃ dentena bhikkhunā.

2644.

Chandekena bahūnampi, hātabbo pārisuddhipi;

Paramparāhaṭo chando, na gacchati visuddhiyā.

2645.

Chandaṃ vā pārisuddhiṃ vā, gahetvā vā pavāraṇaṃ;

Sāmaṇerādibhāvaṃ vā, paṭijāneyya hārako.

2646.

Sace so saṅghamappatvā, vibbhameyya mareyya vā;

Nāhaṭañceva taṃ sabbaṃ, patvā cevaṃ siyāhaṭaṃ.

2647.

Saṅghaṃ patvā pamatto vā, sutto vā khittacittako;

Nāroceti anāpatti, hoti sañcicca dukkaṭaṃ.



以下是巴利文的完整直译：
2619.
如果阿阇黎说："今天不要去"，
被说明在夜间中断无罪。
2620.
为了去看望任何亲戚，
或护持的家庭，夜间中断也犯恶作罪。
2621.
"我今天就去村子，然后会回来"，
如果去了却不能回来，这是不允许的。
2622.
在牛群中、商队中或船上，比丘在这三个地方，
中断雨安居无罪，也允许自恣。
2623.
如果缺乏必需品，
或身体不适，这就是障碍，即使中断雨安居也可以离开。
2624.
因为任何障碍而没有入雨安居的人，
应该入第二次安居，或者是中断安居的人。
2625.
没有入雨安居，或在当天就离开，
或入安居后在外面度过七天，
2626.
如果他让时间过去，前安居也就不存在了；
对于承诺了的比丘，犯恶作罪。
2627.
入了雨安居，在天亮前起身，
比丘只是为了七天的事而离开。
2628.
在七天之内回来的他，
无罪，更不用说在外面住了再回来的。
2629.
"我将在这里度过雨安居"，如果有这样的意向，
即使没有念诵，他的雨安居住处
2630.
也是很好地获得了，他不是中断安居的人；
他可以自恣，没有任何过失。
2631.
"在这个精舍里三个月，我入这个雨安居"，
如果没有确定，就应该念诵三遍，这样就入了雨安居。
2632.
从第九天开始，比丘可以离开；
他后来是否回来都没有过失。
雨安居品的故事。
自恣品的故事
2633.
十四日、十五日和和合自恣；
三语、二语和一语自恣；在僧团、群体和个人中。
2634.
这九种自恣是牟尼王所说的；
除了三种羯磨，应该在最后自恣。
2635.
完成了准备工作，在适当的时候集合；
提出动议后，僧团应该进行自恣。
2636.
当长老们自恣时，新学比丘应该坐着；
直到他自己自恣时，他应该蹲着。
2637.
说了动议后，四人或三人可以自恣，
如果他们完成了准备工作，住在同一住处。
2638.
两人可以互相自恣，不用动议；
一人则可以决意，其余的是僧团自恣。
2639.
当僧团已经自恣后，没来的人
或没住满或中断安居的人，应该举行清净布萨。
2640.
在有五人、四人或三人的住处，
那些沙门带着每个人的自恣。
2641.
如果他们互相自恣，就犯恶作罪；
其余的智者应该按照布萨中所说的方法来理解。
2642.
通过给予清净来完成自己的清净，
通过给予欲来完成僧团的一切，而不是自己的。
2643.
因此，为了在这里完成两者的任务，
给欲的比丘也应该给予清净。
2644.
用一个欲可以为许多人请假，清净也是如此；
转交的欲不能用于清净。
2645.
拿着欲或清净或自恣，
或承认是沙弥等身份的传达者。
2646.
如果他在到达僧团之前还俗或死亡，
那就算没有传达；如果到达后发生这种情况，就算已传达。
2647.
到达僧团后，因为放逸或睡眠或心乱，
不宣布的话无罪；故意的话犯恶作罪。

2648.

Ye te vipassanāyuttā, rattindivamatanditā;

Pubbarattāpararattaṃ, vipassanaparāyaṇā.

2649.

Laddhaphāsuvihārānaṃ, siyā na parihāniti;

Pavāraṇāya saṅgāho, vutto kattikamāsake.

Pavāraṇakkhandhakakathā.

Cammakkhandhakakathā

2650.

Eḷakājamigānaṃ tu, cammaṃ vaṭṭati bhikkhuno;

Rohiteṇikuraṅgānaṃ, pasadaṃmigamātuyā.

2651.

Ṭhapetvā cammametesaṃ, aññaṃ dukkaṭavatthukaṃ;

Thavikopāhane sabbaṃ, cammaṃ vaṭṭatyamānusaṃ.

2652.

Vaṭṭanti majjhime dese, na guṇaṅguṇupāhanā;

Vaṭṭanti antoārāme, sabbatthāpi ca rogino.

2653.

Puṭakhallakabaddhā ca, tatheva pāliguṇṭhimā;

Tūlapuṇṇā na vaṭṭanti, sabbanīlādayopi ca.

2654.

Citrā upāhanā meṇḍa-visāṇūpamavaddhikā;

Na ca vaṭṭanti morassa, piñchena parisibbitā.

2655.

Majjārakāḷakolūka-sīhabyagghuddadīpinaṃ;

Ajinassa ca cammena, na vaṭṭati parikkhaṭā.

2656.

Puṭādiṃ apanetvā vā, chinditvā vāpi sabbaso;

Vaṇṇabhedaṃ tathā katvā, dhāretabbā upāhanā.

2657.

Sabbāpi pana dhāretuṃ, na ca vaṭṭanti pādukā;

Ṭhapetvā tattha passāva- vaccācamanapādukā.

2658.

Āsandiñceva pallaṅkaṃ, uccāsayanasaññitaṃ;

Atikkantapamāṇaṃ tu, sevamānassa dukkaṭaṃ.

2659.

Gonakaṃ kuttakaṃ cittaṃ, paṭikaṃ paṭalikampi ca;

Ekantalomiṃ vikatiṃ, tūlikaṃ uddalomikaṃ.

2660.

Kaṭṭissaṃ pana koseyyaṃ, hatthiassarathattharaṃ;

Kadalimigapavara-paccattharaṇakampi ca.

2661.

Heṭṭhā rattavitānassa, dvidhā rattūpadhānakaṃ;

Akappiyamidaṃ sabbaṃ, dukkaṭaṃ paribhuñjato.

2662.

Heṭṭhā akappiye paccatthare sati na vaṭṭati;

Uddhaṃ setavitānampi, tasmiṃ asati vaṭṭati.

2663.

Āsandiṃ pana pallaṅkaṃ, ṭhapetvā tūlikampi ca;

Sesaṃ pana ca sabbampi, labhate gihisantakaṃ.

2664.

Dhammāsane anāpatti, bhattaggepi nisīdituṃ;

Bhūmattharaṇake tattha, sayitumpi ca vaṭṭati.

Cammakkhandhakakathā.

Bhesajjakkhandhakakathā

2665.

Vuttā gahapatissāpi, sammutussāvanantikā;

Gonisādīti kappiyā, catasso honti bhūmiyo.

2666.

Saṅghassa santakaṃ gehaṃ, santakaṃ bhikkhunopi vā;

Kappiyaṃ pana kattabbaṃ, sahaseyyappahonakaṃ.

2667.

Ṭhapetvā bhikkhumaññehi, dinnaṃ kappiyabhūmiyā;

Atthāya santakaṃ tesaṃ, gehaṃ gahapatevidaṃ.

2668.

Sā hi sammutikā nāma, yā hi saṅghena sammatā;

Kammavācamavatvā vā, vaṭṭatevāpalokanaṃ.

2669.

Paṭhamiṭṭhakapāsāṇa-thambhādiṭṭhapane pana;

‘‘Kappiyakuṭiṃ karomā’’ti, vadantehi samantato.

2670.

Ukkhipitvā ṭhapentesu, āmasitvā paresu vā;

Sayamevukkhipitvā vā, ṭhapeyyussāvanantikā.

2671.

Iṭṭhakādipatiṭṭhānaṃ , bhikkhūnaṃ vadataṃ pana;

Vācāya pariyosānaṃ, samakālaṃ tu vaṭṭati.

2672.

Ārāmo aparikkhitto, sakalo bhuyyatopi vā;

Duvidhopi ca viññūhi, gonisādīti vuccati.

2673.

Etā pana catassopi, honti kappiyabhūmiyo;

Ettha pakkañca vutthañca, sabbaṃ vaṭṭati āmisaṃ.

2674.

Ussāvanantikā yā sā, thambhādīsu adhiṭṭhitā;

Thambhādīsvapanītesu, tadaññesupi tiṭṭhati.

2675.

Apanītesu sabbesu, siyā jahitavatthukā;

Gonisādī parikkhittā, sesā chadananāsato.

2676.

Bhikkhuṃ ṭhapetvā aññesaṃ, hatthato ca paṭiggaho;

Tesañca sannidhi anto- vuttaṃ bhikkhussa vaṭṭati.



以下是巴利文的完整直译：
2648.
那些致力于内观的人，日夜不懈怠，
前夜后夜，专注于内观。
2649.
为了获得舒适住处的人不会退步；
在卡提迦月（阳历10-11月）举行自恣的集会。
自恣品的故事。
皮革品的故事
2650.
山羊和鹿的皮革对比丘是允许的；
红鹿、黑羚羊、羚羊和鹿母的皮革也是允许的。
2651.
除了这些皮革，其他的是恶作罪的对象；
皮袋、凉鞋，所有非人类的皮革都是允许的。
2652.
在中国（印度中部）不允许厚底凉鞋；
在精舍内和病人在任何地方都允许。
2653.
系带鞋、覆盖脚背的鞋，
装棉花的不允许，全蓝色等也不允许。
2654.
彩色凉鞋、带羊角形装饰的，
以及用孔雀羽毛缝制的都不允许。
2655.
猫、黑狼、猫头鹰、狮子、虎、水獭、豹，
以及黑羚羊的皮革，不允许用来装饰。
2656.
去掉系带等，或者完全切断，
或者改变颜色，这样的凉鞋可以穿。
2657.
所有的木屐都不允许穿；
除了那里的小便、大便和洗净用的木屐。
2658.
长椅和高广床被称为高床；
超过规定尺寸的，使用就犯恶作罪。
2659.
长毛毯、花纹毯、彩色毯、
羊毛毯、羊毛覆盖物、
单面长毛毯、各种图案毯、棉花垫、毛织物，
2660.
丝质床单、丝绸床单、象马车用的覆盖物，
以及香蕉鹿皮等高贵的覆盖物。
2661.
下面有红色天篷，两侧有红色枕头，
这些都是不如法的，使用就犯恶作罪。
2662.
如果下面有不如法的覆盖物就不允许；
如果没有，上面有白色天篷是允许的。
2663.
长椅、高广床，除了棉花垫，
其余的所有在家人拥有的都可以接受。
2664.
在说法座上无罪，在饭堂里也可以坐；
在那里铺地毯也可以躺下。
皮革品的故事。
药品的故事
2665.
已经说过的施主的、承认的、随语的，
以及牛住的，这四种是如法的地。
2666.
属于僧团的房子，或属于比丘的，
应该做成如法的，足够同宿的。
2667.
除了比丘，其他人给予的如法地，
为了他们的利益，这个房子是施主的。
2668.
那个被称为承认的，就是僧团同意的；
不念羯磨文也可以，只要宣布就行。
2669.
在安放第一块砖、石头、柱子等时，

2677.

Bhikkhussa bhikkhuniyā vā, santakaṃ saṅghikampi vā;

Antovutthañca pakkañca, ubhinnaṃ na ca vaṭṭati.

2678.

Akappakuṭiyā vutthaṃ, sappiādivimissitaṃ;

‘‘Antovuttha’’nti niddiṭṭhaṃ, paṭhamaṃ kālikadvayaṃ.

2679.

Teheva sappiādīhi, bhikkhunā yāvajīvikaṃ;

Pakkaṃ taṃ pana sattāhaṃ, vaṭṭateva nirāmisaṃ.

2680.

Sace āmisasaṃsaṭṭhaṃ, pakkaṃ taṃ paribhuñjati;

Antovutthañca bhiyyopi, sāmapakkañca bhuñjati.

2681.

Yāvakālikamāhāro, pānakaṃ yāmakālikaṃ;

Sattāhakālikaṃ nāma, sappiādikapañcakaṃ.

2682.

Sesaṃ pana haliddādi, bhesajjaṃ yāvajīvikaṃ;

Catudhā kālikā vuttā, udakaṃ hotyakālikaṃ.

2683.

Paṭiggahavaseneva, kālātītā tikālikā;

Honti dosakarā bhuttā, abhuttaṃ tatiyampi ca.

2684.

Ambaṃ jambu ca cocañca, mocañca madhu muddikā;

Sālu phārusakañcāti, pānakaṃ aṭṭhadhā mataṃ.

2685.

Pānakatthamanuññātaṃ, phalaṃ pakkañca āmakaṃ;

Pānahetu paṭikkhitto, savatthukapaṭiggaho.

2686.

Ambapakkaṃ sukoṭṭetvā, madditvā udake pana;

Pacchā parissavaṃ katvā, pātuṃ vaṭṭati pānakaṃ.

2687.

Vaṭṭatādiccapākaṃ tu, aggipakkaṃ na vaṭṭati;

Eseva ca nayo sesa-pānakesupi dīpito.

2688.

Pupphapattaphalucchūnaṃ, cattāro panime rasā;

Anuññātā imānaṭṭha, pānāni anujānatā.

2689.

Sabbo puppharaso vutto, madhukassa rasaṃ vinā;

Sabbo pattaraso vutto, pakkaḍākarasaṃ vinā.

2690.

Sattannaṃ sānulomānaṃ, dhaññānaṃ phalajaṃ rasaṃ;

Ṭhapetvānumato sabbo, vikāle phalajo raso.

2691.

Yāvakālikapattāna-mapi sītudake kato;

Madditvādiccapākopi, vikāle pana vaṭṭati.

2692.

Tālañca nāḷikerañca, panasaṃ labujampi ca;

Tipusālābukumbhaṇḍaṃ, tathā pussaphalampi ca.

2693.

Evameḷālukañcāti, navetāni phalāni hi;

Aparaṇṇañca sabbampi, sattadhaññānulomikaṃ.

2694.

Badaraṃ timbarū selu, kosambaṃ karamaddakaṃ;

Mātuluṅgakapitthañca, vettaṃ ciñcaphalampi ca.

2695.

Phalānaṃ evamādīnaṃ, khuddakānaṃ raso pana;

Aṭṭhapānānulomattā, niddiṭṭho anulomike.

2696.

Sānulomassa dhaññassa, ṭhapetvā phalajaṃ rasaṃ;

Añño phalaraso natthi, ayāmakāliko idha.

Bhesajjakkhandhakakathā.

Kathinakkhandhakakathā

2697.

Bhikkhūnaṃ vuṭṭhavassānaṃ, kathinatthāramabravi;

Pañcannaṃ ānisaṃsānaṃ, kāraṇā munipuṅgavo.

2698.

Na ullikhitamattādi-catuvīsativajjitaṃ;

Cīvaraṃ bhikkhunādāya, uddharitvā purāṇakaṃ.

2699.

Navaṃ adhiṭṭhahitvāva, vattabbaṃ vacasā puna;

‘‘Imināntaravāsena, kathinaṃ attharāmi’’ti.

2700.

Vutte tikkhattumiccevaṃ, kathinaṃ hoti atthataṃ;

Saṅghaṃ panupasaṅkamma, ādāya kathinaṃ iti.

2701.

‘‘Atthataṃ kathinaṃ bhante, saṅghassa anumodatha;

Dhammiko kathinatthāro’’, vattabbaṃ tena bhikkhunā.

2702.

‘‘Suatthataṃ tayā bhante, saṅghassa kathinaṃ puna;

Dhammiko kathinatthāro, anumodāmi’’tīraye.

2703.

Kathinassa ca kiṃ mūlaṃ, kiṃ vatthu kā ca bhūmiyo;

Katidhammavido bhikkhu, kathinatthāramarahati.

2704.

Mūlamekaṃ, siyā vatthu, tividhaṃ, bhūmiyo cha ca;

Aṭṭhadhammavido bhikkhu, kathinatthāramarahati.

2705.

Saṅgho mūlanti niddiṭṭhaṃ, vatthu hoti ticīvaraṃ;

Khomādīni cha vuttāni, cīvarāni cha bhūmiyo.



以下是巴利文的完整直译：
2677.
属于比丘或比丘尼的，或属于僧团的，
在里面存放的和煮熟的，两者都不允许。
2678.
在非如法小屋里存放的，与酥油等混合的，
被称为"内存"，这是前两种时限食物。
2679.
比丘用这些酥油等作为终生药，
煮熟的可以保存七天，不与食物混合。
2680.
如果食用与食物混合煮熟的，
就更是食用了内存和自己煮的。
2681.
时限食是食物，一夜时限是饮料，
七日时限是指酥油等五种，
2682.
其余的如姜黄等药是终生药；
说有四种时限，水是无时限的。
2683.
根据接受的时间，三种时限食超过时限，
食用会造成过失，第三种即使不食用也是。
2684.
芒果、蒲桃、可可、香蕉、蜂蜜、葡萄、
沙罗、法鲁沙卡，这八种被认为是饮料。
2685.
为了饮料而允许的水果，无论熟的还是生的；
为了饮料而禁止的是连同原料一起接受。
2686.
把芒果捣碎，在水中揉搓，
然后过滤，这种饮料可以喝。
2687.
日晒的可以，火煮的不可以；
这个规则也适用于其他饮料。
2688.
花、叶、果实、甘蔗的四种汁，
允许这八种饮料。
2689.
说所有花汁都允许，除了蜂蜜的汁；
说所有叶汁都允许，除了煮熟的蔬菜汁。
2690.
除了七种谷类及类似谷类的果汁，
其他所有果汁在非时都允许。
2691.
即使是时限食的叶子，在冷水中制作，
或者日晒的，在非时也允许。
2692.
棕榈、椰子、面包果、面包树果，
黄瓜、葫芦、南瓜，以及南瓜花的果实，
2693.
还有冬瓜，这九种水果，
以及所有豆类，类似七种谷物的。
2694.
枣、提姆巴鲁、塞卢、拘删婆、卡拉马达卡，
香橼、木苹果、藤、罗望子果，
2695.
这些小水果的汁，
因为类似八种饮料，被认为是允许的。
2696.
除了类似谷物的果汁，
这里没有其他非一夜时限的果汁。
药品的故事。
迦絺那衣品的故事
2697.
对于已经度过雨安居的比丘们，牟尼中的雄狮
为了五种功德的原因，说了铺设迦絺那衣。
2698.
不是仅仅划线等二十四种有缺陷的，
比丘拿着衣服，除去旧的，
2699.
决意新的，然后应该用语言说：
"我用这件内衣铺设迦絺那衣。"
2700.
这样说三遍，迦絺那衣就铺设好了；
然后去到僧团那里，拿着迦絺那衣这样说：
2701.
"尊者们，迦絺那衣已经铺设，请僧团随喜；
这是如法的迦絺那衣铺设"，那位比丘应该这样说。
2702.
"尊者，你为僧团很好地铺设了迦絺那衣，
这是如法的迦絺那衣铺设，我随喜"，应该这样说。
2703.
迦絺那衣的根本是什么，对象是什么，基础是什么？
懂得几种法的比丘有资格铺设迦絺那衣？
2704.
根本是一个，对象是三种，基础是六种，
懂得八种法的比丘有资格铺设迦絺那衣。
2705.
僧团被说成是根本，对象是三衣，
说有六种衣料，亚麻等六种是基础。

2706.

Pubbapaccuddharādhiṭṭhā-natthāro mātikāpi ca;

Palibodho ca uddhāro, ānisaṃsā panaṭṭhime.

2707.

Dhovanañca vicāro ca, chedanaṃ bandhanampi ca;

Sibbanaṃ rajanaṃ kappaṃ, ‘‘pubbakicca’’nti vuccati.

2708.

Saṅghāṭi uttarāsaṅgo, atho antaravāsako;

Paccuddhāro adhiṭṭhānaṃ, atthāropesameva tu.

2709.

Pakkamanañca niṭṭhānaṃ, sanniṭṭhānañca nāsanaṃ;

Savanāsā ca sīmā ca, sahubbhāroti aṭṭhimā.

2710.

Katacīvaramādāya, āvāse nirapekkhako;

Atikkantāya sīmāya, hoti pakkamanantikā.

2711.

Ānisaṃsamathādāya, vihāre anapekkhako;

Gantvā pana vihāraṃ so, aññaṃ sukhavihārikaṃ.

2712.

Tattha taṃ viharantova, karoti yadi cīvaraṃ;

Niṭṭhite cīvare tasmiṃ, niṭṭhānantāti vuccati.

2713.

‘‘Cīvaraṃ na karissāmi, na paccessaṃ tamassamaṃ’’;

Evaṃ tu dhuranikkhepe, sanniṭṭhānantikā matā.

2714.

Kathinacchādanaṃ laddhā, ‘‘na paccessa’’nti ce gato;

Karontasseva naṭṭhaṃ vā, daḍḍhaṃ vā nāsanantikā.

2715.

Laddhānisaṃso sāpekkho, bahisīmaṃ gato pana;

Suṇāti cantarubbhāraṃ, sā hoti savanantikā.

2716.

Cīvarāsāya pakkanto, bahisīmaṃ gato pana;

‘‘Dassāmi cīvaraṃ tuyhaṃ’’, vutto savati kenaci.

2717.

Puna vutte ‘‘na sakkomi, dātunti tava cīvaraṃ’’;

Āsāya chinnamattāya, āsāvacchedikā matā.

2718.

Vassaṃvuṭṭhavihāramhā , vihāraññaṃ gato siyā;

Āgacchaṃ antarāmagge, taduddhāramatikkame.

2719.

Tassa so kathinuddhāro, sīmātikkantiko mato;

Kathinānisaṃsamādāya, sāpekkhova sace gato.

2720.

Sambhuṇāti punāgantvā, kathinuddhārameva ce;

Tassa so kathinuddhāro, ‘‘sahubbhāro’’ti vuccati.

2721.

Pakkamanañca niṭṭhānaṃ, sanniṭṭhānañca sīmato;

Cattāro puggalādhīnā, saṅghādhīnantarubbharo.

2722.

Nāsanaṃ savanañceva, āsāvacchedikāpi ca;

Tayopi kathinubbhārā, na tu saṅghā, na bhikkhuto.

2723.

Āvāsapalibodho ca, palibodho ca cīvare;

Palibodhā duve vuttā, yuttamuttatthavādinā.

2724.

Aṭṭhannaṃ mātikānaṃ vā, antarubbhāratopi vā;

Ubbhārāpi duve vuttā, kathinassa mahesinā.

2725.

Anāmantāsamādānaṃ, gaṇato yāvadatthikaṃ;

Tattha yo cīvaruppādo, ānisaṃsā ca pañcime.

Kathinakkhandhakakathā.

Cīvarakkhandhakakathā

2726.

Cīvarassa panuppādā, aṭṭha cīvaramātikā;

Sīmāya deti, katikā, bhikkhāpaññattiyā, tathā.

2727.

Saṅghassa, ubhatosaṅghe, vassaṃvuṭṭhassa deti ca,;

Ādissa, puggalassāti, aṭṭhimā pana mātikā.

2728.

Tattha sīmāya detīti, antosīmaṃ gatehi tu;

Bhikkhūhi bhājetabbanti, vaṇṇitaṃ varavaṇṇinā.

2729.

Katikāya ca dinnaṃ ye, vihārā ekalābhakā;

Ettha dinnañca sabbehi, bhājetabbanti vuccati.

2730.

Saṅghassa dhuvakārā hi, yattha karīyanti tattha ca;

Bhikkhāpaññattiyā dinnaṃ, dinnaṃ vuttaṃ mahesinā.

2731.

Saṅghassa pana yaṃ dinnaṃ, ujubhūtena cetasā;

Tañhi sammukhibhūtena, bhājetabbanti vuccati.

2732.

Ubhatosaṅgha muddissa, deti saddhāya cīvaraṃ;

Thokā vā bahu vā bhikkhū, samabhāgova vaṭṭati.

2733.

Vassaṃvuṭṭhassa saṅghassa, cīvaraṃ deti yaṃ pana;

Taṃ tasmiṃ vuṭṭhavassena, bhājetabbanti vaṇṇitaṃ.

2734.

Yāguyā pana bhatte vā, detiādissa ce pana;

Cīvaraṃ tattha tattheva, yojetabbaṃ vijānatā.



以下是巴利文的完整直译：
2706.
先前的、舍弃的、决意的、铺设的、纲目、
障碍、舍弃、这八种功德。
2707.
洗、考虑、裁剪、缝合、
缝纫、染色、标记，这被称为"先前工作"。
2708.
大衣、上衣、以及内衣，
舍弃、决意、铺设也是如此。
2709.
离开、完成、决定、失去、
听闻、界、共同舍弃，这八种。
2710.
拿着做好的衣服，对住处无所顾恋，
越过界限，这就是离开时的舍弃。
2711.
或者带着功德，对精舍无所顾恋，
然后去到另一个舒适的精舍。
2712.
在那里住着，如果他做衣服，
当那件衣服完成时，这被称为完成时的舍弃。
2713.
"我不会做衣服，也不会回到那个精舍"，
这样放弃责任，被认为是决定时的舍弃。
2714.
得到迦絺那衣料后说"我不会回来"而离去，
正在做时衣服丢失或被烧毁，这是失去时的舍弃。
2715.
得到功德后，带着期望离开界外，
然后听到中间的舍弃，这是听闻时的舍弃。
2716.
期望得到衣服而离开，去到界外，
然后听到有人说"我会给你衣服"。
2717.
再听到"我不能给你衣服"，
一旦期望破灭，这被认为是期望断绝时的舍弃。
2718.
从度过雨安居的精舍，去到另一个精舍，
在中途超过了舍弃的时间。
2719.
这种迦絺那衣的舍弃被认为是越界时的舍弃；
如果带着迦絺那衣的功德，带着期望而去，
2720.
回来后又遇到迦絺那衣的舍弃，
这种迦絺那衣的舍弃被称为"共同舍弃"。
2721.
离开、完成、决定和越界，
这四种依赖个人，中间的舍弃依赖僧团。
2722.
失去、听闻和期望断绝，
这三种迦絺那衣的舍弃不依赖僧团，也不依赖比丘。
2723.
住处的障碍和衣服的障碍，
说真实义的人说这两种是障碍。
2724.
通过八种纲目，或通过中间的舍弃，
大仙说迦絺那衣有两种舍弃。
2725.
不用通知就可以接受，从群体中随意取用，
在那里得到的衣服，这五种是功德。
迦絺那衣品的故事。
衣服品的故事
2726.
关于衣服的来源，有八种衣服的纲目；
在界内给予、约定、为乞食而施设、
2727.
给僧团、给两部僧团、给度过雨安居的人、
指定给、给个人，这八种是纲目。
2728.
其中"在界内给予"是指，
应该由

2735.

Puggalaṃ pana uddissa, cīvaraṃ yaṃ tu dīyati;

Puggalodissakaṃ nāma, dānaṃ taṃ tu pavuccati.

2736.

Sahadhammikesu yo koci, pañcasvapi ‘‘mamaccaye;

Ayaṃ mayhaṃ parikkhāro, mātuyā pitunopi vā.

2737.

Upajjhāyassa vā hotu’’, vadaticcevameva ce;

Na hoti pana taṃ tesaṃ, saṅghasseva ca santakaṃ.

2738.

Pañcannaṃ accaye dānaṃ, na ca rūhati kiñcipi;

Saṅghasseva ca taṃ hoti, gihīnaṃ pana rūhati.

2739.

Bhikkhu vā sāmaṇero vā, kālaṃ bhikkhunupassaye;

Karotyassa parikkhārā, bhikkhūnaṃyeva santakā.

2740.

Bhikkhunī sāmaṇerī vā, vihārasmiṃ sace matā;

Honti tassā parikkhārā, bhikkhunīnaṃ tu santakā.

2741.

‘‘Dehi netvāsukassā’’ti, dinnaṃ taṃ purimassa tu;

‘‘Idaṃ dammī’’ti dinnaṃ taṃ, pacchimasseva santakaṃ.

2742.

Evaṃ dinnavidhiṃ ñatvā, matassa vāmatassa vā;

Vissāsaṃ vāpi gaṇheyya, gaṇhe matakacīvaraṃ.

2743.

Mūlapattaphalakkhandha-tacapupphappabhedato;

Chabbidhaṃ rajanaṃ vuttaṃ, vantadosena tādinā.

2744.

Mūle haliddiṃ, khandhesu, mañjeṭṭhaṃ tuṅgahārakaṃ;

Pattesu alliyā pattaṃ, tathā pattañca nīliyā.

2745.

Kusumbhaṃ kiṃsukaṃ pupphe, tace loddañca kaṇḍulaṃ;

Ṭhapetvā rajanaṃ sabbaṃ, phalaṃ sabbampi vaṭṭati.

2746.

Kiliṭṭhasāṭakaṃ vāpi, dubbaṇṇaṃ vāpi cīvaraṃ;

Alliyā pana pattena, dhovituṃ pana vaṭṭati.

2747.

Cīvarānaṃ kathā sesā, paṭhame kathine pana;

Tattha vuttanayeneva, veditabbā vibhāvinā.

Cīvarakkhandhakakathā.

Mahāvaggo niṭṭhito.

Cūḷavaggo

Pārivāsikakkhandhakakathā

2748.

Tajjanīyaṃ niyassañca, pabbājaṃ paṭisāraṇaṃ;

Tividhukkhepanañcāti, satta kammāni dīpaye.

2749.

Tecattālīsa vattāni, khandhake kammasaññite;

Navādhikāni tiṃseva, khandhake tadanantare.

2750.

Evaṃ sabbāni vattāni, dvāsīteva mahesinā;

Honti khandhakavattāni, gahitāgahaṇena tu.

2751.

Pārivāsañca vattañca, samādinnassa bhikkhuno;

Ratticchedo kathaṃ vutto, vattabhedo kathaṃ bhave?

2752.

Sahavāso vināvāso, anārocanameva ca;

Pārivāsikabhikkhussa, ratticchedo ca dukkaṭaṃ.

2753.

Ekacchanne panāvāse, pakatattena bhikkhunā;

Nivāso dakapātena, ukkhittassa nivārito.

2754.

Pārivāsikabhikkhussa, antoyeva na labbhati;

Iccevaṃ pana niddiṭṭhaṃ, mahāpaccariyaṃ pana.

2755.

‘‘Avisesena niddiṭṭhaṃ, mahāaṭṭhakathādisu;

Ubhinnaṃ dakapātena, nivāso vārito’’ti hi.

2756.

Abhikkhuke panāvāse, anāvāsepi katthaci;

Vippavāsaṃ vasantassa, ratticchedo ca dukkaṭaṃ.

2757.

Pārivāsikabhikkhussa, bhikkhuṃ disvāna taṅkhaṇe;

Nārocentassa cetassa, ratticchedo ca dukkaṭaṃ.

2758.

Pañceva ca yathāvuḍḍhaṃ, labhate pārivāsiko;

Kātuṃ tattheva ca ṭhatvā, uposathapavāraṇaṃ.

2759.

Vassasāṭiṃ yathāvuḍḍhaṃ, denti ce saṅghadāyakā;

Oṇojanaṃ tathā bhattaṃ, labhate pañcime pana.

Pārivāsikakkhandhakakathā.

Samathakkhandhakakathā

2760.

Vivādādhāratā cānu-vādādhikaraṇampi ca;

Āpattādhāratā ceva, kiccādhikaraṇampi ca.

2761.

Etāni pana cattāri, vuttāni ca mahesinā;

Bhedakārakavatthūni, vivādo tattha nissito.

2762.

Vipattiyo catassova, anuvādo upāgato;

Āpattādhāratā nāma, satta āpattiyo matā.



以下是巴利文的完整直译：
2735.
指定给个人的衣服，
这被称为指定施舍。
2736.
在五种同法者中的任何一个说："在我死后，
这些我的物品给我的母亲或父亲，
2737.
或给我的和尚"，如果这样说，
但这些物品不属于他们，而是属于僧团。
2738.
五种人死后的布施，什么都不能成立；
那就属于僧团，但给在家人的可以成立。
2739.
比丘或沙弥，在比丘尼住处
死亡，他的物品属于比丘们。
2740.
如果比丘尼或沙弥尼在精舍中死亡，
她的物品属于比丘尼们。
2741.
"拿去给某某"这样给的属于前者；
"我给这个"这样给的属于后者。
2742.
知道了这样的给予方法，对于死者或临死者的，
可以凭信任取用，也可以取用亡者的衣物。
2743.
根据根、叶、果、茎、
皮、花的区别，无过失者说有六种染料。
2744.
在根类中有姜黄，在茎类中有
茜草和高草，在叶类中有青叶和蓝叶。
2745.
在花类中有红花和基姆苏卡花，在皮类中有罗达和坎杜拉，
除了这些染料，所有的果实都可以。
2746.
污垢的衣服或颜色不好的衣服，
可以用青叶来洗。
2747.
关于衣服的其余说明，在第一个迦絺那品中，
智者应该按照那里说的方法来理解。
衣服品的故事。
大品结束。
小品
别住品的故事
2748.
呵责羯磨、依止羯磨、驱出羯磨、下意羯磨、
三种举罪羯磨，应该说明这七种羯磨。
2749.
在称为羯磨的品中有四十三种行为，
在随后的品中有三十九种。
2750.
这样，大仙说所有的行为
加上取和不取共有八十二种品行。
2751.
对于受持别住和行为的比丘，
如何说夜数中断，如何构成行为违犯？
2752.
共住、不住在一起、不告知，
这些对别住比丘来说会造成夜数中断和恶作罪。
2753.
在同一遮盖的住处，与清净比丘
共用水器居住，被举罪者是被禁止的。
2754.
别住比丘不能在里面，
这是在大彻底论中说的。
2755.
"在大注释书等中没有特别说明；
两者用水器居住都被禁止"。
2756.
在没有比丘的住处，或在某处非住处，
独住的人会造成夜数中断和恶作罪。
2757.
别住比丘见到比丘时，
如果当时不告知，就会造成夜数中断和恶作罪。
2758.
别住者只能获得五种依年资排序的权利：
在那里站着参加布萨和自恣。
2759.
如果僧团施主按年资顺序给雨衣，
分配和食物，他能获得这五种。
别住品的故事。
止诤品的故事
2760.
争论的根据、随诤事、
犯罪的根据、以及事务诤事。
2761.
大仙说这四种
是导致分裂的事由，争论就基于此。
2762.
四种违犯是随诤的对象，
所谓犯罪的根据是指七种罪。

2763.

Saṅghakiccāni nissāya, kiccādhikaraṇaṃ siyā;

Etesaṃ tu catunnampi, samattā samathā matā.

2764.

Sammukhā sati cāmūḷho, paṭiññāvinayopi ca;

Tassapāpiyasī ceva, tathā yebhuyyasīpi ca.

2765.

Tiṇavatthārako ceva, sattamo vinayo mato;

Sattime samathā vuttā, buddhenādiccabandhunā.

2766.

Vivādo sammati dvīhi, anuvādo catūhi ca;

Āpatti pana tīheva, kiccamekena sammati.

2767.

Chaṭṭhena paṭhamenāpi, vivādo ettha sammati;

Sammukhāvinayādīhi, anupubbena tīhipi.

2768.

Tatheva pañcamenāpi, anuvādo hi sammati;

Sammukhena paṭiññāya, tiṇavatthārakena ca.

2769.

Āpattūpasamaṃ yāti, tīheva samathehi sā;

Sammukhāvinayeneva, kiccamekena sammati.

2770.

Yebhuyyasikakamme tu, salākaṃ gāhaye budho;

Gūḷhena vivaṭenāpi, kaṇṇajappena vā pana.

2771.

Alajjussade gūḷhena, vivaṭeneva lajjisu;

Bālesu kaṇṇajappena, salākaṃ gāhaye budho.

2772.

Lajjī alajjī bāloti, kena sakkā vijānituṃ?

Sakena kammunāyeva, tena sakkā vijānituṃ.

2773.

Āpajjati ca sañcicca, āpattiṃ parigūhati;

Chandādiagatiṃ yāti, alajjī ediso siyā.

2774.

Nāpajjati ca sañcicca, āpattiṃ na ca gūhati;

Na gacchatigatiñcāpi, ediso lajji puggalo.

2775.

Duccintito ca dubbhāsī, tathā dukkaṭakāriko;

Ediso pana ‘‘bālo’’ti, lakkhaṇeneva ñāyati.

2776.

Tidhā salākagāhena, bahukā dhammavādino;

Yebhuyyasikakammena, kattabbanti jinobravi.

2777.

Alajjī sānuvādo ca, asucī kammato ca yo;

Tassapāpiyasīkamma-yoggo so hoti puggalo.

2778.

Bhaṇḍane kalahe jāte, vivādasmiṃ anappake;

Bahuassāmaṇe ciṇṇe, anaggepi ca bhassake.

2779.

Mūlamūlaṃ gavesantaṃ, hoti vāḷañca kakkhaḷaṃ;

Tiṇavatthārakeneva, kātabbanti pakāsitaṃ.

2780.

Yathā ca tiṇapaṇṇena, channaṃ gūthañca muttakaṃ;

Na ca vāyati duggandhaṃ, vūpasammati taṅkhaṇe.

2781.

Ṭhapetvā thullavajjañca, gihīhi paṭisaṃyutaṃ;

Diṭṭhāvikammikañceva, yo ca tattha na hoti taṃ.

2782.

Sesāyāpattiyā yāva, upasampadamāḷato;

Suddho hoti nirāpatti, tiṇavatthārake tathā.

Samathakkhandhakakathā.

Khuddakavatthukkhandhakakathā

2783.

Rukkhe vā pana kuṭṭevā, aṭṭāne thambhakesu vā;

Nhāyamāno sakaṃ kāyaṃ, ugghaṃseyyassa dukkaṭaṃ.

2784.

Kāyaṃ gandhabbahatthena, kuruvindakasuttiyā;

Mallakena na ghaṃseyya, nāññamaññañca kāyato.

2785.

Akataṃ mallakaṃ nāma, gilānasseva vaṭṭati;

Kataṃ taṃ mallakaṃ nāma, sabbesampi na vaṭṭati.

2786.

Kapāliṭṭhakakhaṇḍāni, sabbassa puthupāṇikaṃ;

Gilānassāgilānassa, vatthavaṭṭi ca vaṭṭati.

2787.

Vuttā pheṇakapāsāṇa-kathalā pādaghaṃsane;

Vaṭṭaṃ vā caturassaṃ vā, katakaṃ na ca vaṭṭati.

2788.

Yaṃ kiñcipi alaṅkāraṃ, dhārentassapi dukkaṭaṃ;

Hoti antamaso tāla-paṇṇamattampi bhikkhuno.

2789.

Osaṇheyya sake kese, yo hatthaphaṇakena vā;

Phaṇakenapi kocchena, dukkaṭaṃ tassa niddise.

2790.

Sitthatelodatelehi , maṇḍanatthaṃ na vaṭṭati;

Anulomanipātatthaṃ, uddhaṃlomena bhikkhunā.

2791.

Hatthaṃ telena temetvā, puñchitabbā siroruhā;

Vaṭṭatuṇhābhitattassa, allahatthena puñchituṃ.

2792.

Ādāse udapatte vā, yattha katthaci attano;

Mukhabimbaṃ vinā hetuṃ, olokentassa dukkaṭaṃ.



以下是巴利文的完整直译：
2763.
基于僧团的事务，会有事务诤事；
对于这四种诤事，被认为有相应的止诤法。
2764.
现前、忆念、不痴、自言治、
求罪性、多人语、
2765.
以及草覆盖，被认为是第七种调伏法；
这七种止诤法是太阳族的佛陀所说的。
2766.
争论可以用两种方法平息，随诤可以用四种方法，
犯罪只能用三种方法，事务只用一种方法平息。
2767.
在这里，争论可以用第六种和第一种方法平息；
按顺序用现前调伏等三种方法。
2768.
同样，随诤可以用第五种方法平息；
用现前、自言和草覆盖。
2769.
犯罪只能用三种止诤法平息；
事务只用一种现前调伏法平息。
2770.
在多人语羯磨中，智者应该让人取票；
可以用秘密、公开或耳语的方式。
2771.
在无惭愧者多的情况下用秘密方式，在有惭愧者中用公开方式，
在愚人中用耳语方式，智者应该让人取票。
2772.
有惭愧、无惭愧、愚人，如何能知道？
通过他们自己的行为，就能知道。
2773.
故意犯罪、隐藏罪过、
随欲等不正行为，这样的人是无惭愧者。
2774.
不故意犯罪、不隐藏罪过、
不随不正行为，这样的人是有惭愧者。
2775.
思维不善、言语不善、行为不善，
这样的人通过特征就能知道是"愚人"。
2776.
通过三种取票方式，如果如法说者较多，
胜者说应该用多人语羯磨。
2777.
无惭愧、有随诤、不清净、行为不善的人，
这样的人适合用求罪性羯磨。
2778.
当发生争吵、纷争、
大量的非沙门行为、无止境的争论时，
2779.
寻找根源会变得凶猛和粗暴，
应该用草覆盖法来处理。
2780.
就像用草叶覆盖粪便和尿液，
就不会散发恶臭，立即平息。
2781.
除了粗重罪、与在家人有关的、
公开忏悔的，以及不在场的人。
2782.
对于其他的罪，从受具足戒的地方开始，
就像在草覆盖法中一样，变得清净无罪。
止诤品的故事。
小事品的故事
2783.
在树上或墙上或台子或柱子上，
洗澡时摩擦自己的身体，犯恶作罪。
2784.
不应用音乐家的手、库鲁文达卡线、
搓澡巾摩擦身体，也不应互相摩擦身体。
2785.
未加工的搓澡巾只有病人可以用；
加工过的搓澡巾所有人都不可以用。
2786.
碎片、砖块、宽手掌大小的东西，
无论是病人还是健康人，都可以用布条。
2787.
对于擦脚，说可以用浮石、砂石、
圆形或方形的，但不可以用加工过的。
2788.
比丘戴任何装饰品都犯恶作罪，
即使只是一片棕榈叶。
2789.
用手掌或扇子梳理自己的头发，
或用梳子，应该说他犯恶作罪。
2790.
不可以用蜡油或香油为了装饰；
比丘可以顺着头发生长的方向。
2791.
用油弄湿手，可以擦拭头发；
天热时可以用湿手擦拭。
2792.
在镜子或水盆或任何地方，
无缘无故看自己的面容，犯恶作罪。

2793.

‘‘Sañchaviṃ tu mukhaṃ, no’’ti, daṭṭhumābādhapaccayā;

‘‘Jiṇṇo no’’tāyusaṅkhāra-jānanatthañca vaṭṭati.

2794.

Naccaṃ vā pana gītaṃ vā, vāditaṃ vāpi bhikkhuno;

Daṭṭhuṃ vā pana sotuṃ vā, gacchato hoti dukkaṭaṃ.

2795.

Daṭṭhumantamaso mora-naccampi ca na vaṭṭati;

Sotumantamaso danta-gītampi ca na vaṭṭati.

2796.

Naccantassa sayaṃ vāpi, naccāpentassa dukkaṭaṃ;

Anāpattantarārāme, ṭhatvā suṇāti passati.

2797.

‘‘Passissāmī’’ti naccaṃ vā, gītaṃ vā pana vāditaṃ;

Vihārato vihāraṃ vā, gacchato hoti dukkaṭaṃ.

2798.

Āpattantovihārepi, uṭṭhahitvāna gacchato;

Ṭhatvā gīvaṃ pasāretvā, passatopi ca vīthiyaṃ.

2799.

Kesā dīghā na dhāreyyā, yo dhāreyyassa dukkaṭaṃ;

Dvaṅgulaṃ vā dumāsaṃ vā, tato uddhaṃ na vaṭṭati.

2800.

Nakhe nāsikalomāni, dīghāni na tu dhāraye;

Na ca vīsatimaṭṭhaṃ vā, kātuṃ vaṭṭati bhikkhuno.

2801.

Kappāpeyya visuṃ massuṃ, dāṭhikaṃ vā ṭhapeyya yo;

Saṃharāpeyya vā lomaṃ, sambādhe tassa dukkaṭaṃ.

2802.

Chindato dukkaṭaṃ vuttaṃ, kese kattarikāya vā;

Agilānassa aññena, chindāpentassa vā tathā.

2803.

Chindato attano aṅga-jātaṃ thullaccayaṃ siyā;

Sesaṅgachedane atta-vadhe āpatti dukkaṭaṃ.

2804.

Ahikīṭādidaṭṭhassa, tādisābādhapaccayā;

Na doso chindato aṅgaṃ, mocentassa ca lohitaṃ.

2805.

Aparissāvano maggaṃ, sace gacchati dukkaṭaṃ;

Yācamānassa vā magge, tathevādadatopi taṃ.

2806.

Na bhuñje na pive naggo, na khāde na ca sāyaye;

Na dade na ca gaṇheyya, na gaccheyyapi añjasaṃ.

2807.

Vanditabbaṃ na naggena, vandāpetabbameva vā;

Parikammaṃ na kātabbaṃ, na naggena ca kāraye.

2808.

Parikamme paṭicchādī, tisso jantāgharādikā;

Vuttā, vatthapaṭicchādī, sabbattha pana vaṭṭati.

2809.

Yattha katthaci peḷāyaṃ, bhuñjituṃ na ca vaṭṭati;

Ekato bhuñjato hoti, dukkaṭaṃ ekabhājane.

2810.

Ekapāvuraṇā eka-ttharaṇā vā nipajjare;

Ekamañcepi vā tesaṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

2811.

Na nisīdeyya saṅghāṭi-pallatthikamupāgato;

Kiñci kīḷaṃ na kīḷeyya, palitaṃ na ca gāhaye.

2812.

Bhamukāya nalāṭe vā, dāṭhikāyapi uggataṃ;

Tādisaṃ palitaṃ caññaṃ, gāhāpetumpi vaṭṭati.

2813.

Agilāno sace bhikkhu, chattaṃ dhāreyya dukkaṭaṃ;

Attano cīvarādīnaṃ, guttatthaṃ pana vaṭṭati.

2814.

Hatthisoṇḍaṃ catukkaṇṇaṃ, vasanaṃ macchavāḷakaṃ;

Velliyaṃ tālavaṇṭañca, nivāsentassa dukkaṭaṃ.

2815.

Gahipārupanaṃ vāpi, pārupantassa dukkaṭaṃ;

Nivāsane pārupane, parimaṇḍalatā matā.

2816.

Lokāyataṃ na vāceyya, na ca taṃ pariyāpuṇe;

Na tiracchānavijjā vā, vācetabbāva bhikkhunā.

2817.

Na ca vaṭṭati dhāretuṃ, sabbā cāmaribījanī;

Na cālimpeyya dāyaṃ vā, na ca lañje mukhampi ca.

2818.

Na vahe ubhatokājaṃ, vaṭṭatantarakājakaṃ;

Sīsakkhandhakaṭolamba-bhāre doso na vijjati.

2819.

Aṭṭhaṅgulādikaṃ bhikkhu, pacchimaṃ caturaṅgulā;

Khādato dantakaṭṭhañca, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

2820.

Rukkhaṃ nevābhirūheyya, kicce satipi porisaṃ;

Āpadāsu yathākāmaṃ, vaṭṭatevābhirūhituṃ.

2821.

Lasuṇaṃ na ca khādeyya, sace nākallako siyā;

Nāropetabbakaṃ buddha-vacanaṃ aññathā pana.



以下是巴利文的完整直译：
2793.
"为了看皮肤是否健康"，不是为了疾病原因；
"为了知道是否衰老"，为了了解寿命的状况是允许的。
2794.
比丘去看或听
舞蹈、歌唱或音乐，犯恶作罪。
2795.
即使是去看孔雀舞也不允许；
即使是去听象牙的音乐也不允许。
2796.
自己跳舞或让他人跳舞都犯恶作罪；
在精舍内站着听或看则无罪。
2797.
说"我要去看"舞蹈或歌唱或音乐，
从一个精舍去另一个精舍，犯恶作罪。
2798.
即使在精舍内站起来走过去也犯罪；
站在路上伸长脖子去看也是如此。
2799.
不应留长发，留长发者犯恶作罪；
两指长或两个月，超过这个长度就不允许。
2800.
不应留长指甲和鼻毛；
比丘也不允许做二十种装饰。
2801.
让人修剪胡须，或留络腮胡，
或让人剃除私处的毛发，这些都犯恶作罪。
2802.
用剪刀剪头发被说成是犯恶作罪；
健康人让他人剪也是如此。
2803.
自己切割生殖器官是粗恶罪；
切割其他身体部位，在自杀时犯恶作罪。
2804.
被蛇或昆虫咬伤，因为这种疾病原因，
切割身体部位或放血没有过失。
2805.
没有滤水器上路，犯恶作罪；
在路上被人要求滤水器而不给，也是如此。
2806.
不应裸体进食、饮水、咀嚼、品尝、
给予、接受，也不应裸体上路。
2807.
不应裸体礼敬，也不应让人礼敬；
不应裸体做服务，也不应让裸体的人做服务。
2808.
在服务时，浴室等三处可以遮盖；
用衣服遮盖在任何地方都是允许的。
2809.
在任何地方用盒子吃饭都是不允许的；
在同一个容器里一起吃饭，犯恶作罪。
2810.
共用一件覆盖物或一件垫子躺下，
或在同一张床上，他们犯恶作罪。
2811.
不应以大衣为垫子盘腿而坐；
不应玩任何游戏，也不应拔白发。
2812.
眉毛、额头或胡须上
长出的白发和其他白发，让人拔除是允许的。
2813.
健康的比丘如果撑伞，犯恶作罪；
为了保护自己的衣服等则是允许的。
2814.
穿象鼻形、四角形、鱼鳞形、
卷边、棕榈叶形的衣服，犯恶作罪。
2815.
穿在家人的衣服也犯恶作罪；
内衣和外衣应该齐整。
2816.
不应教授世俗学说，也不应学习；
比丘也不应教授动物学。
2817.
不允许持有所有的牦牛尾扇；
不应涂抹草药，也不应化妆。
2818.
不应用两端担东西，允许用中间担；
头顶、肩膀、腰间悬挂的负担没有过失。
2819.
比丘咀嚼八指长等的牙签，
最后是四指长的，犯恶作罪。
2820.
即使有事，也不应爬上一人高的树；
在紧急情况下，可以随意爬树。
2821.
如果不是病人，不应吃大蒜；
佛陀的话不应以其他方式解释。

2822.

Khipitena ca vattabbaṃ, ‘‘jīvā’’ti, gihinā puna;

‘‘Jīvathā’’ti ca vuttena, ‘‘ciraṃ jīvā’’ti vaṭṭati.

2823.

Sāmaṇeraṃ gahaṭṭhaṃ vā, ākoṭentassa dukkaṭaṃ;

Sayane pupphasaṃkiṇṇe, na vaṭṭati nipajjituṃ.

2824.

Khurabhaṇḍaṃ na gaṇheyya, sace nhāpitapubbako;

Na ca dhāraṇiyā uṇhī, sabbā bāhiralomikā.

2825.

Aṅgarāgaṃ karontassa, dukkaṭaṃ samudīritaṃ;

Akāyabandhanassāpi, gāmaṃ pavisatopi ca.

2826.

Lohajaṃ dārujaṃ sabbaṃ, kappiyaṃ mattikāmayaṃ;

Vinā satthañca pattañca, katakaṃ kumbhakārikaṃ.

Khuddakavatthukkhandhakakathā.

Senāsanakkhandhakakathā

2827.

Āsandiko atikkanta-pamāṇopi ca vaṭṭati;

Tathā pañcaṅgapīṭhampi, sattaṅgampi ca vaṭṭati.

2828.

Tūlonaddhā ghareyeva, mañcapīṭhā nisīdituṃ;

Sīsapādūpadhānañca, agilānassa vaṭṭati.

2829.

Santharitvā gilānassa, upadhānāni tattha ca;

Paccattharaṇakaṃ datvā, nipajjantassa vaṭṭati.

2830.

Tiriyaṃ muṭṭhiratanaṃ, hoti bimbohanaṃ mitaṃ;

Dīghato ca diyaḍḍhaṃ vā, dvihatthanti kurundiyaṃ.

2831.

Pūritā coḷapaṇṇuṇṇa-tiṇavākehi pañcahi;

Bhisiyo bhāsitā pañca, tūlānaṃ gaṇanāvasā.

2832.

Bhisitūlāni pañceva, tathā tūlāni tīṇipi;

Lomāni migapakkhīnaṃ, gabbhā bimbohanassime.

2833.

Manussalomaṃ lomesu, pupphesu bakulādikaṃ;

Suddhaṃ tamālapattañca, paṇṇesu na ca vaṭṭati.

2834.

Uṇṇādikaṃ pañcavidhañca tūlaṃ;

Mahesinā yaṃ bhisiyaṃ pavuttaṃ;

Masūrake taṃ pana vaṭṭatīti;

Kurundiyaṃ aṭṭhakathāya vuttaṃ.

2835.

Yadetaṃ tividhaṃ tūlaṃ, bhisiyaṃ taṃ akappiyaṃ;

Missaṃ tamālapattaṃ tu, sabbattha pana vaṭṭati.

2836.

Rūpaṃ tu purisitthīnaṃ, tiracchānagatassa vā;

Kārentassa karoto vā, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

2837.

Jātakaṃ pana vatthuṃ vā, kārāpetuṃ parehi vā;

Mālākammaṃ latākammaṃ, sayaṃ kātumpi vaṭṭati.

2838.

Samānāsaniko nāma, dvīhi vassehi yo pana;

Vuḍḍho vā daharo vāpi, vassenekena vā pana.

2839.

Samānavasse vattabbaṃ, kiñca nāmidha vijjati;

Sattavassativassehi, pañcavasso nisīdati.

2840.

Heṭṭhā dīghāsanaṃ tiṇṇaṃ, yaṃ pahoti nisīdituṃ;

Ekamañcepi pīṭhe vā, dve nisīdanti vaṭṭati.

2841.

Ubhatobyañjanaṃ itthiṃ, ṭhapetvā paṇḍakaṃ pana;

Dīghāsane anuññātaṃ, sabbehipi nisīdituṃ.

2842.

Purimiko pacchimiko, tathevantaramuttako;

Tayo senāsanaggāhā, sambuddhena pakāsitā.

2843.

Pubbāruṇā pāṭipadassa yāva;

Punāruṇo bhijjati neva tāva;

Idañhi senāsanagāhakassa;

Khettanti vassūpagame vadanti.

2844.

Pātova gāhite añño, bhikkhu senāsane pana;

Sace yācati āgantvā, vattabbo gāhitanti so.

2845.

Saṅghikaṃ apaloketvā, gahitaṃ vassavāsikaṃ;

Antovassepi vibbhanto, labhate tatrajaṃ sace.

2846.

Vuṭṭhavasso sace bhikkhu, kiñci āvāsihatthato;

Gahetvā kappiyaṃ bhaṇḍaṃ, datvā tassattano pana.

2847.

‘‘Asukasmiṃ kule mayhaṃ, vassāvāsikacīvaraṃ;

Gāhitaṃ gaṇha’’iccevaṃ, vatvā gacchati so disaṃ.

2848.

Uppabbajati ce tattha, gataṭṭhāne, na labbhati;

Gahetuṃ tassa sampattaṃ, saṅghikaṃyeva taṃ siyā.

2849.

Manusse sammukhā tattha, paṭicchāpeti ce pana;

Sabbaṃ labhati sampattaṃ, vassāvāsikacīvaraṃ.



以下是巴利文的完整直译：
2822.
被人打喷嚏时应该说"长寿"，然后在家人
说"愿你们长寿"时，可以回答"愿你长寿"。
2823.
打沙弥或在家人，犯恶作罪；
不允许躺在撒满花的床上。
2824.
如果以前是理发师，不应拿剃刀用具；
也不应持有所有外部毛发制成的头巾。
2825.
涂抹身体，被说成是犯恶作罪；
不系腰带或进入村庄也是如此。
2826.
金属制的、木制的、所有陶土制的都是如法的，
除了刀和钵，其他陶工制作的东西都可以。
小事品的故事。
住处品的故事
2827.
即使超过尺寸的长椅也是允许的；
同样，五支椅和七支椅也是允许的。
2828.
只在家里可以坐在塞满棉花的床椅上；
健康人可以用头枕和脚凳。
2829.
为病人铺设，在那里放枕头，
给予垫子，躺下是允许的。
2830.
枕头的宽度是一拳宽，
长度是一肘半或两肘，这是在库伦迪中说的。
2831.
填充布、棉花、草、树皮的五种，
被说成是五种床垫，根据棉花的数量。
2832.
五种床垫棉花，以及三种棉花，
兽毛、鸟毛、胎毛，这些是枕头的填充物。
2833.
人的毛发不允许用作毛发，巴库拉等花不允许用作花，
纯粹的多摩罗叶不允许用作叶子。
2834.
羊毛等五种棉花；
大仙说可以用于床垫；
在库伦迪注释书中说
这些可以用于垫子。
2835.
这三种棉花用于床垫是不如法的；
但混合多摩罗叶在任何地方都是允许的。
2836.
制作男人、女人或动物的形象，
让人制作或自己制作，都犯恶作罪。
2837.
让他人制作本生故事或事迹，
或自己制作花饰、藤蔓饰都是允许的。
2838.
所谓同座者是指比自己
大两岁或小两岁，或者只差一岁的。
2839.
对于同年的人应该说，这里有什么名字呢？
七岁和三岁的人与五岁的人同坐。
2840.
下面的长座可以容纳三个人坐，
一张床或一张椅子两个人坐是允许的。
2841.
除了双性人和女人，以及黄门，
长座允许所有人同坐。
2842.
前者、后者，以及中间放弃者，
这三种分配住处的方法是正觉者所宣说的。
2843.
从布萨日的黎明到
下一个黎明之前不会破坏；
这就是分配住处者的
范围，他们在雨安居时这样说。
2844.
如果早上分配了住处，另一位比丘
来到后请求，应该告诉他已经分配了。
2845.
经过询问后分配的雨安居住处，
即使在雨安居期间还俗，如果有的话也能得到那里的东西。
2846.
如果度过雨安居的比丘从住处管理人那里
拿了一些如法的物品，然后给了自己的，
2847.
说"在某某家我的雨安居衣
已经分配了，你去拿"，然后他离开那个地方。
2848.
如果他在去的地方还俗，就不能
得到已经分配给他的东西，那就变成僧团的了。
2849.
如果他当面让人们接受，
就能得到所有分配的雨安居衣。

2850.

Ārāmo ca vihāro ca, vatthūni duvidhassapi;

Bhisi bimbohanaṃ mañca-pīṭhanti tatiyaṃ pana.

2851.

Lohakumbhī kaṭāhañca, bhāṇako lohavārako;

Vāsi pharasu kuddālo, kuṭhārī ca nikhādanaṃ.

2852.

Valli veḷu tiṇaṃ paṇṇaṃ, muñjapabbajameva ca;

Mattikā dārubhaṇḍañca, pañcamaṃ tu yathāha ca.

2853.

‘‘Dvīhi saṅgahitāni dve, tatiyaṃ catusaṅgahaṃ;

Catutthaṃ navakoṭṭhāsaṃ, pañcamaṃ aṭṭhadhā mataṃ.

2854.

Iti pañcahi rāsīhi, pañcanimmalalocano;

Pañcavīsavidhaṃ nātho, garubhaṇḍaṃ pakāsayi’’.

2855.

Idañhi pana saṅghassa, santakaṃ garubhaṇḍakaṃ;

Vissajjento vibhājento, bhikkhu thullaccayaṃ phuse.

2856.

Bhikkhunā garubhaṇḍaṃ tu, saṅghena hi gaṇena vā;

Vissajjitamavissaṭṭhaṃ, vibhattamavibhājitaṃ.

2857.

Purimesu hi tīsvettha, na catthāgarubhaṇḍakaṃ;

Lohakumbhī kaṭāho ca, lohabhāṇakameva ca.

2858.

Tividhaṃ khuddakaṃ vāpi, garubhaṇḍakamevidaṃ;

Pādagaṇhanako loha-vārako bhājiyo mato.

2859.

Uddhaṃ pana tato loha-vārako garubhaṇḍakaṃ;

Bhiṅkārādīni sabbāni, garubhaṇḍāni honti hi.

2860.

Bhājetabbo ayopatto;

Tambāyothālakāpi ca;

Dhūmanettādikaṃ neva;

Bhājetabbanti dīpitaṃ.

2861.

Attanā paṭiladdhaṃ taṃ, lohabhaṇḍaṃ tu kiñcipi;

Na puggalikabhogena, bhuñjitabbañhi bhikkhunā.

2862.

Kaṃsavaṭṭakalohānaṃ, bhājanānipi sabbaso;

Na puggalikabhogena, vaṭṭanti paribhuñjituṃ.

2863.

Tipubhaṇḍepi eseva, nayo ñeyyo vibhāvinā;

Na doso saṅghike atthi, gihīnaṃ santakesu vā.

2864.

Khīrapāsāṇasambhūtaṃ, garukaṃ taṭṭakādikaṃ;

Pādagaṇhanato uddhaṃ, ghaṭako garubhaṇḍako.

2865.

Siṅgisajjhumayaṃ hāra-kūṭajaṃ phalikubbhavaṃ;

Bhājanāni na vaṭṭanti, gihīnaṃ santakānipi.

2866.

Vāsi bhājaniyā khuddā, garubhaṇḍaṃ mahattarī;

Tathā pharasu vejjānaṃ, sirāvedhanakampi ca.

2867.

Kuṭhāri vāsi kuddālo, garubhaṇḍaṃ nikhādanaṃ;

Sikharampi ca teneva, gahitanti pakāsitaṃ.

2868.

Caturassamukhaṃ doṇi-mukhaṃ vaṅkampi tattha ca;

Sadaṇḍaṃ khuddakaṃ sabbaṃ, garubhaṇḍaṃ nikhādanaṃ.

2869.

Muṭṭhikamadhikaraṇī , saṇḍāso vā tulādikaṃ;

Kiñci saṅghassa dinnaṃ ce, taṃ sabbaṃ garubhaṇḍakaṃ.

2870.

Nhāpitassa ca saṇḍāso, kattarī ca mahattarī;

Mahāpipphalakaṃ tunna-kārānaṃ garubhaṇḍakaṃ.

2871.

Valli saṅghassa dinnā vā, tatthajātāpi rakkhitā;

Aḍḍhabāhuppamāṇāpi, garu vettalatādikā.

2872.

Suttavākādinibbattā, rajjukā yottakāni vā;

Saṅghassa dinnakāle tu, gacchanti garubhaṇḍataṃ.

2873.

Nāḷikerassa hīre vā, vāke vā pana kenaci;

Vaṭṭetvā hi katā eka-vaṭṭāpi garubhaṇḍakaṃ.

2874.

Veḷu saṅghassa dinno vā, rakkhito tatthajātako;

Aṭṭhaṅgulāyato sūci-daṇḍamatto garuṃ siyā.

2875.

Chattadaṇḍasalākāyo, daṇḍo kattarayaṭṭhipi;

Pādagaṇhanakā tela-nāḷī bhājaniyā ime.

2876.

Muñjādīsupi yaṃ kiñci, muṭṭhimattaṃ garuṃ siyā;

Tālapaṇṇādimekampi, dinnaṃ vā tatthajātakaṃ.

2877.

Aṭṭhaṅgulappamāṇopi, garukaṃ rittapotthako;

Mattikā pakatī vāpi, pañcavaṇṇā sudhāpi vā.

2878.

Silesādīsu vā kiñci, dinnaṃ vā tatthajātakaṃ;

Tālapakkapamāṇaṃ tu, garubhaṇḍanti dīpitaṃ.

2879.

Valliveḷādikaṃ kiñci, arakkhitamagopitaṃ;

Garubhaṇḍaṃ na hoteva, gahetabbaṃ yathāsukhaṃ.



2850.

Ārāmo ca vihāro ca, vatthūni duvidhassapi;

Bhisi bimbohanaṃ mañca-pīṭhanti tatiyaṃ pana.

2851.

Lohakumbhī kaṭāhañca, bhāṇako lohavārako;

Vāsi pharasu kuddālo, kuṭhārī ca nikhādanaṃ.

2852.

Valli veḷu tiṇaṃ paṇṇaṃ, muñjapabbajameva ca;

Mattikā dārubhaṇḍañca, pañcamaṃ tu yathāha ca.

2853.

‘‘Dvīhi saṅgahitāni dve, tatiyaṃ catusaṅgahaṃ;

Catutthaṃ navakoṭṭhāsaṃ, pañcamaṃ aṭṭhadhā mataṃ.

2854.

Iti pañcahi rāsīhi, pañcanimmalalocano;

Pañcavīsavidhaṃ nātho, garubhaṇḍaṃ pakāsayi’’.

2855.

Idañhi pana saṅghassa, santakaṃ garubhaṇḍakaṃ;

Vissajjento vibhājento, bhikkhu thullaccayaṃ phuse.

2856.

Bhikkhunā garubhaṇḍaṃ tu, saṅghena hi gaṇena vā;

Vissajjitamavissaṭṭhaṃ, vibhattamavibhājitaṃ.

2857.

Purimesu hi tīsvettha, na catthāgarubhaṇḍakaṃ;

Lohakumbhī kaṭāho ca, lohabhāṇakameva ca.

2858.

Tividhaṃ khuddakaṃ vāpi, garubhaṇḍakamevidaṃ;

Pādagaṇhanako loha-vārako bhājiyo mato.

2859.

Uddhaṃ pana tato loha-vārako garubhaṇḍakaṃ;

Bhiṅkārādīni sabbāni, garubhaṇḍāni honti hi.

2860.

Bhājetabbo ayopatto;

Tambāyothālakāpi ca;

Dhūmanettādikaṃ neva;

Bhājetabbanti dīpitaṃ.

2861.

Attanā paṭiladdhaṃ taṃ, lohabhaṇḍaṃ tu kiñcipi;

Na puggalikabhogena, bhuñjitabbañhi bhikkhunā.

2862.

Kaṃsavaṭṭakalohānaṃ, bhājanānipi sabbaso;

Na puggalikabhogena, vaṭṭanti paribhuñjituṃ.

2863.

Tipubhaṇḍepi eseva, nayo ñeyyo vibhāvinā;

Na doso saṅghike atthi, gihīnaṃ santakesu vā.

2864.

Khīrapāsāṇasambhūtaṃ, garukaṃ taṭṭakādikaṃ;

Pādagaṇhanato uddhaṃ, ghaṭako garubhaṇḍako.

2865.

Siṅgisajjhumayaṃ hāra-kūṭajaṃ phalikubbhavaṃ;

Bhājanāni na vaṭṭanti, gihīnaṃ santakānipi.

2866.

Vāsi bhājaniyā khuddā, garubhaṇḍaṃ mahattarī;

Tathā pharasu vejjānaṃ, sirāvedhanakampi ca.

2867.

Kuṭhāri vāsi kuddālo, garubhaṇḍaṃ nikhādanaṃ;

Sikharampi ca teneva, gahitanti pakāsitaṃ.

2868.

Caturassamukhaṃ doṇi-mukhaṃ vaṅkampi tattha ca;

Sadaṇḍaṃ khuddakaṃ sabbaṃ, garubhaṇḍaṃ nikhādanaṃ.

2869.

Muṭṭhikamadhikaraṇī , saṇḍāso vā tulādikaṃ;

Kiñci saṅghassa dinnaṃ ce, taṃ sabbaṃ garubhaṇḍakaṃ.

2870.

Nhāpitassa ca saṇḍāso, kattarī ca mahattarī;

Mahāpipphalakaṃ tunna-kārānaṃ garubhaṇḍakaṃ.

2871.

Valli saṅghassa dinnā vā, tatthajātāpi rakkhitā;

Aḍḍhabāhuppamāṇāpi, garu vettalatādikā.

2872.

Suttavākādinibbattā, rajjukā yottakāni vā;

Saṅghassa dinnakāle tu, gacchanti garubhaṇḍataṃ.

2873.

Nāḷikerassa hīre vā, vāke vā pana kenaci;

Vaṭṭetvā hi katā eka-vaṭṭāpi garubhaṇḍakaṃ.

2874.

Veḷu saṅghassa dinno vā, rakkhito tatthajātako;

Aṭṭhaṅgulāyato sūci-daṇḍamatto garuṃ siyā.

2875.

Chattadaṇḍasalākāyo, daṇḍo kattarayaṭṭhipi;

Pādagaṇhanakā tela-nāḷī bhājaniyā ime.

2876.

Muñjādīsupi yaṃ kiñci, muṭṭhimattaṃ garuṃ siyā;

Tālapaṇṇādimekampi, dinnaṃ vā tatthajātakaṃ.

2877.

Aṭṭhaṅgulappamāṇopi, garukaṃ rittapotthako;

Mattikā pakatī vāpi, pañcavaṇṇā sudhāpi vā.

2878.

Silesādīsu vā kiñci, dinnaṃ vā tatthajātakaṃ;

Tālapakkapamāṇaṃ tu, garubhaṇḍanti dīpitaṃ.

2879.

Valliveḷādikaṃ kiñci, arakkhitamagopitaṃ;

Garubhaṇḍaṃ na hoteva, gahetabbaṃ yathāsukhaṃ.


以下是巴利文的完整直译，按照您的要求进行翻译:
2850.
园林和精舍,以及两种土地;
床垫和枕头,床和椅子是第三种。
2851.
铜锅和平底锅,铜盆和铜水罐;
斧头、斧子、锄头,大斧和铲子。
2852.
藤蔓、竹子、草、叶子,以及文奇草和芦苇;
陶土和木制器具,这是第五种,正如所说的那样。
2853.
"两种包含两项,第三种包含四项;
第四种分为九部分,第五种被认为有八种。
2854.
就这样,以五种类别,具有五种清净眼睛的;
导师宣说了二十五种重要物品。"
2855.
这些确实是僧团的重要财物;
比丘若擅自处理或分配,将犯粗罪。
2856.
比丘对于重要物品,无论是僧团的还是团体的;
未经许可不得处理,未经分配不得分配。
2857.
在前三种中,第四种不是重要物品;
铜锅、平底锅,以及铜盆。
2858.
这三种小型物品,也被视为重要物品;
可以拿在手中的铜水罐,被认为是可分配的。
2859.
但是大于这个尺寸的铜水罐,就是重要物品;
水壶等所有物品,都是重要物品。
2860.
铁碗可以分配;
铜碗和铜盘也是;
但烟囱等物品,
不应分配,这是明确的。
2861.
比丘自己获得的任何铜制物品,
都不应作为个人财产使用。
2862.
所有的青铜和铜制容器,
都不允许作为个人财产使用。
2863.
对于锡制物品,智者也应了解同样的规则;
对于僧团的物品或在家人的物品,则没有过错。
2864.
由石灰石制成的重要物品,如碗等,
大于手掌大小的罐子是重要物品。
2865.
由黄金、银、珊瑚、水晶制成的,
容器不允许使用,即使是在家人的物品也不行。
2866.
小斧子可以分配,大斧子是重要物品;
同样,医生用的手术刀和放血针也是。
2867.
大斧、斧头、锄头,铲子是重要物品;
据说尖头工具也包括在内。
2868.
方形的、槽形的、弯曲的,
所有带柄的小型工具,铲子是重要物品。
2869.
小锤、砧板、钳子或天平等,
任何给予僧团的物品,都是重要物品。
2870.
理发师的大钳子和大剪刀,
裁缝的大剪刀是重要物品。
2871.
给予僧团的藤蔓,或在那里生长的受保护的藤蔓,
即使只有半臂长的藤条等,也是重要物品。
2872.
由线或树皮制成的绳子或系带,
在给予僧团时,就成为重要物品。
2873.
无论是椰子纤维还是树皮,
由任何人编织的,即使只有一圈,也是重要物品。
2874.
给予僧团的竹子,或在那里生长的受保护的竹子,
长八指宽,足以做针柄的,就是重要物品。
2875.
伞柄、伞骨、手杖、剃刀柄,
可以握在手中的油瓶都是可分配的物品。
2876.
文奇草等任何一把,都是重要物品;
一片棕榈叶,无论是赠予的还是在那里生长的。
2877.
即使只有八指宽的空白书叶也是重要物品;
普通的黏土或五色黏土,或石灰。
2878.
任何给予的或在那里生长的胶水等物品;
据说棕榈果大小的就是重要物品。
2879.
任何藤蔓、竹子等,如果没有被保护或看管;
就不是重要物品,可以随意取用。

2880.

Rakkhitaṃ gopitaṃ vāpi, gahetabbaṃ tu gaṇhatā;

Samakaṃ atirekaṃ vā, datvā phātikameva vā.

2881.

Añjanaṃ haritālañca, tathā hiṅgu manosilā;

Bhājetabbanti viññeyyaṃ, viññunā vinayaññunā.

2882.

Dārubhaṇḍepi yo koci, sūcidaṇḍappamāṇako;

Aṭṭhaṅgulāyato dāru-bhaṇḍako garubhaṇḍakaṃ.

2883.

Mahāaṭṭhakathāyaṃ tu, vibhajitvāva dassitaṃ;

Āsandikopi sattaṅgo, bhaddapīṭhañca pīṭhikā.

2884.

Pīṭhameḷakapādañca, tathāmaṇḍakavaṭṭakaṃ;

Kocchaṃ palālapīṭhañca, dhovane phalakampi ca.

2885.

Bhaṇḍikā muggaro ceva, vatthaghaṭṭanamuggaro;

Ambaṇampi ca mañjūsā, nāvā rajanadoṇikā.

2886.

Uḷuṅkopi samuggopi, karaṇḍampi kaṭacchupi;

Evamādi tu sabbampi, saṅghikaṃ garubhaṇḍakaṃ.

2887.

Sabbaṃ dārumayaṃ geha-sambhāraṃ garukaṃ mataṃ;

Bhājiyaṃ kappiyaṃ cammaṃ, akappiyamabhājiyaṃ.

2888.

Eḷacammaṃ garuṃ vuttaṃ, tathevodukkhalādikaṃ;

Pesakārādibhaṇḍañca, kasibhaṇḍañca saṅghikaṃ.

2889.

Tathevādhārako patta-pidhānaṃ tālavaṇṭakaṃ;

Bījanī pacchi caṅkoṭaṃ, sabbā sammuñjanī garu.

2890.

Yaṃ kiñci bhūmattharaṇaṃ, yo koci kaṭasārako;

Cakkayuttakayānañca, sabbampi garubhaṇḍakaṃ.

2891.

Chattañca muṭṭhipaṇṇañca, visāṇaṃtumbabhājanaṃ;

Upāhanāraṇīdhamma-karaṇādi lahuṃ idaṃ.

2892.

Hatthidanto visāṇañca, yathāgatamatacchitaṃ;

Mañcapādādi yaṃ kiñci, bhājanīyamaniṭṭhitaṃ.

2893.

Niṭṭhito tacchito vāpi, vidho hiṅgukaraṇḍako;

Añjanī ca salākāyo, bhājanī udapuñchanī.

2894.

Sabbaṃ kulālabhaṇḍampi, paribhogārahaṃ pana;

Pattaṅgārakaṭāhañca, dhūmadānaṃ kapallikā.

2895.

Thūpikā dīparukkho ca, cayanacchadaniṭṭhakā;

Saṅghikaṃ pana sabbampi, garubhaṇḍanti dīpitaṃ.

2896.

Patto kañcanako ceva, thālakaṃ kuṇḍikāpi ca;

Ghaṭako lohabhaṇḍepi, kuṇḍikāpi ca bhājiyā.

2897.

Garunā garubhaṇḍañca, thāvarena ca thāvaraṃ;

Saṅghassa parivattetvā, gaṇhituṃ pana vaṭṭati.

2898.

Adhotena ca pādena, nakkame sayanāsanaṃ;

Allapādena vā bhikkhu, tatheva saupāhano.

2899.

Bhūmiyā niṭṭhubhantassa, parikammakatāya vā;

Parikammakataṃ bhittiṃ, apassentassa dukkaṭaṃ.

2900.

Parikammakataṃ bhūmiṃ, saṅghikaṃ mañcapīṭhakaṃ;

Attano santakeneva, pattharitvāna kenaci.

2901.

Nipajjitabbaṃ, sahasā, tassa niddāyato yadi;

Sarīrāvayavo koci, mañcaṃ phusati dukkaṭaṃ.

2902.

Lomesu pana lomānaṃ, gaṇanāyeva dukkaṭaṃ;

Talena hatthapādānaṃ, vaṭṭatakkamituṃ pana.

2903.

Sahassagghanako koci, piṇḍapāto sacīvaro;

Patto avassikaṃ bhikkhuṃ, likhitvā ṭhapitopi ca.

2904.

Tādiso piṇḍapātova, saṭṭhivassānamaccaye;

Uppanno saṭṭhivassassa, ṭhitikāya dade budho.

2905.

Uddesabhattaṃ bhuñjitvā, jāto ce sāmaṇerako;

Gahetuṃ labhati taṃ pacchā, sāmaṇerassa pāḷiyā.

2906.

Sampuṇṇavīsavasso yo, sve uddesaṃ labhissati;

Ajja so upasampanno, atītā ṭhitikā siyā.

2907.

Sace pana salākā tu, laddhā bhattaṃ na taṃdine;

Laddhaṃ, punadine tassa, gāhetabbaṃ, na saṃsayo.

2908.

Uttaruttaribhaṅgassa, bhattassekacarassa hi;

Visuñhi ṭhitikā katvā, dātabbā tu salākikā.

2909.

Bhattameva sace laddhaṃ, na panuttaribhaṅgakaṃ;

Laddhamuttaribhaṅgaṃ vā, na laddhaṃ bhattameva vā.



2880.
对于受保护和看管的物品,取用者应该;
给予等量或更多,或者给予额外补偿。
2881.
眼药、黄土,以及阿魏、朱砂;
明智的律学者应当知道,这些是可以分配的。
2882.
任何木制品,只要有针柄那么大;
长八指宽的木制品,就是重要物品。
2883.
在大注释书中,已经分别说明;
七支长椅、吉祥座椅和普通座椅。
2884.
山羊脚凳,以及圆凳;
草编座椅、稻草座椅,以及洗浴用的木板。
2885.
包裹、木槌,以及搓洗衣物的木槌;
量谷器、箱子、船只和染缸。
2886.
水勺、小盒子、匣子和汤勺;
这些等等所有物品,都是僧团的重要物品。
2887.
所有用于房屋建造的木材,都被认为是重要物品;
可用的皮革可以分配,不可用的皮革不可分配。
2888.
羚羊皮被称为重要物品,臼及类似物品也是;
织工等的工具和农具,只要是僧团的。
2889.
同样,托盘、钵盖、棕榈扇;
扇子、篮子、筐子,所有扫帚都是重要物品。
2890.
任何地毯,任何坐垫;
有轮子的车辆,都是重要物品。
2891.
伞、手持扇、角制容器和葫芦容器;
拖鞋、取火工具、法器等这些是轻物品。
2892.
象牙和兽角,未经加工的原料;
床脚等任何未完成的可分配物品。
2893.
已完成或已加工的,阿魏盒;
眼药盒和医用针,可分配的擦手巾。
2894.
所有陶工制品,只要适合使用;
钵炭锅、熏香器、香炉。
2895.
塔尖、灯架,以及砖瓦和屋顶材料;
据说所有这些僧团物品,都是重要物品。
2896.
金钵、碗,以及水瓶;
铜制的罐子和水瓶,都是可分配的。
2897.
重要物品可以用重要物品交换,不动产可以用不动产交换;
僧团的物品是允许这样交换的。
2898.
不应该用未洗的脚,踩踏卧具;
比丘也不应该用湿脚,或穿着鞋子踩踏。
2899.
在已经处理过的地面上吐痰,
或对着已经处理过的墙壁吐痰,都犯突吉罗。
2900.
对于已经处理过的地面,僧团的床椅;
应该用自己的物品,铺上某些东西。
2901.
可以躺卧,如果突然,有人睡着时;
身体的任何部分,触碰到床就犯突吉罗。
2902.
对于毛发,要按毛发的数量计算突吉罗;
但是用手掌和脚掌,是可以踩踏的。
2903.
某件价值千金的托钵食物连同衣服;
或钵,写下未满一年的比丘的名字保存。
2904.
这样的托钵食物,经过六十年后;
给予已经六十岁的人,这是智者的做法。
2905.
食用指定的食物后,如果有沙弥出生;
之后他可以按照沙弥的次序获得。
2906.
明天将获得指定食物的人,如果已满二十岁;
今天受具足戒,他的顺序就过期了。
2907.
如果获得了票券,但当天没有获得食物;
第二天应该给他,这是毫无疑问的。
2908.
对于附加食物,以及独食;
应该分别设立顺序,然后发放票券。
2909.
如果只获得了食物,没有获得附加食物;
或者获得了附加食物,却没有获得食物。

2910.

Yena yena hi yaṃ yaṃ tu, na laddhaṃ, tassa tassa ca;

Taṃ taṃ punadine cāpi, gāhetabbanti dīpitaṃ.

2911.

Saṅghuddesādikaṃ bhattaṃ, idaṃ sattavidhampi ca;

Āgantukādibhattañca, catubbidhamudīritaṃ.

2912.

Vihāravārabhattañca, niccañca kuṭibhattakaṃ;

Pannarasavidhaṃ bhattaṃ, uddiṭṭhaṃ sabbamevidha.

2913.

Pāḷimaṭṭhakathañceva, oloketvā punappunaṃ;

Saṅghike paccaye sammā, vibhajeyya vicakkhaṇo.

Senāsanakkhandhakakathā.

Vattakkhandhakakathā

2914.

Āgantukāvāsikapiṇḍacārī-;

Senāsanāraññanumodanāsu ;

Vattāni bhatte gamikassa jantā-;

Ghare tathā vaccakuṭippavese.

2915.

Ācariyupajjhāyakasissasaddhi- ;

Vihārivattānipi sabbasova;

Vattāni vuttāni catuddaseva;

Visuddhacittena vināyakena.

2916.

Āgantukena ārāmaṃ, pavisantena bhikkhunā;

Chattaṃ panāpanetabbaṃ, muñcitabbā upāhanā.

2917.

Oguṇṭhanaṃ na kātabbaṃ, sīse cīvarameva vā;

Na hi tena ca dhotabbā, pādā pānīyavārinā.

2918.

Vanditabbāva pucchitvā, vihāre vuḍḍhabhikkhuno;

Kāle senāsanaṃ tena, pucchitabbañca bhikkhunā.

2919.

Vaccaṭṭhānañca passāva-ṭṭhānaṃ pānīyameva ca;

Paribhojanīyaṃ saṅgha-katikaṃ gocarādikaṃ.

2920.

Vuḍḍhamāgantukaṃ disvā, bhikkhunāvāsikenapi;

Pattaṃ paṭiggahetabbaṃ, paccuggantvāna cīvaraṃ.

2921.

Āsanaṃ paññapetabbaṃ, tassa pādodakampi ca;

Upanikkhipitabbañca, pucchitabbañca vārinā.

2922.

Vandeyyo paññapetabbaṃ, tassa senāsanampi ca;

Ajjhāvutthamavutthaṃ vā, gocarāgocarampi ca.

2923.

Vaccaṭṭhānañca passāva-ṭṭhānaṃ sekkhakulāni ca;

Pavese nikkhame kālo, vattabbo pāniyādikaṃ.

2924.

Sace so navako hoti;

Āgatāgantuko yathā;

Nisinneneva tenassa;

Sabbamāvāsibhikkhunā.

2925.

‘‘Atra pattaṃ ṭhapehīti, nisīdāhīdamāsanaṃ’’;

Iccevaṃ pana vattabbaṃ, deyyaṃ senāsanampi ca.

2926.

Dārumattikabhaṇḍāni, gantukāmena bhikkhunā;

Gantabbaṃ paṭisāmetvā, thaketvāvasathampi ca.

2927.

Āpucchitvāpi gantabbaṃ, bhikkhunā sayanāsanaṃ;

Pucchitabbe asantepi, gopetvā vāpi sādhukaṃ.

2928.

Sahasā pavise nāpi, sahasā na ca nikkhame;

Nātidūre naccāsanne, ṭhātabbaṃ piṇḍacārinā.

2929.

Vāmahatthena saṅghāṭiṃ, uccāretvātha bhājanaṃ;

Dakkhiṇena paṇāmetvā, bhikkhaṃ gaṇheyya paṇḍito.

2930.

Sūpaṃ vā dātukāmāti, sallakkheyya muhuttakaṃ;

Olokeyyantarā bhikkhu, na bhikkhādāyikāmukhaṃ.

2931.

Pānīyādi panāneyyaṃ, bhikkhunāraññakenapi;

Nakkhattaṃ tena yogo ca, jānitabbā disāpi ca.

2932.

Vaccapassāvatitthāni, bhavanti paṭipāṭiyā;

Karontassa yathāvuḍḍhaṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

2933.

Sahasā ubbhajitvā vā, na ca vaccakuṭiṃ vise;

Ukkāsitvā bahi ṭhatvā, pavise saṇikaṃ pana.

2934.

Vaccaṃ na nitthunantena, kātabbaṃ pana bhikkhunā;

Khādato dantakaṭṭhaṃ vā, karoto hoti dukkaṭaṃ.

2935.

Vaccaṃ pana na kātabbaṃ, bahiddhā vaccadoṇiyā;

Passāvopi na kātabbo, bahi passāvadoṇiyā.

2936.

Kharena nāvalekheyya, na kaṭṭhaṃ vaccakūpake;

Chaḍḍeyya na ca pāteyya, kheḷaṃ passāvadoṇiyā.

2937.

Pādukāsu ṭhitoyeva, ubbhajeyya vicakkhaṇo;

Paṭicchādeyya tattheva, ṭhatvā nikkhamane pana.



2910.
无论是谁没有获得什么,对于那个人;
第二天也应该,给予那个东西,这是明确的。
2911.
僧团指定的食物等,这七种;
以及客人等的食物,被说成是四种。
2912.
寺院轮值的食物,以及常住食物和小屋食物;
总共十五种食物,在这里都被指出。
2913.
反复查阅巴利经文和注释书;
智者应当正确地,分配僧团的资具。
住处篇的解说完毕。
职责篇的解说
2914.
对于客人、常住者、托钵者、
住处、林居者和随喜者;
对于食物、将离开者、浴室、
俗家以及厕所入口的职责。
2915.
对于老师、戒师、弟子、
同住者的职责也都包括在内;
总共十四种职责,
都由清净心的导师所宣说。
2916.
作为客人的比丘,进入寺院时;
应该放下伞,脱掉鞋子。
2917.
不应该蒙头,也不应该用衣服遮头;
不应该用饮用水,洗脚。
2918.
应该询问后礼拜,寺院中的长老比丘;
那个比丘应该在适当的时候,询问住处。
2919.
厕所和小便处,饮用水;
以及用水、僧团规定、行境等。
2920.
常住比丘看到,年长的客人时;
应该迎上前去,接过他的钵和衣服。
2921.
应该为他准备座位,以及洗脚水;
应该放置脚凳,并询问是否需要水。
2922.
应该礼拜,并为他准备住处;
无论是已经住过还是没住过的,以及适合和不适合的行境。
2923.
厕所和小便处,以及有学人的俗家;
应该告知进出的时间,饮用水等。
2924.
如果他是新来的;
就像刚到的客人一样;
常住比丘应该坐着;
向他说明一切。
2925.
"请把钵放在这里,请坐在这个座位上";
应该这样说,也应该给予住处。
2926.
想要离开的比丘,
应该收拾好木制和陶制的器具,
关好房门。
2927.
比丘离开时应该,告知住处;
如果没有人可以告知,也应该妥善保管。
2928.
托钵的比丘不应该,突然进入或突然离开;
不应该站得太远,也不应该站得太近。
2929.
用左手提起大衣,然后把钵;
用右手伸出,智者应该这样接受食物。
2930.
应该稍微观察一下,是否想要给予汤;
比丘应该看着中间,不要看施食者的脸。
2931.
林居比丘也应该,了解饮用水等;
他应该知道星宿、时节,以及方向。
2932.
大小便处,应该按照顺序;
如果不按年长顺序使用,就犯突吉罗罪。
2933.
不应该突然掀开,进入厕所;
应该在外面咳嗽,然后慢慢进入。
2934.
比丘不应该,一边大便一边发出声音;
一边嚼牙签或做其他事情,否则犯突吉罗罪。
2935.
不应该在大便桶,外面大便;
也不应该在小便桶,外面小便。
2936.
不应该用粗糙的东西擦拭,不应该把木棍扔进厕所;
不应该吐痰,或把痰吐进小便桶。
2937.
智者应该站在木屐上,提起衣服;
在那里遮盖好,然后离开。

2938.

Nācameyya sace vaccaṃ, katvā yo salile sati;

Tassa dukkaṭamuddiṭṭhaṃ, muninā mohanāsinā.

2939.

Sasaddaṃ nācametabbaṃ, katvā capu capūti ca;

Ācamitvā sarāvepi, sesetabbaṃ na tūdakaṃ.

2940.

Ūhatampi adhovitvā, nikkhamantassa dukkaṭaṃ;

Uklāpāpi sace honti, sodhetabbaṃ asesato.

2941.

Avalekhanakaṭṭhena, pūro ce pīṭharo pana;

Chaḍḍeyya kumbhi rittā ce, kumbhiṃ pūreyya vārinā.

2942.

Anajjhiṭṭho hi vuḍḍhena, pātimokkhaṃ na uddise;

Dhammaṃ na ca bhaṇe, pañhaṃ, na puccheyya na vissaje.

2943.

Āpucchitvā kathentassa, vuḍḍhaṃ vuḍḍhatarāgame;

Puna āpucchane kiccaṃ, natthīti paridīpitaṃ.

2944.

Vuḍḍhenekavihārasmiṃ, saddhiṃ viharatā pana;

Anāpucchā hi sajjhāyo, na kātabbo kadācipi.

2945.

Uddesopi na kātabbo, paripucchāya kā kathā;

Na ca dhammo kathetabbo, bhikkhunā dhammacakkhunā.

2946.

Na dīpo vijjhāpetabbo, kātabbo vā na ceva so;

Vātapānakavāṭāni, thakeyya vivareyya no.

2947.

Caṅkame caṅkamanto ca, vuḍḍhato parivattaye;

Tampi cīvarakaṇṇena, kāyena na ca ghaṭṭaye.

2948.

Purato neva therānaṃ, nhāyeyya na panūpari;

Uttaraṃ otarantānaṃ, dade maggaṃ, na ghaṭṭaye.

2949.

Vattaṃ aparipūrento, na sīlaṃ paripūrati;

Asuddhasīlo duppañño, cittekaggaṃ na vindati.

2950.

Vikkhittacittonekaggo, saddhammaṃ na ca passati;

Apassamāno saddhammaṃ, dukkhā na parimuccati.

2951.

Tasmā hi vattaṃ pūreyya, jinaputto vicakkhaṇo;

Ovādaṃ buddhaseṭṭhassa, katvā nibbānamehiti.

Vattakkhandhakakathā.

Bhikkhunikkhandhakakathā

2952.

Kāyaṃ ūruṃ thanaṃ vāpi, vivaritvāna bhikkhunī;

Attano aṅgajātaṃ vā, bhikkhussa na ca dassaye.

2953.

Bhikkhunā saha yaṃ kiñci, sampayojentiyāpi ca;

Tato bhāsantiyā bhikkhuṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

2954.

Na ca bhikkhuniyā dīghaṃ, dhāreyya kāyabandhanaṃ;

Teneva kāyabandhena, thanapaṭṭena vā pana.

2955.

Vilīvena ca paṭṭena, cammapaṭṭena vā tathā;

Dussapaṭṭena vā dussa-veṇiyā dussavaṭṭiyā.

2956.

Na phāsukā nametabbā, dukkaṭaṃ tu namentiyā;

Na ghaṃsāpeyya samaṇī, jaghanaṃ aṭṭhikādinā.

2957.

Hatthaṃ vā hatthakocchaṃ vā, pādaṃ vā mukhamūrukaṃ;

Koṭṭāpeti sace tassā, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

2958.

Na mukhaṃ limpitabbaṃ tu, na cuṇṇetabbameva ca;

Manosilāya vāpatti, mukhaṃ lañjantiyā siyā.

2959.

Aṅgarāgo na kātabbo, mukharāgopi vā tathā;

Avaṅgaṃ na ca kātabbaṃ, na kātabbaṃ visesakaṃ.

2960.

Olokanakato rāgā, oloketuṃ na vaṭṭati;

Ṭhātabbaṃ na ca sāloke, sanaccaṃ na ca kāraye.

2961.

Dukkaṭaṃ muninā vuttaṃ, gaṇikaṃ vuṭṭhapentiyā;

Suraṃ vā pana maṃsaṃ vā, paṇṇaṃ vā vikkiṇantiyā.

2962.

Vaḍḍhiṃ vāpi vaṇijjaṃ vā, payojetuṃ na vaṭṭati;

Tirīṭaṃ kañcukaṃ vāpi, yadi dhāreti dukkaṭaṃ.

2963.

Dāso vā pana dāsī vā, tathā kammakaropi vā;

Na cevupaṭṭhapetabbo, tiracchānagatopi vā.

2964.

Na ca bhikkhuniyā sabba-nīlādiṃ pana cīvaraṃ;

Dhāretabbaṃ, na dhāreyya, sabbaṃ namatakampi ca.

2965.

Paṭicchannāpaṭicchannaṃ , chinnaṃ vācchinnameva vā;

Purisabyañjanaṃ sabbaṃ, oloketuṃ na vaṭṭati.

2966.

Dūratova ca passitvā, bhikkhuṃ bhikkhuniyā pana;

Maggo tassa padātabbo, okkamitvāna dūrato.



2938.
如果有水,做完大便后不洗净;
智慧的佛陀说,这是突吉罗罪。
2939.
不应该发出声音洗净,不应该发出"咕噜咕噜"的声音;
洗净后不应该,在水盆中留下水。
2940.
如果没有洗净就离开,就犯突吉罗罪;
如果有污垢,应该彻底清洁。
2941.
如果擦拭木棍的容器满了,
应该倒掉;如果水罐空了,应该装满水。
2942.
如果没有被长老请求,不应诵波罗提木叉;
不应说法,不应问问题,也不应回答。
2943.
在请示长老后说话时,如果有更长老的人来;
据说不需要再次请示。
2944.
与长老共住在一个寺院时,
任何时候都不应该,未经请示就诵经。
2945.
不应该教导,更不用说询问;
具有法眼的比丘,不应该说法。
2946.
不应该熄灭灯,也不应该点灯;
不应该关闭或打开窗户。
2947.
在经行时,应该从长老身边绕过;
也不应该用衣角,或身体碰触长老。
2948.
不应该在长老前面,或上游洗浴;
对于下水的长老,应该让路,不要碰撞。
2949.
不圆满履行职责的人,不能圆满持戒;
戒不清净的愚人,不能获得心一境性。
2950.
心散乱不专注的人,不能见到正法;
不见正法的人,不能解脱苦。
2951.
因此,智慧的佛子,应该圆满履行职责;
遵循至上佛陀的教诲,他将达到涅槃。
职责篇的解说完毕。
比丘尼篇的解说
2952.
比丘尼不应该,露出身体、大腿或乳房;
也不应该向比丘,展示自己的生殖器。
2953.
比丘尼如果与比丘,有任何不当接触;
或对比丘说不当的话,就犯突吉罗罪。
2954.
比丘尼不应该,穿长的腰带;
也不应该用腰带,或乳罩。
2955.
不应该用藤条制的带子,或皮带;
或布带,或布绳,或布卷。
2956.
不应该弯曲肋骨,弯曲的话就犯突吉罗罪;
女修行者不应该,用骨头等摩擦臀部。
2957.
如果她让人按摩,手、腋下、脚、脸或大腿;
她就犯突吉罗罪。
2958.
不应该涂抹脸,也不应该擦粉;
用朱砂涂脸,也会犯罪。
2959.
不应该涂抹身体,也不应该涂抹脸;
不应该画眉,不应该画特殊的妆。
2960.
不应该从镜子里,看自己的妆容;
不应该站在阳光下,不应该跳舞。
2961.
佛陀说,让妓女出家是突吉罗罪;
卖酒、肉或叶子,也是突吉罗罪。
2962.
不允许放高利贷,或做生意;
如果穿树皮衣或紧身衣,就犯突吉罗罪。
2963.
不应该雇用,男奴、女奴;
或工人,甚至动物。
2964.
比丘尼不应该,穿全蓝色等衣服;
也不应该穿,全部柔软的衣服。
2965.
无论是遮盖的还是未遮盖的,切除的还是未切除的;
不允许观看,任何男性生殖器。
2966.
比丘尼从远处,看到比丘时;
应该从远处,让开路给比丘。

2967.

Bhikkhuṃ pana ca passitvā, pattaṃ bhikkhaṃ carantiyā;

Nīharitvā tamukkujjaṃ, dassetabbaṃ tu bhikkhuno.

2968.

Saṃvellikañca kātuṃ vā, dhāretuṃ kaṭisuttakaṃ;

Utukāle anuññātaṃ, utunīnaṃ mahesinā.

2969.

Itthiposayutaṃ yānaṃ, hatthavaṭṭakameva vā;

Pāṭaṅkī ca gilānāya, vaṭṭatevābhirūhituṃ.

2970.

Garudhamme ṭhitāyāpi, mānattaṃ tu carantiyā;

Sammannitvā padātabbā, dutiyā pana bhikkhunī.

2971.

Yassā pabbajjakāle tu, gabbho vuṭṭhāti itthiyā;

Putto yadi ca tassāpi, dātabbā dutiyā tathā.

2972.

Mātā labhati pāyetuṃ, bhojetuṃ puttamattano;

Maṇḍetumpi ure katvā, setuṃ labhati sā pana.

2973.

Ṭhapetvā sahaseyyaṃ tu, tasmiṃ dutiyikāya hi;

Purisesu yathāññesu, vattitabbaṃ tatheva ca.

2974.

Vibbhameneva sā hoti, yasmā idha abhikkhunī;

Tasmā bhikkhuniyā sikkhā-paccakkhānaṃ na vijjati.

2975.

Vibbhantāya yathā tassā, puna natthūpasampadā;

Gatāya titthāyatanaṃ, tathā natthūpasampadā.

2976.

Chedanaṃ nakhakesānaṃ, purisehi ca vandanaṃ;

Vaṇassa parikammampi, sādituṃ pana vaṭṭati.

2977.

Na vaccakuṭiyā vacco, kātabbo yāya kāyaci;

Heṭṭhāpi vivaṭe uddhaṃ, paṭicchannepi vaṭṭati.

2978.

Na ca vaṭṭati sabbattha, pallaṅkena nisīdituṃ;

Gilānāyaḍḍhapallaṅkaṃ, vaṭṭatīti pakāsitaṃ.

2979.

Na ca bhikkhuniyāraññe, vatthabbaṃ tu kathañcana;

Atitthe naratitthe vā, nhāyituṃ na ca vaṭṭati.

2980.

Samaṇī gandhacuṇṇena, yā ca vāsitamattiyā;

Nhāyeyya paṭisote vā, tassā āpatti dukkaṭaṃ.

2981.

‘‘Tvaṃyeva paribhuñjā’’ti, paribhogatthamattano;

Dinnaṃ abhutvā aññassa, dentiyā pana dukkaṭaṃ.

2982.

Sabbaṃ paṭiggahāpetvā, bhikkhūhi paribhuñjituṃ;

Asantenupasampanne, bhikkhunīnaṃ tu vaṭṭati.

Bhikkhunikkhandhakakathā.

Iti vinayavinicchaye khandhakakathā niṭṭhitā.

Catubbidhakammakathā

2983.

Cattārimāni kammāni, apalokanasaññitaṃ;

Ñatti ñattidutiyañca, kammaṃ ñatticatutthakaṃ.

2984.

Apalokanakammaṃ tu, pañca ṭhānāni gacchati;

Ñattikammaṃ navaṭṭhānaṃ, dutiyaṃ satta gacchati.

2985.

Tathā ñatticatutthampi, satta ṭhānāni gacchati;

Nissāraṇañca osāro, bhaṇḍukaṃ brahmadaṇḍako.

2986.

Apalokanakammañhi, kammalakkhaṇapañcamaṃ;

Nissāraṇañca osāraṃ, samaṇuddesato vade.

2987.

Bhaṇḍukaṃ pabbajantena, channena brahmadaṇḍakaṃ;

Aññassapi ca kātabbo, tathārūpassa bhikkhuno.

2988.

Sabbo sannipatitvāna, āpucchitvāna sabbaso;

Cīvarādiparikkhāraṃ, saṅgho yaṃ deti tassa hi.

2989.

Tikkhattuṃ apaloketvā, bhikkhūnaṃ ruciyā pana;

Evaṃ saṅghassa dānaṃ tu, hoti taṃ kammalakkhaṇaṃ.

2990.

Nissāraṇamathosāro , uposathapavāraṇā;

Sammuti ceva dānañca, paṭiggāho ca sattamo.

2991.

Paccukkaḍḍhanatā ceva, aṭṭhamī parikittitā;

Kammassa lakkhaṇañcāti, nava ṭhānāni ñattiyā.

2992.

Vinicchaye asampatte, therassāvinayaññuno;

Tassa nissāraṇā vuttā, yā sā nissāraṇāti hi.

2993.

Upasampadāpekkhassa, āgacchosāraṇāti sā;

Uposathavasenāpi, pavāraṇavasenapi.

2994.

Ñattiyā ṭhapitattā hi, ñattikammānime duve;

‘‘Upasampadāpekkhañhi, anusāseyyaha’’nti ca.

2995.

‘‘Itthannāmamahaṃ bhikkhuṃ, puccheyyaṃ vinaya’’nti ca;

Evamādipavattā hi, edisā ñatti sammuti.



2910.
无论是谁没有得到什么,
第二天也应该给予他那个东西,这是明确的。
2911.

2996.

Nissaṭṭhacīvarādīnaṃ, dānaṃ ‘‘dāna’’nti vuccati;

Āpattīnaṃ paṭiggāho, ‘‘paṭiggāho’’ti vuccati.

2997.

Paccukkaḍḍhanatā nāma, pavārukkaḍḍhanā matā;

‘‘Imaṃ uposathaṃ katvā, kāle pavārayāmi’’ti.

2998.

Tiṇavatthārake sabba-paṭhamā ñatti cetarā;

Kammalakkhaṇametanti, nava ṭhānāni ñattiyā.

2999.

Ñattidutiyakammampi, satta ṭhānāni gacchati;

Nissāraṇamathosāraṃ, sammutiṃ dānameva ca.

3000.

Uddhāraṃ desanaṃ kamma-lakkhaṇaṃ pana sattamaṃ;

Pattanikkujjanādī tu, nissārosāraṇā matā.

3001.

Sammuti nāma sīmādi, sā pañcadasadhā matā;

Dānaṃ kathinavatthassa, dānaṃ matakavāsaso.

3002.

Kathinassantarubbhāro, ‘‘ubbhāro’’ti pavuccati;

Desanā kuṭivatthussa, vihārassa ca vatthuno.

3003.

Tiṇavatthārakamme ca, mohāropanatādisu;

Kammavācāvasenettha, kammalakkhaṇatā matā.

3004.

Iti ñattidutiyassa, ime satta pakāsitā;

Tathā ñatticatutthampi, satta ṭhānāni gacchati.

3005.

Nissāraṇamathosāraṃ, sammutiṃ dānaniggahaṃ;

Samanubhāsanañceva, sattamaṃ kammalakkhaṇaṃ.

3006.

Sattannaṃ tajjanādīnaṃ, kammānaṃ karaṇaṃ pana;

Nissāraṇātha passaddhi, tesaṃ osāraṇā matā.

3007.

Ovādo bhikkhunīnaṃ tu, sammutīti pakāsitā;

Mānattaparivāsānaṃ, dānaṃ ‘‘dāna’’nti vuccati.

3008.

Puna mūlāpaṭikkasso, ‘‘niggaho’’ti pavuccati;

Ukkhittassānuvattikā, aṭṭha yāvatatīyakā.

3009.

Ariṭṭho caṇḍakāḷī ca, ekādasa bhavantime;

Imesaṃ tu vasā ñeyyā, dasekā samanubhāsanā.

3010.

Upasampadakammañca, kammamabbhānasaññitaṃ;

Idaṃ ñatticatutthe tu, sattamaṃ kammalakkhaṇaṃ.

3011.

Apalokanakammañcā-paloketvāva kāraye;

Ñattiyā dutiyenāpi, catutthena na kāraye.

3012.

Ñattidutiyakammāni, lahukānatthi kānici;

Kātabbānapaloketvā, sabbā sammutiyo siyuṃ.

3013.

Sesāni apaloketvā, kātuṃ pana na vaṭṭati;

Yathāvuttanayeneva, tena teneva kāraye.

Catubbidhakammakathā.

Kammavipattikathā

3014.

Vatthuto ñattito ceva, anussāvanasīmato;

Parisatoti pañceva, kammadosā pakāsitā.

3015.

Sammukhākaraṇīyaṃ yaṃ, taṃ karoti asammukhā;

Kammaṃ vatthuvipannaṃ taṃ, adhammanti pavuccati.

3016.

Asammukhākaraṇīyāni, aṭṭheva ca bhavanti hi;

Pattanikkujjanañceva, pattassukkujjanampi ca.

3017.

Pakāsanīyakammañca , sekkhaummattasammuti;

Avandiyo tathā brahma-daṇḍo dūtūpasampadā.

3018.

Imānaṭṭha ṭhapetvāna, sesāni pana sabbaso;

Sammukhākaraṇīyāni, kammāni sugatobravi.

3019.

Ñattito pana pañceva, vipajjananayā matā;

Na parāmasati vatthuñca, saṅghaṃ puggalameva vā.

3020.

Na parāmasati ñattiṃ vā, pacchā ñattiṃ ṭhapeti vā;

Pañcahetehi kammāni, ñattitova vipajjare.

3021.

Anussāvanato pañca, kammadosā pakāsitā;

Na parāmasati vatthuṃ vā, saṅghaṃ puggalameva vā.

3022.

Hāpeti sāvanaṃ vāpi, sāvetasamayepi vā;

Evaṃ pana vipajjanti, anussāvanatopi ca.

3023.

Ekādasahi sīmāhi, sīmato kammadosatā;

Vuttā uposathe tāva, khandhake sabbaso mayā.

3024.

Catuvaggena kātabbe, kammappattā anāgatā;

Chando ca na panānīto, paṭikkosanti sammukhā.

3025.

Evaṃ tivaṅgiko doso, parisāya vasā siyā;

Āgatā kammapattā ca, chando ca na panāgato.



2996.
对于已舍弃的衣服等的布施,被称为"布施";
对于罪过的接受,被称为"接受"。
2997.
"收回"是指收回自恣;
"做完这个布萨后,我将在适当时候自恣"。
2998.
在草覆盖羯磨中,第一个是单白羯磨,其他的是;
这是羯磨的特征,单白羯磨有九种情况。
2999.
白二羯磨也有七种情况;
驱出、收回、同意、布施。
3000.
解除、宣说,第七是羯磨的特征;
覆钵等被认为是驱出和收回。
3001.
"同意"是指界等,据说有十五种;
布施迦絺那衣,布施亡人衣。
3002.
解除迦絺那衣,被称为"解除";
宣说小屋地和寺院地。
3003.
在草覆盖羯磨和指控愚痴等中;
这里通过羯磨文,被认为是羯磨的特征。
3004.
这样,白二羯磨的七种已经说明;
同样,白四羯磨也有七种情况。
3005.
驱出、收回、同意、布施、惩罚;
以及谏诫,第七是羯磨的特征。
3006.
执行七种呵责等羯磨;
驱出和解除,这些被认为是收回。
3007.
对比丘尼的教诫,被宣称为"同意";
给予别住和摩那埵,被称为"布施"。
3008.
重新置于本法,被称为"惩罚";
追随被摈除者的八种,三次谏诫。
3009.
阿利吒和栴陀迦利,这十一种是最后的;
应该知道这些,有十一种谏诫。
3010.
具足戒羯磨,和复权羯磨;
这在白四羯磨中,是第七种羯磨的特征。
3011.
应该通过告白来执行告白羯磨;
不应该用白二或白四来执行。
3012.
白二羯磨中没有任何轻微的;
所有的同意都应该不经告白就执行。
3013.
其余的不经告白就执行是不允许的;
应该按照所说的方式,用相应的方式执行。
四种羯磨的解说。
羯磨过失的解说
3014.
从事项、单白、宣说、界限;
和僧团,这五种羯磨过失被宣说。
3015.
应该当面执行的,却不当面执行;
这种事项有过失的羯磨,被称为非法。
3016.
有八种不需要当面执行的;
覆钵和解除覆钵。
3017.
公开羯磨,有学和疯狂的同意;
不应礼拜,以及梵罚和使者受具足戒。
3018.
除了这八种,其余的所有;
应当面执行的羯磨,善逝如是说。
3019.
从单白来说,有五种过失方式;
不涉及事项,或僧团,或个人。
3020.
不涉及单白,或在后面设立单白;
羯磨因这五种原因,从单白而有过失。
3021.
从宣说来说,宣说了五种羯磨过失;
不涉及事项,或僧团,或个人。
3022.
省略宣说,或在不适当的时候宣说;
这样从宣说而有过失。
3023.
从十一种界限来说,界限的羯磨过失;
在布萨篇中我已经全面说明。
3024.
应该由四人组执行的,有资格的人没来;
或没有带来意欲,或当面反对。
3025.
这样僧团方面,会有三种过失;
来了有资格的人,但没有带来意欲。

3026.

Sammukhā paṭisedhenti, dutiye catuvaggike;

Āgatā kammapattā ca, chandopi ca samāhaṭo.

3027.

Paṭikkosova etthatthi, tatiye catuvaggike;

Evaṃ pañcādivaggesu, saṅghesu tividhesupi.

3028.

Catutthikā siyuṃ dosā, dasa dve parisāvasā;

Evaṃ dvādasadhā ettha, kammāni hi vipajjare.

Kammavipattikathā.

Sedamocanakathā

Ka.

Soḷasaparivārassa , parivārassa sādarā;

Suṇātha nipuṇe pañhe, gūḷhatthe bhaṇato mama.

Kha.

Divāpajjati no rattiṃ, rattiṃyeva ca no divā;

Kathañca paṭiggaṇhanto, na gaṇhanto kathaṃ pana.

Ga.

Chindantassa siyāpatti, tathevāchindatopi ca;

Chādentassa tathāpatti-na chādentassa bhikkhuno.

Gha.

Kā cāpatti samāpatti-lābhinoyeva bhikkhuno;

Asamāpattilābhissa, kā ca nāmassa sā bhave.

Ṅa.

Garukaṃ bhaṇato saccaṃ, alikaṃ bhaṇato siyuṃ;

Lahuṃ saccaṃ bhaṇantassa, musā ca bhaṇato garuṃ.

Ca.

Pavisanto ca ārāmaṃ, āpajjati na nikkhamaṃ;

Nikkhamantova āpatti, na ceva pavisaṃ pana;

Cha.

Samādiyanto asamādiyanto;

Anādiyantopi ca ādiyanto;

Dento adentopi siyā sadoso;

Tathā karontopi ca no karonto.

Ja.

Āpajjati ca dhārento, adhārento tatheva ca;

Dvinnaṃ mātā pitā sāva, kathaṃ hoti? Bhaṇāhi me.

Jha.

Ubhatobyañjanā itthī, gabbhaṃ gaṇhāti attanā;

Gaṇhāpeti paraṃ gabbhaṃ, tasmā mātāpitā ca sā.

Ña.

Gāme vā yadi vāraññe, yaṃ paresaṃ mamāyitaṃ;

Na harantova taṃ theyyā, kathaṃ pārājiko bhave;

Ṭa.

Theyyasaṃvāsako eso, liṅgasaṃvāsathenako;

Parabhaṇḍaṃ agaṇhanto, tena hoti parājito.

Ṭha.

Nāriṃ rūpavatiṃ bhikkhu, rattacitto asaññato;

Methunaṃ tāya katvāpi, na so pārājiko kathaṃ;

Ḍa.

Accharāsadisaṃ nāriṃ, supinantena passati;

Tāya methunasaṃyoge, katepi na bhavissati.

Ḍha.

Bahiddhā gehato bhikkhu, itthī gabbhantaraṃ gatā;

Chiddaṃ gehassa nevatthi, kathaṃ methunato cuto;

Ṇa.

Antodussakuṭiṭṭhena, mātugāmena methunaṃ;

Santhatādivaseneva, katvā hoti parājito.

Ta.

Sutte ca vinayeyeva, khandhake sānulomike;

Sabbattha nipuṇā dhīrā, ime pañhe bhaṇanti te.

Tha.

Khandhake parivāre ca, vinaye sānulomike;

Ādaro karaṇīyova, paṭubhāvaṃ panicchitā.

Sedamocanakathā.

Pakiṇṇakavinicchayakathā

3029.

Chattaṃ paṇṇamayaṃ kiñci, bahi anto ca sabbaso;

Pañcavaṇṇena suttena, sibbituṃ na ca vaṭṭati.

3030.

Chindituṃ aḍḍhacandaṃ vā, paṇṇe makaradantakaṃ;

Ghaṭakaṃ vāḷarūpaṃ vā, lekhā daṇḍe na vaṭṭati.

3031.

Sibbituṃ ekavaṇṇena, chattaṃ suttena vaṭṭati;

Thiratthaṃ, pañcavaṇṇānaṃ, pañjaraṃ vā vinandhituṃ.

3032.

Ghaṭakaṃ vāḷarūpaṃ vā, lekhā vā pana kevalā;

Bhinditvā vāpi ghaṃsitvā, dhāretuṃ pana vaṭṭati.

3033.

Ahichattakasaṇṭhānaṃ, daṇḍabundamhi vaṭṭati;

Ukkiritvā katā lekhā, bandhanatthāya vaṭṭati.

3034.

Nānāvaṇṇehi suttehi, maṇḍanatthāya cīvaraṃ;

Samaṃ satapadādīnaṃ, sibbituṃ na ca vaṭṭati.

3035.

Pattassa pariyante vā, tathā pattamukhepi vā;

Veṇiṃ saṅkhalikaṃ vāpi, karoto hoti dukkaṭaṃ.

3036.

Paṭṭampi gaṇṭhipāsānaṃ, aṭṭhakoṇādikaṃvidhiṃ;

Tatthagghiyagadārūpaṃ, muggarādiṃ karonti ca.

3037.

Tattha kakkaṭakakkhīni, uṭṭhāpenti na vaṭṭati;

Suttā ca piḷakā tattha, duviññeyyāva dīpitā.



3026.
当面反对,在第二种四人组中;
来了有资格的人,也带来了意欲。
3027.
只有反对,在第三种四人组中;
同样在五人组等,三种僧团中也是如此。
3028.
会有四种过失,从僧团方面有十二种;
这样在这里,羯磨有十二种过失。
羯磨过失的解说完毕。
解除疑惑的解说
甲.
对十六种附随篇,请恭敬地听我;
解说精妙难解的问题。
乙.
白天犯戒而晚上不犯,只在晚上犯而白天不犯;
如何接受却不取,如何不接受?
丙.
切断时会犯戒,同样不切断也会犯戒;
隐藏时会犯戒,比丘不隐藏也会犯戒。
丁.
什么罪过只有得定的比丘才会犯;
什么罪过只有未得定的比丘才会犯?
戊.
说真话会犯重罪,说假话会犯轻罪;
说真话会犯轻罪,说假话会犯重罪。
己.
进入寺院时犯戒,出去时不犯;
只有出去时犯戒,进入时却不犯。
庚.
受持时和不受持时;
不接受时和接受时;
给予时和不给予时都会有过失;
同样做时和不做时也会有过失。
辛.
持有时会犯戒,不持有时也会犯戒;
她如何成为两个人的母亲和父亲?请告诉我。
壬.
双性人女性,自己怀孕;
让别人怀孕,因此她既是母亲又是父亲。
癸.
无论在村庄还是森林,属于他人的东西;
不偷取却成为盗贼,如何成为波罗夷?
子.
这是盗住,是偷取身份的盗贼;
虽然没有拿取他人的物品,却因此被驱逐。
丑.
比丘对美丽的女人,心生贪欲不自制;
与她行淫,为何不犯波罗夷?
寅.
在梦中看到,像天女一样的女人;
与她发生性行为,也不会犯戒。
卯.
比丘在房子外面,女人进入房内;
房子没有洞,如何因淫欲而堕落?
辰.
与在帐篷内的女人,
通过铺设等方式行淫,就成为波罗夷。
巳.
在经、律、犍度和随顺的教法中;
智者们说这些精妙的问题都包含在其中。
午.
对犍度、附随篇、律和随顺的教法;
想要精通的人应该恭敬努力。
解除疑惑的解说完毕。
杂项判定的解说
3029.
任何树叶制的伞,无论内外;
都不允许用五色线,缝制。
3030.
在叶子上切割半月形,或鱼齿形;
在伞柄上刻画瓶形、动物形或线条都不允许。
3031.
用单色线缝制伞是允许的;
为了坚固,用五色线编织网格是允许的。
3032.
瓶形、动物形,或者仅仅是线条;
打碎或磨掉后使用是允许的。
3033.
在伞柄的结处做蘑菇形状是允许的;
为了固定而刻画的线条是允许的。
3034.
用各种颜色的线,为了装饰衣服;
缝制百足虫等形状是不允许的。
3035.
在钵的边缘或钵口;
做辫子或链子形状的人,犯突吉罗罪。
3036.
做带子、结、环,八角形等样式;
在那里做宝石、大象等形状,或杵等形状。
3037.
在那里做蟹眼形状是不允许的;
据说线和疙瘩在那里是难以分辨的。

3038.

Catukoṇāva vaṭṭanti, gaṇṭhipāsakapaṭṭakā;

Kaṇṇakoṇesu suttāni, ratte chindeyya cīvare.

3039.

Sūcikammavikāraṃ vā, aññaṃ vā pana kiñcipi;

Cīvare bhikkhunā kātuṃ, kārāpetuṃ na vaṭṭati.

3040.

Yo ca pakkhipati bhikkhu cīvaraṃ;

Kañjipiṭṭhakhaliallikādisu;

Vaṇṇamaṭṭhamabhipatthayaṃ paraṃ;

Tassa natthi pana mutti dukkaṭā.

3041.

Sūcihatthamalādīnaṃ , karaṇe cīvarassa ca;

Tathā kiliṭṭhakāle ca, dhovanatthaṃ tu vaṭṭati.

3042.

Rajane pana gandhaṃ vā, telaṃ vā lākhameva vā;

Kiñci pakkhipituṃ tattha, bhikkhuno na ca vaṭṭati.

3043.

Saṅkhena maṇinā vāpi, aññenapi ca kenaci;

Cīvaraṃ na ca ghaṭṭeyya, ghaṃsitabbaṃ na doṇiyā.

3044.

Cīvaraṃ doṇiyaṃ katvā, nāpi ghaṭṭeyya muṭṭhinā;

Rattaṃ paharituṃ kiñci, hattheheva ca vaṭṭati.

3045.

Gaṇṭhike pana lekhā vā, piḷakā vā na vaṭṭati;

Kappabinduvikāro vā, pāḷikaṇṇikabhedato.

3046.

Thālakassa ca pattassa, bahi antopi vā pana;

Āraggena katā lekhā, na ca vaṭṭati kācipi.

3047.

Āropetvā bhamaṃ pattaṃ, majjitvā ce pacanti ca;

‘‘Maṇivaṇṇaṃ karissāma’’, iti kātuṃ na vaṭṭati.

3048.

Pattamaṇḍalake kiñci, bhittikammaṃ na vaṭṭati;

Na doso koci tatthassa, kātuṃ makaradantakaṃ.

3049.

Na dhammakaraṇacchatte, lekhā kācipi vaṭṭati;

Kucchiyaṃ vā ṭhapetvā taṃ, lekhaṃ tu mukhavaṭṭiyaṃ.

3050.

Suttaṃ vā diguṇaṃ katvā, koṭṭenti ca tahiṃ tahiṃ;

Kāyabandhanasobhatthaṃ, taṃ na vaṭṭati bhikkhuno.

3051.

Dasāmukhe daḷhatthāya, dvīsu antesu vaṭṭati;

Mālākammalatākamma-cittikampi na vaṭṭati.

3052.

Akkhīni tattha dassetvā, koṭṭite pana kā kathā;

Kakkaṭakkhīni vā tattha, uṭṭhāpetuṃ na vaṭṭati.

3053.

Ghaṭaṃ deḍḍubhasīsaṃ vā, makarassa mukhampi vā;

Vikārarūpaṃ yaṃ kiñci, na vaṭṭati dasāmukhe.

3054.

Ujukaṃ macchakaṇṭaṃ vā, maṭṭhaṃ vā pana paṭṭikaṃ;

Khajjūripattakākāraṃ, katvā vaṭṭati koṭṭitaṃ.

3055.

Paṭṭikā sūkarantanti, duvidhaṃ kāyabandhanaṃ;

Rajjukā dussapaṭṭādi, sabbaṃ tassānulomikaṃ.

3056.

Murajaṃ maddavīṇañca, deḍḍubhañca kalābukaṃ;

Rajjuyo na ca vaṭṭanti, purimā dvedasā siyuṃ.

3057.

Dasā pāmaṅgasaṇṭhānā, niddiṭṭhā kāyabandhane;

Ekā dviticatasso vā, vaṭṭanti na tato paraṃ.

3058.

Ekarajjumayaṃ vuttaṃ, muninā kāyabandhanaṃ;

Tañca pāmaṅgasaṇṭhānaṃ, ekampi ca na vaṭṭati.

3059.

Rajjuke ekato katvā, bahū ekāya rajjuyā;

Nirantarañhi veṭhetvā, kataṃ vaṭṭati bandhituṃ.

3060.

Dantakaṭṭhavisāṇaṭṭhi-lohaveḷunaḷabbhavā;

Jatusaṅkhamayāsutta-phalajā vidhakā matā.

3061.

Kāyabandhanavidhepi, vikāro na ca vaṭṭati;

Tattha tattha pariccheda-lekhāmattaṃ tu vaṭṭati.

3062.

Mālākammalatākamma-nānārūpavicittitā ;

Na ca vaṭṭati bhikkhūnaṃ, añjanī janarañjanī.

3063.

Tādisaṃ pana ghaṃsitvā, veṭhetvā suttakena vā;

Vaḷañjantassa bhikkhussa, na doso koci vijjati.

3064.

Vaṭṭā vā caturassā vā, aṭṭhaṃsā vāpi añjanī;

Vaṭṭatevāti niddiṭṭhā, vaṇṇamaṭṭhā na vaṭṭati.

3065.

Tathāñjanisalākāpi , añjanithavikāya ca;

Nānāvaṇṇehi suttehi, cittakammaṃ na vaṭṭati.

3066.

Ekavaṇṇena suttena, sipāṭiṃ yena kenaci;

Yaṃ kiñci pana sibbetvā, vaḷañjantassa vaṭṭati.



3038.
四角的结线带和织带是允许的;
在耳朵角落的线,可以在夜晚的衣服上剪断。
3039.
无论针线工艺的变化,还是其他任何事情;
比丘不允许在衣服上制作或让人制作。
3040.
比丘若将衣服放入
米粥、面粉、盐等之中;
为了染色,希望染另一个人的衣服;
他将无法摆脱突吉罗罪。
3041.
对于针、手、污渍等的处理和衣服;
在污秽时期,允许为了洗涤。
3042.
但不允许比丘在染色时;
放入任何香料、油或红色染料。
3043.
不可用螺壳、宝石或其他任何东西;
碰触衣服,不可在盆中摩擦。
3044.
不可将衣服放在盆中,也不可用拳头碰触;
允许用手在夜晚轻拍任何东西。
3045.
在结处不允许有线条或疙瘩;
不论是节点变化,还是边缘破损。
3046.
在盘子和钵的内外;
不允许有任何用铁钉制作的线条。
3047.
将钵放在火上烤,如果煮沸;
不允许说"我们将制作珍珠色"。
3048.
在钵的圆周上,不允许有任何墙面装饰;
在那里制作鱼齿形状也无妨。
3049.
在法器伞盖上不允许有任何线条;
除非将其放在腹部或嘴边。
3050.
将线缠绕两倍,在各处击打;
为了身体装饰,比丘是不允许的。
3051.
在十股线处为了加固,在两端是允许的;
花卉装饰、藤蔓装饰、图案都不允许。
3052.
在那里展示眼睛,更不用说击打了;
不允许在那里提起蟹眼。
3053.
瓶形、大象头,或鱼口;
在十股线处,不允许任何形状变化。
3054.
可以直接制作鱼刺形状,或平整的带子;
或椰子叶形状的编织。
3055.
带子和针线,是两种身体装饰;
绳子、布带等,都是符合规则的。
3056.
鼓、柔软的琴、大象、葫芦;
绳子是不允许的,前两种可能是十二种。
3057.
十股线的形状在身体装饰中已经说明;
一、二、四股是允许的,不得超过。
3058.
大师说身体装饰应该是单一绳索;
甚至一个棕榈形状都不允许。
3059.
将多根绳子绑在一起,用一根绳子;
连续缠绕是允许捆绑的。
3060.
由牙木、角、骨、铁、竹、芦苇所生;
树胶、螺壳、线、果实等,被认为是各种制作。
3061.
在身体装饰方法中,不允许任何变化;
只允许在各处做标记线。
3062.
花卉装饰、藤蔓装饰、各种图案;
比丘不允许使用眼影和涂脂抹粉。
3063.
即使磨擦、缠绕或用线;
对于行走的比丘,没有任何过失。
3064.
圆形、方形或八角形的眼影;
被说明是允许的,但不允许染色。
3065.
眼影笔和眼影瓶;
不允许用各色线进行图案装饰。
3066.
用单色线,用任何方式缝制;
对于行走的比丘是允许的。

3067.

Maṇikaṃ piḷakaṃ vāpi, pipphale ārakaṇṭake;

Ṭhapetuṃ pana yaṃ kiñci, na ca vaṭṭati bhikkhuno.

3068.

Daṇḍakepi pariccheda-lekhāmattaṃ tu vaṭṭati;

Valitvā ca nakhacchedaṃ, karontīti hi vaṭṭati.

3069.

Uttarāraṇiyaṃ vāpi, dhanuke pelladaṇḍake;

Mālākammādi yaṃ kiñci, vaṇṇamaṭṭhaṃ na vaṭṭati.

3070.

Saṇḍāse dantakaṭṭhānaṃ, tathā chedanavāsiyā;

Dvīsu passesu lohena, bandhituṃ pana vaṭṭati.

3071.

Tathā kattaradaṇḍepi, cittakammaṃ na vaṭṭati;

Vaṭṭalekhāva vaṭṭanti, ekā vā dvepi heṭṭhato.

3072.

Visāṇe nāḷiyaṃ vāpi, tathevāmaṇḍasārake;

Telabhājanake sabbaṃ, vaṇṇamaṭṭhaṃ tu vaṭṭati.

3073.

Pānīyassa uḷuṅkepi, doṇiyaṃ rajanassapi;

Ghaṭe phalakapīṭhepi, valayādhārakādike.

3074.

Tathā pattapidhāne ca, tālavaṇṭe ca bījane;

Pādapuñchaniyaṃ vāpi, sammuñjaniyameva ca.

3075.

Mañce bhūmatthare pīṭhe, bhisibimbohanesu ca;

Mālākammādikaṃ cittaṃ, sabbameva ca vaṭṭati.

3076.

Nānāmaṇimayatthambha-kavāṭadvārabhittikaṃ ;

Senāsanamanuññātaṃ, kā kathā vaṇṇamaṭṭhake.

3077.

Sovaṇṇiyaṃ dvārakavāṭabaddhaṃ;

Suvaṇṇanānāmaṇibhittibhūmiṃ;

Na kiñci ekampi nisedhanīyaṃ;

Senāsanaṃ vaṭṭati sabbameva.

3078.

Buddhaṃ dhammañca saṅghañca, na uddissa davaṃ kare;

Mūgabbatādikaṃ neva, gaṇheyya titthiyabbataṃ.

3079.

Kāyaṃ vā aṅgajātaṃ vā, ūruṃ vā na tu dassaye;

Bhikkhunīnaṃ tu tā vāpi, na siñce udakādinā.

3080.

Vassamaññattha vuṭṭho ce, bhāgamaññattha gaṇhati;

Dukkaṭaṃ puna dātabbaṃ, gīvā naṭṭhepi jajjare.

3081.

Codito so sace tehi, bhikkhūhi na dadeyyataṃ;

Dhuranikkhepane tesaṃ, bhaṇḍaggheneva kāraye.

3082.

Akappiyasamādānaṃ, karoto hoti dukkaṭaṃ;

Davā silaṃ pavijjhanto, dukkaṭā na ca muccati.

3083.

Gihīgopakadānasmiṃ, na doso koci gaṇhato;

Paricchedanayo vutto, saṅghacetiyasantake.

3084.

Yānaṃ purisasaṃyuttaṃ, hatthavaṭṭakameva vā;

Pāṭaṅkiñca gilānassa, vaṭṭatevābhirūhituṃ.

3085.

Na ca bhikkhuniyā saddhiṃ, sampayojeyya kiñcipi;

Dukkaṭaṃ bhikkhuniṃ rāgā, obhāsentassa bhikkhuno.

3086.

Bhikkhunīnaṃ have bhikkhu, pātimokkhaṃ na uddise;

Āpattiṃ vā sace tāsaṃ, paṭiggaṇheyya dukkaṭaṃ.

3087.

Attano paribhogatthaṃ, dinnamaññassa kassaci;

Paribhogamakatvāva, dadato pana dukkaṭaṃ.

3088.

Asappāyaṃ sace sabbaṃ, apanetumpi vaṭṭati;

Aggaṃ gahetvā dātuṃ vā, pattādīsupyayaṃ nayo.

3089.

Pañcavaggūpasampadā , guṇaṅguṇaupāhanā;

Cammatthāro dhuvanhānaṃ, majjhadese na vaṭṭati.

3090.

Sambādhassa ca sāmantā, satthakammaṃ duvaṅgulā;

Vāritaṃ, vatthikammampi, sambādheyeva satthunā.

3091.

Paṇṇāni ajjukādīnaṃ, loṇaṃ vā uṇhayāguyā;

Pakkhipitvāna pākatthaṃ, cāletuṃ na ca vaṭṭati.

3092.

Sace parisamaññassa, upaḷāleti dukkaṭaṃ;

Tattha cādīnavaṃ tassa, vattuṃ pana ca vaṭṭati.

3093.

‘‘Makkhanaṃ gūthamuttehi, gatena nhāyituṃ viya;

Kataṃ nissāya dussīlaṃ, tayā viharatā’’ti ca.

3094.

Bhattagge yāgupāne ca, antogāme ca vīthiyaṃ;

Andhakāre anāvajjo, ekāvatto ca byāvaṭo.

3095.

Sutto khādañca bhuñjanto, vaccaṃ muttampi vā karaṃ;

Vandanā terasannaṃ tu, ayuttatthena vāritā.



3067.
在胡椒刺上放置,任何珠宝或疙瘩;
比丘都是不允许的。
3068.
在柄上只允许标记线;
因为说"他们弯曲修剪指甲",所以是允许的。
3069.
在上搓棒、弓或棍子上;
不允许任何花纹装饰或染色。
3070.
在牙签夹和砍伐斧头上;
允许在两边用铜固定。
3071.
同样在小刀柄上不允许装饰图案;
只允许一条或两条圆形线在底部。
3072.
在角制容器或管子上,以及在肉汤勺子上;
在油容器上,允许所有的染色。
3073.
在饮水勺、染色盆;
罐子、板凳上,以及手镯架等。
3074.
同样在钵盖上,棕榈扇和扇子上;
擦脚布上,以及扫帚上。
3075.
在床、地毯、椅子上,以及垫子和枕头上;
允许所有花纹装饰等图案。
3076.
各种宝石制成的柱子、门扉、门和墙壁;
既然允许这样的住处,更何况是染色。
3077.
黄金装饰的门扉;
黄金和各种宝石的墙壁和地面;
没有任何一样是被禁止的;
所有的住处都是允许的。
3078.
不应该以佛法僧为对象开玩笑;
不应该接受哑巴戒等外道戒律。
3079.
不应该展示身体、生殖器或大腿;
比丘尼也不应该用水等泼洒他人。
3080.
如果在一处度过雨安居,却在另一处取得份额;
是突吉罗罪,即使损坏也要再次给予。
3081.
如果被比丘们指责,他不给予;
在放弃职责时,应该按物品价值处理。
3082.
接受不适当的东西的人犯突吉罗罪;
开玩笑投掷石头的人也不能免除突吉罗罪。
3083.
在给予在家守护人时,接受没有任何过失;
已经说明了关于僧团和佛塔财物的界限方法。
3084.
由人驾驶的车,或手推车;
病人乘坐轿子是允许的。
3085.
不应该与比丘尼有任何接触;
比丘因贪欲对比丘尼说暗示的话犯突吉罗罪。
3086.
比丘确实不应该为比丘尼诵波罗提木叉;
如果接受她们的忏悔,就犯突吉罗罪。
3087.
为自己使用而给予他人的东西;
在未经使用就给予他人时犯突吉罗罪。
3088.
如果全部都不适合,拿走也是允许的;
或者取其精华给予,这个原则也适用于钵等物。
3089.
五人授具足戒,双层鞋;
皮革铺设,经常洗浴,在中国(印度中部)是不允许的。
3090.
在私处附近两指宽的范围内,
手术是被禁止的,导师也禁止在私处导尿。
3091.
将马兜铃等植物的叶子,或盐放入热粥中;
为了煮熟而搅拌是不允许的。
3092.
如果讨好他人的随众,就犯突吉罗罪;
但是允许告诉他其中的过失。
3093.
"用粪尿涂抹,就像去洗浴一样;
你依靠破戒者而住"。
3094.
在饭堂、喝粥时、村中和街道上;
在黑暗中无罪过,一次转身和忙碌。
3095.
睡觉、吃饭、大小便时;
这十三种情况不适合礼拜。

3096.

Naggo anupasampanno, nānāsaṃvāsakopi ca;

Yo pacchā upasampanno, ukkhitto mātugāmako.

3097.

Ekādasa abhabbā ca, garukaṭṭhā ca pañcime;

Vandato dukkaṭaṃ vuttaṃ, bāvīsati ca puggale.

3098.

Yo pure upasampanno, nānāsaṃvāsavuḍḍhako;

Dhammavādī ca sambuddho, vandanīyā tayo ime.

3099.

Tajjanādikate ettha, caturo pana puggale;

Vandatopi anāpatti, tehi kammañca kubbato.

3100.

Adhiṭṭhānaṃ panekassa, dvinnaṃ vā tiṇṇameva vā;

Diṭṭhāvikammamuddiṭṭhaṃ, tato uddhaṃ nivāraṇaṃ.

3101.

Sandiṭṭho hoti sambhatto, jīvatālapitopi ca;

Gahitattamano hoti, vissāso pañcadhā siyā.

3102.

Sīladiṭṭhivipatti ca, ācārājīvasambhavā;

Vipattiyo catassova, vuttā ādiccabandhunā.

3103.

Tattha appaṭikammā ca, yā ca vuṭṭhānagāminī;

Āpattiyo duve sīla-vipattīti pakāsitā.

3104.

Antaggāhikadiṭṭhi ca, yā diṭṭhi dasavatthukā;

Ayaṃ diṭṭhivipattīti, duvidhā diṭṭhi dīpitā.

3105.

Desanāgāminikā yā ca, pañca thullaccayādikā;

Vuttācāravipattīti, ācārakusalena sā.

3106.

Kuhanādippavatto hi, micchājīvoti dīpito;

Ājīvapaccayāpatti, chabbidhāti pakāsitā.

3107.

Kammunā laddhisīmāhi, nānāsaṃvāsakā tayo;

Ukkhitto tividho kamma-nānāsaṃvāsako mato.

3108.

Adhammavādipakkhasmiṃ, nisinnova vicintiyaṃ;

‘‘Dhammavādī panete’’ti, uppanne pana mānase.

3109.

Nānāsaṃvāsako nāma, laddhiyāyaṃ pakāsito;

Tatraṭṭho pana so dvinnaṃ, kammaṃ kopeti saṅghikaṃ.

3110.

Bahisīmāgato sīmā-nānāsaṃvāsako mato;

Nānāsaṃvāsakā evaṃ, tayo vuttā mahesinā.

3111.

Cuto anupasampanno, nānāsaṃvāsakā tayo;

Bhikkhūnekādasābhabbā, asaṃvāsā ime siyuṃ.

3112.

Asaṃvāsassa sabbassa, tathā kammārahassa ca;

Saṅghe ummattakādīnaṃ, paṭikkhepo na rūhati.

3113.

Sasaṃvāsekasīmaṭṭha-pakatattassa bhikkhuno;

Vacanena paṭikkhepo, rūhatānantarassapi.

3114.

Bhikkhu āpajjatāpattiṃ, ākārehi panacchahi;

Vuttā samaṇakappā ca, pañca, pañca visuddhiyo.

3115.

Nidānaṃ puggalaṃ vatthuṃ, vidhiṃ paññattiyā pana;

Vipattāpattanāpatti, samuṭṭhānanayampi ca.

3116.

Vajjakammakriyāsaññā, cittāṇattividhiṃ pana;

Tathevaṅgavidhānañca, vedanā kusalattikaṃ.

3117.

Sattarasavidhaṃ etaṃ, dassetvā lakkhaṇaṃ budho;

Sikkhāpadesu yojeyya, tattha tattha yathārahaṃ.

3118.

Nidānaṃ tattha vesālī, tathā rājagahaṃ puraṃ;

Sāvatthāḷavi kosambī, sakkabhaggā pakāsitā.

3119.

Dasa vesāliyā vuttā, ekavīsaṃ giribbaje;

Satāni hi cha ūnāni, tīṇi sāvatthiyā siyuṃ.

3120.

Cha panāḷaviyaṃ vuttā, aṭṭha kosambiyaṃ katā;

Aṭṭha sakkesu paññattā, tayo bhagge pakāsitā.

3121.

Tevīsatividhā vuttā, sudinnadhaniyādayo;

Bhikkhūnaṃ pātimokkhasmiṃ, ādikammikapuggalā.

3122.

Bhikkhunīnaṃ tathā pāti-mokkhasmiṃ ādikammikā;

Thullanandādayo satta, sabbe tiṃsa bhavanti te.

3123.

Taruṃ timūlaṃ navapattamenaṃ;

Dvayaṅkuraṃ sattaphalaṃ chapupphaṃ;

Jānāti yo dvippabhavaṃ dvisākhaṃ;

Jānāti paññattimasesato so.

3124.

Iti paramamimaṃ vinicchayaṃ;

Madhurapadatthamanākulaṃ tu yo;

Paṭhati suṇati pucchate ca so;

Bhavatupālisamo vinicchaye.

Iti vinayavinicchaye pakiṇṇakavinicchayakathā samattā.

Kammaṭṭhānabhāvanāvidhānakathā



3096.
裸体者、未受具足戒者、别住者;
后受具足戒者、被摈除者、女人。
3097.
十一种不能成为比丘的人,以及五种犯重罪的人;
对这二十二种人礼拜,被说是犯突吉罗罪。
3098.
先受具足戒者、年长的别住者;
说法者和正等觉者,这三种人应该礼拜。
3099.
对于被呵责等四种人;
礼拜他们没有罪过,他们也可以执行羯磨。
3100.
一人、两人或三人的决意;
被称为自白,超过这个数量就被禁止。
3101.
熟识的、亲密的、活着时交谈过的;
心中接受的,这五种是亲密关系。
3102.
戒的过失、见解的过失、行为的过失、生活的过失;
太阳族的亲属(佛陀)说有这四种过失。
3103.
其中不可忏悔的和应出罪的;
这两种罪被称为戒的过失。
3104.
执取边见和十事见;
这两种被称为见解的过失。
3105.
应忏悔的和五种偷兰遮等;
被行为专家称为行为的过失。
3106.
欺骗等行为被称为邪命;
因生活而犯的六种罪被宣说。
3107.
因羯磨、见解、界限而别住的三种人;
被摈除的三种人被认为是因羯磨而别住。
3108.
坐在非法说者一方思考;
"这些人是法说者"这样的想法生起时。
3109.
这被称为因见解而别住;
他在那里使两种僧团羯磨无效。
3110.
来到界外的被认为是因界限而别住;
大仙(佛陀)如此说有三种别住者。
3111.
退失者、未受具足戒者、三种别住者;
十一种不能成为比丘的人,这些是不共住者。
3112.
对所有不共住者,以及应受羯磨者;
在僧团中疯狂者等的反对是无效的。
3113.
对于共住、在同一界内、清净的比丘;
即使是最后一个人的反对也是有效的。
3114.
比丘以六种方式犯戒;
五种沙门行为和五种清净被说明。
3115.
因缘、人、事、方法、制定;
过失、犯戒、不犯戒、起因的方法。
3116.
罪过、行为、想法、心、命令的方法;
同样还有支分的规定、感受、善恶三分法。
3117.
智者展示这十七种特征;
应该在各个学处中适当地运用。
3118.
其中因缘是毗舍离、王舍城;
舍卫城、阿拉毗、拘睒弥、释迦族和跋耆族被宣说。
3119.
在毗舍离说了十条,在王舍城二十一条;
在舍卫城有五百九十七条。
3120.
在阿拉毗说了六条,在拘睒弥制定了八条;
在释迦族制定了八条,在跋耆族宣说了三条。
3121.
善生、陀尼耶等二十三种人;
在比丘波罗提木叉中被称为首犯者。
3122.
同样在比丘尼波罗提木叉中的首犯者;
偷兰难陀等七人,他们总共有三十人。
3123.
知道这棵树有三根、九叶;
两芽、七果、六花;
有两个来源、两个分支;
他完全知道制定(学处)。
3124.
如此这最高的判断;
意义甜美而不混乱;
谁读诵、听闻、询问它;
愿他在判断上与佛陀相等。
这样,在律的判断中杂项判断的解说完毕。
禅修方法的解说

3125.

Pāmokkhe pātimokkhasmiṃ, mukhe mokkhappavesane;

Sabbadukkhakkhaye vutte, vuttamevitarattayaṃ.

3126.

Idaṃ catubbidhaṃ sīlaṃ, ñatvā tattha patiṭṭhito;

Samādhiṃ puna bhāvetvā, paññāya parimuccati.

3127.

Dasānussatiyo vuttā, kasiṇā ca dasāsubhā;

Catasso appamaññāyo, tathāruppā paradvayaṃ.

3128.

Iccevaṃ pana sabbampi, cattālīsavidhaṃ siyā;

Kammaṭṭhānaṃ samuddiṭṭhaṃ, mammaṭṭhānaṃ manobhuno.

3129.

Upacārappanāto ca, jhānabhedā atikkamā;

Vaḍḍhanāvaḍḍhanā cāpi, tathārammaṇabhūmito.

3130.

Gahaṇā paccayā bhiyyo, tathā cariyānukūlato;

Viseso ayametesu, viññātabbo vibhāvinā.

3131.

Aṭṭhānussatiyo saññā-vavatthānañca tatthime;

Upacāravahā, sesā, tiṃsa jhānavahā matā.

3132.

Paṭhamajjhānikā tattha, asubhā kāyagatāsati;

Ānāpānañca kasiṇā, catukkajjhānikā ime.

3133.

Tikajjhānāni tissova, appamaññātha pacchimā;

Cattāropi ca āruppā, catutthajjhānikā matā.

3134.

Atikkamo dvidhā vutto, aṅgārammaṇatopi ca;

Catukkatikajhānesu, aṅgātikkamatā matā.

3135.

Catutthā appamaññāpi, aṅgātikkamato siyā;

Ārammaṇamatikkamma, āruppā pana jāyare.

3136.

Kasiṇāni dasevettha, vaḍḍhetabbāni yoginā;

Sesaṃ pana ca sabbampi, na vaḍḍhetabbameva taṃ.

3137.

Nimittārammaṇā tattha, kasiṇā ca dasāsubhā;

Kāye satānāpānañca, bāvīsati bhavantime.

3138.

Sesānussatiyo aṭṭha, saññā dhātuvavatthanaṃ;

Viññāṇaṃ nevasaññā ca, dasa dve bhāvagocarā.

3139.

Catasso appamaññāyo, dve ca āruppamānasā;

Ime dhammā viniddiṭṭhā, cha navattabbagocarā.

3140.

Dasāsubhā paṭikkūla-saññā kāyagatāsati;

Devesu na pavattanti, dvādasevāti bhūmito.

3141.

Tāni dvādasa bhiyyo ca, ānāpānasatīpi ca;

Sabbaso terasa vāpi, brahmaloke na jāyare.

3142.

Ṭhapetvā caturāruppe, arūpāvacare kira;

Aññe pana na jāyanti, sabbe jāyanti mānuse.

3143.

Catutthaṃ kasiṇaṃ hitvā, kasiṇā ca dasāsubhā;

Diṭṭheneva gahetabbā, pubbabhāge bhavanti te.

3144.

Ānāpānañca phuṭṭhena, diṭṭhena tacapañcakaṃ;

Māluto diṭṭhaphuṭṭhena, sutena cettha sesakaṃ.

3145.

Ākāsakasiṇañcettha, ṭhapetvā kasiṇā nava;

Paṭhamāruppacittassa, paccayā pana jāyare.

3146.

Bhavanti hi abhiññāṇaṃ, kasiṇāni dasāpi ca;

Tissopi appamaññāyo, catutthassa tu paccayā.

3147.

Heṭṭhimaheṭṭhimāruppaṃ, parassa ca parassa ca;

Nevasaññā nirodhassa, paccayoti pakāsitā.

3148.

Sabbe sukhavihārassa, bhavanissaraṇassa ca;

Tathā bhavasukhānañca, paccayāti ca dīpitā.

3149.

Asubhā dasa viññeyyā, tathā kāyagatāsati;

Anukūlā ime rāga-caritassa visesato.

3150.

Catasso appamaññāyo, savaṇṇakasiṇā tathā;

Anukūlā ime dosa-caritassa pakāsitā.

3151.

Vitakkacaritassāpi, mohappakatinopi ca;

Ānāpānasatekāva, sappāyāti vibhāvitā.

3152.

Saññā ceva vavatthānaṃ, maraṇūpasame sati;

Paññāpakatino ete, anukūlāti dīpitā.

3153.

Ādianussaticchakkaṃ, saddhācaritavaṇṇitaṃ;

Āruppā kasiṇā sesā, dasa sabbānurūpakā.

3154.

Evaṃ pabhedato ñatvā, kammaṭṭhānāni paṇḍito;

Cariyāyānukūlaṃ tu, tesu yaṃ attano pana.

3155.

Taṃ gahetvāna medhāvī, daḷhaṃ kalyāṇamittako;

Ucchedaṃ palibodhānaṃ, katvā paṭhamameva ca.



3125.
在最重要的波罗提木叉中,在解脱的入口;
说到一切苦的灭尽,其他三种也同样被说明。
3126.
知道这四种戒律后,建立在其中;
再修习定,以智慧解脱。
3127.
说有十种随念,十种遍处,十种不净;
四无量心,四无色定,另外两种。
3128.
这样总共有四十种;
业处被说明,是心的根本之处。
3129.
从近行定和安止定,以及禅那的区别和超越;
增长和不增长,以及所缘和地点。
3130.
从把握、缘由,以及适合的性行;
智者应该了解这些差异。
3131.
八种随念和想的确定,这些;
能产生近行定,其余三十种能产生禅那。
3132.
其中属于初禅的是,不净观和身至念;
入出息念和遍处,这些属于四种禅那。
3133.
三种无量心属于三禅,最后;
四种无色定被认为属于第四禅。
3134.
超越有两种说法,从支分和所缘;
在四禅和三禅中,被认为是支分的超越。
3135.
第四无量心也是从支分超越;
无色定则是超越所缘而生起。
3136.
瑜伽行者应该扩大十种遍处;
其余的一切都不应该扩大。
3137.
其中以相为所缘的是,十种遍处和十种不净;
身念处和入出息念,这二十二种是修习的。
3138.
其余八种随念、想、界差别;
识无边处和非想非非想处,这十二种是思惟的对象。
3139.
四无量心,和两种无色定;
这些法被说明,六种是不可说的对象。
3140.
十种不净、厌恶想、身至念;
这十二种在天界不生起。
3141.
这十二种加上入出息念;
总共十三种在梵天界不生起。
3142.
除了四无色定,在无色界中;
其他的不生起,所有的都在人间生起。
3143.
除了第四种遍处,十种遍处和十种不净;
在前分应该通过所见而把握。
3144.
入出息念通过触,皮肤等五种通过所见;
风通过所见和所触,其余的通过所闻。
3145.
这里除了虚空遍,其他九种遍处;
成为第一无色定心的缘。
3146.
十种遍处成为;
三种无量心的缘,对于第四禅。
3147.
下面的无色定,对于上面的无色定;
非想非非想处对于灭尽定,被说为是缘。
3148.
一切被说明是乐住、出离;
以及有的快乐的缘。
3149.
应知十种不净,以及身至念;
这些特别适合贪行者。
3150.
四无量心,以及有色的遍处;
被说明适合瞋行者。
3151.
对于寻行者,以及痴性的人;
只有入出息念被说明为适合。
3152.
想和差别观察,以及死随念;
被说明适合慧性的人。
3153.
前六种随念被赞为适合信行者;
无色定和其余的遍处适合一切。
3154.
智者如此了知业处的区别后;
在这些中选择适合自己性行的。
3155.
有智慧的人选取后,成为善知识;
首先要断除障碍。

3156.

Anurūpe vasantena, vihāre dosavajjite;

Bhāvetvā paṭhamādīni, jhānāni pana sabbaso.

3157.

Tato vuṭṭhāya sappañño, jhānamhā paṭhamādito;

Nāmarūpavavatthānaṃ, katvā kaṅkhaṃ vitīriya.

3158.

Upaklese amaggoti, dasobhāsādayo pana;

Maggo vipassanāñāṇaṃ, iti jānāti paṇḍito.

3159.

Tiṇṇaṃ tesaṃ vavatthāne, kate ettāvatā pana;

Tiṇṇaṃ pana ca saccānaṃ, vavatthānaṃ kataṃ siyā.

3160.

Udayabbayabhaṅgā ca, bhayādīnavanibbidā;

Muñcitukamyatāñāṇaṃ, paṭisaṅkhānupassanā.

3161.

Saṅkhārupekkhāñāṇañca, navamaṃ saccānulomikaṃ;

Ayaṃ ‘‘paṭipadāñāṇa-dassana’’nti pakāsitā.

3162.

Tato gotrabhucittassa, samanantarameva ca;

Santimārammaṇaṃ katvā, jāyate ñāṇadassanaṃ.

3163.

‘‘Ñāṇadassanasuddhī’’ti, idaṃ ñāṇaṃ pakāsitaṃ;

Paccavekkhaṇapariyantaṃ, phalaṃ tassānujāyate.

3164.

Teneva ca upāyena, bhāvento so punappunaṃ;

Pāpuṇāti yathā bhikkhu, sesamaggaphalāni ca.

3165.

Iccevamaccantamavecca dhammaṃ;

Viddhaṃsayitvākusalaṃ asesaṃ;

Visosayitvāna tayo bhave so;

Upeti santiṃ nirupādisesaṃ.

3166.

Viññāsakkamato vāpi, pubbāparavasena vā;

Yadi akkharabandhe vā, ayuttaṃ viya dissati.

3167.

Taṃ tathā na gahetabbaṃ, gahetabbamadosato;

Mayā upaparikkhitvā, katattā pana sabbaso.

3168.

Seṭṭhassa coḷaraṭṭhassa, nābhibhūte nirākule;

Sabbassa pana lokassa, gāme sampiṇḍite viya.

3169.

Kadalīsālatālucchu-nāḷikeravanākule;

Kamaluppalasañchanna-salilāsayasobhite.

3170.

Kāverijalasampāta-paribhūtamahītale;

Iddhe sabbaṅgasampanne, maṅgale bhūtamaṅgale.

3171.

Pavarākārapākāra-parikhāparivārite;

Vihāre veṇhudāsassa, dassanīye manorame.

3172.

Tīrantaruhavātira-tarurājavirājite;

Nānādijagaṇārāme, nānārāmamanorame.

3173.

Cārupaṅkajasaṃkiṇṇa-taḷākasamalaṅkate;

Surasodakasampuṇṇa-varakūpopasobhite.

3174.

Vicitravipulaccugga-varamaṇḍapamaṇḍite;

Āvāsehi canekehi, accantamupasobhite.

3175.

Uppatena ca thūpena, bhetvāva dharaṇītalaṃ;

Jitvāvāvahasantena, kelāsasikharaṃ kharaṃ.

3176.

Saradambudasaṅkāse, dassanīye samussite;

Pasādajanane ramme, pāsāde vasatā mayā.

3177.

Vuttassa buddhasīhena, vinayassa vinicchayo;

Buddhasīhaṃ samuddissa, mama saddhivihārikaṃ.

3178.

Katoyaṃ pana bhikkhūnaṃ, hitatthāya samāsato;

Vinayassāvabodhatthaṃ, sukhenevācirena ca.

3179.

Accutaccutavikkante, kalambakulanandane;

Mahiṃ samanusāsante, āraddho ca samāpito.

3180.

Yathā siddhimayaṃ patto, antarāyaṃ vinā tathā;

Sabbe sijjhantu saṅkappā, sattānaṃ dhammasaṃyutā.

3181.

Yāva tiṭṭhati lokasmiṃ, mandāro cārukandaro;

Tāva tiṭṭhatu buddhassa, sāsanaṃ kalisāsanaṃ.

3182.

Kāle sammā pavassantu, vassaṃ vassavalāhakā;

Pālayantu mahīpālā, dhammato sakalaṃ mahiṃ.



3156.
住在适合的、无过失的;
寺院中,全面修习初禅等禅那。
3157.
然后有智慧的人,从初禅等出定;
确定名色,超越疑惑。
3158.
光明等十种是染污非道;
智者知道观智是道。
3159.
当这三者被确定时;
三种圣谛也就被确定了。
3160.
生灭、坏灭、怖畏、过患、厌离;
欲解脱智、审察智。
3161.
行舍智,第九是随顺谛智;
这被称为"道智见"。
3162.
然后紧接着种姓心之后;
以寂静为所缘,生起智见。
3163.
这智被称为"智见清净";
以观察为最后,其果随之生起。
3164.
比丘以同样的方法,反复修习;
达到其余的道果。
3165.
如此彻底了知法;
完全摧毁不善;
干枯三有,
他达到无余涅槃的寂静。
3166.
如果从理解的顺序,或前后关系;
或在文字组合上,看起来似乎不恰当。
3167.
不应该那样理解,应该无过地理解;
因为我已经全面检查过了。
3168.
在最好的朱罗国(Cola国),不被压迫、不混乱;
就像整个世界的村庄被集中在一起。
3169.
香蕉树、沙罗树、甘蔗、椰子树林茂密;
莲花和睡莲覆盖的水池美丽。
3170.
迦韦利河水冲击的大地;
繁荣、具足一切、吉祥、成为吉祥。
3171.
被优美的城墙、围墙、壕沟环绕;
在毗努达萨的寺院中,美丽宜人。
3172.
河岸树木和岸边树王庄严;
各种鸟群栖息,各种园林宜人。
3173.
美丽的莲花遍布,装饰着池塘;
充满甘美之水,优良的井装饰着。
3174.
各种广大高耸的优良亭台装饰;
无数的住处,极其庄严。
3175.
塔破开大地而升起;
仿佛战胜了坚硬的开罗萨山峰。
3176.
如秋天的云彩,美丽高耸;
令人欢喜,可爱的宫殿中,我居住着。
3177.
佛陀狮子所说的律的判断;
我为了我的同住弟子佛陀狮子。
3178.
为了比丘们的利益,简要地;
为了容易而不久地理解律。
3179.
在不死的、勇猛的、卡兰巴家族的喜悦;
统治大地时,开始并完成。
3180.
正如我无障碍地达到成就;
愿一切众生与法相应的愿望成就。
3181.
只要美丽山谷的曼陀罗树,在世间存在;
愿佛陀的教法,克服恶劫的教法,也存在。
3182.
愿雨云在适当的时候,正确地降雨;
愿国王们依法统治整个大地。

3183.

Imaṃ sārabhūtaṃ hitaṃ atthayuttaṃ;

Karontena pattaṃ mayā yaṃ tu puññaṃ;

Ayaṃ tena loko munindappayātaṃ;

Sivaṃ vītasokaṃ puraṃ pāpuṇātu.

Iti vinayavinicchaye kammaṭṭhānabhāvanāvidhānakathā

Samattā.

Iti tambapaṇṇiyena paramaveyyākaraṇena tipiṭakanayavidhikusalena paramakavijanahadayapadumavanavikasanakarena kavivaravasabhena paramaratikaravaramadhuravacanuggārena uragapurena buddhadattena racitoyaṃ vinayavinicchayo.

Vinayavinicchayo samatto.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Uttaravinicchayo

Ganthārambhakathā

1.

Sabbasattuttamaṃ dhīraṃ, vanditvā sirasā jinaṃ;

Dhammañcādhammaviddhaṃsaṃ, gaṇamaṅgaṇanāsanaṃ.

2.

Yo mayā racito sāro, vinayassa vinicchayo;

Tassa dāni karissāmi, sabbānuttaramuttaraṃ.

3.

Bhaṇato paṭhato payuñjato;

Suṇato cintayato panuttaraṃ;

Paramaṃ abuddha buddhivaḍḍhanaṃ;

Vadato me niratā nibodhatha.

Mahāvibhaṅgasaṅgahakathā

4.

Methunaṃ paṭisevanto, kati āpattiyo phuse;

Methunaṃ paṭisevanto, tisso āpattiyo phuse.

5.

Bhave pārājikaṃ khette, yebhuyyakkhāyite pana;

Thullaccayaṃ mukhe vaṭṭa-kate vuttaṃ tu dukkaṭaṃ.

6.

Adinnaṃ ādiyanto yo;

Kati āpattiyo phuse;

Adinnaṃ ādiyanto so;

Tisso āpattiyo phuse.

7.

Pañcamāsagghane vāpi, adhike vā parājayo;

Māse vā dukkaṭaṃ ūne, majjhe thullaccayaṃ tato.

8.

Manussajātiṃ mārento;

Kati āpattiyo phuse;

Manussajātiṃ mārento;

Tisso āpattiyo phuse.

9.

Manussamuddissopātaṃ, khaṇane dukkaṭaṃ siyā;

Dukkhe thullaccayaṃ jāte, mate pārājikaṃ siyā.

10.

Asantaṃ uttariṃ dhammaṃ, vadamattūpanāyikaṃ;

Kati āpajjatāpattī? Tisso āpattiyo phuse.

11.

Asantaṃ uttariṃ dhammaṃ, bhaṇantassa parājayo;

Thullaccayaṃ pariyāye, ñāte, no ce tu dukkaṭaṃ.

Pārājikakathā.

12.

Bhaṇa sukkaṃ vimocento;

Kati āpattiyo phuse;

Suṇa sukkaṃ vimocento;

Tisso āpattiyo phuse.

13.

Garukaṃ yadi ceteti, upakkamati muccati;

Dvaṅge thullaccayaṃ vuttaṃ, payoge dukkaṭaṃ siyā.

14.

Ito paṭṭhāya muñcitvā, pañhāpucchanamattakaṃ;

Vissajjanavaseneva, hoti atthavinicchayo.

15.

Itthiyā kāyasaṃsagge, tisso āpattiyo phuse;

Āmasantassa kāyena, kāyaṃ tu garukaṃ siyā.

16.

Kāyena kāyabaddhaṃ tu, phusaṃ thullaccayaṃ phuse;

Paṭibaddhena kāyena, paṭibaddhe tu dukkaṭaṃ.

17.

Itthiṃ duṭṭhullavācāhi, tisso obhāsato siyuṃ;

Vaṇṇāvaṇṇaṃ vadaṃ dvinnaṃ, maggānaṃ garukaṃ phuse.

18.

Vaṇṇādibhaññe ādissa, ubbhajāṇumadhakkhakaṃ;

Hoti thullaccayaṃ, kāya-paṭibaddhe tu dukkaṭaṃ.

19.

Attakāmacariyāya, vadato vaṇṇamitthiyā;

Santike garukaṃ hoti, sace jānāti sā pana.

20.

Santike paṇḍakassāpi, tassa thullaccayaṃ siyā;

Tiracchānagatassāpi, santike dukkaṭaṃ mataṃ.

21.

Paṭiggaṇhanavīmaṃsā, paccāharaṇakattike;

Sañcarittaṃ samāpanne, garukaṃ niddise budho.

22.

Tassa dvaṅgasamāyoge, hoti thullaccayaṃ tathā;

Aṅge sati panekasmiṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

23.

Saṃyācikāya ca kuṭiṃ;

Vihārañca mahallakaṃ;

Kārāpeti sace bhikkhu;

Tisso āpattiyo phuse.

24.

Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, ekapiṇḍe anāgate;

Hoti thullaccayaṃ, tasmiṃ, piṇḍe garukamāgate.



3183.
这充满精华、有益、有意义的;
我所做的,获得的功德;
愿这世界以此,达到;
牟尼王所到达的,无忧的寂静城。
这样,在律的判断中禅修方法的解说
完毕。
这样,由锡兰人、最高的文法学者、精通三藏方法的人、能使最高诗人的心莲花盛开的人、诗人中的公牛、能发出最高愉悦的甜美言语的人、蛇城的佛授所著的律的判断完成了。
律的判断完毕。
礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者
更高的判断
著作开始的解说
1.
以头礼敬一切众生中最高的、智慧的胜利者;
以及摧毁非法的法,和消除污秽的僧团。
2.
我所著的律的判断的精华;
现在我将为它做一个最高的解说。
3.
诵说、读诵、修习;
听闻、思惟最高的;
增长未觉悟者智慧的最高;
请专心了解我所说的。
大分别摘要的解说
4.
行淫者,会犯几种罪?
行淫者,会犯三种罪。
5.
在(适合的)田地会犯波罗夷,但在大部分已被吃掉的(尸体)上;
犯偷兰遮,在圆形的口中被说是突吉罗。
6.
偷取不与之物者;
会犯几种罪?
偷取不与之物者;
会犯三种罪。
7.
价值五摩沙或更多时是波罗夷;
少于一摩沙是突吉罗,在中间是偷兰遮。
8.
杀人者;
会犯几种罪?
杀人者;
会犯三种罪。
9.
针对人挖陷阱时,会是突吉罗;
当产生痛苦时是偷兰遮,死亡时会是波罗夷。
10.
虚妄地自称证得上人法;
会犯几种罪?会犯三种罪。
11.
虚妄地说证得上人法是波罗夷;
用暗示说时是偷兰遮,如果不被理解则是突吉罗。
波罗夷的解说完毕。
12.
说:射精者;
会犯几种罪?
听:射精者;
会犯三种罪。
13.
如果有意图而努力并射精;
在两个条件下说是偷兰遮,在努力时是突吉罗。
14.
从此开始,除了问题;
只通过回答的方式,来进行意义的判断。
15.
与女人身体接触时,会犯三种罪;
用身体触摸她的身体,会是重罪。
16.
用身体触摸与身体相连的物,

25.

Pārājikena dhammena, bhikkhuṃ amūlakenidha;

Anuddhaṃseti yo tassa, tisso āpattiyo siyuṃ.

26.

Okāsaṃ na ca kāretvā, hutvā cāvanacetano;

Sace codeti saṅghādi-sesena saha dukkaṭaṃ.

27.

Okāsaṃ pana kāretvā, hutvā akkosacetano;

Codeti omasavāde, pācittiṃ paridīpaye.

28.

Anantarasamānova , navame aññabhāgiye;

Sabbo āpattibhedo hi, natthi kāci visesatā.

29.

Saṅghassa bhedako bhikkhu, yāvatatiyakaṃ pana;

Samanubhāsanāyeva, gāhaṃ na paṭinissajaṃ.

30.

Ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi, kammavācāhi thullataṃ;

Kammavācāya osāne, āpatti garukaṃ siyā.

31.

Bhedānuvattake ceva, dubbace kuladūsake;

Saṅghabhedakatulyova, hoti āpattinicchayo.

Saṅghādisesakathā.

32.

Atikkamanto atirekacīvaraṃ;

Dasāhamāpajjati ekameva;

Nissaggipācittiyamekarattiṃ;

Ticīvarenāpi vinā vasanto.

33.

Māsaṃ atikkamanto hi, gahetvā kālacīvaraṃ;

Ekaṃ āpajjatāpattiṃ, nissaggiyamudīritaṃ.

34.

Aññātikāya yaṃ kiñci;

Purāṇacīvaraṃ pana;

Dhovāpeti sace tassa;

Honti āpattiyo duve.

35.

Dhovāpeti payogasmiṃ, dukkaṭaṃ samudāhaṭaṃ;

Nissaggiyāva pācitti, hoti dhovāpite pana.

36.

Aññātikāya hatthamhā, cīvaraṃ paṭigaṇhato;

Gahaṇe dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti gahite siyā.

37.

Aññātakaṃ gahapatiṃ, gahapatānimeva vā;

Cīvaraṃ viññāpento dve, bhikkhu āpattiyo phuse.

38.

Viññāpeti payogasmiṃ, dukkaṭaṃ parikittitaṃ;

Viññāpite ca nissaggi, pācitti pariyāputā.

39.

Bhikkhu cīvaramaññātiṃ, viññāpento taduttariṃ;

Payoge dukkaṭaṃ, viññā-pite nissaggiyaṃ phuse.

40.

Aññātakaṃ kañci upāsakaṃ vā;

Upāsikaṃ vā upasaṅkamitvā;

Pubbeva hutvā pana appavārito;

Vatthe vikappaṃ paṭipajjamāno.

41.

Duve āpajjatāpattī, payoge dukkaṭaṃ siyā;

Vikappaṃ pana āpanne, nissaggiyamudīritaṃ.

42.

Aññātiṃ upasaṅkamma, pubbeyevappavārito;

Vikappaṃ cīvare bhikkhu, āpajjanto duve phuse.

43.

Tathātirekatikkhattuṃ, codanāya ca bhikkhu ce;

Gantvātirekachakkhattuṃ, ṭhānenapi ca cīvaraṃ.

44.

Nipphādeti sace tassa, honti āpattiyo duve;

Payoge dukkaṭaṃ, tassa, lābhe nissaggiyaṃ siyā.

Kathinavaggo paṭhamo.

45.

Dosā kosiyavaggassa, dvedveādīsu pañcasu;

Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, lābhe nissaggiyaṃ siyā.

46.

Gahetveḷakalomāni, tiyojanamatikkamaṃ;

Dukkaṭaṃ paṭhame pāde, nissaggiṃ dutiye phuse.

47.

Bhikkhu bhikkhuniyaññāya, dhovāpeteḷalomakaṃ;

Payoge dukkaṭaṃ, tassa, dhote nissaggiyaṃ siyā.

48.

Rūpiyaṃ paṭigaṇhanto, dve panāpattiyo phuse;

Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, nissaggi gahite siyā.

49.

Nānākāraṃ samāpajjaṃ, saṃvohārañca rūpiye;

Samāpanne ca nissaggiṃ, payoge dukkaṭaṃ phuse.

50.

Nānappakārakaṃ bhikkhu, āpajje kayavikkayaṃ;

Payoge dukkaṭaṃ, tasmiṃ, kate nissaggiyaṃ phuse.

Kosiyavaggo dutiyo.

51.

Pattaṃ atikkamentassa, dasāhamatirekakaṃ;

Tassa nissaggiyāpatti, hoti ekāva bhikkhuno.

52.

Apañcabandhane patte, vijjamānepi bhikkhuno;

Aññaṃ pana navaṃ pattaṃ, cetāpeti sace pana.

53.

Dve panāpattiyo bhikkhu, āpajjati, na saṃsayo;

Payoge dukkaṭaṃ, tassa, lābhe nissaggiyaṃ phuse.

54.

Paṭiggahetvā bhesajjaṃ, sattāhaṃ yo atikkame;

Ekaṃ nissaggiyāpattiṃ, āpajjati hi so pana.

25.
在此，若有人以无根据的波罗夷法诽谤比丘，
他将犯三种罪过。
26.
若未给予机会，怀有诽谤之心，
以僧残罪指控，则犯恶作罪。
27.
若给予机会，怀有辱骂之心，
以辱骂语指控，应知犯波逸提。
28.
在第九条中，无论是同分还是异分，
所有罪过的区分都没有任何特殊性。
29.
破坏僧团的比丘，经过三次
劝诫仍不放弃执着。
30.
白羯磨时犯恶作，二羯磨时犯偷兰遮，
羯磨结束时，将犯重罪。
31.
对于随顺破僧者、恶语者、污家者，
其罪过判定与破僧者相同。
僧残篇
32.
超过十日持有多余衣服，
只犯一次尼萨耆波逸提；
离开三衣过夜，
也只犯一次尼萨耆波逸提。
33.
若超过一个月持有时衣，
则犯一次所说的尼萨耆罪。
34.
若让非亲戚的比丘尼
洗任何旧衣，
则犯两种罪过。
35.
在让洗的行为中，说是犯恶作罪；
洗完后则犯尼萨耆波逸提。
36.
从非亲戚的手中接受衣服，
接受时说是犯恶作罪，接受后犯波逸提。
37.
向非亲戚的居士
或居士妻乞求衣服，
比丘将触犯两种罪过。
38.
在乞求的行为中，说是犯恶作罪；
乞求到后，则犯尼萨耆波逸提。
39.
比丘向非亲戚乞求超过限度的衣服，
乞求时犯恶作罪，乞求到则触犯尼萨耆罪。
40.
若比丘前往拜访任何非亲戚的优婆塞
或优婆夷，事先未受邀请，
却对衣服提出建议，
41.
将犯两种罪过：行为时犯恶作罪，
提出建议后，则说是犯尼萨耆罪。
42.
比丘前往拜访非亲戚，事先未受邀请，
对衣服提出建议，将触犯两种罪过。
43.
同样，若比丘通过超过三次的催促
和超过六次的站立，
44.
获得衣服，则犯两种罪过：
行为时犯恶作罪，获得时犯尼萨耆罪。
迦絺那品第一
45.
在拘邪耶品的前五条中，
行为时说是犯恶作罪，获得时犯尼萨耆罪。
46.
携带羊毛超过三由旬，
第一步犯恶作罪，第二步触犯尼萨耆罪。
47.
比丘让非亲戚比丘尼洗羊毛，
行为时犯恶作罪，洗完后犯尼萨耆罪。
48.
接受金银者将触犯两种罪过：
行为时说是犯恶作罪，接受后犯尼萨耆罪。
49.
从事各种金银交易，
交易时犯尼萨耆罪，行为时触犯恶作罪。
50.
比丘从事各种买卖，
行为时犯恶作罪，完成时触犯尼萨耆罪。
拘邪耶品第二
51.
比丘超过十日持有多余钵，
将只犯一次尼萨耆罪。
52.
比丘虽有未满五处补缀的钵，
若再换取一个新钵，
53.
比丘将犯两种罪过，毫无疑问；
行为时犯恶作罪，获得时触犯尼萨耆罪。
54.
若接受药品后超过七日，
他将犯一次尼萨耆罪。

55.

Akāle pariyesanto, vassasāṭikacīvaraṃ;

Payoge dukkaṭaṃ, tassa, lābhe nissaggiyaṃ phuse.

56.

Bhikkhuno cīvaraṃ datvā, acchindanto duve phuse;

Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, haṭe nissaggiyaṃ siyā.

57.

Viññāpetvā sayaṃ suttaṃ, tantavāyehi cīvaraṃ;

Vāyāpeti sace bhikkhu, dve panāpattiyo phuse.

58.

Yo panaññātakasseva, tantavāye samecca ce;

Vikappaṃ cīvare bhikkhu, āpajjaṃ appavārito.

59.

Dve panāpattiyo so hi, āpajjati, na saṃsayo;

Payoge dukkaṭaṃ, tassa, lābhe nissaggiyaṃ siyā.

60.

Paṭiggahetvā acceka-saññitaṃ pana cīvaraṃ;

Kālaṃ atikkamento taṃ, ekaṃ nissaggiyaṃ phuse.

61.

Tiṇṇamaññataraṃ vatthaṃ, nidahitvā gharedhikaṃ;

Chārattato vinā tena, vasaṃ nissaggiyaṃ phuse.

62.

Jānaṃ pariṇataṃ lābhaṃ, saṅghikaṃ attano pana;

Pariṇāmeti ce bhikkhu, dve panāpattiyo phuse.

63.

Payoge dukkaṭaṃ hoti, nissaggi pariṇāmite;

Sabbattha appanāvāra-parihāni katā mayā.

Pattavaggo tatiyo.

Tiṃsanissaggiyakathā.

64.

Vadantassa musāvādaṃ, pañca āpattiyo siyuṃ;

Manussuttaridhamme tu, abhūtasmiṃ parājayo.

65.

Codanāya garuṃ bhikkhuṃ, amūlantimavatthunā;

Pariyāyavacane ñāte, thullaccayamudīritaṃ.

66.

No ce paṭivijānāti, dukkaṭaṃ samudāhaṭaṃ;

Sampajānamusāvāde, pācitti paridīpitā.

67.

Āpattiyo duve vuttā, bhikkhussomasato pana;

Pācitti upasampannaṃ, dukkaṭaṃ itaraṃ siyā.

68.

Pesuññaharaṇe dvepi, honti, pācittiyaṃ pana;

Upasampannapesuññe, sese āpatti dukkaṭaṃ.

69.

Padasonupasampannaṃ , dhammaṃ vāceti ce duve;

Payoge dukkaṭaṃ, pāde, pāde pācittiyaṃ siyā.

70.

Tirattānupasampanna-sahaseyyāya uttariṃ;

Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, panne pācittiyaṃ siyā.

71.

Kappeti mātugāmena, sahaseyyaṃ sace pana;

Dve so āpajjatāpattī, rattiyaṃ dukkaṭādayo.

72.

Uddhaṃ chappañcavācāhi, dhammaṃ deseti itthiyā;

Payoge dukkaṭaṃ, pāde, pāde pācittiyaṃ siyā.

73.

Bhūtaṃ anupasampanne, manussuttaridhammakaṃ;

Āroceti sace tassa, honti dve dukkaṭādayo.

74.

Vadaṃ anupasampanne, duṭṭhullāpattimaññato;

Payoge dukkaṭaṃ tassa, pācittārocite siyā.

75.

Pathaviṃ khaṇato tassa, payoge dukkaṭaṃ mataṃ;

Pahāre ca pahāre ca, pācitti pariyāputā.

Musāvādavaggo paṭhamo.

76.

Bhūtagāmaṃ tu pātento, dve panāpattiyo phuse;

Payoge dukkaṭaṃ, tassa, pāte pācitti dīpitā.

77.

Aññenaññaṃ vadantassa, dve siyuṃ aññavādake;

Aropite dukkaṭaṃ tu, hoti pācitti ropite.

78.

Ujjhāpento paraṃ bhikkhuṃ, dve panāpattiyo phuse;

Payoge dukkaṭaṃ, ujjhā-pite pācittiyaṃ siyā.

79.

Ajjhokāse tu mañcādiṃ, santharitvāna saṅghikaṃ;

Pakkamanto anāpucchā, āpattiṃ duvidhaṃ phuse.

80.

Leḍḍupāte atikkante, pādena paṭhamena tu;

Dukkaṭaṃ, dutiyenāpi, pācitti paridīpaye.

81.

Vihāre saṅghike seyyaṃ, santharitvā anuddharaṃ;

Anāpucchā pakkamanto, duvidhāpattiyo phuse.

82.

Parikkhepe atikkante, pādena paṭhamena tu;

Dukkaṭaṃ pana uddiṭṭhaṃ, pācitti dutiyena tu.

83.

Vihāre saṅghike jānaṃ, pubbūpagatabhikkhukaṃ;

Seyyaṃ kappayato honti, payoge dukkaṭādayo.

84.

Saṅghikā kupito bhikkhuṃ, nikkaḍḍhati vihārato;

Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, sesaṃ nikkaḍḍhite siyā.



55.
在非时节寻找雨季衣服，
行为时犯恶作罪，获得时触犯尼萨耆罪。
56.
比丘给衣服后，有人强取，
将触犯两种罪过：
行为时说是犯恶作罪，被夺取时犯尼萨耆罪。
57.
比丘自己提供线，并请纺织工制作衣服，
若使其纺织，将触犯两种罪过。
58.
若明知是非亲戚的纺织工，
未经允许对衣服提出建议，
59.
他将毫无疑问地犯两种罪过：
行为时犯恶作罪，获得时犯尼萨耆罪。
60.
接受超过限度的衣服，
超过时间后，将触犯一次尼萨耆罪。
61.
将三种中的任何一种衣服
存放在房屋中，
离开六夜不使用，
将触犯尼萨耆罪。
62.
若明知是已确定的收获，属于僧团，
但比丘将其转用于自己，
将触犯两种罪过：
行为时犯恶作罪，转用时犯尼萨耆罪。
63.
行为时犯恶作罪，
转用时犯尼萨耆罪。
在所有地方我已阐明了不可忽视的限制。
钵品第三
三十尼萨耆篇
64.
说妄语时，将犯五种罪过：
对于超越人类法的虚假陈述，将导致败坏。
65.
用无根据的末后情节
指控严重的比丘，
若知其语言方式，
说是犯偷兰遮罪。
66.
若不能识别，说是犯恶作罪；
对于明知的妄语，
说是犯波逸提。
67.
对于比丘的辱骂，说有两种罪过：
对于已受具足戒者犯波逸提，
对于未受具足戒者犯恶作罪。
68.
在传播恶语时，两者都有罪；
对于已受具足戒者犯波逸提，
其余情况犯恶作罪。
69.
若对未受具足戒者
宣说法，将犯两种罪：
行为时每一步犯恶作罪，
每一步犯波逸提。
70.
对于未受具足戒者
超过三夜同卧，
行为时说是犯恶作罪，
卧下时犯波逸提。
71.
若与女人同卧，
将犯两种罪过：
夜间犯恶作罪等。
72.
对女人宣说超过六五言语的法，
行为时每一步犯恶作罪，
每一步犯波逸提。
73.
若对未受具足戒的人
宣说超越人类的法，
将犯两种恶作罪。
74.
对未受具足戒者
说被认为是严重罪过的话，
行为时犯恶作罪，
告发时犯波逸提。
75.
挖掘土地时，行为时犯恶作罪，
每次打击时犯波逸提。
妄语品第一
76.
破坏植物时，将触犯两种罪过：
行为时犯恶作罪，破坏时犯波逸提。
77.
互相诽谤时，两个诽谤者都有罪：
归咎时犯恶作罪，
指责时犯波逸提。
78.
诽谤其他比丘时，将触犯两种罪过：
行为时犯恶作罪，
诽谤时犯波逸提。
79.
在露天处铺设僧团的床等，
未经允许离开，
将触犯两种罪过。
80.
超过投石处，
第一步犯恶作罪，
第二步犯波逸提。
81.
在僧团精舍铺设床铺而未移除，
未经允许离开，
将触犯两种罪过。
82.
超过周围范围，
第一步犯恶作罪，
第二步犯波逸提。
83.
在僧团精舍中，明知已有比丘
铺设床铺，
行为时犯恶作罪等。
84.
僧团中愤怒的比丘
将另一比丘从精舍驱逐，
行为时说是犯恶作罪，
驱逐后的其余情况。

85.

Vihāre saṅghike bhikkhu, vehāsakuṭiyūpari;

Āhaccapādake sīdaṃ, phuse dve dukkaṭādayo.

86.

Adhiṭṭhitvā dvattipariyāye, uttarimpi adhiṭṭhato;

Payoge dukkaṭaṃ hoti, pācitti panadhiṭṭhite.

87.

Jānaṃ sappāṇakaṃ toyaṃ, tiṇaṃ vā siñcato pana;

Payoge dukkaṭaṃ hoti, sitte pācittiyaṃ siyā.

Bhūtagāmavaggo dutiyo.

88.

Phuse bhikkhuniyo bhikkhu, ovadanto asammato;

Payoge dukkaṭaṃ, tassa, pācittovadite siyā.

89.

Dutiye tatiye ceva, catutthepi ca sabbaso;

Paṭhamena samānāva, āpattīnaṃ vibhāgatā.

90.

Cīvaraṃ bhikkhu aññāti-kāya dento duve phuse;

Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, dinne pācittiyaṃ siyā.

91.

Aññātikabhikkhuniyā , bhikkhu sibbeyya cīvaraṃ;

Payoge dukkaṭaṃ tassa, pācitti pana sibbite.

92.

Addhānaññatra samayā, bhikkhu bhikkhuniyā saha;

Saṃvidhāya tu gacchanto, phuse dve dukkaṭādayo.

93.

Nāvekaṃ abhirūhanto, bhikkhu bhikkhuniyā saha;

Saṃvidhāya phuse dvepi, payoge dukkaṭādayo.

94.

Jānaṃ bhikkhuniyā piṇḍa-pātaṃ tu paripācitaṃ;

Bhuñjanto duvidhāpatti-māpajjati, na saṃsayo.

95.

‘‘Bhuñjissāmī’’ti ce bhattaṃ, paṭiggaṇhāti dukkaṭaṃ;

Ajjhohārapayogesu, pācitti paridīpitā.

96.

Bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ, nisajjaṃ tu raho pana;

Kappento hi phuse dvepi, payoge dukkaṭādayo.

Ovādavaggo tatiyo.

97.

Taduttariṃ āvasatha-piṇḍaṃ tu paribhuñjato;

Anantarassa vaggassa, navamena samo nayo.

98.

Dutiye tatiye cāpi, viseso natthi kocipi;

Anantarasamānāva, āpattīnaṃ vibhāgatā.

99.

Dvattipatte gahetvāna, gaṇhato hi taduttariṃ;

Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti gahite siyā.

100.

Pañcame paṭhameneva, samo āpattinicchayo;

Chaṭṭhe anatirittena, bhuttāviṃ tu pavāritaṃ.

101.

Abhihaṭṭhuṃ pavārento, dve panāpattiyo phuse;

Vacanena ca tasseva, ‘‘bhuñjissāmī’’ti gaṇhati.

102.

Gahaṇe dukkaṭaṃ tassa, piṭake samudāhaṭaṃ;

Bhojanassa panosāne, pācitti pariyāputā.

103.

Sattame aṭṭhame ceva, navame dasamepi ca;

Paṭhamena samānāva, āpattīnaṃ vibhāgatā.

Bhojanavaggo catuttho.

104.

Acelakādino dento, sahatthā bhojanādikaṃ;

Payoge dukkaṭaṃ patto, dinne pācittiyaṃ phuse.

105.

Dāpetvā vā adāpetvā, uyyojento duve phuse;

Payoge dukkaṭaṃ, tasmiṃ, pācittuyyojite siyā.

106.

Nisajjaṃ bhikkhu kappento, kule pana sabhojane;

Āpattiyo phuse dvepi, payoge dukkaṭādayo.

107.

Catutthe pañcame vāpi, viseso natthi kocipi;

Tatiyena samānāva, āpattigaṇanā siyā.

108.

Santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā, sabhatto ca nimantito;

Kulesu pana cārittaṃ, āpajjanto duve phuse.

109.

Paṭhamena ca pādena, ummārātikkame pana;

Dukkaṭaṃ piṭake vuttaṃ, pācitti dutiyena tu.

110.

Taduttariṃ tu bhesajjaṃ, viññāpento duve phuse;

Payoge dukkaṭaṃ, viññā-pite pācittiyaṃ siyā.

111.

Uyyuttaṃ dassanatthāya, gacchanto dve phuse balaṃ;

Gacchato dukkaṭaṃ vuttaṃ, hoti pācitti passato.

112.

Atirekatirattaṃ tu, senāya vasato duve;

Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti vasite siyā.

113.

Uyyodhikaṃ tu gacchanto, dve panāpattiyo phuse;

Gacchanto dukkaṭaṃ vuttaṃ, hoti pācitti passato.

Acelakavaggo pañcamo.



85.
比丘在僧团精舍的
高架小屋上方，
坐在可移动的床上，
将触犯两种恶作罪等。
86.
决意使用两三次，
超过此数再次决意，
行为时犯恶作罪，
决意时犯波逸提。
87.
明知有生物的水或草，
浇灌时，
行为时犯恶作罪，
浇灌时犯波逸提。
植物品第二
88.
未经认可的比丘
教诫比丘尼，将触犯：
行为时犯恶作罪，
教诫时犯波逸提。
89.
第二、第三和第四条
在所有方面
与第一条完全相同，
罪过的区分也一样。
90.
比丘给非亲戚的比丘尼衣服，将触犯两种罪过：
行为时说是犯恶作罪，
给予时犯波逸提。
91.
比丘为非亲戚的比丘尼缝制衣服，
行为时犯恶作罪，
缝制时犯波逸提。
92.
除特殊情况外，比丘与比丘尼
约定同行旅途，
将触犯两种恶作罪等。
93.
比丘与比丘尼约定
同乘一船，
将触犯两种罪过，
行为时犯恶作罪等。
94.
明知是比丘尼准备的
食物而食用，
毫无疑问将犯两种罪过。
95.
若想"我要吃"而接受食物，犯恶作罪；
在每一口吞咽时，
说是犯波逸提。
96.
比丘与比丘尼
独处而坐，
将触犯两种罪过，
行为时犯恶作罪等。
教诫品第三
97.
超过限度食用
施主家的食物，
与前一品的第九条相同的方式。
98.
第二和第三条也
没有任何区别；
与前一条完全相同，
罪过的区分也一样。
99.
接受两三钵后，
再接受更多，
行为时说是犯恶作罪，
接受时犯波逸提。
100.
第五条与第一条
罪过判定相同；
第六条是对已吃饱
非剩余食物的人再次邀请。
101.
再次邀请已吃饱的人，将触犯两种罪过：
因其言语"我要吃"而接受。
102.
接受时犯恶作罪，
在经典中如是说；
在食物结束时，
说是犯波逸提。
103.
第七、第八、
第九和第十条，
与第一条完全相同，
罪过的区分也一样。
食物品第四
104.
亲手给予裸行者等
食物等，
行为时犯恶作罪，
给予时触犯波逸提。
105.
无论是否给予食物，驱逐时将触犯两种罪过：
行为时犯恶作罪，
驱逐时犯波逸提。
106.
比丘在有食物的家庭中坐下，
将触犯两种罪过，
行为时犯恶作罪等。
107.
第四和第五条
没有任何区别；
与第三条相同，
罪过的计算也一样。
108.
未告知在场的比丘，
受邀请而有食物，
在家庭中行走，
将触犯两种罪过。
109.
第一步跨过门槛时，
在经典中说是犯恶作罪，
第二步则犯波逸提。
110.
超过限度乞求药品，将触犯两种罪过：
行为时犯恶作罪，
乞求到时犯波逸提。
111.
为观看而前往
已出发的军队，将触犯两种罪过：
前往时说是犯恶作罪，
观看时犯波逸提。
112.
在军队中住宿超过三夜，将触犯两种罪过：
行为时说是犯恶作罪，
住宿时犯波逸提。
113.
前往战场，将触犯两种罪过：
前往时说是犯恶作罪，
观看时犯波逸提。
裸行者品第五

114.

Suraṃ vā pana mereyyaṃ, pivanto dve phuse muni;

Gaṇhato dukkaṭaṃ pātuṃ, pīte pācittiyaṃ siyā.

115.

Bhikkhaṅgulipatodena, hāsento dve phuse have;

Payoge dukkaṭaṃ tassa, pācitti hasite siyā.

116.

Kīḷanto udake bhikkhu, dve panāpattiyo phuse;

Dukkaṭaṃ gopphakā heṭṭhā, pācittuparigopphake.

117.

Yo panādariyaṃ bhikkhu, karonto dve phuse have;

Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, kate pācittiyaṃ siyā.

118.

Bhiṃsāpento have bhikkhu, dve panāpattiyo phuse;

Payoge dukkaṭaṃ, bhiṃsā-pite pācittiyaṃ siyā.

119.

Jotiṃ samādahitvāna, visibbento duve phuse;

Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācittiyaṃ visīvite.

120.

Oraso addhamāsassa, nhāyanto dve phuse have;

Payoge dukkaṭaṃ, nhāna-ssosāne itaraṃ siyā.

121.

Dubbaṇṇakaraṇānaṃ tu, tiṇṇamekamanādiya;

Cīvaraṃ paribhuñjanto, dve phuse dukkaṭādayo.

122.

Cīvaraṃ bhikkhuādīnaṃ, vikappetvā anuddharaṃ;

Dve phuse paribhuñjanto, payoge dukkaṭādayo.

123.

Bhikkhussāpanidhento dve, phuse pattādikaṃ pana;

Payoge dukkaṭaṃ, tasmiṃ, sesāpanihite siyā.

Surāpānavaggo chaṭṭho.

124.

Sañcicca jīvitā pāṇaṃ, voropento tapodhano;

Āpattiyo catassova, āpajjati, na saṃsayo.

125.

Anodissakamopātaṃ, khaṇato hoti dukkaṭaṃ;

Manusso marati tasmiṃ, patitvā ce parājayo.

126.

Yakkho vāpi tiracchāna-gato manussaviggaho;

Patitvā maratī peto, tassa thullaccayaṃ siyā.

127.

Tiracchānagate tasmiṃ, nipatitvā mate pana;

Tassa pācittiyāpatti, paññattā paṭubuddhinā.

128.

Jānaṃ sappāṇakaṃ toyaṃ, paribhuñjaṃ duve phuse;

Payoge dukkaṭaṃ tassa, bhutte pācittiyaṃ siyā.

129.

Nihatādhikaraṇaṃ jānaṃ, ukkoṭento duve phuse;

Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācittukkoṭite siyā.

130.

Jānaṃ bhikkhussa duṭṭhullaṃ, chādento pana vajjakaṃ;

Ekamāpajjatāpattiṃ, pācittimiti dīpitaṃ.

131.

Ūnavīsativassaṃ tu, karonto upasampadaṃ;

Payoge dukkaṭaṃ patto, sesā sampādite siyā.

132.

Jānaṃ tu theyyasatthena, saṃvidhāya saheva ca;

Tatheva mātugāmena, maggaṃ tu paṭipajjato.

133.

Dve panāpattiyo honti, payoge dukkaṭaṃ mataṃ;

Paṭipanne panuddiṭṭhaṃ, pācittiyamanantaraṃ.

134.

Accajaṃ pāpikaṃ diṭṭhiṃ, ñattiyā dukkaṭaṃ phuse;

Kammavācāya osāne, hoti pācitti bhikkhuno.

135.

Tathākaṭānudhammena, saṃbhuñjanto duve phuse;

Payoge dukkaṭaṃ tassa, bhutte pācittiyaṃ siyā.

136.

Nāsitaṃ samaṇuddesaṃpalāpento duve phuse;

Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti upalāpite.

Sappāṇakavaggo sattamo.

137.

Vuccamānassa bhikkhussa, bhikkhūhi sahadhammikaṃ;

‘‘Na sakkhissāmi’’iccevaṃ, bhaṇato dukkaṭādayo.

138.

Vinayaṃ tu vivaṇṇento, dve panāpattiyo phuse;

Payoge dukkaṭaṃ tassa, pācitteva vivaṇṇite.

139.

Mohento dve phuse, mohe, dukkaṭaṃ tu aropite;

Ropite pana mohasmiṃ, pācittiyamudīritaṃ.

140.

Pahāraṃ kupito dento, bhikkhussa dve phuse have;

Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti pahaṭe siyā.

141.

Bhikkhussa kupito bhikkhu, uggiraṃ talasattikaṃ;

Dve phuse dukkaṭaṃ yoge, pācittuggirite siyā.

142.

Bhikkhu saṅghādisesena, amūleneva codayaṃ;

Dve phuse dukkaṭaṃ yoge, pācittuddhaṃsite siyā.



114.
比丘饮酒或麦酒，将触犯两种罪过：
接受时犯恶作罪，
饮用时犯波逸提。
115.
用手指拍打比丘，
令其发笑，将触犯两种罪过：
行为时犯恶作罪，
令笑时犯波逸提。
116.
比丘在水中嬉戏，将触犯两种罪过：
在底部脚趾处犯恶作罪，
在上部脚趾处犯波逸提。
117.
比丘做出不敬之事，将触犯两种罪过：
行为时说是犯恶作罪，
做成时犯波逸提。
118.
比丘令人恐惧，将触犯两种罪过：
行为时犯恶作罪，
令恐惧时犯波逸提。
119.
点燃火并点燃，将触犯两种罪过：
行为时说是犯恶作罪，
点燃时犯波逸提。
120.
在半个月内原籍者沐浴，将触犯两种罪过：
行为时犯恶作罪，
沐浴结束时另犯罪。
121.
对三种中未加以区分的
使衣服变坏者，将触犯两种恶作罪等。
122.
对比丘等的衣服提出建议而未移除，
将触犯两种罪过：
行为时犯恶作罪等。
123.
对比丘放置钵等物，将触犯两种罪过：
行为时犯恶作罪，
放置后另犯罪。
酒品第六
124.
有意切断生命的苦行者，
将毫无疑问地犯四种罪过。
125.
无意识的打击时犯恶作罪，
若人因此死亡，则败坏。
126.
若夜叉或兽生具有人形
死亡，则犯偷兰遮罪。
127.
若兽生死亡，
则犯波逸提罪，
这是智者所制定的。
128.
明知有生物的水而饮用，将触犯两种罪过：
行为时犯恶作罪，
饮用时犯波逸提。
129.
明知已被驳回的诉讼而重新提起，
将触犯两种罪过：
行为时说是犯恶作罪，
重新提起时犯波逸提。
130.
明知比丘的严重过失而掩盖，
将犯一次波逸提罪。
131.
对不满二十岁者授具足戒，
行为时犯恶作罪，
其余在具足戒时犯罪。
132.
明知与盗贼同行，
并与女人同行于道路，
133.
将触犯两种罪过：
行为时说是犯恶作罪，
前行时犯波逸提。
134.
提出极恶的见解时，白羯磨犯恶作罪，
羯磨结束时，比丘犯波逸提。
135.
按照如此制作的规则共同享用，
将触犯两种罪过：
行为时犯恶作罪，
享用时犯波逸提。
136.
诽谤沙弥，将触犯两种罪过：
行为时说是犯恶作罪，
诽谤时犯波逸提。
有生物品第七
137.
当比丘被比丘以正当方式劝告时，
说"我不能"，将犯恶作罪等。
138.
诽谤律法，将触犯两种罪过：
行为时犯恶作罪，
诽谤时犯波逸提。
139.
遮蔽两种罪过：
未归咎时犯恶作罪，
归咎后遮蔽时犯波逸提。
140.
愤怒的比丘给予打击，将触犯两种罪过：
行为时说是犯恶作罪，
打击时犯波逸提。
141.
愤怒的比丘吐出舌头和手掌，
将触犯两种罪过：
行为时犯恶作罪，
吐出时犯波逸提。
142.
比丘以无根据的僧残罪指控，
将触犯两种罪过：
行为时犯恶作罪，
指控时犯波逸提。

143.

Bhikkhu sañcicca kukkuccaṃ, janayanto hi bhikkhuno;

Dve phuse dukkaṭaṃ yoge, pācittuppādite siyā.

144.

Tiṭṭhantupassutiṃ bhikkhu, dve panāpattiyo phuse;

Gacchato dukkaṭaṃ sotuṃ, pācitti suṇato siyā.

145.

Dhammikānaṃ tu kammānaṃ, chandaṃ datvā tato puna;

Khīyanadhammamāpajjaṃ, dve phuse dukkaṭādayo.

146.

Saṅghe vinicchaye niṭṭhaṃ, agate chandamattano;

Adatvā gacchato tassa, dve panāpattiyo siyuṃ.

147.

Hatthapāsaṃ tu saṅghassa, jahato hoti dukkaṭaṃ;

Jahite hatthapāsasmiṃ, hoti pācitti bhikkhuno.

148.

Samaggena ca saṅghena, datvāna saha cīvaraṃ;

Khīyanto dve phuse pacchā, payoge dukkaṭādayo.

149.

Lābhaṃ pariṇataṃ jānaṃ, saṅghikaṃ puggalassa hi;

Dve phuse pariṇāmento, payoge dukkaṭādayo.

Sahadhammikavaggo aṭṭhamo.

150.

Pubbe avidito hutvā, rañño antepuraṃ pana;

Pavisantassa bhikkhuno, dve panāpattiyo siyuṃ.

151.

Paṭhamena ca pādena, ummārātikkame pana;

Dukkaṭaṃ pana uddiṭṭhaṃ, pācitti dutiyena tu.

152.

Ratanaṃ pana gaṇhanto, dve panāpattiyo phuse;

Payoge dukkaṭaṃ tassa, pācitti gahite siyā.

153.

Santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā, vikāle gāmakaṃ pana;

Samaṇo pavisaṃ dose, āpajjati duve pana.

154.

Paṭhamena ca pādena, parikkhepaṃ atikkame;

Dukkaṭaṃ tassa niddiṭṭhaṃ, pācitti dutiyena tu.

155.

Aṭṭhidantavisāṇābhi-nibbattaṃ sūciyā gharaṃ;

Kārāpento phuse dvepi, payoge dukkaṭādayo.

156.

Pamāṇātītamañcādiṃ , kārāpento duve phuse;

Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, sesā kārāpite siyā.

157.

Tūlonaddhaṃ tu mañcādiṃ, kārāpento duve phuse;

Payoge dukkaṭaṃ, tasmiṃ, sesā kārāpite siyā.

158.

Sattame aṭṭhame ceva, navame dasamepi ca;

Anantarasamoyeva, āpattīnaṃ vinicchayo.

Ratanavaggo navamo.

Pācittiyakathā.

159.

Catūsu duvidhāpatti, pāṭidesaniyesupi;

Avisesena niddiṭṭhā, buddhenādiccabandhunā.

160.

‘‘Bhuñjissāmī’’ti bhikkhussa, dukkaṭaṃ paṭigaṇhato;

Ajjhohāresu sabbattha, pāṭidesaniyaṃ siyā.

Pāṭidesanīyakathā.

161.

Sekhiyesu ca dhammesu, ekāvāpatti dīpitā;

Anādaravaseneva, dukkaṭaṃ samudāhaṭaṃ.

Sekhiyakathā.

162.

Paññattā methunaṃ dhammaṃ, paṭisevanapaccayā;

Kati āpattiyo honti? Catassova bhavanti hi.

163.

Methunaṃ paṭisevanto, allokāsappavesane;

Mate akkhāyite vāpi, bhikkhu pārājikaṃ phuse.

164.

Thullaccayaṃ tu yebhuyya-kkhāyite, dukkaṭaṃ tathā;

Mukhe vaṭṭakate vuttaṃ, pācitti jatumaṭṭhake.

165.

Paññattā kāyasaṃsaggaṃ, samāpajjanapaccayā;

Kati āpattiyo honti? Pañca āpattiyo siyuṃ.

166.

Avassutassa posassa, tathā bhikkhuniyāpi ca;

Pārājikamadhakkhādi-gahaṇaṃ sādiyantiyā.

167.

Kāyena phusato kāyaṃ, bhikkhussa garukaṃ siyā;

Kāyena kāyabaddhaṃ tu, phusaṃ thullaccayaṃ siyā.

168.

Paṭibaddhena kāyena, paṭibaddhaṃ tu dukkaṭaṃ;

Pācittiyaṃ panuddiṭṭhaṃ, tassaṅgulipatodake.

169.

Sesesu sekhiyantesu, āpattīnaṃ vinicchayo;

Heṭṭhā vuttanayeneva, veditabbo vibhāvinā.

Mahāvibhaṅgasaṅgaho niṭṭhito.

Bhikkhunīvibhaṅgo

170.

Bhikkhūnaṃ pāṭavatthāya, vinayassa vinicchaye;

Bhikkhunīnaṃ vibhaṅgopi, kiñcimattaṃ bhaṇāmahaṃ.



这是对巴利文的中文直译：
143. 比丘故意引起另一比丘的悔恨，
在行动中会犯两个罪过，造作时为恶作，引起时为波逸提。
144. 比丘站着窃听，会犯两个罪过：
走去听时为恶作，听到时为波逸提。
145. 对如法的羯磨给予同意后，
又生起诽谤之心，会犯两个罪过，起首为恶作等。
146. 在僧团的裁决尚未完成时，
不给自己的同意就离开的人，会犯两个罪过。
147. 离开僧团的伸手所及之处，为恶作；
离开伸手所及之处后，比丘犯波逸提。
148. 和合的僧团已经分配衣服，
之后诽谤，会犯两个罪过，造作时为恶作等。
149. 明知是已分配给僧团的利养，
却转与个人，会犯两个罪过，造作时为恶作等。
第八 同法品
150. 以前未被认识，
进入国王的内宫的比丘，会犯两个罪过。
151. 第一只脚跨越门槛时，
宣说为恶作；第二只脚时为波逸提。
152. 拿取珍宝时，会犯两个罪过：
造作时为恶作，拿到手时为波逸提。
153. 非时未告知在场的比丘，
沙门进入村落，会犯两个罪过。
154. 第一只脚跨越围墙时，
对他宣说为恶作；第二只脚时为波逸提。
155. 用骨、牙、象牙制作的针盒，
令人制作时会犯两个罪过，造作时为恶作等。
156. 令人制作超过尺寸的床等物，会犯两个罪过：
造作时说为恶作，其余在制成时。
157. 令人制作棉花填充的床等物，会犯两个罪过：
造作时为恶作，其余在制成时。
158. 第七、第八、第九和第十，
与前面相同的罪过的判定。
第九 宝物品
波逸提之说
159. 在四条应悔过罪中，也有两种罪过，
被太阳族的佛陀无差别地宣说。
160. 比丘接受"我将食用"时为恶作，
在所有吞咽时为应悔过。
应悔过之说
161. 在应学法中，只说明一种罪过，
由于不恭敬而说为恶作。
应学法之说
162. 因从事淫欲法而制定，
有多少罪过？只有四种。
163. 从事淫欲，插入湿润处，
对死尸或未被吃掉的，比丘犯波罗夷。
164. 对大部分被吃掉的为偷兰遮，同样恶作，
在口中作圆形说为波逸提，在树脂中。
165. 因发生身体接触而制定，
有多少罪过？有五种罪过。
166. 对于有欲望的男子，以及比丘尼，

171.

Avassutassa posassa, bhikkhunīpi avassutā;

Nandantī kāyasaṃsaggaṃ, kati āpattiyo phuse;

172.

Tisso āpattiyo ubbha-jāṇussādhakkhakassa ca;

Hoti pārājikaṃ tassā, gahaṇaṃ sādiyantiyā.

173.

Ubbhakkhakaṃ adhojāṇu-gahaṇaṃ sādiyantiyā;

Thullaccayaṃ siyā, kāya-paṭibaddhe tu dukkaṭaṃ.

174.

Chādentī bhikkhunī vajjaṃ, tisso āpattiyo phuse;

Jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ, chādentī sā parājikā.

175.

Thullaccayaṃ vematikā, paṭicchādeti ce pana;

Athācāravipattiṃ ce, paṭicchādeti dukkaṭaṃ.

176.

Nissajjantī na taṃ laddhiṃ, ukkhittassānuvattikā;

Samanubhāsanāyeva, tisso āpattiyo phuse.

177.

Ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi, kammavācāhi thullatā;

Kammavācāya osāne, pārājikamudīritaṃ.

178.

Pūrentī aṭṭhamaṃ vatthuṃ, tisso āpattiyo phuse;

Purisenidhāgacchāti, vuttāgacchati dukkaṭaṃ.

179.

Thullaccayaṃ tu posassa, hatthapāsappavesane;

Pūrentī aṭṭhamaṃ vatthuṃ, samaṇī sā parājitā.

Pārājikakathā.

180.

Ussayavādikā aṭṭaṃ, karontī tividhaṃ phuse;

Ekassārocane tassā, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

181.

Dutiyārocane tassā, thullaccayamudīritaṃ;

Aṭṭassa pariyosāne, hoti saṅghādisesatā.

182.

Corivuṭṭhāpikā vāpi, ñattiyā dukkaṭaṃ phuse;

Dvīhi thullaccayaṃ kamma-vācosāne garuṃ siyā.

183.

Ekā gāmantaraṃ gacche, gamane dukkaṭaṃ siyā;

Parikkhepe atikkante, pādena paṭhamena tu.

184.

Hoti thullaccayāpatti, tassā samaṇiyā pana;

Dutiyena atikkante, garuke pana tiṭṭhati.

185.

Catutthe dutiye vutta-sadisova vinicchayo;

Āpattīnaṃ pabhede tu, kāci natthi visesatā.

186.

Avassutā sayaṃ hutvā, tādisasseva hatthato;

Gahetvā pana bhuñjantī, bhojanādīsu kiñcipi.

187.

Phuse āpattiyo tisso, bhojanādīsu kiñcipi;

Paṭiggaṇhantiyā tassā, hoti thullaccayaṃ pana.

188.

Ajjhohāresu sabbesu, hoti saṅghādisesatā;

Udakaṃ dantaponaṃ vā, paṭiggaṇhāti dukkaṭaṃ.

189.

‘‘Sahatthena gahetvā tvaṃ, khāda vā bhuñja vā’’tipi;

Uyyojentī panevaṃ tu, tisso āpattiyo phuse.

190.

Dukkaṭaṃ vacane tassā, ‘‘bhuñjissāmī’’ti gaṇhati;

Ajjhohāresu sabbesu, tassā thullaccayaṃ siyā.

191.

Bhojanassa panosāne, hoti saṅghādisesatā;

Uyyojeti ca yā tassā, imā tissoti dīpaye.

192.

Sattame aṭṭhame cāpi, navame dasamepi ca;

Corivuṭṭhāpaneneva, samānova vinicchayo.

Saṅghādisesakathā.

193.

Pattasannicayaṃ yiha, karontī bhikkhunī pana;

Ekaṃ nissaggiyaṃyeva, phuse pācittiyaṃ tu sā.

194.

Akālacīvaraṃ kāla-cīvaraṃ bhājāpentiyā;

Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, lābhe nissaggiyaṃ siyā.

195.

Cīvaraṃ parivattetvā, acchindati sace pana;

Payoge dukkaṭaṃ, chinne, tassā nissaggiyaṃ siyā.

196.

Viññāpetvāva aññaṃ ce, viññāpeti tato paraṃ;

Payoge dukkaṭaṃ, viññā-pite nissaggiyaṃ siyā.

197.

Cetāpetvā hi aññaṃ ce, cetāpeti tato paraṃ;

Payoge dukkaṭaṃ, cetā-pite nissaggiyaṃ siyā.

198.

Evameva ca sesesu, chaṭṭhādīsu ca sattasu;

Anantarasamānova, āpattīnaṃ vinicchayo.

Nissaggiyakathā.

199.

Lasuṇaṃ khādati dve ce, dukkaṭaṃ gahaṇe siyā;

Ajjhohārapayogesu, pācitti pariyāputā.

200.

Saṃharāpentiyā lomaṃ, sambādhe dveva honti hi;

Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, hoti pācitti saṃhaṭe.



这是对巴利文的中文直译：
171. 对于有欲望的男子，比丘尼也有欲望，
欢喜身体接触，会犯多少罪过？
172. 对于膝盖以上、锁骨以下的，
会犯三种罪过，她接受抓握时为波罗夷。
173. 接受抓握锁骨以上、膝盖以下的，
为偷兰遮，对于身体相连的为恶作。
174. 比丘尼隐藏过失，会犯三种罪过：
明知是波罗夷法而隐藏的，她犯波罗夷。
175. 如果怀疑而隐藏，则为偷兰遮；
如果隐藏行为不端，则为恶作。
176. 不舍弃那种见解，随顺被摈除者，
经过劝告，会犯三种罪过。
177. 白羯磨时为恶作，两次羯磨时为偷兰遮，
羯磨结束时，宣说为波罗夷。
178. 满足第八事项时，会犯三种罪过：
被告知"与男子一起来"而来时为恶作。
179. 进入男子伸手可及之处时为偷兰遮，
满足第八事项时，该女沙门被击败（犯波罗夷）。
波罗夷之说
180. 喜欢争论者提起诉讼，会犯三种罪过：
向一人告知时，她犯恶作罪。
181. 向第二人告知时，宣说为偷兰遮；
诉讼结束时，为僧残。
182. 度盗贼女时，白羯磨时犯恶作，
两次羯磨时为偷兰遮，羯磨结束时为重罪。
183. 独自去往另一村落，走时为恶作，
第一只脚跨越围墙时。
184. 对那位女沙门来说是偷兰遮罪，
第二只脚跨越时，则处于重罪。
185. 第四和第二的判定与前面所说相同；
在罪过的种类中，没有什么特别之处。
186. 自己有欲望，从同样有欲望的人手中，
接受并食用任何食物等。
187. 会犯三种罪过，任何食物等；
她接受时为偷兰遮。
188. 在所有吞咽时为僧残；
接受水或齿木时为恶作。
189. "你亲手拿取后，或吃或食用"，
如此怂恿的，会犯三种罪过。
190. 她说话时为恶作，"我将食用"而接受；
在所有吞咽时，她犯偷兰遮。
191. 在食用结束时，为僧残；
怂恿她的人，应说这三种罪过。
192. 第七、第八、第九和第十，
与度盗贼女相同的判定。
僧残之说
193. 在此，比丘尼积蓄钵，
会犯一个尼萨耆波逸提。
194. 将非时衣分配为时衣的，
造作时说为恶作，获得时为尼萨耆。
195. 如果交换衣服后夺回，
造作时为恶作，夺回时她犯尼萨耆。
196. 乞求一物后，又乞求另一物，
造作时为恶作，乞求到时为尼萨耆。
197. 换取一物后，又换取另一物，
造作时为恶作，换取到时为尼萨耆。
198. 同样在其余的第六等七条中，
与前面相同的罪过的判定。
尼萨耆之说
199. 食用大蒜会犯两个罪过，接受时为恶作，
在吞咽的造作中，详述为波逸提。
200. 令人除去阴部的毛发，会有两个罪过：
造作时说为恶作，除去时为波逸提。

201.

Karontī talaghātaṃ tu, dve panāpattiyo phuse;

Payoge dukkaṭaṃ hoti, kate pācittiyaṃ siyā.

202.

Jatunā maṭṭhakaṃ kiñci, sādiyantī duve phuse;

Payoge dukkaṭādinne, tassā pācittiyaṃ siyā.

203.

Pañcamaṃ tu catutthena, samānamiti dīpaye;

Āpattīnaṃ vibhāgasmiṃ, viseso natthi kocipi.

204.

Bhikkhussa bhuñjamānassa, pānīyenupatiṭṭhati;

Hatthapāse tu pācitti, hitvā tiṭṭhati dukkaṭaṃ.

205.

Viññāpetvāmakaṃ dhaññaṃ, ‘‘bhuñjissāmī’’ti gaṇhati;

Dukkaṭaṃ hoti pācitti, ajjhohāresu dīpaye.

206.

Uccārādiṃ tirokuṭṭe, chaḍḍentī dve phuse have;

Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti chaḍḍite siyā.

207.

Uccārādicatukkaṃ tu, chaḍḍeti harite sace;

Payoge dukkaṭaṃ tassā, pācitti chaḍḍite siyā.

208.

Naccādiṃ dassanatthāya, sace gacchati dukkaṭaṃ;

Passantiyāpi pācitti, tatheva ca suṇantiyā.

Lasuṇavaggo paṭhamo.

209.

Paṭhame dutiye ceva, tatiye ca catutthake;

Tulyo lasuṇavaggassa, chaṭṭhenidha vinicchayo.

210.

Kulāni upasaṅkamma, nisīditvā panāsane;

Sāmike tu anāpucchā, pakkamantī duve phuse.

211.

Paṭhamena ca pādena, anovassamatikkame;

Dukkaṭaṃ hoti, pācitti, dutiyātikkame siyā.

212.

Sāmike tu anāpucchā, āsane ce nisīdati;

Payoge dukkaṭaṃ hoti, pācitti ca nisīdite.

213.

Chaṭṭhena sattamaṃ sabbaṃ, samānaṃ aṭṭhame pana;

Payoge dukkaṭaṃ, ujjhā-pite pācittiyaṃ siyā.

214.

Attānaṃ cābhisappentī, dve phuse nirayādinā;

Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti abhisappite.

215.

Vadhitvā pana attānaṃ, rodantī tu duve phuse;

Vadhati rodati pācitti, karotekaṃ tu dukkaṭaṃ.

Rattandhakāravaggo dutiyo.

216.

Naggā nhāyati dve ceva, payoge dukkaṭaṃ siyā;

Nhānassa pariyosāne, tassā pācittiyaṃ siyā.

217.

Kārāpeti pamāṇāti-kkantaṃ udakasāṭikaṃ;

Payoge dukkaṭaṃ, kārā-pite pācittiyaṃ siyā.

218.

Cīvaraṃ tu visibbetvā, visibbāpetva vā pana;

Neva sibbantiyā vutta-mekaṃ pācittiyaṃ pana.

219.

Pañcāhikaṃ tu saṅghāṭi-cāraṃ pana atikkame;

Ekāvassā panāpatti, pācitti paridīpitā.

220.

Sace saṅkamanīyaṃ tu, dhāreti pana cīvaraṃ;

Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti pana dhārite.

221.

Gaṇacīvaralābhassa, antarāyaṃ karoti ce;

Payoge dukkaṭaṃ hoti, kate pācittiyaṃ siyā.

222.

Vibhaṅgaṃ paṭibāhantī, cīvarānaṃ tu dhammikaṃ;

Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti paṭibāhite.

223.

Agārikādino deti, sace samaṇacīvaraṃ;

Payoge dukkaṭaṃ, dinne, pācitti pariyāputā.

224.

Cīvare dubbalāsāya, kālaṃ ce samatikkame;

Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācitti samatikkame.

225.

Dhammikaṃ kathinuddhāraṃ, paṭibāhantiyā duve;

Payoge dukkaṭaṃ hoti, pācitti paṭibāhite.

Nhānavaggo tatiyo.

226.

Duve bhikkhuniyo eka-mañcasmiṃ ce tuvaṭṭeyyuṃ;

Payoge dukkaṭaṃ tāsaṃ, nipanne itaraṃ siyā.

227.

Dutiyaṃ paṭhameneva, sadisaṃ tatiye pana;

Payoge dukkaṭaṃ hoti, kate pācittiyaṃ siyā.

228.

Nupaṭṭhāpentiyā vāpi, dukkhitaṃ sahajīviniṃ;

Ekāyeva panāpatti, pācitti paridīpitā.

229.

Sace upassayaṃ datvā, nikkaḍḍhati ca bhikkhuniṃ;

Payoge dukkaṭaṃ tassā, hoti pācitti kaḍḍhite.

230.

Chaṭṭhe pana ca saṃsaṭṭhā, ñattiyā dukkaṭaṃ phuse;

Kammavācāya osāne, pācitti paridīpitā.



这是对巴利文的中文直译：
201. 打巴掌会犯两个罪过：
造作时为恶作，做了时为波逸提。
202. 接受涂树脂，会犯两个罪过：
造作时为恶作，给予时她犯波逸提。
203. 应说明第五与第四相同；
在罪过的分类中，没有任何差别。
204. 在比丘用餐时以水侍立，
在伸手所及处为波逸提，离开时为恶作。
205. 乞求生谷"我将食用"而接受，
应说为恶作，在吞咽时为波逸提。
206. 在墙外弃粪便等，确实会犯两个罪过：
造作时说为恶作，弃掉时为波逸提。
207. 如果在青草上弃粪便等四种，
她造作时为恶作，弃掉时为波逸提。
208. 为看歌舞等而去时为恶作，
看时为波逸提，听时也是如此。
第一 蒜品
209. 在第一、第二、第三和第四，
在此与蒜品的第六相同的判定。
210. 前往俗家，坐在座位上，
未告知主人就离开的，会犯两个罪过。
211. 第一只脚跨越屋檐时，
为恶作，第二只脚跨越时为波逸提。
212. 未告知主人就坐在座位上，
造作时为恶作，坐下时为波逸提。
213. 第七与第六完全相同，在第八，
造作时为恶作，谴责时为波逸提。
214. 诅咒自己会犯两个罪过，以地狱等：
造作时说为恶作，诅咒时为波逸提。
215. 打击自己后哭泣，会犯两个罪过：
打击和哭泣为波逸提，做一个为恶作。
第二 暗夜品
216. 裸体洗浴会犯两个罪过，造作时为恶作，
洗浴结束时，她犯波逸提。
217. 令人制作超过尺寸的浴衣，
造作时为恶作，制成时为波逸提。
218. 拆开衣服，或令人拆开，
不缝制的，说为一个波逸提。
219. 超过五天不穿僧伽梨，
她只有一个罪过，指明为波逸提。
220. 如果穿着可转让的衣服，
造作时说为恶作，穿着时为波逸提。
221. 如果妨碍大众获得衣服，
造作时为恶作，做了时为波逸提。
222. 阻止如法的衣服分配，
造作时说为恶作，阻止时为波逸提。
223. 如果将沙门衣给予在家人等，
造作时为恶作，给予时详述为波逸提。
224. 对衣服失去希望而超过时限，
造作时说为恶作，超过时为波逸提。
225. 阻止如法的迦絺那衣解除，会犯两个罪过：
造作时为恶作，阻止时为波逸提。
第三 沐浴品
226. 如果两位比丘尼睡在一张床上，
她们造作时为恶作，躺下时为另一个（波逸提）。
227. 第二与第一相同，在第三，
造作时为恶作，做了时为波逸提。
228. 不照顾生病的共同生活者，
只有一个罪过，指明为波逸提。
229. 如果给了住处后驱赶比丘尼，
她造作时为恶作，驱赶时为波逸提。
230. 在第六中，亲密交往时，白羯磨时犯恶作，
在羯磨结束时，指明为波逸提。

231.

Antoraṭṭhe tu sāsaṅke, cārikaṃ tu carantiyā;

Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, paṭipannāya sesakaṃ.

232.

Aṭṭhamaṃ navamañceva, sattamena samaṃ mataṃ;

Dasame pana ekāva, pācitti paridīpitā.

Tuvaṭṭavaggo catuttho.

233.

Rājāgārādikaṃ sabbaṃ, dassanatthāya gacchati;

Payoge dukkaṭaṃ tassā, pācitti yadi passati.

234.

Āsandiṃ vāpi pallaṅkaṃ, paribhuñjantiyā duve;

Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, bhutte pācittiyaṃ siyā.

235.

Suttaṃ kantantiyā dveva, payoge dukkaṭaṃ mataṃ;

Ujjavujjavane tassā, pācitti samudāhare.

236.

Veyyāvaccaṃ gihīnaṃ tu, dveva honti karontiyā;

Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, kate pācittiyaṃ siyā.

237.

Pañcame pana ekāva, pācitti paridīpitā;

Payoge dukkaṭaṃ chaṭṭhe, dinne pācittiyaṃ siyā.

238.

Sattamaṃ dutiyeneva, samāpattipabhedato;

Aṭṭhamaṃ dutiye vagge, pañcamena samaṃ mataṃ.

239.

Tiracchānagataṃ vijjaṃ, dveva honti paṭhantiyā;

Payoge dukkaṭaṃ hoti, pācitti hi pade pade.

240.

Dasamaṃ navameneva, samānaṃ sabbathā pana;

‘‘Pariyāpuṇāti, vāceti’’, padamattaṃ visesakaṃ.

Cittāgāravaggo pañcamo.

241.

Sabhikkhukaṃ tamārāmaṃ, jānantī pana bhikkhunī;

Pavisantī anāpucchā, dve panāpattiyo phuse.

242.

Paṭhamena ca pādena, parikkhepassatikkame;

Dukkaṭaṃ piṭake vuttaṃ, pācitti dutiyena tu.

243.

Akkosati ca yā bhikkhuṃ, bhikkhunī paribhāsati;

Payoge dukkaṭaṃ tassā, pācittakkosite siyā.

244.

Yā hi caṇḍikabhāvena, gaṇaṃ tu paribhāsati;

Payoge dukkaṭaṃ tassā, paribhaṭṭhe panetaraṃ.

245.

Nimantitā pavāritā, khādanaṃ bhojanampi vā;

Bhuñjantī bhikkhunī sā hi, dve panāpattiyo phuse.

246.

‘‘Bhuñjissāmī’’ti yaṃ kiñci, paṭiggaṇhāti dukkaṭaṃ;

Ajjhohārapayogesu, pācitti paridīpaye.

247.

Kulaṃ tu maccharāyantī, dve panāpattiyo phuse;

Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, sesā maccharite siyā.

248.

Abhikkhuke panāvāse, bhave vassaṃ vasantiyā;

Dukkaṭaṃ pubbakiccesu, pācitti aruṇuggame.

249.

Bhikkhunī ubhatosaṅghe, vassaṃvuṭṭhā tu tīhipi;

Ṭhānehi appavārentī, ekaṃ pācittiyaṃ phuse.

250.

Ovādatthāya vā bhikkhuṃ, saṃvāsatthāya vā tathā;

Na gacchati sace tassā, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.

251.

Ovādampi na yācantī, na gacchantī uposathaṃ;

Ekaṃ pācittiyāpatti-māpajjati, na saṃsayo.

252.

Apucchitvāva saṅghaṃ vā, bhedāpeti pasākhajaṃ;

Payoge dukkaṭaṃ, bhinne, pācitti pariyāputā.

Ārāmavaggo chaṭṭho.

253.

Gabbhiniṃ vuṭṭhapentī hi, dve panāpattiyo phuse;

Payoge dukkaṭaṃ, vuṭṭhā-pite pācittiyaṃ siyā.

254.

Dutiyaṃ tatiyañceva, catutthaṃ pañcamampi ca;

Chaṭṭhañca sattamañceva, paṭhamena samaṃ mataṃ.

255.

Bhikkhunī vuṭṭhapetvāna, bhikkhuniṃ sahajīviniṃ;

Dvevassaṃ nānuggaṇhantī, ekaṃ pācittiyaṃ phuse.

256.

Navamaṃ dasamañceva, aṭṭhamena samaṃ mataṃ;

Dvīsu āpattibhedasmiṃ, nānattaṃ natthi kiñcipi.

Gabbhinīvaggo sattamo.

257.

Kumārībhūtavaggassa, ādito pana pañcapi;

Samānā gabbhinīvagge, paṭhameneva sabbaso.

258.

‘‘Alaṃ vuṭṭhāpitenā’’ti, vuccamānā hi khīyati;

Payoge dukkaṭaṃ, pacchā, hoti pācitti khīyite.

259.

Sattame aṭṭhame ceva, ekaṃ pācittiyaṃ mataṃ;

Ādināva samānāni, navamādīni pañcapi.

Kumārībhūtavaggo aṭṭhamo.



这是对巴利文的中文直译：
231. 在国内充满危险时游行，
造作时说为恶作，已行进时为其余罪。
232. 第八和第九被认为与第七相同，
在第十中只有一个波逸提被指明。
第四 卧品
233. 为看王宫等一切，而去，
她造作时为恶作，如果看到则为波逸提。
234. 使用高座或卧床的，会犯两个罪过：
造作时说为恶作，使用时为波逸提。
235. 纺线会犯两个罪过，造作时认为是恶作，
她每转一圈，宣说为波逸提。
236. 为在家人服务时会犯两个罪过：
造作时说为恶作，做了时为波逸提。
237. 在第五中只有一个波逸提被指明；
第六中造作时为恶作，给予时为波逸提。
238. 第七与第二完全相同，就罪过的种类而言；
第八被认为与第二品的第五相同。
239. 教授畜生明咒会犯两个罪过：
造作时为恶作，每句为波逸提。
240. 第十与第九完全相同，
只是"学习、教授"这些词有所不同。
第五 画堂品
241. 比丘尼明知有比丘的精舍，
未告知就进入，会犯两个罪过。
242. 第一只脚跨越围墙时，
经藏中说为恶作，第二只脚时为波逸提。
243. 比丘尼辱骂和责备比丘，
她造作时为恶作，辱骂时为波逸提。
244. 因暴躁性格而责备僧团，
她造作时为恶作，责备时为另一个（波逸提）。
245. 已受邀请和满足，（又）食用硬食或软食，
那位比丘尼会犯两个罪过。
246. "我将食用"而接受任何食物为恶作，
在吞咽的造作中，应指明为波逸提。
247. 吝惜俗家会犯两个罪过：
造作时说为恶作，其余在吝惜时。
248. 在无比丘的住处度过雨安居，
在前行事时为恶作，日出时为波逸提。
249. 比丘尼在两部僧团度过雨安居后，
不从三处请教，会犯一个波逸提。
250. 为了教诫或为了共住，
如果不去见比丘，她会犯一个波逸提。
251. 不请求教诫，不去参加布萨，
犯一个波逸提罪，无疑问。
252. 未请示僧团就切开伤口，
造作时为恶作，切开时详述为波逸提。
第六 精舍品
253. 令怀孕者出家会犯两个罪过：
造作时为恶作，令出家时为波逸提。
254. 第二、第三、第四、第五、
第六和第七，被认为与第一相同。
255. 比丘尼令同住的比丘尼出家后，
两年不教导，会犯一个波逸提。
256. 第九和第十被认为与第八相同，
在两种罪过的分类中，没有任何差异。
第七 怀孕品
257. 未成年处女品的前五条，
与怀孕品的第一完全相同。
258. 被说"足够令出家了"而诽谤，
造作时为恶作，之后诽谤时为波逸提。
259. 第七和第八中认为是一个波逸提；
第九等五条与第一相同。
第八 未成年处女品

260.

Āpattiyo phuse dvepi, dhārentī chattupāhanaṃ;

Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, hoti pācitti dhārite.

261.

Yānena pana yāyantī, dve kirāpattiyo phuse;

Payoge dukkaṭaṃ hoti, pācitti yadi yāyite.

262.

Dhārentiyā tu saṅghāṇiṃ, payoge dukkaṭaṃ siyā;

Dhārite pana pācitti, catutthepi ayaṃ nayo.

263.

Nhāyantī gandhavaṇṇena, payoge dukkaṭaṃ phuse;

Nhānassa pariyosāne, tassā pācittiyaṃ siyā.

264.

Chaṭṭhampi pañcameneva, samānaṃ sabbathā pana;

Sattame aṭṭhame ceva, navame dasamepi ca.

265.

Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, pācittummaddite siyā;

Āpattīnaṃ vibhāgasmiṃ, natthi kāci visesatā.

266.

Anāpucchā tu bhikkhussa, purato yā nisīdati;

Payoge dukkaṭaṃ tassā, pācitti tu nisīdite.

267.

Anokāsakataṃ bhikkhuṃ, pañhaṃ pucchantiyā pana;

Payoge dukkaṭaṃ hoti, vuttā pācitti pucchite.

268.

Saṃkaccikaṃ vinā gāmaṃ, padasā pavisantiyā;

Paṭhameneva ārāma-vaggassa sadisaṃ vade.

Chattupāhanavaggo navamo.

Pācittiyakathā.

269.

Aṭṭhasu duvidhāpatti, pāṭidesaniyesupi;

Viññāpetvā sace sappiṃ, ‘‘bhuñjissāmī’’ti gaṇhati.

270.

Tato bhikkhuniyā tassā, hoti āpatti dukkaṭaṃ;

Ajjhohāresu sabbesu, pāṭidesaniyaṃ siyā.

Pāṭidesanīyakathā.

271.

Imaṃ viditvā paramaṃ panuttaraṃ;

Niruttaraṃ atthavasena bhikkhu;

Sukhena paññattamahāsamuddaṃ;

Duruttaraṃ uttarateva dhīro.

272.

Yasmā tasmā asmiṃ yogaṃ;

Usmāyutto yutto kātuṃ;

Satto satto kaṅkhacchede;

Satthe satthe niccaṃ niccaṃ.

Bhikkhunīvibhaṅgo niṭṭhito.

Catuvipattikathā

273.

Kati āpattiyo sīla-vipattipaccayā pana;

Catassova siyuṃ sīla-vipattipaccayā pana.

274.

Jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ, sace chādeti bhikkhunī;

Cutā, thullaccayaṃ hoti, sace vematikā siyā.

275.

Pācitti bhikkhu saṅghādi-sesaṃ chādeti ce pana;

Attano pana duṭṭhullaṃ, chādento dukkaṭaṃ phuse.

276.

Āpattiyo katācāra-vipattipaccayā pana;

Ekāyeva siyācāra-vipattipaccayā pana.

277.

Paṭicchādeti ācāra-vipattiṃ pana bhikkhu ce;

Ekamevassa bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

278.

Kati āpattiyo diṭṭhi-vipattipaccayā pana?

Dve panāpattiyo diṭṭhi-vipattipaccayā siyuṃ.

279.

Accajaṃ pāpikaṃ diṭṭhiṃ, ñattiyā dukkaṭaṃ phuse;

Kammavācāya osāne, pācitti pariyāputā.

280.

Āpattiyo katājīva-vipattipaccayā pana?

Chaḷevāpajjatājīva-vipattipaccayā pana.

281.

Ājīvahetu pāpiccho, asantaṃ pana attani;

Manussuttaridhammaṃ tu, vadaṃ pārājikaṃ phuse.

282.

Sañcarittaṃ samāpanno, hoti saṅghādisesatā;

Pariyāyavacane ñāte, tassa thullaccayaṃ siyā.

283.

Paṇītabhojanaṃ vatvā, pācitti paribhuñjato;

Bhikkhunī tu sace hoti, pāṭidesaniyaṃ siyā.

284.

Ājīvahetu sūpaṃ vā, odanaṃ vā panattano;

Atthāya viññāpetvāna, dukkaṭaṃ paribhuñjato.

Catuvipattikathā.

Adhikaraṇapaccayakathā

285.

Vivādādhikaraṇamhā, kati āpattiyo siyuṃ?

Vivādādhikaraṇamhā, dve panāpattiyo siyuṃ.

286.

Pācitti upasampannaṃ, hoti omasato pana;

Bhikkhussānupasampannaṃ, omasantassa dukkaṭaṃ.

287.

Anuvādādhikaraṇa-paccayāpattiyo kati?

Anuvādādhikaraṇa-paccayā tividhā siyuṃ.

288.

Anuddhaṃseti ce bhikkhuṃ, amūlantimavatthunā;

Saṅghādisesamāpatti-māpajjati, na saṃsayo.



260.
当她佩戴披巾时，她犯了两种罪过；
造作时说为恶作，佩戴时为波逸提。
261.
当她乘车行进时，她犯了两种罪过；
造作时说为恶作，行进时为波逸提。
262.
当她佩戴僧伽巾时，造作时说为恶作；
佩戴时为波逸提，第四条也是这样。
263.
当她用香水洗浴时，造作时说为恶作；
洗浴结束时，她犯波逸提。
264.
第六条与第五条完全相同，
第七、第八、第九和第十也是这样。
265.
造作时说为恶作；
洗浴时为波逸提。
在罪过的分类中，没有任何差别。
266.
未告知比丘就坐在他前面的，造作时说为恶作，
坐下时为波逸提。
267.
当她问不合适的比丘问题时，造作时说为恶作，
问时为波逸提。
268.
不与村庄的萨喀一起进入村庄，与精舍品第一相同。
精舍品 第九
269.
在八种应悔过罪中，也有两种罪过；
如果她宣布“我将食用”后接受汤，则为恶作；
在所有吞咽时，为应悔过。
270.
因此，比丘尼犯了恶作；
在所有吞咽时，为应悔过。
应悔过之说
271.
这是最高和至高无上的，
在意义上，比丘知道；
快乐地解说伟大的海洋；
难以超越的勇士超越难以超越的。
272.
因此，在这交合中；
在热中交合；
在存在中；
在没有疑问中。
比丘尼之说结束。
273.
因净戒法而有多少罪过？
因净戒法而有四种罪过。
274.
如果比丘尼明知驱逐法而隐藏，她脱离了，为偷兰遮；
如果她怀疑，则为恶作。
275.
如果她隐藏僧残法，为波逸提；
如果她隐藏自己的重罪，为恶作。
276.
因行为罪而有多少罪过？
因行为罪而有一种罪过。
277.
如果比丘隐藏行为罪，则为恶作。
278.
因见罪而有多少罪过？
因见罪而有两种罪过。
279.
如果她宣布“我是邪恶的”，白羯磨时为恶作；
羯磨结束时，详述为波逸提。
280.
因生活罪而有多少罪过？
因生活罪而有六种罪过。
281.
为了生活的目的，恶意的，非圣的；
宣布人类以上的法，为波逸提。
282.
巡回行乞，为僧残；
在巡回行乞的解释中，为偷兰遮。
283.
如果她说“我食用”并接受食物，为波逸提；
如果她是比丘尼，为应悔过。
284.
为了生活的目的，食用汤或米饭，宣布为恶作。
285.
在争论事务中，有多少罪过？
在争论事务中，有两种罪过。
286.
如果她依止未出家的比丘，为波逸提；
如果比丘依止未出家的比丘，为恶作。
287.
在教诫事务中，有多少罪过？
在教诫事务中，有三种罪过。
288.
如果她依止未出家的比丘，不得根本，为僧残，无疑问。

289.

Tathā saṅghādisesena, anuddhaṃseti ce pana;

Pācitti, dukkaṭaṃ vuttaṃ, tathācāravipattiyā.

290.

Āpattipaccayā vuttā, kati āpattiyo pana?

Āpattipaccayā vuttā, catassova mahesinā.

291.

Jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ, sace chādeti bhikkhunī;

Cutā, thullaccayaṃ hoti, sace vematikā siyā.

292.

Pācitti bhikkhu saṅghādi-sesaṃ chādeti ce pana;

Tathācāravipattiṃ tu, sace chādeti dukkaṭaṃ.

293.

Āpattiyo hi kiccādhi-karaṇapaccayā kati?

Pañceva honti kiccādhi-karaṇapaccayā pana.

294.

Samanubhāsanāyeva, ñattiyā dukkaṭaṃ phuse;

Samaṇī accajantīva, ukkhittassānuvattikā.

295.

Thullaccayaṃ dvayaṃ dvīhi, kammavācāhi sā phuse;

Kammavācāya osāne, tassā pārājikaṃ siyā.

296.

Samanubhāsanāyeva, bhedakassānuvattikā;

Na pariccajati taṃ laddhiṃ, hoti saṅghādisesatā.

297.

Samanubhāsanāyeva, pāpikāya ca diṭṭhiyā;

Yāvatatiyakaṃ tassā, pācittaccajatopi ca.

Adhikaraṇapaccayakathā.

Khandhakapucchākathā

298.

Khandhakesupi āpatti-pabhedaṃ āgataṃ pana;

Pāṭavatthāya bhikkhūnaṃ, pavakkhāmi nibodhatha.

299.

Khandhake paṭhame tāva, kati āpattiyo siyuṃ?

Khandhake paṭhame tāva, dve panāpattiyo siyuṃ.

300.

Ūnavīsativassaṃ tu, karoto upasampadaṃ;

Hoti pācittiyaṃ tassa, sesesu pana dukkaṭaṃ.

301.

Kati āpattiyo honti;

Khandhake tu uposathe?

Tisso āpattiyo honti;

Khandhake tu uposathe.

302.

‘‘Nassantete vinassantu’’, iti bhedapurakkhakā;

Uposathassa karaṇe, thullaccayamudīritaṃ.

303.

Ukkhittakena saddhiṃ tu, karontassa uposathaṃ;

Hoti pācittiyaṃ tassa, sesesu pana dukkaṭaṃ.

304.

Kati āpattiyo vuttā, vada vassūpanāyike?

Ekāva dukkaṭāpatti, vuttā vassūpanāyike.

305.

Kati āpattiyo vuttā, khandhake tu pavāraṇe?

Tisso āpattiyo vuttā, uposathasamā matā.

306.

Kati āpattiyo vuttā, camme? Tissova dīpitā;

Mārentānaṃ tu pācitti, gahetvā vacchatariṃ pana.

307.

Aṅgajātaṃ chupantassa, rattena pana cetasā;

Tassa thullaccayaṃ vuttaṃ, sesesu pana dukkaṭaṃ.

308.

Kati āpattiyo vuttā, bhesajjakkhandhake pana?

Tisso āpattiyo vuttā, bhesajjakkhandhake pana.

309.

Samantā dvaṅgule tattha, thullaccayamudīritaṃ;

Bhojjayāgūsu pācitti, sesesu pana dukkaṭaṃ.

310.

Kathine natthi āpatti, paññattaṃ kevalaṃ pana;

Kati cīvarasaṃyutte, vuttā āpattiyo pana?

311.

Tisso cīvarasaṃyutte, vuttā āpattiyo pana;

Kusavākamaye cīre, thullaccayamudīritaṃ.

312.

Sanissaggāva pācitti, atireke tu cīvare;

Sesesu dukkaṭaṃ vuttaṃ, buddhenādiccabandhunā.

313.

Campeyyake ca kosambe, kammasmiṃ pārivāsike;

Tathā samuccaye ekā, dukkaṭāpatti dīpitā.

314.

Kati āpattiyo vuttā, samathakkhandhake pana?

Dveyevāpattiyo vuttā, samathakkhandhake pana.

315.

Chandassa dāyako bhikkhu, pācitti yadi khīyati;

Sesesu pana sabbattha, dukkaṭaṃ samudāhaṭaṃ.

316.

Kati khuddakavatthusmiṃ, vuttā āpattiyo pana?

Tisso khuddakavatthusmiṃ, vuttā āpattiyo pana.

317.

Attano aṅgajātaṃ tu, chindaṃ thullaccayaṃ phuse;

Romanthe hoti pācitti, sese āpatti dukkaṭaṃ.

318.

Tathā senāsanasmiṃ tu, tisso āpattiyo siyuṃ;

Vissajjane ca garuno, thullaccayamudīritaṃ.



这是对巴利文的中文直译:
289. 如果她以僧残罪诽谤,
为波逸提,说为恶作,如同行为罪。
290. 因罪过而说有多少罪过?
大仙说因罪过而有四种罪过。
291. 如果比丘尼明知驱逐法而隐藏,她脱离了,为偷兰遮;
如果她怀疑,则为恶作。
292. 如果比丘隐藏僧残法,为波逸提;
如果隐藏行为罪,则为恶作。
293. 因事务而有多少罪过?
因事务而有五种罪过。
294. 在劝谏时,白羯磨时为恶作;
女沙门放弃,随顺被摈除者。
295. 她在两次羯磨时犯两次偷兰遮;
羯磨结束时,她犯波罗夷。
296. 在劝谏时,随顺分裂僧团者,
不舍弃那种见解,为僧残。
297. 在劝谏时,因邪恶见解,
乃至第三次,她放弃时为波逸提。
因事务之说
298. 在诸犍度中也有罪过的分类,
为了比丘们的熟练,我将宣说,请听。
299. 首先在第一犍度中有多少罪过?
首先在第一犍度中有两种罪过。
300. 为未满二十岁者授具足戒,
他犯波逸提,其余为恶作。
301. 在布萨犍度中有多少罪过?
在布萨犍度中有三种罪过。
302. "让这些人消失,灭亡",如此意图分裂,
在布萨羯磨时,宣说为偷兰遮。
303. 与被摈除者一起举行布萨,
他犯波逸提,其余为恶作。
304. 在入雨安居中说有多少罪过?
在入雨安居中说只有一个恶作罪。
305. 在自恣犍度中说有多少罪过?
说有三种罪过,被认为与布萨相同。
306. 在皮革中说有多少罪过?只指明三种;
杀死小牛犯波逸提。
307. 以染著之心触摸生殖器,
说他犯偷兰遮,其余为恶作。
308. 在药犍度中说有多少罪过?
在药犍度中说有三种罪过。
309. 在那里周围两指宽处,宣说为偷兰遮;
在可食用的粥中为波逸提,其余为恶作。
310. 在迦絺那衣中没有罪过,只是制定;
在衣相关的中说有多少罪过?
311. 在衣相关的中说有三种罪过;
在草制衣中,宣说为偷兰遮。
312. 在多余衣中为尼萨耆波逸提;
其余太阳族的佛陀说为恶作。
313. 在瞻波、拘睒弥、别住羯磨中,
以及在集积中,指明一个恶作罪。
314. 在止诤犍度中说有多少罪过?
在止诤犍度中只说有两种罪过。
315. 给予同意的比丘,如果诽谤则犯波逸提;
其余各处都说为恶作。
316. 在小事中说有多少罪过?
在小事中说有三种罪过。
317. 切断自己的生殖器犯偷兰遮;
在阴毛中为波逸提,其余为恶作罪。
318. 同样在住处中有三种罪过;
在处分重物时,宣说为偷兰遮。

319.

Nikkaḍḍhane ca pācitti, saṅghikamhā vihārato;

Sesesu pana sabbattha, dukkaṭaṃ samudāhaṭaṃ.

320.

Kati āpattiyo saṅgha-bhede vuttā mahesinā?

Dve panāpattiyo saṅgha-bhede vuttā mahesinā.

321.

Bhedānuvattakānaṃ tu, thullaccayamudīritaṃ;

Gaṇabhoge tu bhikkhūnaṃ, pācitti paridīpitā.

322.

Khandhake vattasaṃyutte, kati āpattiyo matā?

Khandhake vattasaṃyutte, dukkaṭāpattiyeva sā.

323.

Ṭhapane pātimokkhassa, tathā ekāva dīpitā;

Bhikkhunikkhandhake cāpi, kati āpattiyo matā?

324.

Bhikkhunikkhandhake cāpi, dve panāpattiyo matā;

Apavāraṇāya pācitti, sesesu pana dukkaṭaṃ.

Khandhakapucchākathā niṭṭhitā.

Samuṭṭhānasīsakathā

325.

Vibhaṅgesu pana dvīsu, paññattāni mahesinā;

Yāni pārājikādīni, uddisanti uposathe.

326.

Tesaṃ dāni pavakkhāmi, samuṭṭhānamito paraṃ;

Pāṭavatthāya bhikkhūnaṃ, taṃ suṇātha samāhitā.

327.

Kāyo ca vācāpi ca kāyavācā;

Tāneva cittena yutāni tīṇi;

Ekaṅgikaṃ dvaṅgitivaṅgikanti;

Chadhā samuṭṭhānavidhiṃ vadanti.

328.

Tesu ekena vā dvīhi, tīhi vātha catūhi vā;

Chahi vāpattiyo nānā-samuṭṭhānehi jāyare.

329.

Tattha pañcasamuṭṭhānā, kā cāpatti na vijjati;

Hoti ekasamuṭṭhānā, pacchimeheva tīhipi.

330.

Tatheva dvisamuṭṭhānā, kāyato kāyacittato;

Vācato vācacittamhā, tatiyacchaṭṭhatopi ca.

331.

Catutthacchaṭṭhato ceva, pañcamacchaṭṭhatopi ca;

Jāyate pañcadhāvesā, samuṭṭhāti na aññato.

332.

Tisamuṭṭhānikā nāma, paṭhamehi ca tīhipi;

Pacchimehi ca tīheva, samuṭṭhāti na aññato.

333.

Paṭhamā tatiyā ceva, catutthacchaṭṭhatopi ca;

Dutiyā tatiyā ceva, pañcamacchaṭṭhatopi ca.

334.

Dvidhā catusamuṭṭhānā, jāyate na panaññato;

Ekadhā chasamuṭṭhānā, samuṭṭhāti chaheva hi.

Āha ca –

335.

‘‘Tidhā ekasamuṭṭhānā, pañcadhā dvisamuṭṭhitā;

Dvidhā ticaturo ṭhānā, ekadhā chasamuṭṭhitā’’.

336.

Teraseva ca nāmāni, samuṭṭhānavisesato;

Labhantāpattiyo sabbā, tāni vakkhāmito paraṃ.

337.

Paṭhamantimavatthuñca, dutiyaṃ sañcarittakaṃ;

Samanubhāsanañceva, kathineḷakalomakaṃ.

338.

Padasodhammamaddhānaṃ, theyyasatthañca desanā;

Bhūtārocanakañceva, corivuṭṭhāpanampi ca.

339.

Ananuññātakañcāti, sīsānetāni terasa;

Terasete samuṭṭhāna-nayā viññūhi cintitā.

340.

Tattha yā tu catutthena, samuṭṭhānena jāyate;

Ādipārājikuṭṭhānā, ayanti paridīpitā.

341.

Sacittakehi tīheva, samuṭṭhānehi yā pana;

Jāyate sā panuddiṭṭhā, adinnādānapubbakā.

342.

Samuṭṭhānehi yāpatti, jātucchahipi jāyate;

Sañcarittasamuṭṭhānā, nāmāti paridīpitā.

343.

Chaṭṭheneva samuṭṭhāti, samuṭṭhānena yā pana;

Samuṭṭhānavasenāyaṃ, vuttā samanubhāsanā.

344.

Tatiyacchaṭṭhatoyeva, samuṭṭhāti hi yā pana;

Samuṭṭhānavasenāyaṃ, kathinupapadā matā.

345.

Jāyate yā panāpatti, kāyato kāyacittato;

Ayameḷakalomādi-samuṭṭhānāti dīpitā.

346.

Jāyate yā panāpatti, vācato vācacittato;

Ayaṃ tu padasodhamma-samuṭṭhānāti vuccati.

347.

Kāyato kāyavācamhā, catutthacchaṭṭhatopi ca;

Jāyate sā panaddhāna-samuṭṭhānāti sūcitā.

348.

Catutthacchaṭṭhatoyeva, samuṭṭhāti hi yā pana;

Theyyasatthasamuṭṭhānā, ayanti paridīpitā.



这是对巴利文的中文直译:
319. 从僧团的精舍中驱逐为波逸提;
其余各处都说为恶作。
320. 大仙说在破僧中有多少罪过?
大仙说在破僧中有两种罪过。
321. 对随顺破僧者,宣说为偷兰遮;
在比丘们的团体受用中,指明为波逸提。
322. 在行仪相关的犍度中,认为有多少罪过?
在行仪相关的犍度中,只有恶作罪。
323. 在停止诵戒中,同样只指明一种;
在比丘尼犍度中认为有多少罪过?
324. 在比丘尼犍度中认为有两种罪过;
不自恣为波逸提,其余为恶作。
犍度问答之说结束。
325. 在两部分别中,大仙制定的,
那些从波罗夷开始的,在布萨时诵出。
326. 从现在开始我将宣说它们的等起,
为了比丘们的熟练,请专心听。
327. 身和语以及身语,
这三者与心相应;
一支、二支和三支,
说有六种等起方式。
328. 在这些中,以一种或两种,三种或四种,
或六种不同的等起而生起罪过。
329. 其中,没有五种等起的罪过;
只有最后三种是一种等起。
330. 同样,二种等起是从身、从身心,
从语、从语心,以及从第三和第六。
331. 从第四和第六,以及从第五和第六,
这以五种方式生起,不从其他方式。
332. 所谓三种等起,是从前三种,
以及从后三种,不从其他方式。
333. 第一和第三以及从第四和第六,
第二和第三以及从第五和第六。
334. 四种等起以两种方式生起,不从其他方式;
六种等起只以一种方式生起,即从六种。
他说 -
335. "一种等起有三种,二种等起有五种,
三种和四种各有两种,六种等起有一种"。
336. 因等起的差别,所有罪过
得到十三个名称,我将从现在开始说它们。
337. 第一和最后事项、第二是媒介,
以及劝谏、迦絺那、羊毛,
338. 逐句说法、旅行、盗贼团、教导,
以及宣说神通、度盗贼女,
339. 和未经允许,这些是十三个首要;
智者们思考了这十三种等起方式。
340. 其中,以第四种等起而生起的,
指明为以第一波罗夷为等起。
341. 以三种有心等起而生起的,
说明为以不与取为先的。
342. 以六种等起而生起的罪过,
指明为以媒介为等起。
343. 只以第六种等起而生起的,
根据等起方式,说为劝谏。
344. 只从第三和第六而等起的,
根据等起方式,被认为是迦絺那衣的附随。
345. 从身和从身心而生起的罪过,
指明为以羊毛等为等起。
346. 从语和从语心而生起的罪过,
这被称为以逐句说法为等起。
347. 从身、从身语、从第四和第六而生起的,
指明为以旅行为等起。
348. 只从第四和第六而等起的,
指明为以盗贼团为等起。

349.

Pañcameneva yā cettha, samuṭṭhānena jāyate;

Samuṭṭhānavasenāyaṃ, dhammadesanasaññitā.

350.

Acittakehi tīheva, samuṭṭhānehi yā siyā;

Samuṭṭhānavasenāyaṃ, bhūtārocanapubbakā.

351.

Pañcamacchaṭṭhatoyeva, yā samuṭṭhānato siyā;

Ayaṃ tu paṭhitā cori-vuṭṭhāpanasamuṭṭhitā.

352.

Dutiyā tatiyamhā ca, pañcamacchaṭṭhatopi yā;

Jāyate ananuññāta-samuṭṭhānā ayaṃ siyā.

353.

Paṭhamaṃ dutiyaṃ tattha, catutthaṃ navamampi ca;

Dasamaṃ dvādasamañcāti, samuṭṭhānaṃ sacittakaṃ.

354.

Ekekasmiṃ samuṭṭhāne, sadisā idha dissare;

Sukkañca kāyasaṃsaggo, paṭhamāniyatopi ca.

355.

Pubbupaparipāko ca, raho bhikkhuniyā saha;

Sabhojane, raho dve ca, aṅgulī, udake hasaṃ.

356.

Pahāre, uggire ceva, tepaññāsā ca sekhiyā;

Adhakkhakubbhajāṇuñca, gāmantaramavassutā.

357.

Talamaṭṭhudasuddhi ca, vassaṃvuṭṭhā tatheva ca;

Ovādāya na gacchantī, nānubandhe pavattiniṃ.

358.

Pañcasattati niddiṭṭhā, kāyacittasamuṭṭhitā;

Ime ekasamuṭṭhānā, methunena samā matā.

Paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ.

359.

Viggahaṃ, uttariñceva, duṭṭhullaṃ, attakāmatā;

Duṭṭhadosā duve ceva, dutiyāniyatopi ca.

360.

Acchindanañca pariṇāmo, musā, omasapesuṇā;

Duṭṭhullārocanañceva, pathavīkhaṇanampi ca.

361.

Bhūtagāmaññavādo ca, ujjhāpanakameva ca;

Nikkaḍḍho, siñcanañceva, tathā āmisahetu ca.

362.

Bhuttāviṃ, ehanādariṃ, bhiṃsāpanakameva ca;

Apanidheyya, sañcicca, pāṇaṃ, sappāṇakampi ca.

363.

Ukkoṭanaṃ =00 tathā ūno, saṃvāso, nāsanena ca;

Sahadhammikaṃ, vilekhāya, mohanāmūlakena ca.

364.

Kukkuccaṃ, khīyanaṃ datvā, pariṇāmeyya puggale;

Kiṃ te, akālaṃ, acchinde, duggahā, nirayena vā.

365.

Gaṇassa ca vibhaṅgañca, dubbalāsā tatheva ca;

Dhammikaṃ kathinuddhāraṃ, sañciccāphāsumeva ca.

366.

Sayaṃ upassayaṃ datvā, akkoseyya ca caṇḍikā;

Kulamaccharinī assa, gabbhiniṃ vuṭṭhapeyya ca.

367.

Pāyantiṃ, dve ca vassāni, saṅghenāsammatampi ca;

Tisso gihigatā vuttā, tissoyeva kumārikā.

368.

Ūnadvādasavassā dve, tathālaṃ tāva teti ca;

Sokāvassā tathā pāri-vāsikacchandadānato.

369.

Anuvassaṃ duve cāti, sikkhā ekūnasattati;

Adinnādānatulyattā, tisamuṭṭhānikā katā.

Dutiyapārājikasamuṭṭhānaṃ.

370.

Sañcarikuṭimahallakaṃ, dhovāpanañca paṭiggaho;

Cīvarassa ca viññatti, gahaṇañca taduttariṃ.

371.

Upakkhaṭadvayañceva, tathā dūtena cīvaraṃ;

Kosiyaṃ, suddhakāḷānaṃ, dvebhāgādānameva ca.

372.

Chabbassāni, purāṇassa, lomadhovāpanampi ca;

Rūpiyassa paṭiggāho, ubho nānappakārakā.

373.

Ūnabandhanapatto ca, vassasāṭikasuttakaṃ;

Vikappāpajjanaṃ, yāva, dvāra, dānañca sibbanaṃ.

374.

Pūvehi, paccayo jotiṃ, ratanaṃ, sūci, mañcakaṃ;

Tūlaṃ, nisīdanaṃ, kaṇḍu, vassikā, sugatassa ca.

375.

Aññaviññattisikkhā ca, aññacetāpanampi ca;

Saṅghikena duve vuttā, dve mahājanikena ca.

376.

Tathā =01 puggalikenekaṃ, garupāvuraṇaṃ lahuṃ;

Dve vighāsodasāṭī ca, tathā samaṇacīvaraṃ.

377.

Iti ekūnapaṇṇāsa, dhammā dukkhantadassinā;

Chasamuṭṭhānikā ete, sañcarittasamā katā.

Sañcarittasamuṭṭhānaṃ.

378.

Saṅghabhedo ca bhedānu-vattadubbacadūsakā;

Duṭṭhullacchādanaṃ, diṭṭhi, chanda, ujjagghikā duve.



这是对巴利文的中文直译:
349. 在此只以第五种等起而生起的,
根据等起方式,这被称为说法。
350. 以三种无心等起而生起的,
根据等起方式,这以宣说神通为先。
351. 只从第五和第六等起而生起的,
这被称为以度盗贼女为等起。
352. 从第二、第三和从第五、第六而生起的,
这将是以未经允许为等起。
353. 其中第一、第二、第四、第九,
第十和第十二,是有心的等起。
354. 在每一种等起中,在此看到相似的:
遗精和身体接触,以及第一不定罪,
355. 脓血成熟,与比丘尼独处,
在用餐时,两个独处,手指,在水中嬉戏,
356. 打击,吐出,以及五十三条应学法,
锁骨以下膝盖以上,与有欲望者去另一村,
357. 打巴掌和洗净,以及度过雨安居,
不去接受教诫,不随从戒师。
358. 指明七十五条是身心等起,
这些一种等起被认为与淫欲相同。
第一波罗夷等起
359. 争论、更多、粗语、自爱,
两个恶意、第二不定罪,
360. 夺取、变更、妄语、辱骂诽谤,
宣说粗语、挖掘土地,
361. 毁坏植物、诽谤、
驱逐、洒水、以及为了利养,
362. 已食、来此、惊吓、
藏匿、故意、生物、含生物的水,
363. 翻案、不满二十岁、共住、驱逐,
如法、为了争论、以愚痴为根,
364. 恶作、诽谤、给予后变更给个人,
"你有什么"、非时、夺取、恶取、以地狱,
365. 僧团的和分配、失望,
如法的迦絺那衣解除、故意不安,
366. 自己给予住处后、辱骂、暴躁,
吝啬俗家、令怀孕者出家,
367. 哺乳、两年、未经僧团同意,
说三种已嫁、三种未成年,
368. 两个未满十二岁、"足够了"、
"悲伤"、别住、给予同意,
369. 两个每年,这六十九条学处,
因与不与取相同,被作为三种等起。
第二波罗夷等起
370. 媒介、小屋、大屋、令洗、接受,
乞求衣服、接受、超过那个,
371. 两个准备好的、以及通过使者的衣服,
蚕丝、纯黑羊毛、取两份,
372. 六年、旧的、洗羊毛,
接受金银、两种不同种类,
373. 不足的钵、雨浴衣、线,
分配、直到、门、给予和缝制,
374. 用糕点、资具、火、宝物、针、床,
棉花、坐具、痒、雨衣、善逝的,
375. 乞求他人和换取他人,
说两个关于僧团的、两个关于大众的,
376. 同样一个关于个人的、重衣和轻衣,
两个剩饭、以及沙门衣。
377. 这四十九法,由见到苦尽者(佛陀),
这些是六种等起,与媒介相同。
媒介等起
378. 破僧、随顺破僧、难劝、污染,
隐藏粗罪、见解、欲望、两个大笑,

379.

Appasaddā duve vuttā, tathā na byāhareti ca;

Chamā, nīcāsane, ṭhānaṃ, pacchato, uppathena ca.

380.

Vajjacchādānuvattā ca, gahaṇaṃ, osāreyya ca;

Paccakkhāmīti sikkhā ca, tathā kismiñcideva ca.

381.

Saṃsaṭṭhā dve, vadhitvā ca, visibbetvā ca dukkhitaṃ;

Punadeva ca saṃsaṭṭhā, neva vūpasameyya ca.

382.

Jānaṃ sabhikkhukārāmaṃ, tatheva na pavāraye;

Tathā anvaddhamāsañca, sahajīviniyo duve.

383.

Sace me cīvaraṃ ayye, anubandhissasīti ca;

Sattatiṃsa ime dhammā, sambuddhena pakāsitā.

384.

Sabbe ete samuṭṭhānā, kāyavācādito siyuṃ;

Samāsamasameneva, katā samanubhāsanā.

Samanubhāsanasamuṭṭhānaṃ.

385.

Kathināni ca tīṇādi, patto, bhesajjameva ca;

Accekampi ca sāsaṅkaṃ, pakkamantadvayampi ca.

386.

Tathā upassayaṃ gantvā, bhojanañca paramparaṃ;

Anatirittaṃ sabhatto, vikappetvā tatheva ca.

387.

Rañño, vikāle, vosāsā-raññakussayavādikā;

Pattasannicayañceva, pure, pacchā, vikālake.

388.

Pañcāhikaṃ =02, saṅkamaniṃ, tathā āvasathadvayaṃ;

Pasākhe, āsane cāti, ekūnatiṃsime pana.

389.

Dvisamuṭṭhānikā dhammā, niddiṭṭhā kāyavācato;

Kāyavācādito ceva, sabbe kathinasambhavā.

Kathinasamuṭṭhānaṃ.

390.

Dve seyyāhaccapādo ca, piṇḍañca gaṇabhojanaṃ;

Vikāle, sannidhiñceva, dantaponamacelakaṃ.

391.

Uyyuttañca vasuyyodhiṃ, surā, orena nhāyanaṃ;

Dubbaṇṇakaraṇañceva, pāṭidesaniyadvayaṃ.

392.

Lasuṇaṃ, upatiṭṭheyya, naccadassanameva ca;

Naggaṃ, attharaṇaṃ, mañce, antoraṭṭhe, tathā bahi.

393.

Antovassamagārañca, āsandiṃ, suttakantanaṃ;

Veyyāvaccaṃ, sahatthā ca, āvāse ca abhikkhuke.

394.

Chattaṃ, yānañca saṅghāṇiṃ, alaṅkāraṃ, gandhavāsitaṃ;

Bhikkhunī, sikkhamānā ca, sāmaṇerī, gihīniyā.

395.

Tathā saṃkaccikā cāti, tecattālīsime pana;

Sabbe eḷakalomena, dvisamuṭṭhānikā samā.

Eḷakalomasamuṭṭhānaṃ.

396.

Aññatrāsammato ceva, tathā atthaṅgatena ca;

Tiracchānavijjā dve vuttā, anokāsakatampi ca.

397.

Sabbe cha panime dhammā, vācato vācacittato;

Dvisamuṭṭhānikā honti, padasodhammatulyatā.

Padasodhammasamuṭṭhānaṃ.

398.

Ekaṃ nāvaṃ, paṇītañca, saṃvidhānañca saṃhare;

Dhaññaṃ, nimantitā ceva, pāṭidesaniyaṭṭhakaṃ.

399.

Etā =03 catusamuṭṭhānā, sikkhā cuddasa honti hi;

Paññattā buddhaseṭṭhena, addhānena samā matā.

Addhānasamuṭṭhānaṃ.

400.

Sutiṃ, sūpādiviññattiṃ, andhakāre tatheva ca;

Paṭicchanne ca okāse, byūhe cāti ime chapi.

401.

Sabbe tu dvisamuṭṭhānā, catutthacchaṭṭhato siyuṃ;

Theyyasatthasamuṭṭhānā, desitādiccabandhunā.

Theyyasatthasamuṭṭhānaṃ.

402.

Chatta, daṇḍakarassāpi, satthāvudhakarassapi;

Pādukūpāhanā, yānaṃ, seyyā, pallatthikāya ca.

403.

Veṭhitoguṇṭhito cāti, ekādasa nidassitā;

Sabbe ekasamuṭṭhānā, dhammadesanasaññitā.

Dhammadesanasamuṭṭhānaṃ.

404.

Bhūtārocanakañceva , corivuṭṭhāpanampi ca;

Ananuññātamattañhi, asambhinnamidaṃ tayaṃ.

Samuṭṭhānasīsakathā niṭṭhitā.

Ekuttaranayakathā

405.

Kati āpattiyo honti, samuṭṭhānena ādinā?

Pañca āpattiyo honti, kuṭiṃ saṃyācikāya tu.

406.

Karoto pana tissova, payoge dukkaṭādayo;

Vikāle pana pācitti, tathā aññātihatthato.



这是对巴利文的中文直译:
379. 说两个小声的,以及不回答,
地面、低座、站立、在后面、走错路,
380. 隐藏罪过和随顺、拿取、让入,
"我舍弃"的学处,以及在任何事中,
381. 两个亲密交往、打击、拆开和痛苦,
再次亲密交往、不停止,
382. 明知有比丘的精舍、同样不邀请,
同样每半月和两个共同生活者,
383. "如果你,大姐,给我衣服的话,我将跟随你",
这三十七法由正等觉者宣说。
384. 所有这些等起将从身语等开始,
与劝谏完全相同。
劝谏等起
385. 三个迦絺那衣等、钵、药,
特施衣、危险、两个离开,
386. 同样去住处、连续用餐,
非余食、有食、同样分配,
387. 国王、非时、教导王宫等,
积蓄钵、之前、之后、非时,
388. 五天、可转让的、同样两个休息处,
树枝、座位,这二十九条,
389. 是两种等起的法,指明从身语,
以及从身语等,都源于迦絺那衣。
迦絺那衣等起
390. 两个卧具、高脚(床)、团食和僧团食,
非时、储存、水果、无衣,
391. 军队、水、酒、短期沐浴,
使颜色难看、两个应悔过,
392. 蒜、侍候、看舞蹈,
裸体、铺设、床、国内、同样国外,
393. 雨安居中的房舍、高座、纺线,
服务、亲手、无比丘的住处,
394. 遮阳伞、车、僧伽梨、装饰品、香水,
比丘尼、式叉摩那、沙弥尼、在家女,
395. 同样萨喀奇卡,这四十三条,
都与羊毛相同,是两种等起。
羊毛等起
396. 未经同意、同样日落后,
说两个畜生明咒、未给机会,
397. 所有这六法,从语和从语心,
是两种等起,与逐句说法相同。
逐句说法等起
398. 一条关于船、精美食物、约定、收集,
谷物、受邀请、八个应悔过。
399. 这十四条学处是四种等起,
由最胜佛制定,被认为与旅行相同。
旅行等起
400. 听闻、乞汤等、同样在黑暗中,
在隐蔽处、空地、军队中,这六条。
401. 所有都是两种等起,从第四和第六而来,
太阳亲族(佛陀)所说的盗贼团等起。
盗贼团等起
402. 伞、杖、剑、
武器、凉鞋、车、
卧具、伸腿坐,
403. 包裹和覆盖,这十一条被指明,
都是一种等起,称为说法。
说法等起
404.

407.

Gahetvā bhuñjato vuttaṃ, pāṭidesaniyampi ca;

Pañcimāpattiyo honti, samuṭṭhānena ādinā.

408.

Kati =04 āpattiyo honti, dutiyena tuvaṃ bhaṇa?

Āpattiyo catassova, hontīti paridīpaye.

409.

‘‘Kuṭiṃ mama karothā’’ti, samādisati bhikkhu ce;

Karonti ce kuṭiṃ tassa, vipannaṃ sabbathā pana.

410.

Tisso purimaniddiṭṭhā, payoge dukkaṭādayo;

Padasodhammamūlena, catassova bhavantimā.

411.

Tatiyena kati jāyanti, samuṭṭhānena me bhaṇa?

Tatiyena tuvaṃ brūmi, pañcadhāpattiyo siyuṃ.

412.

Bhikkhu saṃvidahitvāna;

Karoti ca kuṭiṃ sace;

Tisso āpattiyo honti;

Payoge dukkaṭādayo.

413.

Paṇītabhojanaṃ vatvā, hoti pācitti bhuñjato;

Bhikkhuniṃ na nivāretvā, pāṭidesaniyaṃ siyā.

414.

Siyuṃ kati catutthena, samuṭṭhānena me bhaṇa?

Chaḷevāpattiyo honti, methunaṃ yadi sevati.

415.

Hoti pārājikaṃ tassa, kuṭiṃ saṃyācikāya tu;

Karoto pana tissova, payoge dukkaṭādayo.

416.

Vikāle pana pācitti, tathā aññātihatthato;

Gahetvā bhuñjato vuttaṃ, pāṭidesaniyampi ca.

417.

Kati āpattiyo honti, pañcamena? Cha honti hi;

Manussuttaridhammaṃ tu, vadaṃ pārājikaṃ phuse.

418.

‘‘Kuṭiṃ mama karothā’’ti;

Samādisati bhikkhu ce;

Karonti ce kuṭiṃ tisso;

Honti tā dukkaṭādayo.

419.

Vāceti padaso dhammaṃ, hoti pācitti bhikkhuno;

Davakamyatā vadantassa, tassa dubbhāsitaṃ siyā.

420.

Samuṭṭhānena =05 chaṭṭhena, kati āpattiyo siyuṃ?

Cha ca saṃvidahitvāna, bhaṇḍaṃ harati ce cuto.

421.

‘‘Kuṭiṃ mama karothā’’ti;

Samādisati bhikkhu ce;

Karonti ce kuṭiṃ tisso;

Honti tā dukkaṭādayo.

422.

Paṇītabhojanaṃ vatvā, hoti pācitti bhuñjato;

Bhikkhuniṃ na nivāretvā, pāṭidesaniyaṃ siyā.

423.

Idha yo vimatūparamaṃ paramaṃ;

Imamuttaramuttarati;

Vinayaṃ sunayaṃ sunayena yuto;

Sa ca duttaramuttaramuttarati.

Āpattisamuṭṭhānakathā.

424.

Ito paraṃ pavakkhāmi, paramekuttaraṃ nayaṃ;

Avikkhittena cittena, taṃ suṇātha samāhitā.

425.

Ke āpattikarā dhammā, anāpattikarāpi ke?

Kā panāpattiyo nāma, lahukā garukāpi kā?

426.

Sāvasesā ca kāpatti, kā nāmānavasesakā?

Duṭṭhullā nāma kāpatti, aduṭṭhullāpi nāma kā?

427.

Niyatā nāma kāpatti, kā panāniyatāpi ca?

Desanāgāminī kā ca, kā cādesanagāminī?

428.

Samuṭṭhānāni āpatti-karā dhammāti dīpitā;

Anāpattikarā dhammā, samathā satta dassitā.

429.

Pārājikādayo satta-vidhā āpattiyo siyuṃ;

Lahukā tattha pañceva, honti thullaccayādayo.

430.

Pārājikaṃ ṭhapetvāna, sāvasesāvasesakā;

Ekā pārājikāpatti, matā anavasesakā.

431.

‘‘Duṭṭhullā’’ti =06 ca niddiṭṭhā, duvidhāpattiādito;

Sesā pañcavidhāpatti, ‘‘aduṭṭhullā’’ti dīpitā.

432.

Pañcānantariyasaṃyuttā, niyatāniyatetarā;

Desanāgāminī pañca, dve panādesagāmikā.

Ekakakathā.

433.

Abhabbāpattiko ko ca, bhabbāpattikapuggalo?

Upasampadakammaṃ tu, satthunā kassa vāritaṃ?

434.

Āpattimāpajjituṃ dveva loke;

Buddhā ca paccekabuddhā abhabbā;

Āpattimāpajjituṃ dveva loke;

Bhikkhū ca bhabbā atha bhikkhunī ca.

435.

Addhavihīno aṅgavihīno;

Vatthuvipanno dukkaṭakārī;

No paripuṇṇo yācati yo no;

Tassupasampadā paṭisiddhā.



这是对巴利文的中文直译:
407. 接受后食用时,说为应悔过;
以等起为开始有五种罪过。
408. 你说以第二种方式有多少罪过?
应指明有四种罪过。
409. 如果比丘命令说"为我建小屋",
如果他们为他建小屋,在各方面都有过失。
410. 前面指明三种,造作时从恶作开始;
以逐句说法为根本有四种。
411. 告诉我以第三种等起生起多少?
我告诉你,会有五种罪过。
412. 如果比丘约定后
建造小屋,
有三种罪过:
造作时从恶作开始。
413. 说精美食物,食用时为波逸提;
不阻止比丘尼,将是应悔过。
414. 告诉我以第四种等起会有多少?
如果行淫,会有六种罪过。
415. 他犯波罗夷,以乞求建小屋,
但造作时有三种,从恶作开始。
416. 非时则波逸提,同样从非亲戚手中,
接受后食用时说为应悔过。
417. 以第五种有多少罪过?实有六种;
宣说超人法时,犯波罗夷。
418. 如果比丘命令说
"为我建小屋",
如果他们建小屋,有三种
从恶作开始。
419. 逐句说法时,比丘犯波逸提;
以戏谑心说时,他犯恶语。
420. 以第六种等起有多少罪过?
如果约定后偷取物品,他脱离(僧团)有六种。
421. 如果比丘命令说
"为我建小屋",
如果他们建小屋,有三种
从恶作开始。
422. 说精美食物,食用时为波逸提;
不阻止比丘尼,为应悔过。
423. 在此谁以最上的无疑超越最上,
以善巧方法相应的善巧律,
他超越难以超越的最上。
罪过等起之说
424. 从此我将宣说最上的逐一增上法,
以不散乱的心,专注地听它。
425. 哪些法会造成罪过,哪些不会造成罪过?
什么是罪过,哪些是轻的哪些是重的?
426. 什么罪过是有余,什么是无余?
什么罪过称为粗重,什么称为非粗重?
427. 什么罪过称为确定,什么是不确定?
什么应忏悔,什么不应忏悔?
428. 等起被指明为造成罪过的法;
七种止诤被示为不造成罪过的法。
429. 从波罗夷开始有七种罪过;
其中从偷兰遮开始五种是轻的。
430. 除了波罗夷,其余是有余;
一个波罗夷罪被认为是无余。
431. 开始的两种罪过被指明为"粗重";
其余五种罪过被指明为"非粗重"。
432. 与五无间业相应的是确定与不确定;
五种应忏悔,两种不应忏悔。
一法之说
433. 谁不可能犯罪过,谁是可能犯罪过的人?
导师禁止谁受具足戒?
434. 世上有两种不可能犯罪过:
佛陀和辟支佛;
世上有两种可能犯罪过:
比丘和比丘尼。
435. 年龄不足、肢体不足、
事相有过失的造作恶作、
不圆满者请求但不(被允许)、
他们的具足戒被禁止。

436.

Atthāpatti have laddha-samāpattissa bhikkhuno;

Atthāpatti hi no laddha-samāpattissa dīpitā.

437.

Bhūtassārocanaṃ laddha-samāpattissa niddise;

Abhūtārocanāpatti, asamāpattilābhino.

438.

Atthi saddhammasaṃyuttā, asaddhammayutāpi ca;

Saparikkhārasaṃyuttā, parasantakasaṃyutā.

439.

Padasodhammamūlādī, saddhammapaṭisaṃyutā;

Duṭṭhullavācasaṃyuttā, asaddhammayutā siyā.

440.

Atirekadasāhaṃ tu, ṭhapane cīvarādino;

Anissajjitvā bhoge ca, saparikkhārasaṃyutā.

441.

Saṅghassa mañcapīṭhādiṃ, ajjhokāsattharepi ca;

Anāpucchāva gamane, parasantakasaṃyutā.

442.

Kathañhi =07 bhaṇato saccaṃ, garukaṃ hoti bhikkhuno?

Kathaṃ musā bhaṇantassa, lahukāpatti jāyate?

443.

‘‘Sikharaṇī’’ti saccaṃ tu, bhaṇato garukaṃ siyā;

Sampajānamusāvāde, pācitti lahukā bhave.

444.

Kathaṃ musā bhaṇantassa, garukaṃ hoti bhikkhuno?

Kathañca bhaṇato saccaṃ, āpatti lahukā siyā?

445.

Abhūtārocane tassa, garukāpatti dīpitā;

Bhūtassārocane saccaṃ, vadato lahukā siyā.

446.

Kathaṃ bhūmigato dosaṃ, na vehāsagato phuse?

Kathaṃ vehāsago dosaṃ, na ca bhūmigato phuse?

447.

Saṅghakammaṃ vikopetuṃ, hatthapāsaṃ jahaṃ phuse;

Kesamattampi ākāse, tiṭṭhato natthi vajjatā.

448.

Āhaccapādakaṃ mañcaṃ, vehāsakuṭiyūpari;

Pīṭhaṃ vābhinisīdanto, āpajjati na bhūmito.

449.

Pavisanto kathaṃ bhikkhu, āpajjati, na nikkhamaṃ?

Pavisanto kathaṃ bhikkhu, pavisanto na ceva taṃ?

450.

Sachattupāhano vatta-mapūretvāna kevalaṃ;

Pavisanto panāpattiṃ, āpajjati, na nikkhamaṃ.

451.

Gamiko gamikavattāni, apūretvāna nikkhamaṃ;

Nikkhamantova āpattiṃ, phuseyya, pavisaṃ na ca.

452.

Ādiyanto panāpattiṃ, āpajjati kathaṃ vada?

Tathevānādiyantopi, āpajjati kathaṃ vada?

453.

Bhikkhunī atigambhīraṃ, yā kācudakasuddhikaṃ;

Ādiyantī panāpattiṃ, āpajjati, na saṃsayo.

454.

Anādiyitvā dubbaṇṇa-karaṇaṃ pana cīvaraṃ;

Yevaṃ anādiyantova, āpajjati hi nāma so.

455.

Samādiyanto āpattiṃ, āpajjati kathaṃ pana?

Tathāsamādiyantopi, āpajjati kathaṃ pana?

456.

Yo =08 hi mūgabbatādīni, vatānidha samādiyaṃ;

Samādiyanto āpattiṃ, āpajjati hi nāma so.

457.

Yo hi kammakato bhikkhu, vuttaṃ vattaṃ panattano;

Tañcāsamādiyantova, āpajjati hi nāma so.

458.

Karontova panāpattiṃ, kathamāpajjate naro?

Na karonto kathaṃ nāma, samaṇo dosavā siyā?

459.

Bhaṇḍāgārikakammañca, vejjakammañca cīvaraṃ;

Aññātikāya sibbanto, karaṃ āpajjate naro.

460.

Upajjhāyassa vattāni, vattāni itarassa vā;

Akaronto panāpattiṃ, āpajjati hi nāma so.

461.

Dento āpajjatāpattiṃ, na dentopi kathaṃ bhaṇa?

Aññātikāya yaṃ kiñci, bhikkhu bhikkhuniyā pana.

462.

Cīvaraṃ dadamāno hi, dento āpajjate pana;

Tathantevāsikādīnaṃ, adento cīvarādikaṃ.

463.

Attasannissitā atthi, tatheva paranissitā;

Mudulambādino attā, sesā hi paranissitā.

464.

Kathañca paṭigaṇhanto, āpajjati hi vajjataṃ?

Kathamappaṭigaṇhanto, āpajjati hi vajjataṃ?

465.

Cīvaraṃ paṭigaṇhanto, bhikkhu aññātihatthato;

Ovādañca na gaṇhanto, āpajjati hi vajjataṃ.

466.

Kathañca paribhogena, āpajjati tapodhano?

Kathaṃ na paribhogena, āpajjati tapodhano?



这是对巴利文的中文直译:
436. 对已得定的比丘确实有八种罪过;
指明对未得定的也有八种罪过。
437. 应指出对已得定者宣说真实;
对未得定者宣说虚妄为罪过。
438. 有与正法相应的,也有与非法相应的;
有与资具相关的,有与他人物品相关的。
439. 从逐句说法开始,与正法相应;
与粗语相关的,将是与非法相应。
440. 超过十天存放衣服等,
不舍弃而受用,与资具相关。
441. 僧团的床椅等,在露地铺设,
不告而去,与他人物品相关。
442. 比丘说真实如何成为重罪?
说妄语如何生起轻罪?
443. 说真实的"锡卡拉尼"将成为重罪;
在故意妄语中,波逸提是轻罪。
444. 比丘说妄语如何成为重罪?
说真实如何成为轻罪?
445. 在宣说虚妄时,指明为重罪;
在宣说真实时,说真实为轻罪。
446. 如何在地上有过失,在空中无过失?
如何在空中有过失,在地上无过失?
447. 为破坏僧羯磨,离开伸手可及处有过失;
即使头发在空中,也没有罪过。
448. 高脚床在空中小屋上,
坐在椅子上,犯罪,不是从地上。
449. 比丘如何进入时犯罪,不是出来时?
比丘如何进入时,不是进入?
450. 只是拿着伞和鞋子,不履行义务,
进入时犯罪,不是出来时。
451. 要离开的人不履行离开的义务而出去,
只是出去时犯罪,不是进入时。
452. 请说他如何接受时犯罪?
请说他如何不接受时也犯罪?
453. 比丘尼接受过深的水净化,
她接受时犯罪,毫无疑问。
454. 不接受使衣服变色,
这样不接受时,他确实犯罪。
455. 他如何受持时犯罪?
他如何不受持时也犯罪?
456. 在此受持哑巴等誓言的人,
他受持时确实犯罪。
457. 被羯磨的比丘,对自己说的义务,
不受持时,他确实犯罪。
458. 人如何做时犯罪?
沙门如何不做时有过失?
459. 做库管工作和医疗工作,
为非亲戚缝制衣服,做时人犯罪。
460. 不做和尚的义务,
或其他人的义务,
他确实犯罪。
461. 请说给予时如何犯罪,不给予时也如何(犯罪)?
比丘给予任何东西给非亲戚比丘尼。
462. 给予衣服时,给予时他犯罪;
同样不给予衣服等给弟子等。
463. 有依靠自己的,同样也有依靠他人的;
柔软等是自己,其余依靠他人。
464. 他如何接受时犯罪?
他如何不接受时犯罪?
465. 比丘从非亲戚手中接受衣服,
不接受教诫时,他犯罪。
466. 苦行者如何因受用而犯罪?
苦行者如何不因受用而犯罪?

467.

Yo hi nissaggiyaṃ vatthuṃ, accajitvā nisevati;

Ayaṃ tu paribhogena, āpajjati, na saṃsayo.

468.

Atikkamentī saṅghāṭi-cāraṃ pañcāhikaṃ pana;

Ayaṃ tu paribhogena, āpajjati hi bhikkhunī.

469.

Divāpajjati no rattiṃ, rattimeva ca no divā;

Dvāraṃ asaṃvaritvāna, sento āpajjate divā.

470.

Sagāraseyyakaṃ =09 rattiṃ, āpajjati hi no divā;

Aruṇugge panāpatti, kathaṃ na aruṇuggame?

471.

Ekachārattasattāha-dasāhādiatikkame;

Phusanto vuttamāpattiṃ, āpajjatyaruṇuggame.

472.

Pavāretvāna bhuñjanto, phuse na aruṇuggame;

Chindantassa siyāpatti, kathamacchindato siyā?

473.

Chindanto bhūtagāmañca, aṅgajātañca attano;

Pārājikañca pācittiṃ, phuse thullaccayampi ca.

474.

Na chindanto nakhe kese, āpajjati hi nāma so;

Chādentopajjatāpattiṃ, nacchādento kathaṃ pana?

475.

Chādento pana āpattiṃ, chādentopajjate naro;

Āpajjati panacchinno, nacchādento tiṇādinā.

476.

Āpajjati hi dhārento, na dhārento kathaṃ pana?

Dhārento kusacīrādiṃ, dhārentopajjate pana.

477.

Dinnaṃ nissaṭṭhapattaṃ taṃ, adhārentova dosavā;

Sacittakadukaṃ saññā-vimokkhakadukaṃ bhave.

Dukakathā.

478.

Atthāpatti hi tiṭṭhante, nāthe, no parinibbute;

Nibbute na tu tiṭṭhante, atthāpattubhayatthapi.

479.

Ruhiruppādanāpatti, ṭhite, no parinibbute;

Theramāvusavādena, vadato parinibbute.

480.

Āpattiyo imā dvepi, ṭhapetvā sugate pana;

Avasesā dharantepi, bhavanti parinibbute.

481.

Kāleyeva siyāpatti, vikāle na siyā kathaṃ?

Vikāle tu siyāpatti, na kāle, ubhayatthapi?

482.

Bhuñjatonatirittaṃ tu, kālasmiṃ, no vikālake;

Vikālabhojanāpatti, vikāle, tu na kālake.

483.

Avasesaṃ =10 panāpattiṃ, āpajjati hi sabbadā;

Sabbaṃ kāle vikāle ca, natthi tattha ca saṃsayo.

484.

Rattimeva panāpattiṃ, āpajjati ca no divā;

Divāpajjati no rattiṃ, āpajjatubhayatthapi.

485.

Sahaseyyā siyā rattiṃ, dvārāsaṃvaramūlakā;

Divā, sesā panāpatti, siyā rattiṃ divāpi ca.

486.

Dasavasso tu no ūna-dasavasso siyā kathaṃ?

Hotūnadasavasso, no, dasavassūbhayatthapi?

487.

Upaṭṭhāpeti ce bālo, parisaṃ dasavassiko;

Āpattiṃ pana abyatto, āpajjati, na saṃsayo.

488.

Tathūnadasavasso ca, ‘‘paṇḍitoha’’nti gaṇhati;

Parisaṃ, dasavasso no, sesamāpajjate ubho.

489.

Kāḷe āpajjatāpattiṃ, na juṇhe juṇhake kathaṃ;

Āpajjati, na kāḷasmiṃ, āpajjatūbhayatthapi?

490.

Vassaṃ anupagacchanto, kāḷe, no juṇhake pana;

Āpajjatāpavārento, juṇhe, na pana kāḷake.

491.

Avasesaṃ tu paññatta-māpattimavipattinā;

Kāḷe ceva ca juṇhe ca, āpajjati, na saṃsayo.

492.

Vassūpagamanaṃ kāḷe, no juṇhe, tu pavāraṇā;

Juṇhe kappati, no kāḷe, sesaṃ panubhayatthapi.

493.

Atthāpatti tu hemante, na hotītarutudvaye;

Gimheyeva na sesesu, vasse no itaradvaye.

494.

Dine pāḷipadakkhāte, kattike puṇṇamāsiyā;

Ṭhapitaṃ tu vikappetvā, vassasāṭikacīvaraṃ.

495.

Āpajjati ca hemante, nivāseti ca taṃ sace;

Puṇṇamādivasasmiñhi, kattikassa tu pacchime.

496.

Taṃ apaccuddharitvāva, hemanteyeva, netare;

Āpajjatīti niddiṭṭhaṃ, kurundaṭṭhakathāya tu.



这是对巴利文的中文直译:
467. 舍弃应舍物后再使用的人,
他因受用而犯罪,毫无疑问。
468. 超过五天不携带僧伽梨的
比丘尼,因受用而犯罪。
469. 白天犯罪不是夜间,只在夜间不是白天,
不关门而睡觉,白天犯罪。
470. 夜间在有人家中睡觉,不是白天;
在黎明时如何犯罪,不是在黎明未至时?
471. 在超过一夜、七夜、十夜等时,
触犯所说的罪过,在黎明时犯罪。
472. 自恣后进食,不在黎明未至时触犯;
切断时如何犯罪,不切断时如何犯罪?
473. 切断植物和自己的生殖器,
触犯波罗夷、波逸提和偷兰遮。
474. 不切指甲和头发,他确实犯罪;
隐藏时犯罪,不隐藏时如何?
475. 隐藏罪过时,隐藏时人犯罪;
不切断时犯罪,不用草等隐藏时。
476. 穿着时确实犯罪,不穿着时如何?
穿着草衣等,穿着时犯罪。
477. 不穿着已给予舍弃的钵,有过失;
有心二法和从想解脱二法。
二法之说
478. 导师在世时确实有罪过,不是在般涅槃后;
在般涅槃后不在世时,两种情况都有罪过。
479. 出血的罪过在(导师)在世时,不是在般涅槃后;
用"贤友"称呼长老,在般涅槃后(犯罪)。
480. 除了这两种罪过,在善逝(佛陀)外,
其余的在(导师)住世和般涅槃后都存在。
481. 如何只在适时有罪过,在非时没有?
如何只在非时有罪过,在适时没有,两种情况都有?
482. 食用非余食在适时,不在非时;
非时食的罪过在非时,不在适时。
483. 其余的罪过确实随时都犯;
所有在适时和非时,对此毫无疑问。
484. 只在夜间犯罪,不是在白天;
白天犯罪不是夜间,两种情况都犯罪。
485. 同宿在夜间,不关门为根本的在白天,
其余的罪过在夜间和白天都有。
486. 十岁如何不是未满十岁?
如何是未满十岁,不是十岁,两种情况都不是?
487. 如果十岁的愚人使众随从,
无知者犯罪,毫无疑问。
488. 同样未满十岁的人认为"我是智者"
(使)众(随从),不是十岁的,其余两者都犯罪。
489. 在黑月犯罪,不在白月,如何在白月
犯罪,不在黑月,两种情况都犯罪?
490. 不入雨安居在黑月,不在白月;
不自恣在白月犯罪,不在黑月。
491. 其余制定的罪过,无过失者
在黑月和白月都犯,毫无疑问。
492. 入雨安居在黑月,不在白月,但自恣
在白月允许,不在黑月,其余在两种情况都有。
493. 在冬季确实有罪过,在其他两个季节没有;
只在夏季,不在其他季节,在雨季不在其他两个季节。
494. 在迦提月(阳历10-11月)满月的
所说的第一天,
分配存放的雨浴衣。
495. 在冬季犯罪,如果穿着它;
因为在迦提月的最后
满月之日,
496. 不收回它,只在冬季,不在其他季节;
在古伦达注释书中指明犯罪。

497.

‘‘Atirekamāso =11 seso’’ti;

Pariyesanto ca gimhike;

Gimhe āpajjatāpattiṃ;

Na tvevitarutudvaye.

498.

Vijjamāne sace naggo, vassasāṭikacīvare;

Ovassāpeti yo kāyaṃ, vasse āpajjatīdha so.

499.

Āpajjati hi saṅghova, na gaṇo na ca puggalo;

Gaṇova na ca sesā hi, puggalova na cāpare.

500.

Adhiṭṭhānaṃ karonto vā, pārisuddhiuposathaṃ;

Saṅgho vāpajjatāpattiṃ, na gaṇo na ca puggalo.

501.

Suttuddesamadhiṭṭhānaṃ, karonto vā uposathaṃ;

Gaṇo vāpajjatāpattiṃ, na saṅgho na ca puggalo.

502.

Suttuddesaṃ karonto vā, eko pana uposathaṃ;

Puggalopajjatāpattiṃ, na ca saṅgho gaṇo na ca.

503.

Āpajjati gilānova, nāgilāno kathaṃ pana;

Āpajjatāgilānova, no gilāno ubhopi ca?

504.

Bhesajjena panaññena, atthe sati ca yo pana;

Viññāpeti tadaññaṃ so, āpajjati akallako.

505.

Na bhesajjena atthepi, bhesajjaṃ viññāpeti ce;

Āpajjatāgilānova, sesaṃ pana ubhopi ca.

506.

Atthāpatti hi antova, na bahiddhā, tathā bahi;

Āpajjati, na cevanto, atthāpattubhayatthapi.

507.

Anupakhajja seyyaṃ tu, kappento pana kevalaṃ;

Āpajjati panāpattiṃ, antoyeva ca, no bahi.

508.

Ajjhokāse tu mañcādiṃ, santharitvāna pakkamaṃ;

Bahiyeva ca, no anto, sesaṃ panubhayatthapi.

509.

Antosīmāyevāpattiṃ, bahisīmāya neva ca;

Bahisīmāya, no anto-sīmāya, ubhayatthapi.

510.

Sachattupāhano =12 bhikkhu, pavisanto tapodhano;

Upacārasīmokkante, anto āpajjate pana.

511.

Gamiko dārubhaṇḍādiṃ, paṭisāmanavattakaṃ;

Apūretvāna gacchanto, upacārassatikkame.

512.

Āpajjati panāpattiṃ, bahisīmāyayeva so;

Sesamāpajjate anto-bahisīmāya sabbaso.

Tikakathā.

513.

Sakavācāya āpanno, paravācāya sujjhati;

Paravācāya āpanno, sakavācāya sujjhati.

514.

Sakavācāya āpanno, sakavācāya sujjhati;

Paravācāya āpanno, paravācāya sujjhati.

515.

Vacīdvārikamāpattiṃ , āpanno sakavācato;

Tiṇavatthārakaṃ gantvā, paravācāya sujjhati.

516.

Tathā appaṭinissagge, pāpikāya hi diṭṭhiyā;

Parassa kammavācāya, āpajjitvāna vajjataṃ.

517.

Desento bhikkhuno mūle, sakavācāya sujjhati;

Vacīdvārikamāpattiṃ, āpanno bhikkhusantike.

518.

Desetvā taṃ visujjhanto, sakavācāya sujjhati;

Saṅghādisesamāpattiṃ, yāvatatiyakaṃ pana.

519.

Parassa kammavācāya, āpajjitvā tathā puna;

Parassa parivāsādi-kammavācāya sujjhati.

520.

Kāyenāpajjatāpattiṃ, vācāya ca visujjhati;

Vācāyāpajjatāpattiṃ, kāyena ca visujjhati.

521.

Kāyenāpajjatāpattiṃ, kāyeneva visujjhati;

Vācāyāpajjatāpattiṃ, vācāyeva visujjhati.

522.

Kāyadvārikamāpattiṃ, kāyenāpajjate, puna;

Desento taṃ panāpattiṃ, vācāyeva visujjhati.

523.

Vacīdvārikamāpattiṃ =13, āpajjitvāna vācato;

Tiṇavatthārakaṃ gantvā, kāyeneva visujjhati.

524.

Kāyadvārikamāpattiṃ, āpajjitvāna kāyato;

Tiṇavatthārakaṃ gantvā, kāyeneva visujjhati.

525.

Vacīdvārikamāpattiṃ, āpajjitvā tapodhano;

Tameva pana desento, vācāyeva visujjhati.

526.

Sutto āpajjatāpattiṃ, paṭibuddho visujjhati;

Āpanno paṭibuddhova, sutto sujjhati so kathaṃ?

527.

Sutto āpajjatāpattiṃ, suttoyeva visujjhati;

Paṭibuddhova āpanno, paṭibuddho visujjhati?



这是对巴利文的中文直译:
497. "剩余一个多月"
在夏季寻求,
在夏季犯罪,
不在其他两个季节。
498. 如果有雨浴衣,
谁裸体让身体淋雨,
在雨季他在此犯罪。
499. 确实只有僧团犯罪,不是众多人也不是个人;
只有众多人犯罪,不是其他人;只有个人犯罪,不是其他人。
500. 做决意或清净布萨,
僧团犯罪,不是众多人也不是个人。
501. 做经文诵读决意或布萨,
众多人犯罪,不是僧团也不是个人。
502. 做经文诵读或一人布萨,
个人犯罪,不是僧团也不是众多人。
503. 病人如何犯罪,不是非病人?
非病人如何犯罪,不是病人?两者都如何(犯罪)?
504. 需要药时,
谁乞求其他的,
那个非病人犯罪。
505. 不需要药却乞求药,
非病人犯罪,其余两者都(犯罪)。
506. 确实有在内不在外的罪过,同样在外
犯罪,不在内,两种情况都有罪过。
507. 只是挤入而卧,
在内犯罪,不在外。
508. 在露天铺设床等后离开,
只在外不在内,其余在两种情况都有。
509. 只在界内犯罪,不在界外;
在界外不在界内,两种情况都有。
510. 拿着伞和鞋的比丘、苦行者
进入,在越过近区界时
在内犯罪。
511. 要离开的人不履行
收拾木制品等的义务而离去,
在超过近区时,
512. 他只在界外犯罪;
其余的在界内外都完全犯罪。
三法之说
513. 因自己的话而犯罪,因他人的话而清净;
因他人的话而犯罪,因自己的话而清净。
514. 因自己的话而犯罪,因自己的话而清净;
因他人的话而犯罪,因他人的话而清净。
515. 从语门犯罪,因自己的话而犯罪,
去做草覆盖,因他人的话而清净。
516. 同样在不舍弃恶见时,
因他人的羯磨语而犯罪。
517. 在比丘面前忏悔,因自己的话而清净;
从语门犯罪,在比丘面前。
518. 忏悔后清净,因自己的话而清净;
僧残罪,乃至第三次。
519. 因他人的羯磨语而犯罪,然后同样
因他人的别住等羯磨语而清净。
520. 以身犯罪,以语清净;
以语犯罪,以身清净。
521. 以身犯罪,只以身清净;
以语犯罪,只以语清净。
522. 从身门犯罪,以身犯罪,然后
忏悔那个罪过,只以语清净。
523. 从语门犯罪,以语犯罪,
去做草覆盖,只以身清净。
524. 从身门犯罪,以身犯罪,
去做草覆盖,只以身清净。
525. 苦行者从语门犯罪,
忏悔那个罪,只以语清净。
526. 睡着时犯罪,醒来时清净;
醒着时犯罪,睡着时如何清净?
527. 睡着时犯罪,只在睡着时清净;
只有醒着时犯罪,醒着时清净?

528.

Sagāraseyyakādiṃ tu, sutto āpajjate naro;

Desento pana taṃ ñatvā, paṭibuddho visujjhati.

529.

Āpajjitvāna jagganto, tiṇavatthārake pana;

Samathe tu sayantova, sutto vuṭṭhāti nāma so.

530.

Sagāraseyyakādiṃ tu, sutto āpajjate naro;

Sayanto tiṇavatthāre, suttoyeva visujjhati.

531.

Āpajjitvā panāpattiṃ, jagganto pana kevalaṃ;

Desento pana taṃ pacchā, paṭibuddho visujjhati.

532.

Āpajjitvā acittova, sacittova visujjhati;

Āpajjitvā sacittova, acittova visujjhati.

533.

Āpajjitvā acittova, acittova visujjhati;

Āpajjitvā sacittova, sacittova visujjhati.

534.

Acitto, cittakāpattiṃ, āpajjitvā tapodhano;

Pacchā taṃ pana desento, sacittova visujjhati.

535.

Tathā sacittakāpattiṃ, āpajjitvā sacittako;

Sayanto tiṇavatthāre, acittova visujjhati.

536.

Evamevaṃ amissetvā, pacchimaṃ tu padadvayaṃ;

Ettha vuttānusārena, veditabbaṃ vibhāvinā.

537.

Āpajjati =14 ca kammena, akammena visujjhati;

Āpajjati akammena, kammeneva visujjhati.

538.

Kammenāpajjatāpattiṃ, kammeneva visujjhati;

Āpajjati akammena, akammena visujjhati.

539.

Accajaṃ pāpikaṃ diṭṭhiṃ, āpajjitvāna kammato;

Desento pana taṃ pacchā, akammena visujjhati.

540.

Visaṭṭhiādikāpattiṃ , āpajjitvā akammato;

Parisujjhati kammena, parivāsādinā pana.

541.

Samanubhāsanaṃ bhikkhu, āpajjati ca kammato;

Parivāsādinā pacchā, kammeneva visujjhati.

542.

Avasesaṃ panāpattiṃ, āpajjati akammato;

Desento pana taṃ pacchā, akammeneva sujjhati.

543.

Sammukhāpattimāpanno, visujjhati asammukhā;

Asammukhāpi āpanno, sammukhāva visujjhati.

544.

Sammukhāpattimāpanno, sammukhāva visujjhati;

Asammukhāva āpanno, visujjhati asammukhā.

545.

Accajaṃ pāpakaṃ diṭṭhiṃ, āpanno saṅghasammukhe;

Vuṭṭhānakāle saṅghena, kiñci kammaṃ na vijjati.

546.

Visaṭṭhiādikāpattiṃ, āpajjitvā asammukhā;

Saṅghasammukhatoyeva, visujjhati na caññathā.

547.

Samanubhāsanaṃ saṅgha-sammukhāpajjate, puna;

Saṅghassa sammukhāyeva, visujjhati, na caññathā.

548.

Musāvādādikaṃ sesaṃ, āpajjati asammukhā;

Taṃ pacchā pana desento, visujjhati asammukhā.

549.

Ajānantova āpanno, jānantova visujjhati;

Jānanto pana āpanno, ajānanto visujjhati.

550.

Ajānantova āpanno, ajānanto visujjhati;

Jānanto pana āpanno, jānantova visujjhati.

551.

Acittakacatukkena =15, sadisaṃ sabbathā idaṃ;

Ajānantacatukkanti, veditabbaṃ vibhāvinā.

552.

Āgantukova āpattiṃ, āpajjati, na cetaro;

Āvāsikova āpattiṃ, āpajjati, na cetaro.

553.

Āgantuko tathāvāsi-kopi āpajjare ubho;

Atthāpatti ca sesaṃ tu, ubho nāpajjare pana.

554.

Sachattupāhano ceva, sasīsaṃ pārutopi ca;

Vihāraṃ pavisanto ca, vicarantopi tattha ca.

555.

Āgantukova āpattiṃ, āpajjati, na cetaro;

Āvāsavattamāvāsī, akarontova dosavā.

556.

Na cevāgantuko, sesa-māpajjanti ubhopi ca;

Asādhāraṇamāpattiṃ, nāpajjanti ubhopi ca.

557.

Vatthunānattatā atthi, natthi āpattinānatā;

Atthi āpattinānattaṃ, natthi vatthussa nānatā.

558.

Vatthunānattatā ceva, atthi āpattinānatā;

Nevatthi vatthunānattaṃ, no ca āpattinānatā.



这是对巴利文的中文直译:
528. 人睡着时犯在家人家中睡觉等罪,
但知道后忏悔,醒来时清净。
529. 醒着时犯罪,在草覆盖中,
在平息时睡着,他被称为睡着时起来。
530. 人睡着时犯在家人家中睡觉等罪,
睡在草覆盖中,只在睡着时清净。
531. 犯罪后,只是醒着,
之后忏悔,醒着时清净。
532. 无心时犯罪,有心时清净;
有心时犯罪,无心时清净。
533. 无心时犯罪,无心时清净;
有心时犯罪,有心时清净。
534. 苦行者无心时,犯有心罪,
之后忏悔,只有有心时清净。
535. 同样有心时犯有心罪,
睡在草覆盖中,无心时清净。
536. 就这样不混淆,最后两句,
应由智者依此所说理解。
537. 以羯磨犯罪,以非羯磨清净;
以非羯磨犯罪,只以羯磨清净。
538. 以羯磨犯罪,只以羯磨清净;
以非羯磨犯罪,以非羯磨清净。
539. 舍弃恶见,以羯磨犯罪,
之后忏悔,以非羯磨清净。
540. 犯遗精等罪,以非羯磨,
以别住等羯磨清净。
541. 比丘以羯磨犯劝谏罪,
之后以别住等羯磨清净。
542. 其余的罪以非羯磨犯,
之后忏悔,只以非羯磨清净。
543. 当面犯罪,不当面清净;
不当面犯罪,只当面清净。
544. 当面犯罪,只当面清净;
不当面犯罪,不当面清净。
545. 在僧团面前舍弃恶见而犯罪,
出罪时僧团没有任何羯磨。
546. 不当面犯遗精等罪,
只在僧团面前清净,不以其他方式。
547. 在僧团面前犯劝谏罪,然后
只在僧团面前清净,不以其他方式。
548. 其余的妄语等,不当面犯罪,
之后忏悔,不当面清净。
549. 不知道时犯罪,知道时清净;
知道时犯罪,不知道时清净。
550. 不知道时犯罪,不知道时清净;
知道时犯罪,只有知道时清净。
551. 这在各方面与无心四法相同,
应由智者理解为不知道四法。
552. 只有客僧犯罪,不是其他人;
只有住僧犯罪,不是其他人。
553. 客僧和住僧两者都犯罪;
有些罪两者都不犯。
554. 拿着伞和鞋,以及覆盖头,
进入精舍,在那里行走。
555. 只有客僧犯罪,不是其他人;
住僧不履行住处义务而有过失。
556. 不是客僧,其余的两者都犯;
不共通的罪两者都不犯。
557. 有事物的差异,没有罪过的差异;
有罪过的差异,没有事物的差异。
558. 有事物的差异,也有罪过的差异;
既没有事物的差异,也没有罪过的差异。

559.

Pārājikacatukkassa, vatthunānattatā matā;

Āpattinānatā natthi, sesāpattīsvayaṃ nayo.

560.

Samaṇo samaṇī kāya-saṃsaggaṃ tu karonti ce;

Saṅghādiseso bhikkhussa, bhikkhuniyā parājayo.

561.

Evaṃ āpattinānattaṃ, natthi vatthussa nānatā;

Kāyassa pana saṃsaggo, ubhinnaṃ vatthu hoti hi.

562.

Tatheva lasuṇassāpi, khādane bhikkhunī pana;

Āpajjati hi pācittiṃ, bhikkhuno hoti dukkaṭaṃ.

563.

Pārājikānaṃ pana ce catunnaṃ;

Saṅghādisesehi ca terasehi;

Hoteva vatthussa ca nānabhāvo;

Āpattiyā ceva hi nānabhāvo.

564.

Pārājikāni =16 cattāri, āpajjantānamekato;

Bhikkhunīsamaṇānaṃ tu, ubhinnaṃ pana sabbaso.

565.

Vatthussa natthi nānattaṃ, natthi āpattinānatā;

Visuṃ panāpajjantesu, ayameva vinicchayo.

566.

Atthi vatthusabhāgattaṃ, natthāpattisabhāgatā;

Atthāpattisabhāgatā, natthi vatthusabhāgatā.

567.

Atthi vatthusabhāgattaṃ, atthāpattisabhāgatā;

Natthi vatthusabhāgattaṃ, natthāpattisabhāgatā.

568.

Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, kāyasaṃsaggake sati;

Atthi vatthusabhāgattaṃ, natthāpattisabhāgatā.

569.

Ādito pana bhikkhussa, catūsvantimavatthusu;

Siyāpattisabhāgattaṃ, na ca vatthusabhāgatā.

570.

Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, catūsvanti mavatthusu;

Atthi vatthusabhāgattaṃ, atthāpattisabhāgatā.

571.

Sādhāraṇāsu sabbāsu, āpattīsvapyayaṃ nayo;

Asādhāraṇāsu nevatthi, vatthāpattisabhāgatā.

572.

Atthāpatti upajjhāye, neva saddhivihārike;

Atthi saddhivihārasmiṃ, upajjhāye na vijjati.

573.

Atthāpatti upajjhāye, tathā saddhivihārike;

Nevāpatti upajjhāye, neva saddhivihārike.

574.

Upajjhāyena kattabba-vattassākaraṇe pana;

Upajjhāyo phuse vajjaṃ, na ca saddhivihāriko.

575.

Upajjhāyassa kattabba-vattassākaraṇe pana;

Natthāpatti upajjhāye, atthi saddhivihārike.

576.

Sesaṃ panidha āpattiṃ, āpajjanti ubhopi ca;

Asādhāraṇamāpattiṃ, nāpajjanti ubhopi ca.

577.

Ādiyanto garuṃ dosaṃ, payojento lahuṃ phuse;

Ādiyanto lahuṃ dosaṃ, payojento garuṃ phuse.

578.

Ādiyanto =17 payojento, garukeyeva tiṭṭhati;

Ādiyanto payojento, lahukeyeva tiṭṭhati.

579.

Pādaṃ vāpi tato uddhaṃ, ādiyanto garuṃ phuse;

‘‘Gaṇhā’’ti ūnakaṃ pādaṃ, āṇāpento lahuṃ phuse.

580.

Eteneva upāyena, sesakampi padattayaṃ;

Atthasambhavatoyeva, veditabbaṃ vibhāvinā.

581.

Kāleyeva panāpatti, no vikāle kathaṃ siyā?

Vikāleyeva āpatti, na ca kāle kathaṃ siyā?

582.

Atthāpatti hi kāle ca, vikāle ca pakāsitā?

Neva kāle vikāle ca, atthāpatti pakāsitā?

583.

Pavāretvāna bhuñjanto, kāle anatirittakaṃ;

Kāle āpajjatāpattiṃ, na vikāleti dīpaye.

584.

Vikālabhojanāpattiṃ, vikāle na ca kālake;

Sesaṃ kāle vikāle ca, āpajjati, na saṃsayo.

585.

Asādhāraṇamāpattiṃ, bhikkhunīnaṃ vasā pana;

Nevāpajjati kālepi, no vikālepi sabbadā.

586.

Kiṃ paṭiggahitaṃ kāle, no vikāle tu kappati?

Vikāle kiñca no kāle, gahitaṃ pana kappati?

587.

Kāle ceva vikāle ca, kiṃ nāma vada kappati?

Neva kāle ca kiṃ nāma, no vikāle ca kappati?

588.

Āmisaṃ tu purebhattaṃ, paṭiggahitakaṃ pana;

Kāleyeva tu bhikkhūnaṃ, no vikāle tu kappati.



这是对巴利文的中文直译:
559. 四波罗夷被认为有事物的差异;
没有罪过的差异,这是其余罪过的规则。
560. 如果沙门和沙弥尼有身体接触,
比丘犯僧残,比丘尼犯波罗夷。
561. 这样有罪过的差异,没有事物的差异;
因为身体接触是两者的事物。
562. 同样在食用大蒜时,比丘尼
犯波逸提,比丘犯突吉罗。
563. 如果四波罗夷
和十三僧残,
有事物的差异
也有罪过的差异。
564. 四波罗夷,同时犯
比丘尼和沙弥尼两者完全(相同)。
565. 没有事物的差异,没有罪过的差异;
但在分别犯时,这就是判断。
566. 有事物的同类性,没有罪过的同类性;
有罪过的同类性,没有事物的同类性。
567. 有事物的同类性,有罪过的同类性;
没有事物的同类性,没有罪过的同类性。
568. 比丘和比丘尼在身体接触时,
有事物的同类性,没有罪过的同类性。
569. 从开始,比丘在最后四个事物中,
有罪过的同类性,没有事物的同类性。
570. 比丘和比丘尼在最后四个事物中,
有事物的同类性,有罪过的同类性。
571. 在所有共通的罪过中也是这个规则;
在不共通的中既没有事物也没有罪过的同类性。
572. 和尚有罪过,依止弟子没有;
依止弟子有,和尚没有。
573. 和尚有罪过,同样依止弟子有;
和尚没有罪过,依止弟子也没有。
574. 在不履行和尚应做的义务时,
和尚触犯过失,依止弟子不(触犯)。
575. 在不履行对和尚应做的义务时,
和尚没有罪过,依止弟子有。
576. 其余的罪过在此两者都犯;
不共通的罪过两者都不犯。
577. 自己做重罪,教唆(他人)触犯轻罪;
自己做轻罪,教唆(他人)触犯重罪。
578. 自己做和教唆,都是重罪;
自己做和教唆,都是轻罪。
579. 自己拿一脚或更多,触犯重罪;
命令"拿"不足一脚,触犯轻罪。
580. 以这种方法,其余三句
应由智者依意义的可能性理解。
581. 如何只在适时有罪过,在非时没有?
如何只在非时有罪过,在适时没有?
582. 确实在适时和非时都有罪过被宣说?
既不在适时也不在非时有罪过被宣说?
583. 自恣后在适时食用非余食,
应指明在适时犯罪,不在非时。
584. 非时食的罪过在非时不在适时;
其余的在适时和非时都犯,毫无疑问。
585. 比丘尼的不共通罪过,
在适时和非时都永远不犯。
586. 什么在适时接受,在非时不允许?
什么在非时不在适时接受而允许?
587. 请说什么在适时和非时都允许?
什么既不在适时也不在非时允许?
588. 在食前接受的食物,
只在适时允许比丘(食用),在非时不允许。

589.

Pānakaṃ tu vikālasmiṃ, paṭiggahitakaṃ pana;

Vikāleyeva kāle ca, aparajju na kappati.

590.

Sattāhakālikañceva , catutthaṃ yāvajīvikaṃ;

Kāle ceva vikāle ca, kappatīti viniddise.

591.

Attano attano kāla-matītaṃ kālikattayaṃ;

Maṃsaṃ akappiyañceva, tathā uggahitampi ca.

592.

Kuladūsanakammādiṃ =18, katvā uppannabhojanaṃ;

Kāle ceva vikāle ca, na ca kappati bhikkhuno.

593.

Paccantimesu desesu, āpajjati na majjhime;

Majjhime pana desasmiṃ, na ca paccantimesu hi.

594.

Paccantimesu desesu, āpajjati ca majjhime;

Paccantimesu desesu, nāpajjati na majjhime.

595.

Sīmaṃ samudde bandhanto, bhikkhu paccantimesu hi;

Āpajjati panāpattiṃ, na cāpajjati majjhime.

596.

Gaṇena pañcavaggena, karonto upasampadaṃ;

Cammattharaṇaṃ dhuvanhānaṃ, saguṇaṅguṇupāhanaṃ.

597.

Dhārento majjhime vajjaṃ, phuse paccantimesu no;

Avasesaṃ panāpattiṃ, āpajjatūbhayatthapi.

598.

Asādhāraṇaāpattiṃ, bhikkhunīnaṃ vasā pana;

Paccantimesu vā bhikkhu, nāpajjati na majjhime.

599.

Paccantimesu desesu, kappate na ca majjhime;

Kappate, majjhime dese, no ca paccantimesu hi.

600.

Paccantimesu desesu, kappate, majjhimepi kiṃ?

Paccantimesu cevāpi, kiṃ na kappati majjhime?

601.

Paccantimesu desesu, vuttaṃ vatthu catubbidhaṃ;

Niddise kappatī ceva, na ca kappati majjhime.

602.

‘‘Idaṃ catubbidhaṃ vatthu, desasmiṃ pana majjhime;

Na kappatī’’ti vuttañhi, ‘‘majjhimeyeva kappati’’.

603.

Paccantimesu desesu, evaṃ vuttaṃ na kappati;

Pañcaloṇādikaṃ sesaṃ, ubhayatthapi kappati.

604.

Akappiyanti yaṃ nāma, paṭikkhittaṃ mahesinā;

Ubhayatthapi taṃ sabbaṃ, na ca kappati bhikkhuno.

605.

Anto āpajjatāpattiṃ, āpajjati ca, no bahi;

Bahi āpajjatāpattiṃ, na ca anto kudācanaṃ.

606.

Āpajjati =19 pananto ca, bahi cevubhayatthapi;

Neva anto ca āpattiṃ, āpajjati ca, no bahi.

607.

Anupakhajjaseyyādiṃ, antoyeva ca, no bahi;

Saṅghikaṃ pana mañcādiṃ, ajjhokāse tu kiñcipi.

608.

Nikkhipitvāna gacchanto, no anto, bahiyeva ca;

Sesamāpajjatāpattiṃ, anto ceva tathā bahi.

609.

Asādhāraṇamāpattiṃ, bhikkhunīnaṃ vasā pana;

Nevāpajjati antopi, na bahiddhāpi sabbathā.

610.

Gāme āpajjatāpattiṃ, no araññe kathaṃ vada?

Āpajjati araññasmiṃ, na ca gāme kathaṃ vada?

611.

Āpajjati ca gāmepi, araññepi kathaṃ vada?

Nevāpajjati gāmepi, no araññe kathaṃ vada?

612.

Antaragharasaṃyuttā, sekkhapaññattiyo pana;

Āpajjati hi taṃ bhikkhu, gāmasmiṃ, no araññake.

613.

Agaṇā aruṇaṃ nāma, uṭṭhāpentī ca bhikkhunī;

Āpajjati panāpattiṃ, araññe, no ca gāmake.

614.

Musāvādādimāpattiṃ , āpajjatūbhayatthapi;

Asādhāraṇamāpattiṃ, āpajjati na katthaci.

615.

Āpajjati gilānova, nāgilāno kudācanaṃ;

Agilānova āpattiṃ, phuse, no ca gilānako.

616.

Agilāno gilāno ca, āpajjanti ubhopi ca;

Nāpajjanti gilāno ca, agilāno ubhopi ca.

617.

Bhesajjena panaññena, atthe sati ca yo pana;

Viññāpeti tadaññaṃ so, āpajjati akallako.

618.

Na bhesajjena atthepi, bhesajjaṃ viññāpeti ce;

Āpajjatāgilānova, āpattiṃ lolamānaso.



这是对巴利文的中文直译:
589. 在非时接受的饮料,
只在非时和适时允许,第二天不允许。
590. 七日药和第四种终身药,
应指明在适时和非时都允许。
591. 对各自来说,三种过期的药,
肉、不适合的以及被拿起的,
592. 做破坏俗家等行为而得到的食物,
在适时和非时都不允许比丘(食用)。
593. 在边地犯罪不在中国;
在中国而不在边地。
594. 在边地和中国都犯罪;
在边地和中国都不犯罪。
595. 比丘在海中结界,在边地
犯罪,而不在中国犯罪。
596. 以五人众做具足戒,
皮革坐具、经常浴、双层鞋。
597. 在中国持用触犯过失,在边地不(触犯);
其余的罪过在两处都犯。
598. 比丘尼的不共通罪过,
比丘在边地或中国都不犯。
599. 在边地允许而在中国不允许;
在中国允许而在边地不允许;
600. 什么在边地也在中国都允许?
什么在边地和中国都不允许?
601. 应指明在边地说的四种事物
允许,而在中国不允许。
602. "这四种事物在中国
不允许"被说"只在中国允许"。
603. 在边地这样说的不允许;
其余的五种盐等在两处都允许。
604. 大仙所禁止的称为不适合的,
在两处对比丘都不允许。
605. 在内犯罪而不在外;
在外犯罪而从不在内。
606. 在内和在外都犯罪;
既不在内也不在外犯罪。
607. 挤入而卧等只在内不在外;
僧团的床等任何在露地
608. 放置后离去,不在内只在外;
其余的罪过在内也在外。
609. 比丘尼的不共通罪过,
在内在外都完全不犯。
610. 请说如何在村中犯罪不在林野?
请说如何在林野犯罪不在村中?
611. 请说如何在村中和林野都犯罪?
请说如何在村中和林野都不犯罪?
612. 与村内相关的学处规定,
比丘在村中犯罪,不在林野。
613. 比丘尼独自使黎明升起,
在林野犯罪,不在村中。
614. 妄语等罪在两处都犯;
不共通的罪在任何地方都不犯。
615. 病人犯罪,非病人从不(犯罪);
非病人触犯罪过,病人不(触犯)。
616. 非病人和病人两者都犯罪;
病人和非病人两者都不犯罪。
617. 需要药时,谁
乞求其他的,那个非病人犯罪。
618. 不需要药却乞求药,
心怀贪欲的非病人犯罪。

619.

Musāvādādikaṃ sesaṃ, āpajjanti ubhopi ca;

Asādhāraṇamāpattiṃ, nāpajjanti ubhopi ca.

Catukkakathā.

620.

Pañca =20 āpattiyo honti, musāvādassa kāraṇā;

Pārājikaṃ garuṃthulla-ccayaṃ pācitti dukkaṭaṃ.

621.

Ānisaṃsā panuddiṭṭhā, pañceva kathinatthare;

Anāmantāsamādāna-caraṇaṃ gaṇabhojanaṃ.

622.

Yo tattha cīvaruppādo, so ca nesaṃ bhavissati;

Cīvaraṃ yāvadatthañca, gahetumpi ca vaṭṭati.

623.

Telaṃ pañcavidhaṃ vuttaṃ, nippapañcena satthunā;

Vasā madhukaeraṇḍa-tilasāsapasambhavaṃ.

624.

Acchamacchavasā ceva, susukā sūkarassa ca;

Gadrabhassa vasā ceti, vasā pañcavidhā matā.

625.

Mūlakhandhaggabījāni , phaḷubījañca paṇḍito;

Pañcamaṃ bījabījanti, pañca bījāni dīpaye.

626.

Phalaṃ samaṇakappehi, paribhuñjeyya pañcahi;

Aggisatthanakhakkantaṃ, abījubbaṭṭabījakaṃ.

627.

Paṇṇuṇṇatiṇacoḷānaṃ, vākassa ca vasenidha;

Bhisiyo bhāsitā pañca, muninā mohanāsinā.

628.

Pavāraṇāpi pañceva, odanādīhi pañcahi;

Paṭiggāhāpi pañceva, kāyādigahaṇena ca.

629.

Pañcānisaṃsā vinayaññukasmiṃ;

Mahesinā kāruṇikena vuttā;

Surakkhitaṃ hoti sakañca sīlaṃ;

Kukkuccamaññassa nirākaroti.

630.

Visārado bhāsati saṅghamajjhe;

Sukhena niggaṇhati veribhikkhū;

Dhammassa ceva ṭhitiyā pavatto;

Tasmādaraṃ tattha kareyya dhīro.

Pañcakakathā.

631.

Chavacchedanakā =21 vuttā, chaḷabhiññena tādinā;

Mañcapīṭhamatikkanta-pamāṇañca nisīdanaṃ.

632.

Tathā kaṇḍupaṭicchādī, vassasāṭikacīvaraṃ;

Cīvaraṃ sugatassāpi, cīvarena pamāṇakaṃ.

633.

Chahākārehi āpattiṃ, āpajjati na aññathā;

Alajjitāya aññāṇa-kukkuccehi tatheva ca.

634.

Viparitāya saññāya, kappiyepi akappiye;

Satisammosato ceva, āpajjati, na saṃsayo.

635.

Chahi aṅgehi yuttena;

Upasampādanā pana;

Kātabbā, nissayo ceva;

Dātabbo, sāmaṇerako.

636.

Bhikkhunāpaṭṭhapetabbo, satataṃ dhammacakkhunā;

Āpattiṃ pana jānāti, anāpattiṃ garuṃ lahuṃ.

637.

Pātimokkhāni vitthārā, ubhayāni panassa hi;

Svāgatāni bhavanteva, suvibhattāni atthato.

638.

Anubyañjanaso ceva, suttaso suvinicchitā;

Dasavassopi vā hotitirekadasavassiko.

Chakkakathā.

639.

Satta sāmīciyo vuttā, satteva samathāpi ca;

Paññattāpattiyo satta, sattabojjhaṅgadassinā.

Sattakakathā.

640.

Kulāni idha dūseti, ākārehi panaṭṭhahi;

Pupphena ca phalenāpi, cuṇṇenapi ca dūsako.

641.

Mattikādantakaṭṭhehi, veḷuyā vejjikāyapi;

Jaṅghapesanikenāpi, ājīvasseva kāraṇā.

642.

Aṭṭhevānatirittāpi , atirittāpi aṭṭha ca;

Akappiyakataṃ cevāgahituccāritampi ca.

643.

Kataṃ ahatthapāsepi, na ca bhuttāvinā kataṃ;

Pavāritena yañceva, kataṃ bhuttāvināpi ca.

644.

Āsanā vuṭṭhitenāpi, atirittakatampi ca;

Avuttamalametanti, na gilānātirittakaṃ.

645.

Ime aṭṭheva niddiṭṭhā, ñeyyā anatirittakā;

Atirittā panetesaṃ, paṭikkhepena dīpitā.

646.

Sahapubbapayogesu, dukkaṭaṃ ñātañattisu;

Durūpaciṇṇe āmāse, dukkaṭaṃ paṭisāvane.

647.

Aṭṭhamaṃ pana niddiṭṭhaṃ, tathā vinayadukkaṭaṃ;

Iti aṭṭhavidhaṃ hoti, sabbameva ca dukkaṭaṃ.

648.

Ehibhikkhūpasampadā, saraṇagamanena ca;

Pañhābyākaraṇovādā, garudhammapaṭiggaho.



这是对巴利文的中文直译:
619. 其余的妄语等两者都犯;
不共通的罪两者都不犯。
四法之说
620. 因妄语有五种罪过:
波罗夷、僧残、偷兰遮、波逸提、突吉罗。
621. 在迦絺那衣的铺设中说明了五种利益:
不告而去、不受持、游行、众食。
622. 那里有衣的生起,那将是他们的;
也允许拿取所需的衣。
623. 导师简要地说了五种油:
脂肪、蜂蜜、蓖麻、芝麻、芥子所生。
624. 熊的脂肪、鳄鱼的、
猪的、驴的脂肪,
被认为是五种脂肪。
625. 智者应指明五种种子:
根、茎、节、果实、
第五是种子的种子。
626. 应以五种沙门方法食用果实:
火损、刀损、指甲损、无种子、去除种子。
627. 在此以叶、羊毛、草、布、
树皮的缘故,
除痴的牟尼说了五种坐垫。
628. 也有五种自恣,以饭等五种;
也有五种接受,以身等的拿取。
629. 大仙慈悲者说了
五种利益在精通律者中:
自己的戒很好地保护;
去除他人的疑虑。
630. 在僧团中自信地说话;
容易制服敌对的比丘;
为了法的存续而行动;
因此智者应在那里努力。
五法之说
631. 具六神通的如来说了六种切割:
超过尺寸的床、椅、坐具。
632. 同样痒覆衣、雨浴衣、
善逝的衣也以衣为尺寸。
633. 以六种方式犯罪,不以其他方式:
以无惭、无知、疑虑。
634. 以颠倒的想,在适合的也(认为)不适合,
以及忘失正念,犯罪,毫无疑问。
635. 具备六支的人
应做具足戒,
也应给予依止,
沙弥。
636. 比丘应常以法眼观察;
他知道罪过、非罪过、重罪、轻罪。
637. 两部广说的波罗提木叉
对他来说确实都熟练,
从意义上很好地分别。
638. 从字句和经文很好地判断;
是十岁或超过十岁。
六法之说
639. 说了七种礼仪,也有七种止诤;
见七觉支者制定了七种罪过。
七法之说
640. 在此以八种方式破坏俗家:
以花、果实、粉末破坏。
641. 以泥土、牙枝、竹、
医药、腿部跑腿,
只为了活命的缘故。
642. 八种非余食和八种余食:
非适合做的、未接受而吐出的。
643. 在非伸手可及处做的、非食者做的、
被邀请者做的、食者做的。
644. 从座位起身者做的、做成余食的、
未说"这足够了"、非病人的余食。
645. 应知这八种被指明为非余食;
余食则以否定这些而指明。
646. 在前行中的突吉罗,在知道和命令中,
在恶行和未熟中,在同意中的突吉罗。
647. 第八被指明为律突吉罗;
这样一切突吉罗有八种。
648. 来比丘具足戒、以皈依、
以回答问题、以教诫、以接受重法。

649.

Tathā ñatticatutthena, kammenevaṭṭhavācikā;

Dūtena bhikkhunīnanti, aṭṭheva upasampadā.

650.

Asaddhammā panaṭṭheva, niddiṭṭhā suddhadiṭṭhinā;

Aṭṭhevuposathaṅgāni, veditabbāni viññunā.

651.

Sakkāro ca asakkāro;

Lābhālābho yasāyaso;

Pāpicchā pāpamittattaṃ;

Asaddhammā panaṭṭhime.

652.

Pāṇaṃ na hane, na cādinnamādiye;

Musā na bhāse, na ca majjapo siyā;

Abrahmacariyā virameyya methunā;

Rattiṃ na bhuñjeyya vikālabhojanaṃ.

653.

Mālaṃ na dhāre, na ca gandhamācare;

Mañce chamāyaṃva sayetha santhate;

Etañhi aṭṭhaṅgikamāhuposathaṃ;

Buddhena dukkhantagunā pakāsitaṃ.

654.

Aṭṭheva pana pānāni, niddiṭṭhāni mahesinā;

Bhikkhu aṭṭhaṅgasaṃyutto, bhikkhunovādamarahati.

Aṭṭhakakathā.

655.

Bhojanāni paṇītāni, nava vuttāni satthunā;

Dukkaṭaṃ pana niddiṭṭhaṃ, nava maṃsāni khādato.

656.

Pātimokkhassa uddesā, naveva paridīpitā;

Uposathā navevettha, saṅgho navahi bhijjati.

Navakakathā.

657.

Dasa akkosavatthūni, dasa sikkhāpadāni ca;

Akappiyāni maṃsāni, dasa sukkāni ve dasa.

658.

Jāti nāmañca gottañca, kammaṃ sippañca rogatā;

Liṅgāpatti kilesā ca, akkosena daseva hi.

659.

Dasa ādīnavā rañño, antepurappavesane;

Dasākārehi saṅghādi-seso channoti dīpito.

660.

Dasa kammapathā puññā, apuññāpi tathā dasa;

Daseva dānavatthūni, daseva ratanāni ca.

661.

Annaṃ pānañca vatthañca, mālā gandhavilepanaṃ;

Yānañca seyyāvasathaṃ, padīpeyyantime dasa.

662.

Avandiyā munindena, dīpitā dasa puggalā;

Daseva paṃsukūlāni, dasa cīvaradhāraṇā.

663.

Sosānikaṃ pāpaṇikaṃ, tathā undūrakhāyitaṃ;

Gokhāyitagginā daḍḍhaṃ, ajikūpacikakhāyitaṃ.

664.

Thūpacīvarikañceva, tatheva abhisekiyaṃ;

Gatapacchāgatañceti, dasadhā paṃsukūlikaṃ.

665.

Sabbanīlādayo vuttā, dasa cīvaradhāraṇā;

Cīvarāni navevettha, saddhiṃ saṃkaccikāya ca.

Dasakakathā.

666.

Ekādasa panābhabbā, puggalā paṇḍakādayo;

Hontevānupasampannā, upasampāditāpi ca.

667.

Pattā akappiyā vuttā, ekādasa bhavanti hi;

Dārujena ca pattena, daseva ratanubbhavā.

668.

Ekādasa tathā honti, pādukāpi akappiyā;

Ekādaseva sīmāyo, asīmāti pakāsitā.

669.

Atikhuddātimahantā, khaṇḍacchāyānimittakā;

Animittā, bahiṭṭhena, sammatā, nadiyaṃ tathā.

670.

Jātassare, samudde vā, sambhinnajjhotthaṭāpi ca;

Sīmāyapi asīmāyo, ekādasa imā siyuṃ.

671.

Ekādaseva pathavī, kappiyā ca akappiyā;

Gaṇṭhikā kappiyā vuttā, ekādasa ca vīdhakā.

672.

Ekādasavidhaṃ vuttaṃ, adhiṭṭhātabbacīvaraṃ;

Ticīvaraṃ tathā kaṇḍu-paṭicchādī, nisīdanaṃ.

673.

Paccattharaṇaṃ, vassika-sāṭikā, mukhapuñchanaṃ;

Dakasāṭi, parikkhāra-coḷaṃ, saṃkaccikāpi ca.

674.

Yāvatatiyakā sabbe, ekādasa pakāsitā;

Ariṭṭho, caṇḍakāḷī ca, ukkhittassānuvattikā.

675.

Aṭṭha saṅghādisesesu, ubhinnaṃ tu vasā pana;

Ekādasa ime yāva-tatiyāti pakāsitā.

676.

Nissayassa dasekāva, paṭippassaddhiyo pana;

Chadhācariyato vuttā, upajjhāyā tu pañcadhā.

Ekādasakakathā.

677.

Teraseva dhutaṅgāni, paramāni ca cuddasa;

Soḷaseva tu ‘‘jāna’’nti, paññattāni mahesinā.



这是对巴利文的中文直译:
649. 同样以白四羯磨,八语,
以使者,对比丘尼,这是八种具足戒。
650. 净见者指明了八种非法;
智者应知八种布萨支。
651. 恭敬和不恭敬;
利养和无利养、名誉和无名誉;
恶欲、恶友,
这八种是非法。
652. 不杀生,不偷盗,
不妄语,不饮酒,
远离非梵行、淫欲,
夜间不食、不非时食。
653. 不戴花、不使用香,
在地上或床上铺设而睡,
这就是所说的八支布萨,
佛陀宣说了它灭苦的功德。
654. 大仙指明了八种饮料;
具足八支的比丘值得教诫比丘。
八法之说
655. 导师说了九种上等食物;
指明食用九种肉是突吉罗。
656. 说明了九种波罗提木叉诵;
在此有九种布萨;僧团以九种方式分裂。
九法之说
657. 十种辱骂事,十种学处,
十种不适合的肉,十种白法。
658. 出身、名字、姓氏、
工作、技能、疾病、
性征、罪过、烦恼,
以辱骂确实有十种。
659. 进入王宫内室有十种过患;
指明以十种方式覆藏僧残。
660. 十种善业道,也有十种不善;
十种布施事,也有十种宝。
661. 食物、饮料、衣服、
花、香、涂油、
车乘、床、住处、
灯具是最后十种。
662. 牟尼王说明十种不应礼拜的人;
十种粪扫衣,十种持衣。
663. 冢间衣、店门衣、
鼠咬衣、牛咬衣、火烧衣、山羊咬衣、猕猴咬衣。
664. 塔衣、灌顶衣、
来往衣,这是十种粪扫衣。
665. 说了全青等十种持衣;
在此有九种衣加上僧祇支。
十法之说
666. 十一种不能(受具足戒)的人,黄门等,
确实是未受具足戒,即使受了具足戒。
667. 说了十一种不适合的钵:
木制的钵和十种宝生的。
668. 同样有十一种不适合的拖鞋;
说明十一种是界和非界。
669. 太小、太大、破坏影相、
无相、在外许可、在河中。
670. 在天然湖、在海中、混合、覆盖,
在界内的非界,这些是十一种。
671. 十一种地,适合的和不适合的;
说了十一种适合的结和楔子。
672. 说了十一种应决意的衣:
三衣、痒覆衣、坐具。
673. 卧具、雨浴衣、擦脸布、
浴衣、资具布、僧祇支。
674. 所有乃至三次都说明了十

678.

Sauttaraṃ vinayavinicchayaṃ tu yo;

Anuttaraṃ sakalamapīdha jānati;

Mahattare vinayanaye anuttare;

Niruttaro bhavati hi so, na saṃsayo.

Ekuttaranayo samatto.

Sedamocanakathā

679.

Ito paraṃ pavakkhāmi, bhikkhūnaṃ suṇataṃ puna;

Sedamocanagāthāyo, paṭubhāvakarā varā.

680.

Ubbhakkhakaṃ vivajjetvā, adhonābhiṃ vivajjiya;

Paṭicca methunaṃ dhammaṃ, kathaṃ pārājiko siyā?

681.

Kabandhasattakāyassa, ure hoti mukhaṃ sace;

Mukhena methunaṃ dhammaṃ, katvā pārājiko bhave.

682.

Suññe nissattake dīpe, eko bhikkhu sace vase;

Methunapaccayā tassa, kathaṃ pārājiko siyā?

683.

Lambī vā mudupiṭṭhī vā, vaccamagge mukhepi vā;

Aṅgajātaṃ pavesento, sake pārājiko bhave.

684.

Sayaṃ nādiyate kiñci, parañca na samādape;

Saṃvidhānañca nevatthi, kathaṃ pārājiko siyā?

685.

Suṅkaghāte atikkante, nādiyanto parassa tu;

Āṇattiñca vināyeva, hoti pārājiko yati.

686.

Haranto garukaṃ bhaṇḍaṃ, theyyacittena puggalo;

Parassa tu parikkhāraṃ, na ca pārājiko kathaṃ?

687.

Tiracchānagatānaṃ tu, puggalo garubhaṇḍakaṃ;

Gaṇhanto theyyacittena, na ca pārājiko siyā.

688.

Attano santakaṃ datvā, bhikkhu pārājiko kathaṃ?

‘‘Maratū’’ti asappāya-bhojanaṃ deti ce cuto.

689.

Pitari pitusaññī ca, mātusaññī ca mātari;

Hantvānantariyaṃ kammaṃ, na phuseyya kathaṃ naro?

690.

Tiracchānagatā mātā, tiracchānagato pitā;

Tasmānantariyaṃ natthi, māritesu ubhosupi.

691.

Anādiyanto garukaṃ, parañca na samādape;

Gacchaṃ ṭhito nisinno vā, kathaṃ pārājiko bhaṇa?

692.

Manussuttarike dhamme, katvāna katikaṃ tato;

Sambhāvanādhippāyo so, atikkamati ce cuto.

693.

Saṅghādisesā cattāro, bhaveyyuṃ ekavatthukā;

Kathaṃ? Kathehi me puṭṭho, vinaye ce visārado.

694.

Sañcarittañca duṭṭhullaṃ, saṃsaggaṃ attakāmataṃ;

Itthiyā paṭipajjanto, phuseyya caturo ime.

695.

Saṅghādisesamāpanno, chādetvā suciraṃ pana;

Acaritvā yathāvuttaṃ, vattaṃ so vuṭṭhito kathaṃ?

696.

Sukkavissaṭṭhimāpanno , bhikkhubhāve ṭhito pana;

Parivatte tu liṅgasmiṃ, natthi saṅghādisesatā.

697.

Kuddho ārādhako hoti;

Kuddho hoti ca nindito;

Atha ko nāma so dhammo;

Yena kuddho pasaṃsito?

698.

Vaṇṇasmiṃ bhaññamāne yo, titthiyānaṃ tu kujjhati;

Ārādhako, sambuddhassa, yadi kujjhati nindito.

699.

Atthaṅgate tu sūriye, bhojanaṃ bhikkhu bhuñjati;

Na khittacittonummatto, nirāpatti kathaṃ bhave?

700.

Yo ca romanthayitvāna, rattiṃ ghasati bhojanaṃ;

Natthi tassa panāpatti, vikālabhojanena hi.

701.

Atthaṅgate ca sūriye, gahetvā bhikkhu bhojanaṃ;

Sace bhuñjeyya āpatti, anāpatti kathaṃ bhave?

702.

Vikāluttarakuruṃ gantvā, tattha laddhāna bhojanaṃ;

Āgantvā idha kālena, natthi āpatti bhuñjato.

703.

Gāme vā yadi vāraññe, yaṃ paresaṃ mamāyitaṃ;

Na harantova taṃ theyyā, kathaṃ pārājiko siyā?

704.

Theyyasaṃvāsako nāma, liṅgasaṃvāsathenako;

Parabhaṇḍaṃ agaṇhanto, hoti esa parājito.

705.

Nārī rūpavatī bālā, bhikkhu rattena cetasā;

Methunaṃ tāya katvāpi, so na pārājiko kathaṃ?

706.

Bhikkhu rūpavatiṃ nāriṃ, supinantena passati;

Tāya methunasaṃyoge, katepi na vinassati.



这是对巴利文的中文直译:
678. 谁在此知道一切
有上升的律判断,
在无上的大律法中,
他确实成为无上者,毫无疑问。
递增法完毕。
除汗之说
679. 从此我将再说,比丘们请听,
最殊胜的除汗偈,能生起明了。
680. 避开腋下,避开脐下,
依于淫法,如何成为波罗夷?
681. 如果无头躯体的胸部有口,
以口行淫法,成为波罗夷。
682. 如果一个比丘独自住在
无生物的空岛上,
因淫事如何成为波罗夷?
683. 对自己下垂的或柔软的
大便道或口,
插入生殖器,成为波罗夷。
684. 自己不取任何东西,也不教唆他人,
也没有共谋,如何成为波罗夷?
685. 过了关税处,虽不取他人的,
即使没有命令,修行者也成为波罗夷。
686. 人以偷心拿取重物,
是他人的资具,
如何不成为波罗夷?
687. 人以偷心拿取
属于畜生的重物,
不会成为波罗夷。
688. 给予自己所有物的比丘如何成为波罗夷?
如果给予不适合的食物说"让他死",则破戒。
689. 对父亲有父想,对母亲有母想,
杀了(他们),人如何不触犯无间业?
690. 母亲是畜生,父亲是畜生,
因此杀害两者都没有无间业。
691. 不取重物,也不教唆他人,
行走、站立或坐着,请说如何成为波罗夷?
692. 对超人法作了约定后,
如果他以希求尊敬而违背,则破戒。
693. 四个僧残会有同一事由,
如何?请说明,如果你精通律。
694. 媒介、粗语、
亲近、为自己,
对女人行这些,触犯这四种。
695. 犯了僧残,覆藏很久,
不行如说的
行为,他如何出罪?
696. 犯了出精,住在比丘位时,
当性别转变时,
没有僧残性。
697. 愤怒者成为可赞叹;
愤怒者成为被责备;
那么什么法
使愤怒者受赞叹?
698. 当说外道的美德时谁愤怒,
他可赞叹,如果对正觉者愤怒则被责备。
699. 日落时,比丘食用食物,
非心乱、非狂乱,如何无罪?
700. 谁反刍后在夜间咽下食物,
对他没有非时食的罪过。
701. 日落时,比丘拿取食物,
如果食用则有罪,如何无罪?
702. 在非时去北俱卢洲,在那里得到食物,
来到这里在时间内食用没有罪过。
703. 在村中或林野,他人所有的,
不偷取它,如何成为波罗夷?
704. 名为盗住者,偷取形相和共住,
不取他人物,他成为破戒者。
705. 美貌的愚女,比丘以染著心,
即使与她行淫,他如何不成为波罗夷?
706. 比丘在梦中见到美貌女人,
即使与她发生淫事也不失戒。

707.

Ekissā dve siyuṃ puttā, jātā idha panitthiyā;

Dvinnaṃ mātā pitā sāva, kathaṃ hoti bhaṇāhi me?

708.

Ubhatobyañjanā itthī, gabbhaṃ gaṇhāti attanā;

Gaṇhāpeti paraṃ gabbhaṃ, tasmā mātā pitā ca sā.

709.

Purisena sahāgāre, raho vasati bhikkhunī;

Parāmasati tassaṅgaṃ, anāpatti kathaṃ siyā?

710.

Sahāgārikaseyyañca, sabbañca paṭijagganaṃ;

Dārakassa ca mātā hi, kātuṃ labhati bhikkhunī.

711.

Ko ca bhikkhūhi sikkhāsu, asādhāraṇataṃ gato;

Na pārivāsiko brūhi, na ukkhittādikopi ca?

712.

Gahetuṃ khurabhaṇḍaṃ tu, sace nhāpitapubbako;

Na so labhati aññesaṃ, kappatīti ca niddise.

713.

Katheti kusalaṃ dhammaṃ, paramaṃ atthasaṃhitaṃ;

Katamo puggalo brūhi, na mato na ca jīvati?

714.

Katheti kusalaṃ dhammaṃ, paramaṃ atthasaṃhitaṃ;

Hoti nimmitabuddho so, na mato na ca jīvati.

715.

Saṃyācikaṃ karontassa, kuṭiṃ desitavatthukaṃ;

Pamāṇikamanārambhaṃ, āpatti saparikkamaṃ.

716.

Naro karoti ce kuṭiṃ, sa sabbamattikāmayaṃ;

Na muccateva vajjato, jinena vuttato tato.

717.

Saṃyācikāya bhikkhussa, anāpatti kathaṃ siyā;

Sabbalakkhaṇahīnaṃ tu, karontassa kuṭiṃ pana?

718.

Saṃyācikaṃ karontassa, tiṇacchadanakaṃ kuṭiṃ;

Bhikkhuno jinacandena, anāpatti pakāsitā.

719.

Na kāyikaṃ kañci payogamācare;

Na kiñci vācāya paraṃ bhaṇeyya;

Phuse garuṃ antimavatthuhetukaṃ;

Visārado ce vinaye bhaṇāhi tvaṃ?

720.

Parassā pana yā vajjaṃ, paṭicchādeti bhikkhunī;

Ayaṃ pārājikāpattiṃ, tannimittaṃ garuṃ phuse.

721.

Na kāyikaṃ kiñcipi pāpamācare;

Na kiñci vācāya careyya pāpakaṃ;

Sunāsitoyeva ca nāsito siyā;

Kathaṃ tuvaṃ brūhi mayāsi pucchito?

722.

Abhabbā pana ye vuttā, puggalā paṇḍakādayo;

Ekādasa munindena, nāsitā te sunāsitā.

723.

Anuggiraṃ giraṃ kiñci, subhaṃ vā yadi vāsubhaṃ;

Phuse vācasikaṃ vajjaṃ, kathaṃ me pucchito bhaṇa?

724.

Santimeva panāpattiṃ, bhikkhu nāvikareyya yo;

Sampajānamusāvāde, dukkaṭaṃ tassa vaṇṇitaṃ.

725.

Ekatoupasampannā, ubho tāsaṃ tu hatthato;

Cīvaraṃ gaṇhato honti, nānāāpattiyo kathaṃ?

726.

Ekatoupasampannā , bhikkhūnaṃ tu vasena yā;

Cīvaraṃ hatthato tassā, pācitti paṭigaṇhato.

727.

Ekatoupasampannā, bhikkhunīnaṃ vasena yā;

Cīvaraṃ hatthato tassā, dukkaṭaṃ paṭigaṇhato.

728.

Saṃvidhāya ca cattāro, garuṃ theniṃsu bhaṇḍakaṃ;

Thero thullaccayaṃ tesu, patto, sesā parājayaṃ.

729.

Kathaṃ ? Chamāsakaṃ bhaṇḍaṃ, tattha sāhatthikā tayo;

Haṭā therena māsā tu, tayo āṇattiyāpi ca.

730.

Tīhi sāhatthikokeko;

Pañca āṇattiyā haṭā;

Tasmā thullaccayaṃ thero;

Patto, sesā parājayaṃ.

731.

Bahiddhā gehato bhikkhu, itthī gabbhantaraṃ gatā;

Chiddaṃ gehassa no atthi, methunapaccayā cuto.

732.

Antodussakuṭiṭṭhena, mātugāmena methunaṃ;

Santhatādivaseneva, katvā hoti parājito.

733.

Sappiādiṃ tu bhesajjaṃ, gahetvā sāmameva taṃ;

Avītivatte sattāhe, kathaṃ āpatti sevato?

734.

Parivattitaliṅgassa, bhikkhuno itarāya vā;

Avītivatte sattāhe, hoti āpatti sevato.

735.

Nissaggiyena pācitti, suddhapācittiyampi ca;

Ekatova kathaṃ bhikkhu, āpajjeyya bhaṇāhi me?



这是对巴利文的中文直译:
707. 一个女人会有两个儿子,在此出生,
她是两个人的母亲和父亲,请告诉我如何?
708. 双性人女性自己怀孕,
让他人怀孕,因此她是母亲和父亲。
709. 比丘尼与男人在一屋内独处,
触摸他的身体,如何无罪?
710. 比丘尼作为孩子的母亲,
可以做同屋睡觉和一切照顾。
711. 哪个比丘在学处中成为不共通的,
请说不是别住者,也不是被摈出者等?
712. 如果是前理发师,
你应指明他不能拿取剃刀用具,
对其他人是允许的。
713. 他说善法,最高的有意义的,
请说是哪种人,不死也不活?
714. 他说善法,最高的有意义的,
他是化现的佛,不死也不活。
715. 对乞求而造小屋者,已指示地点,
合乎尺寸无伤害,有围绕空地也有罪。
716. 如果人造小屋,它全是泥土做的,
不能免于过失,因为胜者如此说。
717. 比丘乞求如何无罪?
但是造缺少一切特征的小屋。
718. 对乞求而造草顶小屋的
比丘,胜者月说明无罪。
719. 不做任何身体行为,
不对他人说任何话,
触犯因最后事由的重罪,
如果你精通律请说?
720. 比丘尼覆藏他人的罪过,
她因此触犯波罗夷重罪。
721. 不以身做任何恶,
不以语做任何恶,
已被驱逐而是被驱逐,
你如何说?我问你。
722. 牟尼王说不能(受具足戒)的人,
黄门等十一种,
他们被驱逐是已被驱逐。
723. 不发出任何声音,无论好或不好,
如何触犯语罪?请告诉我所问。
724. 比丘不表明确实存在的罪过,
对他在故意妄语中说有突吉罗。
725. 一边受具足戒的,从她们两人手中
拿取衣服,如何有不同的罪过?
726. 一边受具足戒的,依比丘的规定,
从她手中接受衣服是波逸提。
727. 一边受具足戒的,依比丘尼的规定,
从她手中接受衣服是突吉罗。
728. 四人共谋偷取重物,
其中长老犯偷兰遮,其余犯波罗夷。
729. 如何?那里价值六摩沙的物品,三人亲手(偷),
长老以亲手和命令各偷取三摩沙。
730. 三人各以亲手(偷)一个;
以命令偷取五个;
因此长老犯偷兰遮;
其余犯波罗夷。
731. 比丘在房外,女人进入房内,
房子没有洞,因淫事而破戒。
732. 与站在布帐内的女人行淫,
以铺设等方式,成为破戒。
733. 自己拿取酥油等药,
七日未过,服用如何有罪?
734. 对转变性别的比丘或另一方,
七日未过,服用有罪。
735. 尼萨耆波逸提和纯波逸提,
比丘如何一次犯两者?请告诉我。

736.

Saṅghe pariṇataṃ lābhaṃ, attano ca parassa ca;

Ekato pariṇāmento, payogena dvayaṃ phuse.

737.

Bhikkhū samāgamma samaggasaññā;

Sabbe kareyyuṃ pana saṅghakammaṃ;

Bhikkhuṭṭhito dvādasayojanasmiṃ;

Kathaṃ kataṃ kuppati vaggahetu?

738.

Atthi sace pana bhikkhu nisinno;

Dvādasayojanike nagare tu;

Tattha kataṃ pana kammamakammaṃ;

Natthi vihāragatā yadi sīmā.

739.

Saṅghāṭi pārutā kāye, nivatthontaravāsako;

Nissaggiyāni sabbāni, kathaṃ honti kathehi me?

740.

Kaṇṇaṃ gahetvā tattheva, kaddamaṃ yadi dhovati;

Bhikkhunī kāyaṅgāneva, tāni nissaggiyāni hi.

741.

Purisaṃ apitaraṃ hantvā, itthiṃ hantvā amātaraṃ;

Ānantariyakaṃ kammaṃ, āpajjati kathaṃ naro?

742.

Parivatte tu liṅgasmiṃ, pitaraṃ itthitaṃ gataṃ;

Mātaraṃ purisattaṃ tu, gataṃ hantvā garuṃ phuse.

743.

Mātaraṃ pana māretvā, māretvā pitarampi ca;

Ānantariyakaṃ kammaṃ, nāpajjeyya kathaṃ naro?

744.

Tiracchānagatā mātā, tiracchānagato pitā;

Mātaraṃ pitaraṃ hantvā, nānantariyakaṃ phuse.

745.

Codetvā sammukhībhūtaṃ, saṅgho kammaṃ kareyya ce;

Kathaṃ kammaṃ akammaṃ taṃ, saṅgho sāpattiko siyā?

746.

Vuttaṃ tu paṇḍakādīnaṃ, sandhāya upasampadaṃ;

Anāpattissa kammaṃ tu, sandhāyāti kurundiyaṃ.

747.

Kappabindukataṃ rattaṃ, cīvaraṃ tu adhiṭṭhitaṃ;

Kathamassa siyāpatti, sevamānassa dukkaṭaṃ?

748.

Sakaṃ anissajitvāna, yo nissaggiyacīvaraṃ;

Paribhuñjati tassāya-māpatti paridīpitā.

749.

Pañca pācittiyāneva, nānāvatthukatāni hi;

Apubbaṃ acarimaṃ eka-kkhaṇe āpajjate kathaṃ?

750.

Bhesajjāni hi pañceva, gahetvā bhājane visuṃ;

Ṭhapitesu ca sattāhā-tikkame honti pañcapi.

751.

Na rattacitto na ca theyyacitto;

Na cāpi cittaṃ maraṇāya tassa;

Dentassa pārājikamāha satthā;

Thullaccayaṃ taṃ paṭigaṇhatopi.

752.

Salākaṃ saṅghabhedāya, padentassa parājayo;

Hoti thullaccayaṃ tassa, salākaṃ paṭigaṇhato.

753.

Ekattha nikkhipitvāna, cīvaraṃ addhayojane;

Aruṇaṃ uṭṭhāpentassa, anāpatti kathaṃ siyā?

754.

Suppatiṭṭhitanigrodha-sadise rukkhamūlake;

Anāpatti hi so rukkho, hoti ekakulassa ce.

755.

Kathaṃ āpattiyo nānā-;

Vatthukāyo hi kāyikā;

Apubbaṃ acarimaṃ eka-;

Kkhaṇe sambahulā phuse?

756.

Nānitthīnaṃ tu kese vā, tāsaṃ aṅguliyopi vā;

Ekato gahaṇe tassa, honti sambahulā pana.

757.

Kathaṃ vācasikā nānā-vatthukāyo na kāyikā;

Apubbaṃ acarimaṃ eka-kkhaṇe āpattiyo phuse?

758.

Duṭṭhullaṃ yo vadati ca vācaṃ;

‘‘Sabbā tumhe sikharaṇiyo’’ti;

Vuttā dosā vinayanasatthe;

Tassitthīnaṃ gaṇanavasena.

759.

Itthiyā purisenāpi, paṇḍakena nimittake;

Methunaṃ na ca sevanto, methunappaccayā cuto?

760.

Methune pubbabhāgaṃ tu, kāyasaṃsaggataṃ gatā;

Methunappaccayā chejjaṃ, āpannā aṭṭhavatthukaṃ.

761.

Mātaraṃ cīvaraṃ yāce, saṅghe pariṇataṃ na ca;

Kenassa hoti āpatti, anāpatti ca ñātake?

762.

Vassasāṭikalābhatthaṃ , samaye piṭṭhisaññite;

Siyāpatti satuppādaṃ, karoto mātarampi ca.

763.

Saṅghādisesamāpattiṃ, pācittiṃ dukkaṭaṃ kathaṃ;

Pāṭidesaniyaṃ thulla-ccayaṃ ekakkhaṇe phuse?



这是对巴利文的中文直译:
736. 将分配给僧团的利养,
同时转向自己和他人,
以一个行动触犯两种罪。
737. 比丘们聚集认为和合,
所有人都做僧团羯磨,
比丘站在十二由旬处,
如何因别众而羯磨无效?
738. 如果有比丘坐在
十二由旬的城市中,
那里做的羯磨非羯磨,
如果寺院没有界。
739. 身披僧伽梨,穿着下衣,
如何成为所有尼萨耆?请告诉我。
740. 如果比丘尼抓住边角在那里洗泥,
那些确实是身体部分的尼萨耆。
741. 杀非父亲的男人,杀非母亲的女人,
人如何犯无间业?
742. 当性别转变时,杀变成女人的父亲,
杀变成男人的母亲,触犯重罪。
743. 杀了母亲,也杀了父亲,
人如何不犯无间业?
744. 母亲是畜生,父亲是畜生,
杀母亲父亲,不触犯无间业。
745. 如果僧团当面指责而做羯磨,
如何羯磨非羯磨,僧团有罪?
746. 说是针对黄门等的具足戒,
但在《古伦迪》中说是针对无罪者的羯磨。
747. 已作标记的染色衣已决意,
他如何有罪,使用时有突吉罗?
748. 不舍弃自己的尼萨耆衣,
谁使用,指明他有这个罪。
749. 五个波逸提确实是不同事由,
如何在一刹那同时犯不先不后?
750. 拿取五种药,分别放在容器中,
在七日过后五种都有(罪)。
751. 不是染著心也不是偷心,
也不是想要他死,
导师说给予者犯波罗夷,
接受者犯偷兰遮。
752. 为分裂僧团给予投票,犯波罗夷,
接受投票者犯偷兰遮。
753. 把衣服放在半由旬的一处,
使黎明升起,如何无罪?
754. 在像善住尼拘律树的树根处,
如果那树属于一家,则无罪。
755. 如何不同事由的
身业罪过
在一刹那同时
触犯多种不先不后?
756. 同时抓取
多个女人的头发或手指,
对他确实有多种(罪过)。
757. 如何语业不同事由非身业的
罪过在一刹那
同时触犯不先不后?
758. 谁说粗语
"你们都是剃发女",
在律书中说的过失
对他依女人的数量(计算)。
759. 与女人、男人或黄门的生殖器
不行淫,如何因淫事而破戒?
760. 但在淫事的前分达到身体接触,
因淫事犯应割除的八事罪。
761. 向母亲乞求衣服,不是分配给僧团的,
他如何有罪,对亲戚无罪?
762. 为了获得雨浴衣,在称为背后的时间,
即使对母亲生起(乞求的)想也有罪。
763. 如何在一刹那触犯
僧残、波逸提、突吉罗、
波罗提提舍尼、偷兰遮?

764.

Avassutāvassutahatthato hi;

Piṇḍaṃ gahetvā lasuṇaṃ paṇītaṃ;

Manussamaṃsañca akappamaññaṃ;

Sabbekato khādati, honti tassā.

765.

Eko upajjhāyakapuggaleko;

Ācariyako dvepi ca puṇṇavassā;

Ekāva tesaṃ pana kammavācā;

Ekassa kammaṃ tu na rūhate kiṃ?

766.

Kesaggamattampi mahiddhikesu;

Ākāsago hoti sace paneko;

Katampi taṃ rūhati neva kammaṃ;

Ākāsagasseva, na bhūmigassa.

767.

Saṅghenapi hi ākāse, ṭhitena pana iddhiyā;

Bhūmigassa na kātabbaṃ, karoti yadi kuppati.

768.

Na ca kappakataṃ vatthaṃ, na ca rattaṃ akappiyaṃ;

Nivatthassa panāpatti, anāpatti kathaṃ siyā?

769.

Acchinnacīvarassettha, bhikkhussa pana kiñcipi;

Na cassākappiyaṃ nāma, cīvaraṃ pana vijjati.

770.

Na kutopi ca gaṇhati kiñci have;

Na tu deti ca kiñcipi bhojanato;

Garukaṃ pana vajjamupeti kathaṃ;

Vada me vinaye kusalosi yadi?

771.

Ādāya yaṃ kiñci avassutamhā;

Uyyojitā bhuñjati bhojanañce;

Uyyojitā yā pana yāya tassā;

Saṅghādisesaṃ kathayanti dhīrā.

772.

Kassaci kiñci na deti sahatthā;

Neva ca gaṇhati kiñci kutoci;

Vajjamupeti lahuṃ, na garuṃ tu;

Brūhi kathaṃ yadi bujjhasi sādhu?

773.

Dantaponodakānaṃ tu, gahaṇe pana bhikkhunī;

Uyyojentī lahuṃ vajjaṃ, āpajjati nisevite.

774.

Āpajjati panāpattiṃ, garukaṃ sāvasesakaṃ;

Chādeti, na phuse vajjaṃ, kathaṃ jānāsi me vada?

775.

Saṅghādisesamāpattiṃ, āpajjitvā anādaro;

Chādentopi tamāpattiṃ, nāññaṃ ukkhittako phuse.

776.

Sappāṇappāṇajaṃ neva, jaṅgamaṃ na vihaṅgamaṃ;

Dvijaṃ kantamakantañca, sace jānāsi me vada?

777.

Sappāṇappāṇajo vutto;

Cittajo utujopi ca;

Dvīheva pana jātattā;

Mato saddo dvijoti hi.

778.

Vinaye anayūparame parame;

Sujanassa sukhānayane nayane;

Paṭu hoti padhānarato na rato;

Idha yo pana sāramate ramate.

Sedamocanagāthāyo samattā.

Sādhāraṇāsādhāraṇakathā

779.

Sabbasikkhāpadānāhaṃ , nidānaṃ gaṇanampi ca;

Bhikkhūhi bhikkhunīnañca, bhikkhūnaṃ bhikkhunīhi ca.

780.

Asādhāraṇapaññattaṃ, tathā sādhāraṇampi ca;

Pavakkhāmi samāsena, taṃ suṇātha samāhitā.

781.

Nidānaṃ nāma vesālī, tathā rājagahaṃ puraṃ;

Sāvatthāḷavi kosambī, sakkabhaggā pakāsitā.

782.

Kati vesāliyā vuttā, kati rājagahe katā?

Kati sāvatthipaññattā, kati āḷaviyaṃ katā?

783.

Kati kosambipaññattā, kati sakkesu bhāsitā?

Kati bhaggesu paññattā, taṃ me akkhāhi pucchito?

784.

Dasa vesāliyā vuttā, ekavīsa giribbaje;

Chaūnāni satāneva, tīṇi sāvatthiyaṃ katā.

785.

Cha panāḷaviyaṃ vuttā, aṭṭha kosambiyaṃ katā;

Aṭṭha sakkesu paññattā, tayo bhaggesu dīpitā.

786.

Methunaṃ viggaho ceva, catutthantimavatthukaṃ;

Atirekacīvaraṃ suddha-kāḷakeḷakalomakaṃ.

787.

Bhūtaṃ paramparañceva, mukhadvāramacelako;

Bhikkhunīsu ca akkoso, dasa vesāliyaṃ katā.

788.

Dutiyantimavatthuñca, dve anuddhaṃsanāni ca;

Saṅghabhedā duve ceva, cīvarassa paṭiggaho.

789.

Rūpiyaṃ suttaviññatti, tathā ujjhāpanampi ca;

Paripācitapiṇḍo ca, tatheva gaṇabhojanaṃ.

790.

Vikālabhojanañceva, cārittaṃ nhānameva ca;

Ūnavīsativassañca, datvā saṅghena cīvaraṃ.



这是对巴利文的中文直译:
764. 从有漏者手中
拿取食物、上等蒜、
人肉和其他不适合的,
她从所有处食用,有(这些罪)。
765. 一个和尚、一个人、
一个阿阇黎、两个满岁者,
对他们只有一个羯磨文,
为什么对一个人羯磨无效?
766. 如果一个大神通者
在空中哪怕一发端,
那个羯磨对他就无效,
对空中者无效,对地上者有效。
767. 即使僧团以神通
站在空中,
不应对地上者做(羯磨),如果做则无效。
768. 不是作标记的衣,不是染色的不适合的,
穿着者有罪,如何无罪?
769. 在此对被夺衣的比丘,
没有任何
名为不适合的衣服。
770. 确实不从任何处拿取任何东西,
也不给予任何食物,
如何犯重罪?
如果你精通律请告诉我。
771. 如果从有漏者拿取任何东西,
被遣走者食用食物,
智者说被遣走者
对她犯僧残。
772. 不亲手给予任何人任何东西,
也不从任何处拿取任何东西,
犯轻罪,不犯重罪,
如果你理解请说如何?
773. 比丘尼在拿取
牙签水时,
遣走(他人)在使用时
犯轻罪。
774. 犯有余的重罪,
覆藏,不触犯罪,
你如何知道?请告诉我。
775. 犯了僧残罪,不在意,
即使覆藏那个罪,
被摈出者不触犯其他(罪)。
776. 既不是有生命的也不是无生命的,
不是移动的也不是飞行的,
是两生的,可爱的和不可爱的,
如果你知道请告诉我。
777. 说是有生命和无生命的,
是心生的也是时节生的,
因为由两种生,
死的声音被称为两生。
778. 在最高的律中止息非法,
在善人的眼中引导安乐,
在此谁热衷于精进而不贪著,
他乐于实质。
除汗偈完毕。
共通非共通之说
779. 我将简要地说
所有学处的因缘和数量,
比丘对比丘尼的和比丘尼对比丘的
非共通制定和共通的,
请专心听。
780. 因缘名为毗舍离,以及王舍城,
舍卫城、阿拉维、憍赏弥、释迦、跋耆被说明。
781. 在毗舍离说了多少?在王舍城制定了多少?
在舍卫城制定了多少?在阿拉维制定了多少?
782. 在憍赏弥制定了多少?在释迦中说了多少?
在跋耆中制定了多少?被问请告诉我。
783. 在毗舍离说了十个,在山城二十一个,
在舍卫城制定了三百减六个。
784. 在阿拉维说了六个,在憍赏弥制定了八个,
在释迦中制定了八个,在跋耆中指明了三个。
785. 淫欲、诤论、
第四波罗夷、
多余衣、纯黑羊毛。
786. 虚妄、次第(乞食)、
口门、裸形外道、
辱骂比丘尼,这十个在毗舍离制定。
787. 第二波罗夷、两个毁谤、
两个分裂僧团、接受衣服。
788. 金银、织衣、指责、
熟食、众食。
789. 非时食、游行、洗浴、
未满二十岁、僧团给予衣服。

791.

Vosāsantī ca naccaṃ vā, gītaṃ vā cārikadvayaṃ;

Chandadānenime rāja-gahasmiṃ ekavīsati.

792.

Kuṭi kosiyaseyyañca, pathavībhūtagāmakaṃ;

Sappāṇakañca siñcanti, ete chāḷaviyaṃ katā.

793.

Mahallakavihāro ca, dovacassaṃ tatheva ca;

Aññenaññaṃ tathā dvāra-kosā majjhañca pañcamaṃ.

794.

Anādariyaṃ sahadhammo, payopānañca sekhiye;

Kosambiyaṃ tu paññattā, aṭṭhime suddhadiṭṭhinā.

795.

Dhovaneḷakalomāni, patto ca dutiyo pana;

Ovādopi ca bhesajjaṃ, sūci āraññakesu ca.

796.

Udakasuddhikañceva, ovādāgamanampi ca;

Pure kapilavatthusmiṃ, paññattā pana aṭṭhime.

797.

Jotiṃ samādahitvāna, sāmisena sasitthakaṃ;

Ime bhaggesu paññattā, tayo ādiccabandhunā.

798.

Pārājikāni cattāri, garukā soḷasā, duve;

Aniyatā, catuttiṃsa, honti nissaggiyāni hi.

799.

Chappaṇṇāsasatañceva , khuddakāni bhavanti hi;

Daseva pana gārayhā, dvesattati ca sekhiyā.

800.

Chaūnāni ca tīṇeva, satāni samacetasā;

Ime vuttāvasesā hi, sabbe sāvatthiyaṃ katā.

801.

Pārājikāni cattāri, satta saṅghādisesakā;

Nissaggiyāni aṭṭheva, dvattiṃseva ca khuddakā.

802.

Dve gārayhā, tayo sekhā, chappaññāseva sabbaso;

Bhavanti chasu paññattā, nagaresu ca piṇḍitā.

803.

Sabbāneva panetāni, nagaresu ca sattasu;

Aḍḍhuḍḍhāni satāneva, paññattāni bhavanti hi.

804.

Sikkhāpadāni bhikkhūnaṃ, vīsañca dve satāni ca;

Bhikkhunīnaṃ tu cattāri, tathā tīṇi satāni ca.

805.

Pārājikāni cattāri, garukā pana terasa;

Aniyatā duve vuttā, tiṃsa nissaggiyāni ca.

806.

Khuddakā navuti dve ca, cattāro pāṭidesanā;

Nippapañcena niddiṭṭhā, pañcasattati sekhiyā.

807.

Dve satāni ca vīsañca, vasā bhikkhūnameva ca;

Sikkhāpadāni uddesamāgacchanti uposathe.

808.

Pārājikāni aṭṭheva, garukā dasa satta ca;

Nissaggiyāni tiṃseva, chasaṭṭhi ca satampi ca.

809.

Khuddakānaṭṭha gārayhā, pañcasattati sekhiyā;

Sabbāni pana cattāri, tathā tīṇi satāni ca.

810.

Bhavanti pana etāni, bhikkhunīnaṃ vasā pana;

Sikkhāpadāni uddesamāgacchanti uposathe.

811.

Chacattālīsa honteva, bhikkhūnaṃ bhikkhunīhi tu;

Asādhāraṇabhāvaṃ tu, gamitāni mahesinā.

812.

Cha ca saṅghādisesā ca, tathā aniyatā duve;

Dvādaseva ca nissaggā, dvāvīsati ca khuddakā.

813.

Cattāropi ca gārayhā, chacattālīsa hontime;

Bhikkhūnaṃyeva paññattā, gotamena yasassinā.

814.

Visaṭṭhi kāyasaṃsaggo, duṭṭhullaṃ attakāmatā;

Kuṭi ceva vihāro ca, chaḷete garukā siyuṃ.

815.

Nissaggiyādivaggasmiṃ, dhovanañca paṭiggaho;

Eḷakalomavaggepi, ādito pana satta ca.

816.

Tatiyepi ca vaggasmiṃ, patto ca paṭhamo tathā;

Vassasāṭikamārañña-miti dvādasa dīpitā.

817.

Pācittiyāni vuttāni, sabbāni gaṇanāvasā;

Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, aṭṭhāsītisataṃ, tato.

818.

Sabbo bhikkhunivaggopi, saparamparabhojano;

Tathā anatiritto ca, abhihaṭṭhuṃ pavāraṇā.

819.

Paṇītabhojanaviññatti, tathevācelakopi ca;

Nimantito sabhatto ca, duṭṭhullacchādanampi ca.

820.

Ūnavīsativassaṃ tu, mātugāmena saddhipi;

Antepurappaveso ca, vassasāṭi nisīdanaṃ.

821.

Khuddakāni panetāni, dvāvīsati bhavanti hi;

Cattāro pana gārayhā, bhikkhūnaṃ pātimokkhake.



这是对巴利文的中文直译:
791. 教导、舞蹈或歌唱、两种游行、
给予欲,这些二十一个在王舍城(制定)。
792. 小屋、蚕丝褥、地、植物、
有生命的水和洒水,这六个在阿拉维制定。
793. 大寺院、恶语、
以他人(物)换他人(物)、门、
藏和第五个中间。
794. 不恭敬、同法、饮乳,在学处中,
净见者在憍赏弥制定了这八个。
795. 洗(羊毛)、羊毛、钵和第二个钵、
教诫、药、针、在林野中。
796. 水净和前往教诫,
这八个在迦毗罗卫城制定。
797. 点火、有残食的有米饭的,
这三个由日种制定在跋耆。
798. 四波罗夷、十六僧残、两个
不定、三十四尼萨耆。
799. 一百五十六波逸提、
十个波罗提提舍尼、七十二学处。
800. 三百减六个,
由平等心(制定),
这些是所说的剩余,都在舍卫城制定。
801. 四波罗夷、七僧残、
八尼萨耆、三十二波逸提。
802. 两个波罗提提舍尼、三个学处,总共五十六个,
在六个城市中制定的总和。
803. 所有这些在七个城市中
制定的总共是三百五十个。
804. 比丘的学处是二百二十个,
比丘尼的是三百零四个。
805. 四波罗夷、十三僧残、
说了两个不定、三十尼萨耆。
806. 九十二波逸提、四波罗提提舍尼、
简要地指明七十五学处。
807. 二百二十个,
依比丘的缘故,
这些学处在布萨时诵出。
808. 八波罗夷、十七僧残、
三十尼萨耆、一百六十六波逸提。
809. 八波罗提提舍尼、七十五学处,
所有这些总共是三百零四个。
810. 这些是依比丘尼的缘故,
这些学处在布萨时诵出。
811. 大仙使四十六个
成为比丘对比丘尼的
非共通。
812. 六僧残、两个不定、
十二尼萨耆、二十二波逸提。
813. 四波罗提提舍尼,这四十六个
是有名声的乔达摩只为比丘制定的。
814. 出精、身体接触、粗语、为自己、
小屋和寺院,这六个是重罪。
815. 在尼萨耆等品中,洗(羊毛)和接受,
在羊毛品中,从开始的七个。
816. 在第三品中,钵和第一个,
雨浴衣、林野,这样指明了十二个。
817. 说了波逸提,依数量
比丘和比丘尼的总共一百八十八个,从那里
818. 整个比丘尼品、次第食、
非余食、邀请取用。
819. 乞求美食、裸形外道、
受邀请有食物、覆藏重罪。
820. 未满二十岁、与女人一起、
进入王宫内室、雨浴衣、坐具。
821. 这些波逸提是二十二个,
四个波罗提提舍尼,在比丘的波罗提木叉中。

822.

Ekato pana paññattā, chacattālīsa hontime;

Bhikkhunīhi tu bhikkhūnaṃ, asādhāraṇataṃ gatā.

823.

Bhikkhūhi bhikkhunīnañca, sataṃ tiṃsa bhavanti hi;

Asādhāraṇabhāvaṃ tu, gamitāni mahesinā.

824.

Pārājikāni cattāri, dasa saṅghādisesakā;

Dvādaseva ca nissaggā, khuddakā navuticcha ca.

825.

Aṭṭheva pana gārayhā, sataṃ tiṃsa bhavantime;

Bhikkhunīnañca bhikkhūhi, asādhāraṇataṃ gatā.

826.

Bhikkhunīnaṃ tu saṅghādi-sesehi cha panādito;

Yāvatatiyakā ceva, cattāroti ime dasa.

827.

Akālacīvarañceva, tathā acchinnacīvaraṃ;

Sattaññadatthikādīni, patto ceva garuṃ lahuṃ.

828.

Dvādaseva panetāni, bhikkhunīnaṃ vasenidha;

Nissaggiyāni satthārā, paññattāni panekato.

829.

Asādhāraṇapaññattā, khuddakā navuticcha ca;

Gārayhā ca panaṭṭhāti, sabbeva gaṇanāvasā.

830.

Bhikkhunīnaṃ tu bhikkhūhi, asādhāraṇataṃ gatā;

Ekatoyeva paññattā, sataṃ tiṃsa bhavanti hi.

831.

Asādhāraṇubhinnampi, sataṃ sattati caccha ca;

Pārājikāni cattāri, garukā ca dasaccha ca.

832.

Aniyatā duve ceva, nissaggā catuvīsati;

Sataṃ aṭṭhārasevettha, khuddakā paridīpitā.

833.

Dvādaseva ca gārayhā, sataṃ sattati caccha ca;

Asādhāraṇubhinnampi, imeti paridīpitā.

834.

Sādhāraṇā ubhinnampi, paññattā pana satthunā;

Sataṃ sattati cattāri, bhavantīti pakāsitā.

835.

Pārājikāni cattāri, satta saṅghādisesakā;

Aṭṭhārasa ca nissaggā, samasattati khuddakā.

836.

Pañcasattati paññattā, sekhiyāpi ca sabbaso;

Sataṃ sattati cattāri, ubhinnaṃ samasikkhatā.

Sādhāraṇāsādhāraṇakathā.

Lakkhaṇakathā

837.

Ito paraṃ pavakkhāmi, lakkhaṇaṃ pana sabbagaṃ;

Savane sādaraṃ katvā, vadato me nibodhatha.

838.

Nidānaṃ puggalo vatthu, paññattividhimeva ca;

Vipattāpattanāpatti, āṇattaṅgakiriyāpi ca.

839.

Saññācittasamuṭṭhānaṃ, vajjakammapabhedakaṃ;

Tikadvayanti sabbattha, yojetabbamidaṃ pana.

840.

Pubbe vuttanayaṃ yañca, yañca uttānamevidha;

Taṃ sabbaṃ pana vajjetvā, karissāmatthajotanaṃ.

841.

Puggalo nāma yaṃ yaṃ tu, bhikkhumārabbha bhikkhuniṃ;

Sikkhāpadaṃ tu paññattaṃ, ayaṃ vuccati puggalo.

842.

Tevīsatividhā te ca, sudinnadhaniyādayo;

Bhikkhūnaṃ pātimokkhasmiṃ, ādikammikapuggalā.

843.

Bhikkhunīnaṃ tathā pāti-mokkhasmiṃ ādikammikā;

Thullanandādayo satta, sabbe tiṃsa bhavanti hi.

844.

Vatthūti puggalasseva, tassa tassa ca sabbaso;

Vatthuno tassa tasseva, ajjhācāro pavuccati.

845.

Kevalā pana paññatti, mūlabhūtā tatheva sā;

Anvanuppannasabbattha-padesapadapubbikā.

846.

Sādhāraṇā ca paññatti, tathāsādhāraṇāpi ca;

Ekatoubhatopubbā, evaṃ navavidhā siyā.

847.

Tattha ‘‘yo methunaṃ dhammaṃ, paṭiseveyya bhikkhu’’ti;

‘‘Adinnaṃ ādiyeyyā’’ti, paññatticcevamādikā.

848.

Hoti ‘‘antamaso bhikkhu, tiracchānagatāyapi’’;

Iccevamādikā sabbā, anupaññatti dīpitā.

849.

Tathānuppannapaññatti, anuppanne tu vajjake;

Aṭṭhannaṃ garudhammānaṃ, vasenevāgatā hi sā.

850.

Cammattharaṇakañceva, saguṇaṅguṇupāhanaṃ;

Tatheva ca dhuvanhānaṃ, pañcavaggūpasampadā.

851.

Esā padesapaññatti, nāmāti hi catubbidhā;

Vuttā majjhimadesasmiṃ-yeva hoti, na aññato.


822.
一百四十六条戒律，
比丘尼独有不共。
比丘与比丘尼共有，
一百三十条戒律。
大圣制定不共戒，
各自持守各自修。
823.
比丘与比丘尼共有，
一百三十条戒律。
大圣制定不共戒，
各自持守各自修。
824.
四条波罗夷，
十条僧残戒；
十二尼萨耆，
九十波逸提。
825.
八条突吉罗，
共一百三十。
比丘尼独有，
不与比丘共。
826.
比丘尼僧残，
前六条戒律；
四条三谏戒，
共计十条戒。
827.
非时衣、夺衣，
七种他施物；
钵及重轻物，
共计十二条。
828.
这十二条戒，
比丘尼独有。
尼萨耆波逸，
佛陀所制定。
829.
不共戒九十，
波逸提戒律；
突吉罗有八，
总计一百三。
830.
比丘尼独有，
不与比丘共。
佛陀所制定，
共一百三十。
831.
不共戒共有，
一百七十六。
四波罗夷戒，
十六重罪戒。
832.
二不定法戒，
二十四舍戒；
一百一十八，
轻罪波逸提。
833.
十二突吉罗，
共一百七十六。
不共戒如是，
此处已宣说。
834.
共同戒律有，
佛陀所制定；
一百七十四，
此处已宣说。
835.
四波罗夷戒，
七条僧残戒；
十八尼萨耆，
七十波逸提。
836.
七十五条戒，
学处应遵守；
一百七十四，
二众共同学。
共戒与不共戒之说
戒相之说
837.
从此我将说，
一切戒律相；
恭敬谛听闻，
我说汝当知。
838.
序分与人物，
事缘及制定；
犯戒与不犯，
教唆及支分。
839.
想心与等起，
罪业之差别；
三法与二法，
处处应运用。
840.
前已说之法，
及此处明显；
除此诸法外，
我将释其义。
841.
所谓人物者，
比丘比丘尼；
为彼而制定，
学处即人物。
842.
二十三种人，
善生陀尼等；
比丘波罗提，
木叉初犯者。
843.
比丘尼波罗，
提木叉初犯；
偷兰难陀等，
七人共三十。
844.
所谓事缘者，
即是彼等人；
所作诸过失，
一切皆称缘。
845.
单纯之制定，
乃是根本戒；
随制与普制，
分制与前制。
846.
共同之制定，
不共同制定；
一众与二众，
共有九种戒。
847.
其中"若比丘，
行不净梵行"；
"若取不与物"，
此等为制定。
848.
"乃至与畜生，
比丘亦不可"；
如是等一切，
称为随制戒。
849.
未生事制戒，
未生过所制；
八敬法之戒，
即是此类戒。
850.
皮革卧具戒，
重叠之凉鞋；
常浴及五众，
受具足戒法。
851.
此为分制戒，
共有四种类；
唯中国所制，
他处则不然。

852.

Ito sesā hi sabbattha-paññattīti pakāsitā;

Atthato ekamevettha, sādhāraṇadukādikaṃ.

853.

Sāṇattikā panāpatti, hoti nāṇattikāpi ca;

Āṇattīti ca nāmesā, ñeyyā āṇāpanā pana.

854.

Āpattīnaṃ tu sabbāsaṃ, sabbasikkhāpadesupi;

Sabbo panaṅgabhedo hi, viññātabbo vibhāvinā.

855.

Kāyenapi ca vācāya, yā karontassa jāyate;

Ayaṃ kriyasamuṭṭhānā, nāma pārājikā viya.

856.

Kāyavācāhi kattabbaṃ, akarontassa hoti yā;

Sā cākriyasamuṭṭhānā, paṭhame kathine viya.

857.

Karontassākarontassa, bhikkhuno hoti yā pana;

Sā kriyākriyato hoti, cīvaraggahaṇe viya.

858.

Siyā pana karontassa, akarontassa yā siyā;

Sā kriyākriyato hoti, rūpiyuggahaṇe viya.

859.

Tathā siyā karontassa;

Yā karoto akubbato;

Siyā kiriyato ceva;

Sā kriyākriyatopi ca.

860.

Sabbā cāpattiyo saññā-;

Vasena duvidhā siyuṃ;

Saññāvimokkhā nosaññā-;

Vimokkhāti pakāsitā.

861.

Vītikkamanasaññāya, abhāvena yato pana;

Vimuccati ayaṃ saññā-vimokkhāti pakāsitā.

862.

Itarā pana nosaññā-vimokkhāti pakāsitā;

Puna sabbāva cittassa, vasena duvidhā siyuṃ.

863.

Sacittakā acittāti, sucittena pakāsitā;

Sacittakasamuṭṭhāna-vasena pana yā siyā.

864.

Ayaṃ sacittakā nāma, āpatti paridīpitā;

Sacittakehi vā missa-vasenāyamacittakā.

865.

Sabbā cāpattiyo vajja-vasena duvidhā rutā;

Suvijjenānavajjena, lokapaṇṇattivajjato.

866.

Yassā sacittake pakkhe, cittaṃ akusalaṃ siyā;

Lokavajjāti nāmāyaṃ, sesā paṇṇattivajjakā.

867.

Sabbā cāpattiyo kamma-vasena tividhā siyuṃ;

Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, tathā tadubhayampi ca.

868.

Tikadvayanti nāmetaṃ, kusalāditikadvayaṃ;

Kusalākusalacitto vā, tathābyākatamānaso.

869.

Hutvā āpajjatāpattiṃ, āpajjanto na aññathā;

Sukhavedanāsamaṅgī vā, tathā dukkhādisaṃyuto.

870.

Idaṃ tu lakkhaṇaṃ vuttaṃ, sabbasikkhāpadesupi;

Yojetvā pana dasseyya, vinayasmiṃ visārado.

871.

Taruṃ timūlaṃ navapattamenaṃ;

Catussikhaṃ sattaphalaṃ chapupphaṃ;

Jānāti yo dvippabhavaṃ dvisākhaṃ;

Jānāti paññattimasesato so.

872.

Imamuttaraṃ gatamanuttarataṃ;

Pariyāpuṇāti paripucchati yo;

Upayātanuttaratamuttarato;

Sa ca kāyavācavinaye vinaye.

Lakkhaṇakathā.

873.

Soḷasaparivārassa, parivārassa sabbaso;

Ito paraṃ pavakkhāmi, sabbasaṅkalanaṃ nayaṃ.

874.

Kati āpattiyo vuttā;

Kāyikā, vācasikā kati?

Chādentassa katāpattī;

Kati saṃsaggapaccayā?

875.

Kāyikā chabbidhāpatti, tathā vācasikāpi ca;

Chādentassa ca tissova, pañca saṃsaggapaccayā.

876.

Kati āpattimūlāni, paññattāni mahesinā?

Kati āpattiyo vuttā, duṭṭhullacchādane pana?

877.

Dve panāpattimūlāni, kāyo vācā bhavanti hi;

Pārājikā ca pācitti, duṭṭhullacchādane siyuṃ.

878.

Kati gāmantare vuttā, nadīpāre tathā kati?

Kati thullaccayaṃ maṃse, kati maṃsesu dukkaṭaṃ?

879.

Gāmantare catassova, nadīpārepi tattakā;

Thullaccayaṃ manussānaṃ, maṃse, navasu dukkaṭaṃ.

880.

Bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ, saṃvidhāti ca dukkaṭaṃ;

Pācittaññassa gāmassa, upacārokkame siyā.

881.

Thullaccayaṃ parikkhitte, gāmasmiṃ paṭhame pade;

Garukaṃ dutiye tassā, gāmantaraṃ vajantiyā.



852.
此处余下制定，
已经被宣说。
实质上唯一，
共与不共等。
853.
犯戒有教唆，
亦有非教唆。
教唆为此名，
教令应当知。
854.
一切犯戒中，
诸学处皆然。
一切支分别，
智者应明了。
855.
由身语所作，
行者生犯戒。
此为作生起，
如波罗夷类。
856.
不作身语者，
所生之犯戒。
此为非作起，
如初次结界。
857.
比丘作不作，
所生之犯戒。
作非作而生，
如取衣之时。
858.
作者非作者，
所生之犯戒。
作非作而生，
如取钱财时。
859.
作者非作者，
所生之犯戒。
作非作而生，
作非作具足。
860.
一切犯戒者，
依想有二种。
有想解脱者，
无想解脱说。
861.
由于无毁犯，
想之解脱说。
此为想解脱，
已被宣说明。
862.
余者无想解，
复次依心分。
依心有二种，
已被宣说明。
863.
有心无心者，
由善心宣说。
依有心生起，
而作分别说。
864.
此为有心犯，
已被阐明说。
或与有心杂，
此为无心犯。
865.
一切犯戒者，
依罪有二种。
易知与不知，
世间制罪故。
866.
若在有心处，
心为不善时。
世间罪名曰，
余者制罪者。
867.
一切犯戒者，
依业有三种。
身业与语业，
及彼二业俱。
868.
此二法名曰，
善等二法类。
善不善心者，
或无记心态。
869.
犯戒而不异，
受乐或受苦。
具受苦乐等，
如是宣说已。
870.
此相已宣说，
诸学处通则。
善巧于律者，
应当如是示。
871.
知树根本叶，
四顶七果枝。
知其二支流，
制戒无余者。
872.
求学无上法，
询问究竟者。
超越诸境界，
身语律中尊。
戒相之说
873.
十六眷属者，
一切眷属中。
此后我将说，
总摄诸要义。
874.
犯戒几何种？
身语几多类？
覆藏犯几何？
几因接触生？
875.
身犯六种类，
语犯亦如是。
覆藏三种犯，
接触五因生。
876.
大圣制罪因，
几何？犯几种？
覆藏粗恶时，
几何犯戒耶？
877.
罪因二种类，
身语为根本。
波罗夷波逸，
覆藏粗恶时。
878.
村间几种犯？
河对岸几何？
肉上粗恶几？
肉中恶作几？
879.
村间四种犯，
河对岸亦然。
人肉粗恶犯，
恶作九种生。
880.
比丘与比丘尼，
共同恶作罪。
所住村落中，
触犯波逸提。
881.
粗恶在围村，
初处一种生。
第二处重罪，
过村界

882.

Tathā bhikkhuniyā saddhiṃ, saṃvidhāne tu dukkaṭaṃ;

Abhirūhati nāvaṃ ce, hoti pācitti bhikkhuno.

883.

Nadiyuttaraṇe kāle, pāde thullaccayaṃ phuse;

Paṭhame, dutiye tassā, hoti bhikkhuniyā garuṃ.

884.

Kati vācasikā rattiṃ, kati vācasikā divā?

Duve vācasikā rattiṃ, duve vācasikā divā.

885.

Rattandhakāre purisena saddhiṃ;

Ṭhitā adīpe pana hatthapāse;

Pācitti tassā yadi sallapeyya;

Vadeyya ce dukkaṭameva dūre.

886.

Channe divā yā purisena saddhiṃ;

Ṭhitā vadeyyassa ca hatthapāse;

Pācitti, hitvā pana hatthapāsaṃ;

Vadeyya ce dukkaṭameva tassā.

887.

Kati vā dadamānassa, kati vā paṭigaṇhato?

Dadamānassa tissova, catassova paṭiggahe.

888.

Manussassa visaṃ deti, sace marati tena so;

Hoti pārājikaṃ, yakkhe, pete thullaccayaṃ mataṃ.

889.

Tiracchānagate tena, mate pācittiyaṃ siyā;

Tathā pācitti aññāti-kāya ce deti cīvaraṃ.

890.

Hatthagāhe tathā veṇi-gāhe saṅghādisesatā;

Mukhena aṅgajātassa, gahaṇe tu parājayo.

891.

Aññātikāya hatthamhā, cīvarassa paṭiggahe;

Sanissaggā ca pācitti, hotīti pariyāputā.

892.

Avassutassa hatthamhā, sayaṃ vāpi avassutā;

Hoti thullaccayaṃ tassā, bhojanaṃ paṭigaṇhato.

893.

Kati ñatticatutthena, vuttā sammutiyo idha?

Ekā eva panuddiṭṭhā, bhikkhunovādasammuti.

894.

Kati dhaññarasā vuttā, vikāle kappiyā pana?

Loṇasovīrakaṃ ekaṃ, vikāle kappiyaṃ mataṃ.

895.

Kati pārājikā kāyā, kati saṃvāsabhūmiyo?

Ratticchedo katīnaṃ tu, paññattā dvaṅgulā kati?

896.

Pārājikāni kāyamhā, dve dve saṃvāsabhūmiyo;

Ratticchedo duvinnaṃ tu, paññattā dvaṅgulā duve.

897.

Paṭhamantimavatthuñca, kāyasaṃsaggajampi ca;

Pārājikāni kāyamhā, ime dve pana jāyare.

898.

Samānasaṃvāsakabhūmi ekā;

Tatheva nānāpadapubbikā ca;

Dve eva saṃvāsakabhūmiyo hi;

Mahesinā kāruṇikena vuttā.

899.

Pārivāsikabhikkhussa , tathā mānattacārino;

Ratticchedo duvinnaṃ tu, dvayātītena dīpito.

900.

Dvaṅgulapabbaparamaṃ, ādātabbaṃ, tatheva ca;

Dvaṅgulaṃ vā dumāsaṃ vā, paññattā dvaṅgulā duve.

901.

Kati pāṇātipātasmiṃ, vācā pārājikā kati?

Kati obhāsane vuttā, sañcaritte tathā kati?

902.

Tisso pāṇātipātasmiṃ;

Vācā pārājikā tayo;

Obhāsane tayo vuttā;

Sañcaritte tathā tayo.

903.

Anodissakamopāte, khate marati mānuso;

Pārājikaṃ siyā, yakkhe, pete thullaccayaṃ mate.

904.

Tiracchānagate tattha, mate pācittiyaṃ vade;

Imā pāṇātipātasmiṃ, tisso āpattiyo siyuṃ.

905.

Manussamāraṇādinnā-dānamāṇattiyāpi ca;

Manussuttaridhammañca, vadato vācikā tayo.

906.

Maggadvayaṃ panodissa, vaṇṇādibhaṇane garuṃ;

Thullaccayaṃ panodissa, ubbhajāṇumadhakkhakaṃ.

907.

Ubbhakkhakamadhojāṇu-mādissa bhaṇato pana;

Dukkaṭaṃ pana niddiṭṭhaṃ, tisso obhāsanā yimā.

908.

Paṭiggaṇhanatādīhi, tīhi saṅghādisesatā;

Dvīhi thullaccayaṃ vuttaṃ, ekena pana dukkaṭaṃ.

909.

Chindato kati āpatti, chaḍḍitappaccayā kati?

Chindantassa tu tissova, pañca chaḍḍitapaccayā.

910.

Hoti pārājikaṃ tassa, chindantassa vanappatiṃ;

Bhūtagāmaṃ tu pācitti, aṅgajātaṃ tu thullatā.



882.
比丘尼共谋，
恶作罪所生。
若登船而行，
比丘波逸提。
883.
渡河时若触，
初步粗恶罪。
第二步比丘尼，
犯重罪所生。
884.
语业夜几种？
语业昼几何？
夜有二语业，
昼有二语业。
885.
夜暗与男子，
无灯手可及。
波逸提若语，
远处恶作罪。
886.
昼覆与男子，
手可及处语。
波逸提若离，
手及恶作罪。
887.
施与几种罪？
接受几种罪？
施与三种罪，
接受四种罪。
888.
人服毒而死，
波罗夷罪生。
夜叉鬼死时，
粗恶罪所生。
889.
畜生因此死，
波逸提罪生。
非亲戚女人，
施衣波逸提。
890.
握手或发辫，
僧残罪所生。
以口触男根，
波罗夷罪生。
891.
非亲戚女人，
手中接受衣。
尼萨耆波逸，
提罪已学知。
892.
有漏者手中，
自身亦有漏。
接受其饮食，
粗恶罪所生。
893.
白四羯磨中，
几种许可说？
唯一种宣说，
教诫比丘尼。
894.
谷物几种味，
非时可食用？
盐醋汁一种，
非时可食用。
895.
身犯几波罗夷？
几种共住地？
几种夜分断？
几种二指量？
896.
身犯二波罗夷，
二种共住地。
二种夜分断，
二种二指量。
897.
初罪与末罪，
身触所生罪。
此二波罗夷，
由身所产生。
898.
同一共住地，
及不同前提。
此二共住地，
大悲圣者说。
899.
别住比丘及，
摩那埵行者。
二者夜分断，
超二日所示。
900.
二指节为限，
应当如是取。
二指或二月，
二指量制定。
901.
杀生几种罪？
语几波罗夷？
淫语几种罪？
媒介几种罪？
902.
杀生三种罪，
语三波罗夷。
淫语三种罪，
媒介三种罪。
903.
无指向陷阱，
人死波罗夷。
夜叉鬼死时，
粗恶罪所生。
904.
畜生因此死，
波逸提罪说。
此为杀生中，
三种犯戒罪。
905.
杀人与偷盗，
教唆及妄语。
上人法三种，
语业波罗夷。
906.
指二道赞美，
等语僧残罪。
指膝上腰下，
粗恶罪所生。
907.
指腰上膝下，
语者恶作罪。
此为淫语中，
三种犯戒罪。
908.
接受等三种，
僧残罪所生。
二种粗恶罪，
一种恶作罪。
909.
砍伐几种罪？
弃舍几种因？
砍伐三种罪，
弃舍五种因。
910.
砍伐大树木，
波罗夷罪生。
砍伐植物时，
波逸提罪生。
砍断男根时，
粗恶罪所生。

911.

Visaṃ chaḍḍetyanodissa, manusso marati tena ce;

Pārājikaṃ, mate yakkhe, pete thullaccayaṃ siyā.

912.

Tiracchāne tu pācitti, visaṭṭhichaḍḍane garuṃ;

Harituccārapassāva-chaḍḍane dukkaṭaṃ mataṃ.

913.

Gacchato katidhāpatti, ṭhitassa kati me vada?

Kati honti nisinnassa, nipannassāpi kittakā?

914.

Gacchantassa catassova, ṭhitassāpi ca tattakā;

Nisinnassa catassova, nipannassāpi tattakā.

915.

Bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ, saṃvidhāne tu dukkaṭaṃ;

Pācittaññassa gāmassa, upacārokkame siyā.

916.

Thullaccayaṃ parikkhitte, gāmasmiṃ paṭhame pade;

Garukaṃ dutiye hoti, gāmantaraṃ vajantiyā.

917.

Paṭicchanne panokāse, bhikkhunī mittasanthavā;

Posassa hatthapāse tu, pācitti yadi tiṭṭhati.

918.

Hatthapāsaṃ jahitvāna, sace tiṭṭhati dukkaṭaṃ;

Aruṇuggamane kāle, dutiyā hatthapāsakaṃ.

919.

Hitvā tiṭṭhantiyā tassā, thullaccayamudīritaṃ;

Hitvā tiṭṭhati ce tassā, hoti saṅghādisesatā.

920.

Nisinnāya catassova, nipannāyāpi tattakā;

Honti vuttappakārāva, viññeyyā vinayaññunā.

921.

Yāvatatiyake vuttā, kati āpattiyo vada?

Yāvatatiyake vuttā, tisso āpattiyo suṇa.

922.

Phuse pārājikāpattiṃ, ukkhittassānuvattikā;

Saṅghādisesatā saṅgha-bhedakassānuvattino.

923.

Anissagge tu pācitti, pāpikāya ca diṭṭhiyā;

Yāvatatiyake tisso, honti āpattiyo imā.

924.

Khādato kati niddiṭṭhā, bhojanappaccayā kati?

Khādato pana tissova, pañca bhojanakāraṇā.

925.

Thullaccayaṃ manussānaṃ, maṃsaṃ khādati, dukkaṭaṃ;

Sesakānaṃ tu, pācitti, lasuṇaṃ bhakkhayantiyā.

926.

Avassutassa posassa, hatthato hi avassutā;

Gahetvā bhojanaṃ kiñci, sabbaṃ maṃsaṃ akappiyaṃ.

927.

Viññāpetvāna attatthaṃ, gahetvā bhojanampi ca;

Lasuṇampi ca missetvā, ekatajjhoharantiyā.

928.

Thullaccayañca pācitti, pāṭidesaniyampi ca;

Dukkaṭaṃ garukañcāti, pañca āpattiyo siyuṃ.

929.

Olokentassa niddiṭṭhā, kati āpattiyo vada?

Olokentassa niddiṭṭhā, ekāpatti mahesinā.

930.

Dukkaṭaṃ rattacittena, aṅgajātaṃ panitthiyā;

Olokentassa vā vuttaṃ, mukhaṃ bhikkhaṃ dadantiyā.

931.

Kati ukkhittakā vuttā, sammāvattanakā kati?

Tayo ukkhittakā vuttā, tecattālīsa vattanā.

932.

Adassanappaṭīkamme, āpannāpattiyā duve;

Eko appaṭinissagge, pāpikāya ca diṭṭhiyā.

933.

Kati nāsitakā vuttā, katīnaṃ ekavācikā?

Tayo nāsitakā vuttā, tiṇṇannaṃ ekavācikā.

934.

Mettiyā dūsako ceva, kaṇṭakoti tayo ime;

Liṅgasaṃvāsadaṇḍehi, nāsitā hi yathākkamaṃ.

935.

Ekupajjhāyakeneva, ekenācariyena ca;

Dve tayo anusāvetuṃ, vaṭṭatīti ca niddise.

936.

Ñattiyā kappanā ceva, tathā vippakatampi ca;

Atītakaraṇañceti, tayo kammassa saṅgahā.

937.

Ñattiyākappanā nāma, ‘‘dadeyya’’ccevamādikā;

‘‘Deti saṅgho, karotī’’ti, ādi vippakataṃ siyā.

938.

‘‘Dinnaṃ, kataṃ’’ paniccādi, atītakaraṇaṃ siyā;

Saṅgayhanti hi sabbāni, kammānetehi tīhipi.

939.

Saṅghe salākagāhena, kammenapi ca kevalaṃ;

Kāraṇehi pana dvīhi, saṅgho bhijjati, naññathā.

940.

Saṅghabhedakabhikkhussa, tassa pārājikaṃ siyā;

Anuvattakabhikkhūnaṃ, thullaccayamudīritaṃ.



911.
无指向投毒，
人死波罗夷。
夜叉鬼若死，
粗恶罪所生。
912.
畜生波逸提，
精弃僧残罪。
弃粪于绿地，
恶作罪所知。
913.
行走几种罪？
站立几种说？
坐时几种罪？
卧时几种生？
914.
行走四种罪，
站立亦如是。
坐时四种罪，
卧时亦如是。
915.
比丘尼共谋，
恶作罪所生。
他村界内行，
波逸提罪生。
916.
围村第一步，
粗恶罪所生。
第二步犯重，
过村界所致。
917.
隐蔽处亲近，
比丘尼交友。
手可及处立，
波逸提罪生。
918.
若离手可及，
恶作罪所生。
黎明时第二，
手可及处立。
919.
若离手可及，
粗恶罪所生。
若她离开立，
僧残罪所生。
920.
坐时四种罪，
卧时亦如是。
如前所说明，
律师应了知。
921.
三谏戒中说，
几种犯戒耶？
三谏戒中说，
三种罪听闻。
922.
犯波罗夷罪，
随顺被摈者。
破僧随从者，
僧残罪所生。
923.
不舍波逸提，
恶见不舍离。
三谏戒中有，
三种犯戒罪。
924.
咀嚼几种说？
食用几因缘？
咀嚼三种罪，
食用五因缘。
925.
食人肉粗恶，
食余肉恶作。
比丘尼食蒜，
波逸提罪生。
926.
有漏之男子，
自身亦有漏。
从手取食物，
一切肉不净。
927.
为己而乞求，
取得饮食物。
掺杂食蒜者，
一口吞咽时。
928.
粗恶波逸提，
波罗提提舍。
恶作及重罪，
五种罪所生。
929.
观看几种罪？
请说几种生？
观看有一罪，
大圣已宣说。
930.
染心恶作罪，
观女人生殖。
或观她面容，
施食布施时。
931.
几种被摈出？
几种正行者？
三种被摈出，
四十三正行。
932.
不见罪忏悔，
犯罪二种类。
不舍恶见者，
一种罪所生。
933.
几种被灭摈？
几种一语戒？
三种被灭摈，
三种一语戒。
934.
弥提、污染者、
刺者此三人。
相、共住、处罚，
依序被灭摈。
935.
一和尚戒师，
一阿阇黎者。
二三人听闻，
如是已宣说。
936.
白羯磨成就，
未完成羯磨。
过去作羯磨，
三种羯磨摄。
937.
白羯磨成就，
"应与"等为始。
"僧团作"等语，
未完成羯磨。
938.
"已与已作"等，
为过去羯磨。
此三种羯磨，
摄一切羯磨。
939.
僧团行筹投，
或单以羯磨。
二种因缘破，
僧团无他途。
940.
破僧比丘者，
波罗夷罪生。
随顺比丘众

941.

Payuttāyuttavācāya, kati āpattiyo phuse?

Payuttāyuttavācāya, cha panāpattiyo phuse.

942.

Ājīvahetu pāpiccho, icchāpakatamānaso;

Asantaṃ uttariṃ dhammaṃ, ullapanto parājito.

943.

Sañcarittaṃ samāpanne, tathā saṅghādisesatā;

Yo te vasati ārāme, vadaṃ thullaccayaṃ phuse.

944.

Viññāpetvā paṇītaṃ tu, bhojanaṃ bhikkhu bhuñjati;

Pācitti bhikkhuniyā ce, pāṭidesaniyaṃ siyā.

945.

Viññāpetvāna sūpaṃ vā, odanaṃ vā anāmayo;

Bhikkhu bhuñjati ce tassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.

946.

Dasasatāni rattīnaṃ, chādetvāpattiyo pana;

Dasa rattiyo vasitvāna, mucceyya pārivāsiko.

947.

Pārājikāni aṭṭheva, tevīsa garukā pana;

Dveyevāniyatā vuttā, buddhenādiccabandhunā.

948.

Nissaggiyāni vuttāni, dvecattālīsa honti hi;

Honti pācittiyā sabbā, aṭṭhāsītisataṃ pana.

949.

Pāṭidesaniyā vuttā, dvādaseva mahesinā;

Vuttā pana susikkhena, pañcasattati sekhiyā.

950.

Paññattāni supaññena, gotamena yasassinā;

Bhavanti pana sabbāni, aḍḍhuḍḍhāni satāni hi.

951.

Yo panetesu vattabbo;

Sārabhūto vinicchayo;

So mayā sakalo vutto;

Samāseneva sabbathā.

952.

Mayā suṭṭhu vicāretvā, pāḷiaṭṭhakathānayaṃ;

Katattā ādaraṃ katvā, uggahetabbamevidaṃ.

953.

Atthe akkharabandhe vā, viññāsassa kamepi vā;

Kaṅkhā tasmā na kātabbā, kātabbā bahumānatā.

954.

Sauttaraṃ yo jānāti;

Vinayassa vinicchayaṃ;

Nissayaṃ so vimuñcitvā;

Yathākāmaṅgamo siyā.

955.

Nissayaṃ dātukāmena, savibhaṅgaṃ samātikaṃ;

Suṭṭhu vācuggataṃ katvā, ñatvā dātabbamevidaṃ.

956.

Imaṃ paṭhati cinteti, suṇāti paripucchati;

Vāceti ca paraṃ niccaṃ, atthaṃ upaparikkhati.

957.

Yo tassa pana bhikkhussa, atthā vinayanissitā;

Upaṭṭhahanti sabbeva, hatthe āmalakaṃ viya.

958.

Imaṃ paramamuttaraṃ uttaraṃ;

Naro hamatasāgaraṃ sāgaraṃ;

Abuddhijanasāradaṃ sāradaṃ;

Siyā vinayapārago pārago.

959.

Ato hi niccaṃ imamuttamaṃ tamaṃ;

Vidhūya sikkhe guṇasaṃhitaṃ hitaṃ;

Naro hi sakkaccavapūrato rato;

Sukhassa sabbaṅgaṇakammadaṃ padaṃ.

960.

Vinaye paṭubhāvakare parame;

Piṭake paṭutaṃ abhipatthayatā;

Vidhinā paṭunā paṭunā yatinā;

Pariyāpuṇitabbamidaṃ satataṃ.

Nigamanakathā

961.

Racito buddhadattena, suddhacittena dhīmatā;

Suciraṭṭhitikāmena, sāsanassa mahesino.

962.

Antarenantarāyaṃ tu, yathā siddhimupāgato;

Atthato ganthato ceva, uttaroyamanuttaro.

963.

Tathā sijjhantu saṅkappā, sattānaṃ dhammasaṃyutā;

Rājā pātu mahiṃ sammā, kāle devo pavassatu.

964.

Yāva tiṭṭhati selindo, yāva cando virocati;

Tāva tiṭṭhatu saddhammo, gotamassa mahesino.

965.

Khantisoraccasosīlya-buddhisaddhādayādayo;

Patiṭṭhitā guṇā yasmiṃ, ratanānīva sāgare.

966.

Vinayācārayuttena, tena sakkacca sādaraṃ;

Yācito saṅghapālena, therena thiracetasā.

967.

Suciraṭṭhitikāmena , vinayassa mahesino;

Bhikkhūnaṃ pāṭavatthāya, vinayassa vinicchaye.

968.

Akāsiṃ paramaṃ etaṃ, uttaraṃ nāma nāmato;

Savane sādaraṃ katvā, sikkhitabbo tato ayaṃ.

969.

Paññāsādhikasaṅkhyāni, navagāthāsatāni hi;

Gaṇanā uttarassāyaṃ, chandasānuṭṭhubhena tu.



941.
适当不当语，
几种犯戒罪？
适当不当语，
六种犯戒罪。
942.
为活命恶欲，
心被欲所染。
虚妄上人法，
波罗夷罪生。
943.
媒介罪成就，
僧残罪所生。
"汝住此寺中"，
粗恶罪所生。
944.
乞求上等食，
比丘食用时。
比丘尼波逸，
提舍尼罪生。
945.
乞求汤或饭，
无病比丘者。
若食用此食，
恶作罪所生。
946.
一千夜覆藏，
犯戒罪过失。
十夜别住后，
别住者解脱。
947.
八波罗夷戒，
二十三重罪。
二不定法戒，
日亲佛所说。
948.
尼萨耆波逸，
提戒四十二。
波逸提戒律，
一百八十八。
949.
波罗提提舍，
十二大圣说。
善学者所说，
七十五学处。
950.
智慧具名声，
乔达摩所制。
一切戒律数，
二百五十条。
951.
于此中所说，
精要之决定。
我已全部说，
简要而周遍。
952.
我善加思维，
圣典注疏法。
恭敬而造作，
此应当受持。
953.
义理或文字，
或解说次第。
不应生疑惑，
应当生尊重。
954.
谁知律决定，
及其更上法。
他可离依止，
随意而游行。
955.
欲授依止者，
应知分别义。
善加熟诵记，
了知后授予。
956.
诵读此思维，
听闻并询问。
常为他诵读，
观察其义理。
957.
此比丘所有，
依律之义理。
一切皆现前，
如掌中庵罗。
958.
此最上殊胜，
度过死海者。
非智者秋季，
成为律彼岸。
959.
是故常学此，
最上除暗冥。
具德利益法，
恭敬乐修习。
人得一切乐，
灭除诸烦恼。
960.
欲求通达于，
最上律藏者。
善巧比丘应，
常学此方法。
结语
961.
具清净智慧，
佛陀达多造。
为令大圣者，
教法久住世。
962.
无有诸障碍，
如是得成就。
义理及文字，
无上之殊胜。
963.
愿众生意愿，
与法相应成。
国王正护国，
天降时雨施。
964.
乃至山王立，
乃至月光照。
乃至正法住，
乔达摩大圣。
965.
忍辱柔和戒，
智慧信等德。
安住如大海，
具足诸珍宝。
966.
具足律仪者，
僧护长老请。
坚固心恭敬，
热诚而祈请。
967.
为令大圣者，
律法久住世。
为令诸比丘，
通达律决定。
968.
我造此最上，
名为殊胜者。
恭敬而听闻，
应当如是学。
969.
九百五十颂，
为此殊胜数。
依韵律计算，
阿努斯图巴体。

970.

Gāthā catusahassāni, satañca ūnavīsati;

Pamāṇato imā vuttā, vinayassa vinicchayeti.

Iti tambapaṇṇiyena paramaveyyākaraṇena tipiṭakanayavidhikusalena paramakavijanahadayapadumavanavikasanakarena kavivaravasabhena paramaratikaravaramadhuravacanuggārena uragapurena buddhadattena racito uttaravinicchayo samattoti.


970.
四千零八十一，
偈颂数如是。
律之决定说，
数量已宣说。
如是由铜鍱洲(斯里兰卡)最胜文法家、善巧三藏教法方法、能令最上诗人心莲花林绽放、诗人中最胜牛王、最上欢喜之蜜语宣说者、那伽城(阿努拉达普拉)的佛陀达多所造《殊胜决定》完毕。


Uttaravinicchayo niṭṭhito.

《殊胜决定》结束。


